Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

27
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

27
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā
Maestro Raimonds Pauls

"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī

11
(atjaunots 16:12 24.02.2021)
Maestro Raimonds Pauls saņēma uzaicinājumu saņemt pirmo poti pret Covid-19, taču vakcinācija tika pārcelta no februāra uz martu.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Raimondu Paulu vakcinēs pret koronavīrusu 1. martā, ziņo tvnet.lv.

Iepriekš ziņots, ka Pauls saņēma Veselības ministriju uzaicinājumu vakcinēties pret Covid-19. Viņš paziņoja, ka izmantos šo iespēju un saņems poti februāra beigās. Tomēr komunikācijas procesā ar vakcinācijas biroju tika noskaidrots, ka līdz martam vakcinēties neizdosies.

"Kaut kāda runa par februāra beigām bija, bet nekas precīzi nebija teikts. Tur taču tagad ir trakomāja – tad viens piezvana, tad otrs – kā jau parasti," paskaidroja Maestro.

Tāpat Pauls informēja, ka viņam zvanījusi biroja vadītāja Eva Juhņeviča. Par sarunas saturu Pauls detalizēti nestāstīja, taču atzīmēja, ka pa jokam jautājis Juhnevičai, kad ierasties uz Dziesmu svētku mēģinājumu – viņa ir bijusi Dziesmu un deju svētku izpilddirektore.

Iepriekš Pauls ziņoja, ka iedzīvotājiem jāvakcinējas, lai novērstu Covid-19 izplatību, turklāt viņš pastāstīja, ka atbalsta Latvijas valdības kampaņu. Tāpat Maestro atzīmēja, ka lielo informācijas daudzumu varētu pasniegt konkrētāk un skaidrāk, izceļot svarīgāko, kas cilvēkiem jāzina par vakcīnām un to efektivitāti.

11
Tagi:
Raimonds Pauls, vakcinācija, koronavīruss
Pēc temata
Latvija saņems 8400 Moderna vakcīnas devu
Pauls nosoda Gobzemu par vēlmi padarīt viņu par miljonāru uz Latvijas iedzīvotāju rēķina
"Šī valdība – nu, nemāk tā vadīt valsti": Pauls par valsti, naudas zaudējumu un medijiem
Pensionāri ir panikā: Latvijā atkal ir problēmas ar vakcinācijas organizāciju
Vecākā gadagājuma sievietes, foto no arhīva

Pensionāriem piešķirs 100 miljonus eiro, bet pabalstus saņems ne visi: kādi ir varianti

16
(atjaunots 15:31 24.02.2021)
Simt miljoni eiro - par šādas summas izmaksu sabiedrības grupām, kurām būtu nepieciešams atbalsts, vienojās koalīcijas partijas.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Valdošā koalīcija ir vienojusies novirzīt vēl 500 miljonus eiro pabalstiem un infrastruktūras projektiem, no šīs summas 100 miljonus plānots novirzīt pensionāru un invalīdu atbalstam, taču par precīziem kritērijiem šādas palīdzības piešķiršanai politiķi tā arī nav vienojušies, raksta laikraksts Diena.

Budžeta programmai "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiks piešķirti vēl 500 miljoni eiro, paziņoja pēc koalīcijas sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa vārdiem, 200 miljoni eiro ir paredzēti ģimenēm ar bērniem, vēl 100 miljonus eiro plānots piešķirt citām iedzīvotāju grupām, kurām būtu nepieciešams atbalsts, 200 miljonus eiro paredzēts novirzīt infrastruktūras attīstībai.

Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas prognozēm, pabalstus varētu izmaksāt jau aprīlī, bet vēl jāsaskaņo detaļas.

Iespējamā 200 eiro vienreizējā pabalsta izmaksa vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem ir apspriesta jau iepriekš, jautājums ir, vai šāds pabalsts jāpiešķir visiem vai tikai tiem, kuriem pensija ir zemāka par noteikto slieksni. Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji piedāvāja izmaksāt 250 eiro bez jebkādiem ierobežojumiem - tā būs lētāk un ātrāk, jo tādējādi nebūs jāapmaksā papildu administrēšana.

Pēc Petravičas vārdiem, ja dažādām iedzīvotāju grupām pabalsta apjoms atšķirsies, varētu rasties administrēšanas problēma. Arī pabalsta saņēmēju-pensionāru skaits var tikt ierobežot, jo pagaidām šiem mērķiem ir piešķirti 100 miljoni eiro, bet, lai samaksātu visiem, kas ietilpst šajās mērķa grupās, nepieciešami 115 miljoni eiro. Vēl 4 miljoni ir nepieciešami pabalstu izmaksai invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe.

Paskaidrojot, kāpēc nav pieņemts galīgais lēmums par pabalstu izmaksas apmēru un nosacījumiem, premjers Krišjānis Kariņš atgādināja, ka bijušas jau divas Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdes ar sociālo partneru piedalīšanos, kurās apsprieda palīdzības piešķiršanu trūcīgajiem.

"Labklājības ministrijai ir redzējums, kā naudu iespējams sadalīt, bet vērts ieklausīties sociālajos partneros, vai to var uzlabot," sacīja Kariņš.

Valdības vadītājs atzīmēja, ka visi līdzekļi, kas šobrīd tiek ieguldīti ekonomikā, tie ir aizņēmumi. "Tāpēc mēs skatāmies, lai līdzsvarotu pabalstus un arī naudu, kas tēmēta ilgtermiņā ekonomikas izaugsmei un konkrēti nodarbinātībai," uzsvēra premjers.

16
Tagi:
pabalsts, pensionāri
Pēc temata
Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija
Pensionāri ir panikā: Latvijā atkal ir problēmas ar vakcinācijas organizāciju
Pensionārus aplaupa bez darba palikuši radiņi
"Tie ir cilvēki, kas cīnījās par Latvijas neatkarību": 200 eiro pensionāriem neizmaksās
Solitaire

Eksperts nosauca "Ziemeļu straumes 2" palaišanas termiņu

0
(atjaunots 16:17 24.02.2021)
Iepriekš ukraiņu ārējais izlūkdienests paziņoja, ka projekts tiks pabeigts 12. jūnijā, lai "pēc padomju tradīcijas" saistītu gāzesvada palaišanu ar Krievijas dienas svinībām.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs nosaucis gāzesvada "Ziemeļu straume 2" nodošanas ekspluatācijā provizorisko termiņu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ukraiņu ārējais izlūkdienests paziņoja, ka projekts tiks pabeigts 12. jūnijā, lai pēc "padomju tradīcijas" saistītu gāzesvada palaišanu ar Krievijas dienas svinībām.

Juškovs atzīmēja, ka tie ir tikai Ukrainas izlūkošanas aģentūras minējumi.

Eksperts precizēja, ka "Ziemeļu straumes 2" ieviešana ekspluatācijā norisināsies četros posmos. Pirmajā posmā jāpabeidz cauruļvadu izbūve Vācijas ūdeņos. Otrajā - Dānijas zonā. Trešais posms ietver regulēšanas un palaišanas darbus, tostarp kompresijas pārbaudi, bufera gāzes iesūknēšanu, cauruļvada dažādu darbības režīmu pārbaudi. Ceturtais posms ir projekta komerciāla palaišana.

"Palaišana ekspluatācijā notiks ne ātrāk kā septembrī, nevis 12. jūnijā," viņš atzīmēja.

Juškovs paskaidroja, ka "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu pabeigšana netiks saistīta ne ar kādu kalendāra dienu.

"Ukraina cenšas radīt iespaidu, ka Krievija ir Padomju Savienības mantinieks, kur bija pieņemts saistīt kārtējās būves pabeigšanu ar svētku datumu," viņš secināja.

Projekts paredzēts divu gāzesvada cauruļu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Cauruļvads tiek izbūvēts caur Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālajiem ūdeņiem vai ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.

Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, ASV, kas aktīvi cenšas pārdot ES savu sašķidrināto dabasgāzi, kā arī Polija, Latvija un Lietuva, kas to uzskata par politisku projektu.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2" noteiks Vācijas un ASV attiecību likteni
ASV paskaidroja, kādu pozīciju ieņem "Ziemeļu straumes 2" jautājumā
Vācija varētu "izpirkt" "Ziemeļu straumi 2", lai izvairītos no ASV sankcijām
Berlīnē aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļniju