Analīzes veikšana, foto no arhīva

Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami

38
(atjaunots 20:55 25.09.2020)
Vakcīna no Covid-19 līdz Ziemassvētkiem nav gaidāma, taču pagaidām situācija Latvijā ir pat pārlieku laba.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Latvijas sasniegumi cīņā ar Covid-19 var radīt ilūziju, ka pandēmijā nav nekā nopietna, taču tā nav, paziņoja galvenais infekciju speciālists Uga Dumpis intervijā žurnālam SestDiena.

Salīdzinājumā ar lielāko daļu Eiropas valstu, Covid-19 slimnieku skaits Latvijā vēl joprojām ir salīdzinoši neliels, tāpēc iespējams atteikties no būtiskiem ierobežojumiem.

Reti kurā valstī klājas tikpat labi, kā pie mums, uzskata Dumpis. Cilvēkiem varētu likties, ka klājas slikti, taču cipari uzrāda pretējo.

Tomēr, pēc viņa domām, zemam saslimstības rādītājam ir arī pretējā puse – cilvēki pārtrauc ievērot drošības pasākumus, jo ir pārliecināti, ka briesmas ir pārspīlētas.

Dumpis atklāja, ka, samazinoties slimības gadījumu skaitam, viņam klājas aizvien grūtāk. Visi taujā, kāpēc eksperts biedējot cilvēkus.

Situācija pasaulē ataino pretējo – valdības viena pēc otras ievieš jaunus ierobežojumus Covid-19 gadījumu skaita pieauguma fonā, bet cilvēki protestē. Piemēram, protesta akcijas notika Austrālijā, Jaunzēlandē, Vācijā un Izraēlā.

Dumpis uzskata, ka protesta akcijas cita starpā sākas tāpēc, ka juku laikos, karu un krīžu periodā vienmēr izplatās mīti.

Pārsteidzoši daudzi tic dažādām konspiroloģiskām teorijām – par Bilu Geitsu, par vakcīnām, par to, ka vīruss izdomāts, konstatēja infekcionists.

Kad gaidīt vakcīnu

Dumpis ir pārliecināts, ka jaunais koronavīruss patiešām nonācis pie cilvēkiem Ķīnā no sikspārņiem, un, jo pasaule ir pārapdzīvotāka, jo biežāk infekcijas tiks nodotas cilvēkiem no dzīvniekiem.

Speciālists norādīja, ka jaunais koronavīruss nav tik mainīgs kā HIV, C hepatīts vai gripa, tāpēc teorētiskais pamats vakcīnas izstrādei ir pietiekami liels. Skaidrība šajā jautājumā esot gaidāma oktobrī, taču pagaidām nevar prognozēt, cik efektīva un ilgtspējīga būs vakcīna.

Komentējot Krievijas paziņojumus par to, ka tur vakcīna jau ir izstrādāta, Dumpis teica, ka nevar runāt par vakcīnu pirms klīnisko izmēģinājumu trešā posma beigām, kuros piedalījušies 20 tūkstoši cilvēku.

Uz jautājumu, vai vakcīna nav gaidāma jau līdz Ziemassvētkiem, Dumpis atbildēja noliedzoši.

38
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (859)
Pēc temata
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Salaspils

Garnizona kapiem Salaspilī jākļūst par piemiņas vietu

3
(atjaunots 09:31 10.05.2021)
Entuziastu grupa cenšas panākt, lai oficiālu statusu beidzot saņemtu pareizticīgo kapi mežos netālu no Salaspils koncentrācijas nometnes memoriāla.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Vecos Krievijas armijas Garnizona kapus pirms vairāk nekā desmit gadiem atrada pazīstamais Latvijas vēsturnieks, kultūras un publicistikas izdevuma "Klio" izdevējs Igors Gusevs. Kopš tā laika, lai uzturētu piemiņas vietu pienācīgā kārtībā, tur regulāri notiek sestdienas talkas. Turklāt entuziasti apkopo vēsturiskus faktus par šo vietu.

Entuziastu grupā ir uzņēmējs Viktors Arbuzovs, Salaspils pilsētas domes bijušais deputāts Aleksandrs Prutkovs – Latvijas Krievu savienības pārstāvis, kara vēstures rekonstruktors Vjačeslavs Rūķis, novadpētnieks Vlads Bogovs un daudzi citi cilvēki, kam nav vienalga.

Patlaban jārisina aktuāli uzdevumi – par tiem Aleksandrs Prutkovs pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.

Prutkovs atklāja, ka pirms daudziem gadiem, tālā bērnībā viņš, tāpat kā daudzi citi salaspilieši, staigādams pa Salaspils memoriāla apkaimi, uz Dārziņu dzelzceļa stacijas pusi redzēja nolaistus gruvešus.

Toreiz viņš nezināja, cik vērtīga un nozīmīga ir šī vieta – Krievijas impērijas armijas bijušie garnizona kapi un Sv. Nikolaja pareizticīgo kapelas grausts. Tagad ar sabiedrisko aktīvistu spēkiem tur uzstādīts informatīvais stends un piemiņas plāksnes. Taču diemžēl pašai vietai vēl aizvien nav nekāda oficiāla statusa.

"Uzskatu, ka tagad mūsu svarīgākais uzdevums ir panākt, lai vecajiem Garnizona kapiem (pagaidām tas vienkārši ir iecirknis koku ielokā AS "Latvijas valsts meži" teritorijā) beidzot parādītos oficiāls piemiņas vietas statuss.

Mēs jau vairākkārt esam vērsušies Latvijas Kultūras ministrijā, taču darījām to savā vārdā, kā entuziasti, ko interesē pagātnes noteikumi, un lūgumu noraidīja ar dažādiem ieganstiem," stāstīja Prutkovs.

Viņš pauda cerību, ka gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Latvijas Krievu savienība saņems vietas Salaspils domē, un tad jau būs iespējams izdarīt oficiālu pieprasījumu no pašvaldības puses, tātad izredzes panākt taisnīgu Kultūras ministrijas lēmumu būs daudz lielākas.

3
Tagi:
Vēsture, Salaspils
Pēc temata
Salaspils kapi: kur zeme vaid
Salaspils Garnizona kapu noslēpumi
Mēs nevienu nenododam: Garnizona kapos notika tradicionālā talka
Alfrēds Rubiks

"Latvija nekaroja, cīnījās tauta": prezidenta Levita vārdus komentēja Alfrēds Rubiks

15
"Tauta karoja, bet Latvija kā valsts turēja sevi tīru": bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks pie Uzvaras pieminekļa Rīgā komentēja prezidenta Egila Levita vārdus par to, ka Latvija Otrajā pasaules karā nepiedalījās.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apciemoja arī bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks.

Izmantojot gadījumu, Sputnik Latvija korespondents nolēma apjautāties pieredzējušajam politiķim par to, vai taisnība ir prezidentam Egilam Levitam, kurš 8. maijā, Eiropas dienā, Brāļu kapos paziņoja, ka Latvija neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā.

"Jūs palaidāt garām vienu svarīgu vārdu. Viņš teica "Latvija kā valsts". Tauta karoja, bet Latvija kā valsts tur sevi tīru. Tāpēc, ka padomju Latviju viņi neuzskata par valsti," paskaidroja Rubiks.

Viņš uzsvēra, ka Uzvaras diena ir svētki Latvijai, neskatoties ne uz kādiem politiskiem izteikumiem. Tie ir svētki ar asarām acīs.

"Es pats šajā dienā, atceros, biju Kurzemes katlā. Mans bioloģiskais tēvs gāja bojā tajā karā, cīnīdamies Sarkanās armijas pusē. Patēvs – latvietis – karoja Waffen SS. Tāpēc caur mani, caur manu galvu un sirdi ir izgājis viss," pastāstīja Rubiks.

Jautāts par to, kas būtu bijis ar Latviju, ja Padomju Savienība nebūtu to atbrīvojusi, Rubiks atbildēja, ka jūtas pārsteigts, kad latvieši tic: tie cilvēki, viņu tautieši, kuri gāja karot Waffen SS, karojuši par brīvu Latviju.

"Aizmirsuši, ko teica Hitlers. Viņš nekad nesolīja brīvību ne Latvijai, ne Lietuvai, ne Igaunijai. Viņš deklarēja, ka tā būs Ostlande. Un viņa labā roka – Rozenbergs – teica: kad mēs iegūsim šo telpu, mēs vienus apšausim, likvidēsim, bet citus atstāsim vairoties kā darba spēku," atgādināja Rubiks.

Pa to laiku cilvēki nesa ziedus pie žoga iejoztā Uzvaras pieminekļa. Ziedus lika uz speciāli novietotiem galdiem, no kurienes "Rīgas meži" pārstāvji tos aiznes tālāk pie pieminekļa.

Notika vairāki nenozīmīgi incidenti, taču kopumā at;mosfēra bija mierīga.

Policisti pat palīdzēja novietot pie monumenta plakātu, kas veltīts "Nemirstīgajam pulkam".

15
Tagi:
Uzvaras diena, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Rīdzinieki iet pie pieminekļa Atbrīvotājiem: 75 gadi Latvijas atbrīvošanai no nacistiem
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina
Latvijas vēstures melnās lappuses: soda bataljoni un Waffen SS leģionāri