RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Piektdien Latvija līdz ar citām Baltijas un Skandināvijas valstīm vērsusies Eiropas Komsijā ar aicinājumu pieprasīt kompāniju BioNTech и Pfizer skaidrojumus jautājumā par koronavīrusa profilaksei paredzētās vakcīnas piegāžu plānoto apjomu samazināšanu.

Minēto valstu veselības ministri vērsās pie ES veselības un pārtikas drošības komisāres Stellas Kirjakidu ar lūgumu pieprasīt publisku situācijas skaidrojumu par BioNTech/Pfizer vakcīnas piegādēm. Politiķi uzsvēra savlaicīgas piegādes stabilitātes un caurskatāmības lieto nozīmi un konstatēja, ka Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas, Dānijas un Zviedrijas valdības nevar plānot sekmīgu vakcināciju, neieplānojot vakcīnas piegādi.

© Sputnik / Viktor Tolochko

Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"

Iepriekš kļuva zināms, ka amerikāņu kompānija Pfizer samazina vakcīnas piegādes no sava Vācijs partnera BioNTech uz trim līdz četrām nedēļām, ņemot vērā būvdarbus fabrikā Beļģijā, kuru mērķis ir palielināt ražošanas apjomus ilgtermiņa perspektīvā.

Ministri aicināja EK darīt visu iespējamo, lai palielinātu Pfizer/BioNTech vakcīnas ražošanas apjomus un nodrošinātu preparāta partiju sadali atbilstoši iepirkumu līgumiem un sākotnējiem pasūtījumiem. Vēstulē  uzsvērts, ka piegādes problēmas rada nopietnas bažas par vakcinācijas procesa stabilitāti un drošību.

Pie tam EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, saņēmusi Pfizer apliecinājumu, ka visu vakcīnas devu piegādes termiņi ES 2021. gada pirmajā trimestrī tiks ievēroti.

"Šodien uzzinājām, ka Pfizer vakcīnas piegādes aizkavēsies. Es nekavējoties sazinājos ar kompānijas vadītāju, kurš man apstiprināja, ka bija aizkavēšanās ar piegādēm, tomēr viņš man apliecināja, ka visas devas, kuru piegāde garantēta pirmajā trimestrī, tiks piegādātas pirmajā trimestrī," teica politiķe preses konferencē Lisabonā.

Viņa pastāstīja, ka Pfizer vadītājs pats strādā pie Covid-19 profilaksei paredzētās vakcīnas piegādes termiņa saīsināšanas un nokavētā laika kompensācijas.

Veselības ministrijas jaunākie dati liecina, ka Latvija saņēmusi 30 255 vakcīnas Comirnaty devas un 1,2 tūkstošus vakcīnu no Moderna. Kopumā kopš pandēmijas sākuma republikā reģistrēti vairak nekā 54 tūkstoši Covid-19 gadījumu, miruši 935 cilvēki.

RĪGA. 15. janvāris – Sputnik. RT uzsācis informatīvu kampaņu Latvijā aizturēto krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Marijas Butinas projekta #Своихнебросаем ietvaros.

2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja septiņus krievvalodīgos žurnālistus sakarā ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā sadarbību ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Sankcijas ieviestas pret holdinga vadītāju Dmitriju Kiseļovu, taču tie ir individuāli ierobežojumi, un Krievija ne vienu reizi vien ir uzsvērusi: ir absurdi attiecināt tos pret visiem, kas sadarbojas ar aģentūru.

Projekta trešajā sērijā žurnāliste Alla Berezovska pastāstīja, kā sākusies viņas sadarbība ar portālu Baltnews un kā aizritējusi specdienestu vizīte.

"Ieraudzīju, ka divi vai trīs policisti stāv te, ienāk no turienes. Ienākušais virsnieks parādīja tiesneša lēmumu par to, ka 84. pants, šajā sakarā notiek izmeklēšanas darbības, kratīšana šajā dzīvoklī un visas mūsu datortehnikas, kaut kādu informācijas nesēju izņemšana. Piedāvāja izlikt visus telefonus uz galda. Manu vietu pie datora aizņēma kaut kāds jauns cilvēks maskā. Kā nopratu, – hakeris,  kurš sāka kaut kādas manipulācijas. Sapratu, ka no turienes pārraksta visu manu informāciju," satraukti stāstīja žurnāliste.

Viņa atcerējās, ka pirms 8 gadiem sākusi sadarbību ar Andreju Jakovļevu portālā Baltnews, kurš piedāvāja rakstīt materiālus portālam. Vēlāk, kad portāls pārgājis pie starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", sadarbība turpinājās uz līguma pamata. Žurnāliste gatavo materiālus un pati tos piedāvā dažādiem izdevumiem. Portāls Baltnews viņas rakstus publicējis, iespējams, vienu vai divas reizes mēnesī.

© Sputnik / Sergey Melkonov

"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem

Viņa kategoriski nepiekrīt apgalvojumiem par to, ka viņa būtu pārkāpusi ES sankcijas, un uzsver: žurnālistiem brīvā valstī jābūt iespējai publicēt materiālus tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu. Berezovska atgādināja, ka neviens nav atzinis portālus Sputnik un Baltnews par noziedzniekiem.

Žurnāliste piezīmēja, ka neviens latviešu žurnālists nav pat mēģinājis aizstāvēt krievvalodīgos žurnālistus, kuri patlaban tiek turēti aizdomās par sankciju pārkāpšanu.

"Ziniet, no latviešu žurnālistiem neviens pat ne vārdu nav teicis mūsu aizstāvībai. Vēl vairāk: ir tāds raidījums "Bez cenzūras", kurā bija runa par to, ka tie jau neesot žurnālisti, tie esot Kremļa propagandisti," viņa pastāstīja.

"Pret Krievijas oficiālo mediju žurnālistiem patiešām sākta īsta vajāšana. Notiek tāda savdabīga necilvēciskošana. Tas ir, grib paziņot pasaulei, dot tādu signālu, ka tie, kas strādā Krievijas valsts oficiālajos medijos vai sadarbojas ar tiem, tie nav žurnālisti, tie ir propagandisti. Tātad uz viņiem var neattiekties demokrātija, vārda brīvība, cilvēktiesības," norādīja Alla Berezovska.

Sarunā ar RT korespondentu viņa atgādināja arī par vairākkārt latviešu publiskajā  telpā izskanējušajiem krieviem naidīgajiem izteikumiem, ko savulaik atļāvās, piemēram, Saeimas deputāts Edvīns Šnore, nosaucot krievus par utīm, un rakstnieks Didzis Sedlenieks, kurš nosauca krievus par ģenētisku slimību, kā arī bijusī radio diktore Māra Krontāle, kura sūkstījās: kā tad tā, no vāciešiem latvieši tikuši vaļā, bet no krieviem nevarot. Tiesa, viņa gan aizmirsa pastāstīt par radikālajiem paņēmieniem, ar kādiem latvieši atbrīvojās no ebrejiem Lielā Tēvijas kara gados.

Iepriekš RT projekta ietvaros nāca klajā arī intervijas ar Vladimiru Lindermanu un Andreju Jakovļevu.