RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Deputāts Jānis Dombrava nepārstāj dalīties ar sabiedrību savās domās un prātojumos par jaunākajiem notikumiem. Šoreiz viņa uzmanību piesaistīja televīzijas sižets par to, kā Latvijas zinātnieki nodarbojas ar Latvijas koronavīrusa pacientu bioloģisko materiālu izpēti.
Virusologi meklē atbildes uz jautājumiem par to, kāpēc kāds pārnes slimību vieglāk, pēta antivielu klātbūtni un veidošanos, kā arī iespēju saslimt atkārtoti. Izpētītie materiāli, iespējams, palīdzēs zinātniekiem saprast arī to, kāpēc Latvijā saslimušo cilvēku ir mazāk, nekā kaimiņvalstīs.
Acīmredzot, gūstot iedvesmu no ziņām par zinātni, deputāts Jānis Dombrava nepalaida garām iespēju uzsvērt šī darba svarīgumu, jo latviešu bioloģiskais materiāls, iespējams, palīdzēs glābt pasauli.
"Mums ir jāturpina darbs, lai saprastu, kāpēc latvieši ir salīdzinoši imūni pret Covid-19 vīrusu. Šī informācija var palīdzēt visai pasaulei," ar lepnumu uzrakstīja Twitter Jānis Dombrava.
Mums ir jāturpina darbs, lai saprastu, kāpēc latvieši ir salīdzinoši imūni pret covid-19 vīrusu. Šī informācija var palīdzēt visai pasaulei. https://t.co/6Qzmcg10Z1
— Jānis Dombrava (@janisdombrava) September 21, 2020
Tiesa, sociālo tīklu lietotāji apšauba to, ka latviešu imunitāte pret jauno koronavīrusu ir saistīta ar kaut kādu ģenētisku īpatnību, un nolēma "pateikt priekšā" Jānim Dombravam citus šīs parādības skaidrojumus.
Sākumā komentētāji izteicās nopietnā manierē, piedāvājot savas versijas.
"Izteikšu minējumu. Latviešu imunitāte pret Covid-19 varētu būt saistīta ar iedzīvotāju blīvumu - iedzīvotāju skaits uz kvadrātkilometru," izdarīja acīmredzamu secinājumu lietotājs kastanis247.
Izteikšu minējumu. Latviešu imunitāte pret COVID-19 varētu būt saistīta ar iedzīvotāju blīvumu - iedzīvotāju skaits uz kvadrātkilometru.
— kastanis247 (@kastanis247) September 21, 2020
Tomēr pēc tam ar Jāņa Dombravas tvītu padalījās žurnāliste Inese Liepiņa, un ziņas par zinātni pārvērtās sarkastiskā diskusijā par to, kāpēc Latvijas iedzīvotāji gandrīz neslimo ar Covid-19.
"Mans variants ir, ka mūs sargā ugunskrusts. Kā jums šķiet?" joka un provokāciju manierē uzrakstīja Inese Liepiņa.
Ak vai, bet mūsu līdzekli pasaule varētu nesaprast
— Inese Liepiņa (@LiepinInese) September 21, 2020
Savukārt Māris Ūdris piedāvāja pat vizualizāciju – DNS ķēdi ar ugunskrustiem.
"Vienam no latviešu imunitātes iemesliem ir krievisks uzvārds, ak vai," izteica pieņēmumu ekonomists Pēteris Strautiņš.
Vienam no latviešu imunitātes iemesliem ir krievisks uzvārds, ak vai :)))
— PStrautins (@PStrautins) September 21, 2020
"Garumzīmes," izdeva savu versiju žurnālists Maiks Koljērs.
Garumzīmes.
— Mike Collier (@mikskoljers) September 21, 2020
"Gaidīšana pie ārdurvju (virs kuras karājas kadiķa zars, protams) "actiņas", kamēr kaimiņš pazūd no kāpņutelpas," uzrakstīja Ance Tarvida.
Gaidīšana pie ārdurvju (virs kuras karājas kadiķa zars, protams) "actiņas", kamēr kaimiņš pazūd no kāpņutelpas
— Ance Tarvida (@ancetarvida) September 21, 2020
"Bērza sula, rapš'bildes, "Zelta rudens", sāls uz ielām (kā arī bļitkošana vai viedoklis par to) - katram gada laikam," atzīmē Magnus Hammersons.
Bērza sula, rapš'bildes, "Zelta rudens", sāls uz ielām(kā arī bļitkošana vai viedoklis par to) - katram gada laikam :)) #covidfree #šitosneķer
— Magnus Hammerson (@magnushammerson) September 21, 2020
"Karogu brauciens," lakoniski atbild Gundars Zaburdajevs.
Karogu brauciens.
— Gundars Zaburdajevs (@gundarsz) September 21, 2020
"Lāpu gājiens!" neatpaliek no nacionālpatriotiskās tematikas Harijs Tērauds.
Lāpu gājiens!
— Harijs Tērauds (@HarijsTerauds) September 21, 2020
"LR Satversmes preambula. Vīruss neies jokot ar "latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu" un "latvisko dzīvesziņu"," piebilst Igors Kasjanovs.
LR Satversmes preambula. Vīruss neies jokot ar "latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu" un "latvisko dzīvesziņu".
— Igors Kasjanovs (@Miesnieks_LV) September 21, 2020
"Saule, pērkons, Daugava," paziņo Agnese Logina.
Saule, pērkons, Daugava
— Agnese Logina (@ms_logina) September 21, 2020
"Sēdēšana uz zemes pēc pirmā pērkona, sklandrauši reizi piecgadē, kā arī galvenais, lai kājas būtu siltas," sniedz savu skaidrojumu lietotājs Sisyphus.
Sēdēšana uz zemes pēc pirmā pērkona, sklandrauši reizi piecgadē, kā arī galvenais, lai kājas būtu siltas
— Sisyphus (@Sisyphus_lv) September 21, 2020
Atzīmēsim, ka pasaules sabiedrība patiešām augsti vērtē Latvijas panākumus cīņā ar globālo Covid-19 pandēmiju. Ārzemju presē īpaši tika uzsvērtas valdības apņēmības pilnās darbības saslimstības izplatības sākumposmā.
Tā, intervijā britu izdevumam Daily Telegraph premjers Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Latvijas sasniegumi cīņā ar Covid-19 skaidrojami ar virkni sagatavošanās pasākumu vēl pirms pirmā vīrusa nāves gadījuma, kā arī ar to, ka kopš paša sākuma Latvijas iedzīvotāji ieklausījās epidemiologu viedoklī.
"Viņi ir tie, kas sniedz padomus, un mēs viņus klausām," uzsvēra premjers.
RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.
Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.
Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.
Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.
15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.
Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.
Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.
Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.
Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.
Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.
Nedēļas nogalē lielajos vakcinācijas centros ar AstraZeneca vakcīnu varēs vakcinēties ikviens. Izmantojiet iespēju! Vairāk informācijas: https://t.co/Pzov03aJOD
— Vakcinācija Latvijā (@VakcinacijaLV) April 15, 2021
RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Kamēr Ukrainas Bruņotie spēki savelk smago tehniku pie saskarsmes līnijas Donbasā, lai sāktu jaunu posmu karā ar pašu valsts pilsoņiem, Baltijas valstu ārlietu ministru delegācija dodas uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti, vēsta BВ.lv.
Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu un Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi ielūdza apmeklēt Kijevu Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba.
With my Estonian and Lithuanian colleagues @eliimets and @GLandsbergis in #Vilnius before departure to #Kyiv to show support and solidarity with #Ukraine 🇱🇻 🇪🇪 🇱🇹 🤝 🇺🇦 pic.twitter.com/w4vckOmdEI
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 15, 2021
Baltijas valstu ārlietu ministri dodas vizītē uz Ukrainu, lai paustu atbalstu un saņemtu detalizētu informāciju par situāciju. Tāpat ministri plāno apspriest sadarbības stiprināšanu drošības jomā un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas attīstību.
Atgādināsim, ka 2021. gada maijā-jūnijā ieplānotas NATO mācības "Defender Europe 2021". Manevru gaitā plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības darbības Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO manevros piedalīsies arī Ukraina.
Iepriekš Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs, uzstājoties Ukrainas televīzijā, iepriekš paziņoja, ka mācībās "Defender Europe" tiks izspēlēts "karš ar Krieviju".
RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.
Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.
"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.
Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.
"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.
Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.