RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas Avīzes rakstā Saeimas deputāts no "Jaunās Vienotības" Atis Lejiņš asi nosodīja Rīgas domes deputāti no partijas "Progresīvie" Antoņinu Ņenaševu par krievu valodas svarīgās lomas atzīšanu Latvijā, vēsta Bb.lv.
"Progresīvo" līdzpriekšsēdētāja Ņenaševa intervijā medijiem paziņoja par krievu valodas lomu Latvijā. Lejiņam uzreiz radās aizdomas, ka šāds izteiciens varētu liecināt par to, ka "Progresīvie" tādējādi pārņem stafeti no bijušā Rīgas mēra Nila Ušakovs, "kurš ar krieviem runāja tikai krieviski".
Lejiņš īpaši atzīmēja, ka šādas domas viņam raisa tas fakts, ka vārdi par krievu valodas lomu izskanēja nevis no parasta partijas locekļa, bet gan no viena no tās vadītājiem.
Tāpat Saeimas deputāts pieminēja to, ka Ņenaševa atzīmēja arī angļu valodas nozīmi Latvijā, bet, sašuta Lejiņš, runa taču nav par tūristiem.
"Neviens nav teicis, ka tūristiem Rīgā jārunā latviski; bet cita lieta ir galvaspilsētas izpildvaras mērogā turpināt PSRS rusifikācijas politiku, lai arī esam 30 gadus brīvi," norādīja politiķis.
Tāpat Lejiņš atzīmēja, ka, viņaprāt, tieši šīs "rusifikācijas politikas" dēļ Latviju pasaulē joprojām neuztver kā NATO un Eiropas Savienības valsti.
Valsts valodas statuss Latvijā piešķirts tikai latviešu valodai. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, lai arī tā ir dzimtā 40% valsts iedzīvotāju.
Valsts valodas lietojumu kontrolē Valsts valodas centrs (VVC). Tas pievērš uzmanību politiķiem, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu un slikti pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izvieto izkārtnes nelatviešu valodā, uzņēmumi un organizācijas, kas izsūta bukletus citās valodās, darbinieki, kuri ar klientiem nerunā latviski, vieskoncerti un pat skolu izlaiduma pasākumi.
RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.
Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.
Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.
Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.
15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.
Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.
Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.
Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.
Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.
Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.
Nedēļas nogalē lielajos vakcinācijas centros ar AstraZeneca vakcīnu varēs vakcinēties ikviens. Izmantojiet iespēju! Vairāk informācijas: https://t.co/Pzov03aJOD
— Vakcinācija Latvijā (@VakcinacijaLV) April 15, 2021
RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Kamēr Ukrainas Bruņotie spēki savelk smago tehniku pie saskarsmes līnijas Donbasā, lai sāktu jaunu posmu karā ar pašu valsts pilsoņiem, Baltijas valstu ārlietu ministru delegācija dodas uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti, vēsta BВ.lv.
Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu un Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi ielūdza apmeklēt Kijevu Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba.
With my Estonian and Lithuanian colleagues @eliimets and @GLandsbergis in #Vilnius before departure to #Kyiv to show support and solidarity with #Ukraine 🇱🇻 🇪🇪 🇱🇹 🤝 🇺🇦 pic.twitter.com/w4vckOmdEI
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 15, 2021
Baltijas valstu ārlietu ministri dodas vizītē uz Ukrainu, lai paustu atbalstu un saņemtu detalizētu informāciju par situāciju. Tāpat ministri plāno apspriest sadarbības stiprināšanu drošības jomā un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas attīstību.
Atgādināsim, ka 2021. gada maijā-jūnijā ieplānotas NATO mācības "Defender Europe 2021". Manevru gaitā plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības darbības Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO manevros piedalīsies arī Ukraina.
Iepriekš Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs, uzstājoties Ukrainas televīzijā, iepriekš paziņoja, ka mācībās "Defender Europe" tiks izspēlēts "karš ar Krieviju".
Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja video ierakstu, kurā redzams, kā Krievijas iznīcinātājs MiG-31 pavada amerikāņu izlūkošanas lidmašīnu RC-135 virs Klusā okeāna ūdeņiem.
Video ierakstīts no pilota kabīnes. Tā kadros redzams, kā MiG-31 panāk amerikāņu izlūku.
Iepriekš Krievijas Nacionālais aizsardzības pārvaldes centrs informēja, ka fiksēts objekts, kas tuvojas Krievijas robežām. Pēc tam gaisā pacēlās MiG-31.
Kad ASV stratēģiskā lidmašīna pagriezās, MiG-31 ekipāža atgriezās aerodromā. Iznīcinātājs lidoja saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, uzsvēra resors. RC-135 nepārkāpa Krievijas valsts robežu.
Aktivitāte gaisa telpā pie Krievijas robežām pastāvīgi aug. Piemēram, 2020. gadā Radiotehnisko spēku speciālisti konstatēja, ka ārvalstu izlūkošanas lidmašīnu skaits valsts robežu tuvumā pieaudzis par 40%. Pērn RTS fiksēja un pavadīja vairāk nekā divus miljonus gaisa objektu.