Tūristi Rīgā, foto no arhīva

Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu

118
(atjaunots 22:57 27.09.2020)
Rīgas domē no partijas "Progresīvie" ievēlētā deputāte Antoņina Ņenaševa atzina krievu valodas svarīgumu Latvijā. Saeimas deputātam Atim Lejiņam tas ļoti nepatika – viņš saprata, kāpēc Latviju joprojām neuztver kā NATO un ES valsti.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas Avīzes rakstā Saeimas deputāts no "Jaunās Vienotības" Atis Lejiņš asi nosodīja Rīgas domes deputāti no partijas "Progresīvie" Antoņinu Ņenaševu par krievu valodas svarīgās lomas atzīšanu Latvijā, vēsta Bb.lv.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētāja Ņenaševa intervijā medijiem paziņoja par krievu valodas lomu Latvijā. Lejiņam uzreiz radās aizdomas, ka šāds izteiciens varētu liecināt par to, ka "Progresīvie" tādējādi pārņem stafeti no bijušā Rīgas mēra Nila Ušakovs, "kurš ar krieviem runāja tikai krieviski".

Lejiņš īpaši atzīmēja, ka šādas domas viņam raisa tas fakts, ka vārdi par krievu valodas lomu izskanēja nevis no parasta partijas locekļa, bet gan no viena no tās vadītājiem.

Tāpat Saeimas deputāts pieminēja to, ka Ņenaševa atzīmēja arī angļu valodas nozīmi Latvijā, bet, sašuta Lejiņš, runa taču nav par tūristiem.

"Neviens nav teicis, ka tūristiem Rīgā jārunā latviski; bet cita lieta ir galvaspilsētas izpildvaras mērogā turpināt PSRS rusifikācijas politiku, lai arī esam 30 gadus brīvi," norādīja politiķis.

Tāpat Lejiņš atzīmēja, ka, viņaprāt, tieši šīs "rusifikācijas politikas" dēļ Latviju pasaulē joprojām neuztver kā NATO un Eiropas Savienības valsti.

Valsts valodas statuss Latvijā piešķirts tikai latviešu valodai. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, lai arī tā ir dzimtā 40% valsts iedzīvotāju.

Valsts valodas lietojumu kontrolē Valsts valodas centrs (VVC).  Tas pievērš uzmanību politiķiem, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu un slikti  pārvalda  latviešu  valodu, uzņēmēji, kuri izvieto izkārtnes nelatviešu valodā, uzņēmumi un organizācijas, kas izsūta bukletus citās valodās, darbinieki, kuri ar klientiem nerunā latviski, vieskoncerti un pat skolu izlaiduma pasākumi.

118
Tagi:
latviešu valoda, krievu valoda, Jaunā Vienotība, rusofobija, Rīga
Pēc temata
"Cik ilgi pieļausim?": latvietis sašutis par interviju LTV ar skolnieci krievu valodā
"Sāka kliegt virsū": latvietis nobiedējis lietuvieti pēc jautājuma krievu valodā
Kabeļtelevīzijas operatori lūdz prezidentu nediskriminēt kanālus krievu valodā
Tā ir necieņa: Parādnieks pret informāciju par Covid-19 krievu valodā
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

8
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

8
Tagi:
Latvija, NATO
Sniegs Rīgā, foto no arhīva

Namīpašniekus Rīgā sodīs par sniegu uz jumtiem

10
(atjaunots 11:50 18.01.2021)
Rīgas dome vērsusies pie namu īpašniekiem un pārvaldniekiem ar lūgumu rūpīgi sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim sniegputeņu laikā. Maksimālais sods par prasību pārkāpumu – 1400 eiro.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Sakarā ar bagātīgajiem sniegputeņiem un mainīgajiem laikapstākļiem Rīgas dome lūdz namu īpašniekus un pārvaldniekus sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim atbilstoši normatīvo aktu prasībām, raksta Bb.lv.

Rīgas dome atgādināja, ka teritoriju uzkopšanas un ēku uzturēšanas noteikumi paredz arī sniega un ledus novākšanu no gājēju ietvēm un koplietošanas celiņiem pagalmos. Sniegs jānotīra ik dienas rīta pusē, lai nepakļautu gājējus riskam.

Vienlaikus namu īpašnieki un pārvaldnieki atbild par balkonu, lodžiju un jumtu stāvokli. Sods par minēto objektu neatbilstošu uzturēšanu var sasniegt 1400 eiro juridiskām personām un 350 eiro – fiziskām personām.

Pagalmu un ēku stāvokli pārbauda Rīgas domes administratīvā inspekcija. No 2020. gada decembra tā ierosinājusi jau 31 administratīvā pārkāpuma lietu par pagalmu un ēku neatbilstošu stāvokli ziemas periodā.

Tāpat Rīgas dome atgādināja, ka jumtu tīrīšana jāuzdod profesionāļiem – jumtu tīrīšana saviem spēkiem vai piesaistot privātpersonas nav pieļaujama. Uz jumta var atrasties tikai profesionālis, nodrošināts ar visām nepieciešamajām iekārtām darbu veikšanai augstumā.

10
Tagi:
sniegs, Rīgas dome
Pēc temata
Jaungada dāvana no austrumiem: Latvijai tuvojas sniegputenis