Cilvēki aizsargmaskās, foto no arhīva

Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem

19
(atjaunots 12:16 27.09.2020)
Latvijas Veselības ministrija iesniedza ziņojumu, kuru valdība izskatīs nākamnedēļ, – tajā ir detalizēti aprakstīti visi Covid-19 gadījumi valstī.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu, 18,6% ar Covid-19 inficēto testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu, raksta Press.lv.

No visbiežāk sastopamiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, vājuma sajūta muskuļos, klepus, iesnas, galvassāpes un sāpes kaklā. Izņemot to, daudzi pacienti sūdzējās par garšas sajūtas un ožas zudumu. Visretāk tika novēroti tādi simptomi, kā slikta dūša, caureja un vemšana, taču arī šie simptomi var liecināt par inficēšanos ar koronavīrusu.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Veselības ministrijas ziņojumā, ko nākamnedēļ skatīs valdības sēdē, tiek sniegti arī dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums sastādīja 77 gadus, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtā daļa mirušo bija jaunāki par 60 gadiem.

Visaugstākais kumulatīvās mirstības rādītājs 14 dienu laikā tika reģistrēts 4. maijā – 5,2 gadījumi uz vienu miljonu cilvēku. Salīdzinājumam: augusta beigās un septembra sākumā šis rādītājs bija zem viena gadījuma uz miljonu iedzīvotāju.

Ne visiem mirušajiem koronavīruss kļuva par galveno nāves iemeslu, taču atzīts, ka tas kļuva par hronisko slimību saasināšanās katalizatoru, kuras noveda pie pacienta nāves.

19
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (791)
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

Latvija izteikusi pretenzijas BioNTech un Pfizer par koronavīrusa vakcīnu

21
(atjaunots 08:13 16.01.2021)
Latvija ir neapmierināta ar koronavīrusa profilaksei paredzētās vakcīnas piegāžu apjomu samazināšanos, par ko brīdināja ražotāji.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Piektdien Latvija līdz ar citām Baltijas un Skandināvijas valstīm vērsusies Eiropas Komsijā ar aicinājumu pieprasīt kompāniju BioNTech и Pfizer skaidrojumus jautājumā par koronavīrusa profilaksei paredzētās vakcīnas piegāžu plānoto apjomu samazināšanu.

Minēto valstu veselības ministri vērsās pie ES veselības un pārtikas drošības komisāres Stellas Kirjakidu ar lūgumu pieprasīt publisku situācijas skaidrojumu par BioNTech/Pfizer vakcīnas piegādēm. Politiķi uzsvēra savlaicīgas piegādes stabilitātes un caurskatāmības lieto nozīmi un konstatēja, ka Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas, Dānijas un Zviedrijas valdības nevar plānot sekmīgu vakcināciju, neieplānojot vakcīnas piegādi.

Iepriekš kļuva zināms, ka amerikāņu kompānija Pfizer samazina vakcīnas piegādes no sava Vācijs partnera BioNTech uz trim līdz četrām nedēļām, ņemot vērā būvdarbus fabrikā Beļģijā, kuru mērķis ir palielināt ražošanas apjomus ilgtermiņa perspektīvā.

Ministri aicināja EK darīt visu iespējamo, lai palielinātu Pfizer/BioNTech vakcīnas ražošanas apjomus un nodrošinātu preparāta partiju sadali atbilstoši iepirkumu līgumiem un sākotnējiem pasūtījumiem. Vēstulē  uzsvērts, ka piegādes problēmas rada nopietnas bažas par vakcinācijas procesa stabilitāti un drošību.

Pie tam EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, saņēmusi Pfizer apliecinājumu, ka visu vakcīnas devu piegādes termiņi ES 2021. gada pirmajā trimestrī tiks ievēroti.

"Šodien uzzinājām, ka Pfizer vakcīnas piegādes aizkavēsies. Es nekavējoties sazinājos ar kompānijas vadītāju, kurš man apstiprināja, ka bija aizkavēšanās ar piegādēm, tomēr viņš man apliecināja, ka visas devas, kuru piegāde garantēta pirmajā trimestrī, tiks piegādātas pirmajā trimestrī," teica politiķe preses konferencē Lisabonā.

Viņa pastāstīja, ka Pfizer vadītājs pats strādā pie Covid-19 profilaksei paredzētās vakcīnas piegādes termiņa saīsināšanas un nokavētā laika kompensācijas.

Veselības ministrijas jaunākie dati liecina, ka Latvija saņēmusi 30 255 vakcīnas Comirnaty devas un 1,2 tūkstošus vakcīnu no Moderna. Kopumā kopš pandēmijas sākuma republikā reģistrēti vairak nekā 54 tūkstoši Covid-19 gadījumu, miruši 935 cilvēki.

21
Tagi:
vakcīna
Pēc temata
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
Kad visa pasaule sasniegs iedzīvotāju pūļa imunitātes līmeni
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Alla Berezovska

"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu

44
(atjaunots 10:44 15.01.2021)
Alla Berezovska nepiekrīt apsūdzībām un uzskata, ka Latvijas žurnālistiem jābūt iespējām publicēt savus materiālus tur, kur viņi vēlas.

RĪGA. 15. janvāris – Sputnik. RT uzsācis informatīvu kampaņu Latvijā aizturēto krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Marijas Butinas projekta #Своихнебросаем ietvaros.

2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja septiņus krievvalodīgos žurnālistus sakarā ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā sadarbību ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Sankcijas ieviestas pret holdinga vadītāju Dmitriju Kiseļovu, taču tie ir individuāli ierobežojumi, un Krievija ne vienu reizi vien ir uzsvērusi: ir absurdi attiecināt tos pret visiem, kas sadarbojas ar aģentūru.

Projekta trešajā sērijā žurnāliste Alla Berezovska pastāstīja, kā sākusies viņas sadarbība ar portālu Baltnews un kā aizritējusi specdienestu vizīte.

"Ieraudzīju, ka divi vai trīs policisti stāv te, ienāk no turienes. Ienākušais virsnieks parādīja tiesneša lēmumu par to, ka 84. pants, šajā sakarā notiek izmeklēšanas darbības, kratīšana šajā dzīvoklī un visas mūsu datortehnikas, kaut kādu informācijas nesēju izņemšana. Piedāvāja izlikt visus telefonus uz galda. Manu vietu pie datora aizņēma kaut kāds jauns cilvēks maskā. Kā nopratu, – hakeris,  kurš sāka kaut kādas manipulācijas. Sapratu, ka no turienes pārraksta visu manu informāciju," satraukti stāstīja žurnāliste.

Viņa atcerējās, ka pirms 8 gadiem sākusi sadarbību ar Andreju Jakovļevu portālā Baltnews, kurš piedāvāja rakstīt materiālus portālam. Vēlāk, kad portāls pārgājis pie starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", sadarbība turpinājās uz līguma pamata. Žurnāliste gatavo materiālus un pati tos piedāvā dažādiem izdevumiem. Portāls Baltnews viņas rakstus publicējis, iespējams, vienu vai divas reizes mēnesī.

Viņa kategoriski nepiekrīt apgalvojumiem par to, ka viņa būtu pārkāpusi ES sankcijas, un uzsver: žurnālistiem brīvā valstī jābūt iespējai publicēt materiālus tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu. Berezovska atgādināja, ka neviens nav atzinis portālus Sputnik un Baltnews par noziedzniekiem.

Žurnāliste piezīmēja, ka neviens latviešu žurnālists nav pat mēģinājis aizstāvēt krievvalodīgos žurnālistus, kuri patlaban tiek turēti aizdomās par sankciju pārkāpšanu.

"Ziniet, no latviešu žurnālistiem neviens pat ne vārdu nav teicis mūsu aizstāvībai. Vēl vairāk: ir tāds raidījums "Bez cenzūras", kurā bija runa par to, ka tie jau neesot žurnālisti, tie esot Kremļa propagandisti," viņa pastāstīja.

"Pret Krievijas oficiālo mediju žurnālistiem patiešām sākta īsta vajāšana. Notiek tāda savdabīga necilvēciskošana. Tas ir, grib paziņot pasaulei, dot tādu signālu, ka tie, kas strādā Krievijas valsts oficiālajos medijos vai sadarbojas ar tiem, tie nav žurnālisti, tie ir propagandisti. Tātad uz viņiem var neattiekties demokrātija, vārda brīvība, cilvēktiesības," norādīja Alla Berezovska.

Sarunā ar RT korespondentu viņa atgādināja arī par vairākkārt latviešu publiskajā  telpā izskanējušajiem krieviem naidīgajiem izteikumiem, ko savulaik atļāvās, piemēram, Saeimas deputāts Edvīns Šnore, nosaucot krievus par utīm, un rakstnieks Didzis Sedlenieks, kurš nosauca krievus par ģenētisku slimību, kā arī bijusī radio diktore Māra Krontāle, kura sūkstījās: kā tad tā, no vāciešiem latvieši tikuši vaļā, bet no krieviem nevarot. Tiesa, viņa gan aizmirsa pastāstīt par radikālajiem paņēmieniem, ar kādiem latvieši atbrīvojās no ebrejiem Lielā Tēvijas kara gados.

Iepriekš RT projekta ietvaros nāca klajā arī intervijas ar Vladimiru Lindermanu un Andreju Jakovļevu.

44
Tagi:
žurnālistu vajāšana, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Preses dienā Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par uzbrukumiem Sputnik
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
Stoltenbergs

Baltija, Krima un tālāk: NATO satrauc Krievijas militārā spēka pieaugums

0
(atjaunots 11:25 16.01.2021)
Ziemeļatlantijas alianse satraukti un vērīgi seko, kā Krievija pastiprina militāro klātbūtni vairākos reģionos, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanās no Baltijas līdz Ziemeļāfrikai rada NATO satraukumu, paziņoja alianses ģenerāldirektors Jenss Stoltenbergs.

Viņš informēja, ka NATO novēro Krievijas nostiprināšanos ne tikai Āfrikā, bet arī Tuvajos Austrumos, Sīrijā, Melnās jūras reģionā, Krimā, Baltijas jūras rajonā, galējos Ziemeļos. "Esam par to nopietni satraukušies, mēs ļoti uzmanīgi sekojam Krievijas militārā spēka pieaugumam," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs atzīmēja, ka Krievija ne tikai paplašina militāro klātbūtni reģionā, bet arī principiāli pastiprina savas militārās iespējas. "Šī iemesla dēļ citu starpā NATO audzē savas iespējas," norādīja Ziemeļatlantijas bloka ģenerālsekretārs.

NATO nerimstoši paplašina savu klātbūtni Baltijas reģionā, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju. ASV aizsardzības ministrs Marks Esperts iepriekš paziņoja, ka Pentagons pēta iespējas pārvietot daļu savu spēku no Vācijas uz Baltijas valstīm, Rumāniju vai Bulgāriju un dislocēt uz ilgstošu laika periodu. Espers klāstīja: jo tālāk uz austrumiem Eiropā atrodas valsts, jo vairāk ASV tur varot darīt sabiedroto sirdsmieram.

Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka Maskava vērīgi seko ASV plāniem pārvietot savus karavīrus Eiropā un vērtē šo soļu iespējamās militārās sekas no reģionālās drošības viedokļa.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu jau vairākkārt norādījis, ka NATO jau dislocējusi Baltijas reģionā virkni daudznacionālo bataljonu, bet mācību laikā alianses karavīru skaits Krievijas robežu tuvumā pieaug vairākkārt. Šoigu norādīja, ka Maskava ir spiesta spert adekvātus atbildes soļus Rietumu stratēģiskajā virzienā, kas rada lielākos drošības riskus Krievijai.

0
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, drošība, aizsardzība, Krievija, NATO
Pēc temata
ASV eskadras kuģis "ganās" Baltijā: eksperts paskaidroja, kādu labumu no tā gūst Krievija
Rokas par īsām. Kāpēc NATO noder tikai Krievijas provocēšanai
"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO
ASV Jūras spēkiem pavēlēts agresīvāk rīkoties pret Krieviju