Latviešu lentīte

"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19

41
(atjaunots 08:59 22.09.2020)
Sociālo tīklu lietotāji atkal apsmēja Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības Jāni Dombravu – šoreiz komentētāji nolēma palīdzēt viņam rast atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem izdevies izvairīties no nopietna saslimušo skaita ar jauno koronavīrusu.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Deputāts Jānis Dombrava nepārstāj dalīties ar sabiedrību savās domās un prātojumos par jaunākajiem notikumiem. Šoreiz viņa uzmanību piesaistīja televīzijas sižets par to, kā Latvijas zinātnieki nodarbojas ar Latvijas koronavīrusa pacientu bioloģisko materiālu izpēti.

Virusologi meklē atbildes uz jautājumiem par to, kāpēc kāds pārnes slimību vieglāk, pēta antivielu klātbūtni un veidošanos, kā arī iespēju saslimt atkārtoti. Izpētītie materiāli, iespējams, palīdzēs zinātniekiem saprast arī to, kāpēc Latvijā saslimušo cilvēku ir mazāk, nekā kaimiņvalstīs.

Acīmredzot, gūstot iedvesmu no ziņām par zinātni, deputāts Jānis Dombrava nepalaida garām iespēju uzsvērt šī darba svarīgumu, jo latviešu bioloģiskais materiāls, iespējams, palīdzēs glābt pasauli.

"Mums ir jāturpina darbs, lai saprastu, kāpēc latvieši ir salīdzinoši imūni pret Covid-19 vīrusu. Šī informācija var palīdzēt visai pasaulei," ar lepnumu uzrakstīja Twitter Jānis Dombrava.

​Tiesa, sociālo tīklu lietotāji apšauba to, ka latviešu imunitāte pret jauno koronavīrusu ir saistīta ar kaut kādu ģenētisku īpatnību, un nolēma "pateikt priekšā" Jānim Dombravam citus šīs parādības skaidrojumus.

Sākumā komentētāji izteicās nopietnā manierē, piedāvājot savas versijas.

"Izteikšu minējumu. Latviešu imunitāte pret Covid-19 varētu būt saistīta ar iedzīvotāju blīvumu - iedzīvotāju skaits uz kvadrātkilometru," izdarīja acīmredzamu secinājumu lietotājs kastanis247.

​Tomēr pēc tam ar Jāņa Dombravas tvītu padalījās žurnāliste Inese Liepiņa, un ziņas par zinātni pārvērtās sarkastiskā diskusijā par to, kāpēc Latvijas iedzīvotāji gandrīz neslimo ar Covid-19.

"Mans variants ir, ka mūs sargā ugunskrusts. Kā jums šķiet?" joka un provokāciju manierē uzrakstīja Inese Liepiņa.

​Savukārt Māris Ūdris piedāvāja pat vizualizāciju – DNS ķēdi ar ugunskrustiem.

"Vienam no latviešu imunitātes iemesliem ir krievisks uzvārds, ak vai," izteica pieņēmumu ekonomists Pēteris Strautiņš.

​"Garumzīmes," izdeva savu versiju žurnālists Maiks Koljērs.

​"Gaidīšana pie ārdurvju (virs kuras karājas kadiķa zars, protams) "actiņas", kamēr kaimiņš pazūd no kāpņutelpas," uzrakstīja Ance Tarvida.

​"Bērza sula, rapš'bildes, "Zelta rudens", sāls uz ielām (kā arī bļitkošana vai viedoklis par to) - katram gada laikam," atzīmē Magnus Hammersons.

​"Karogu brauciens," lakoniski atbild Gundars Zaburdajevs.

​"Lāpu gājiens!" neatpaliek no nacionālpatriotiskās tematikas Harijs Tērauds.

​"LR Satversmes preambula. Vīruss neies jokot ar "latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu" un "latvisko dzīvesziņu"," piebilst Igors Kasjanovs.

​"Saule, pērkons, Daugava," paziņo Agnese Logina.

​"Sēdēšana uz zemes pēc pirmā pērkona, sklandrauši reizi piecgadē, kā arī galvenais, lai kājas būtu siltas," sniedz savu skaidrojumu lietotājs Sisyphus.

​Atzīmēsim, ka pasaules sabiedrība patiešām augsti vērtē Latvijas panākumus cīņā ar globālo Covid-19 pandēmiju. Ārzemju presē īpaši tika uzsvērtas valdības apņēmības pilnās darbības saslimstības izplatības sākumposmā.

Tā, intervijā britu izdevumam Daily Telegraph premjers Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Latvijas sasniegumi cīņā ar Covid-19 skaidrojami ar virkni sagatavošanās pasākumu vēl pirms pirmā vīrusa nāves gadījuma, kā arī ar to, ka kopš paša sākuma Latvijas iedzīvotāji ieklausījās epidemiologu viedoklī.

"Viņi ir tie, kas sniedz padomus, un mēs viņus klausām," uzsvēra premjers.

41
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Rīgas panorāma

Atdeva Latvijai miljonus eiro nodokļos un izputēja: Rīgā tiek slēgta viesnīca Metropole

15
(atjaunots 18:11 24.10.2020)
Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole tiek slēgta uz nenoteiktu laiku: aptuveni 50% darbinieku Semarah Hotels grupā, kurā ietilpst viesnīca, zaudējuši darbu.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole no pirmdienas, 26. oktobra, uz nenoteiktu laiku apturēs darbu, vēsta Rus.tvnet.lv.

1871. gadā darbu uzsākusī viesnīca, kura atrodas Vecrīgā, nespēja pārdzīvot tūrisma nozares krahu Latvijā.

Semarah Hotels grupas, kurā ietilpst Metropole, nodaļas vadītāja Jeļena Girucka pastāstīja, ka vasaras mēnešos viesnīcas numuri bija aizņemti par 26% no maksimālā skaita, savukārt septembrī rādītājs noslīdēja vēl zemāk – līdz 18%. Viesu skaits katastrofāli samazinājās, salīdzinājumā ar to pašu periodu 2019. gadā, – par 83%.

Turklāt, pēc Giruckas sacītā, Semarah Hotels grupā darbu zaudējuši aptuveni 50% darbinieku.

Pēc viesnīcas direktores Alises Ratkevičas sacītā, ir robeža, aiz kuras finanšu izdzīvošana vairs nav iespējama. Un, spriežot pēc visa, Metropole ir sasniegusi šo robežu.

Turklāt 2019. gadā vien viesnīca samaksāja Latvijai vairāk nekā 2,5 miljonus eiro nodokļos. Un kamēr tūrisma nozare, kura cieta Covid-19 dēļ, neatjaunosies, viesnīcu industrija nespēs turēties virs ūdens bez valsts atbalsta.

Izputēšanas vilnis

Iepriekš Igaunijas prāmju kompānijas Tallink Grupp sakaru direktore Katri Linka paziņoja, ka kompānija atkal ir spiesta uz laiku apturēt savas viesnīcas Tallink Hotel Riga darbību jauno braucienu ierobežojumu un mazā viesu skaita dēļ.

Zināms, ka Tallink Hotel Riga jau bija apturējusi savu darbu no 18. marta līdz 1. jūnijam valstī izsludinātā ārkārtējās situācijas režīma dēļ. Šoreiz viesnīca būs slēgta uz ilgāku laiku.

Tikpat lielu troksni izraisīja stāsts ar bijušās Latvijas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces viesnīcas Hotel Roma slēgšanu.

Mūrniece uzsvēra, ka septiņos sava biznesa pastāvēšanas gados viņa samaksāja valstij 3,5 miljonus eiro nodokļos, savukārt pretī nesaņēma nekādu palīdzību kritiskajā situācijā, kad Latvijas saskārās ar Covid-19 pandēmiju.

Turklāt eksperti pieļauj, ka Rīgas viesnīcas vispār varētu nepārdzīvot gaidāmo ziemu. Daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir aizvērušies ciet, savukārt tie, kas ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamajam pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas ir devušas noprast, ka ir jāpārkvalificējas, jo tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

15
Tagi:
darbs, nodokļi
Pēc temata
Nāve pēc moratorija: viesnīcu bizness peld maksātnespējas administratoru rokās
Gaist vēl viens bizness: Ērgļos slēdz ciet viesnīcu un kafejnīcu
Miljonus valstij un nevienas kapeikas biznesam: viesnīcai Hotel Roma ir pienācis gals
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
 Rail Baltica

Rīgā sākas grandiozi Rail Baltica būvdarbi: kas un kur tiks būvēts

31
(atjaunots 13:22 24.10.2020)
Brīvu transporta un gājēju kustību Rīgā, kā arī vēl šo to, nāksies upurēt, lai gadsimta būves vārdā.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Nekāds koronavīruss nevar nodzēst Latvijas varasiestāžu vēlmi apgūt miljardus eiro, ko piešķir Brisele dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvniecībai. Pēc plānošanas posma valstī ķeras pie būvdarbiem. Tie Rīgā sāksies jau pēc trijām nedēļām.

Vilcieni un autobusi pēc saraksta

Gadsimta būves celšanu nolēma sākts ar Rīgu – ar Centrālās stacijas un pieguļošās infrastruktūras pārbūvi, raksta Bb.lv. Šo darbu posmā celtnieki sola neapturēt nedz dzelzceļa stacijas, nedz autoostas darbu.

Pārbūve sāksies Gogoļa ielā un skvērā pie Satiksmes ministrijas ēkas, gar dzelzceļa sliežu ceļiem teritorijā starp ministriju un Rīgas Centrālo staciju. Pēc nedēļas tiks publicēts transporta un gājēju kustības organizācijas izmaiņu plāns.

Plānots, ka līdz 2022. gadam stacija tika pārbūvēta no Latgales priekšpilsētas puses, savukārt 2024. gadā – tās centrālā daļa. 2025. gadā visiem būvdarbiem ir jābūt pabeigtiem. Paralēli 2022.-2025. gadā jābūt uzbūvētam dzelzceļa tiltam pāri Daugavai.

Tik vērienīgus būvdarbus pilsētas centrs nebūs pieredzējis kopš padomju laikiem.

Protams, ka šāds darbu apjoms nevar iztikt bez sastrēgumiem, un tie, visticamāk, būs iespaidīgi. Stacijas apkaimē krustojas milzīgas automobiļu plūsmas, nerunājot jaut par to, ka tas ir galvenais galvaspilsētas sabiedriskā transporta mezgls.

Aizrakās līdz bunkuram

Līdz gada beigām celtnieki sola pārbūvēt pazemes inženiertīklus, demontēt un uzbūvēt sabiedriskā transporta kontakttīklu, kā arī ielu apgaismojumu.

Uz pašiem dzelzceļa sliežu ceļiem tiks uzstādīti jauni kontakttīkla masti un to aprīkojums, kā arī veikta virkne citu darbu.

Tāpat ir paredzēta jaunas transformatoru apakšstacijas būvniecība un padomju laiku bunkura-bumbu patvēruma nojaukšana Centrālās stacijas apkaimē.

Tur kādreiz atradās Baltijas dzelzceļa komandas centrs. Šobrīd objekts ir "Latvijas Dzelzceļa" uzskaitē. Taču "Latvijas Dzelzceļa" gaišajā nākotnē tas neiekļāvās un tiks tikvidēts.

Uzbērums tiks likvidēts

Pati stacija tiks pārveidota līdz nepazīšanai – uzbūvēs jaunas dzelzceļa platformas ar eskalatoriem un liftiem, virs tām parādīsies jumts ar vairākām sekcijām. Uzgaidāmā zāle būs par vienu stāvu augstāk virs platformām. Zem stacijas būs autostāvvieta.

Kopumā tiks uzbūvēti 2,6 kilometri Eiropas sliežu dzelzceļa no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai. Paredzēts uzbūvēt sešus jaunus ceļu pārvadus virs Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielām.

Dzelzceļa uzbērums tiks likvidēts, tā vietā parādīsies estakāde, pa kuru arī brauks vilcieni. Parādīsies arī atsevišķi gājēju celiņi. Rīgā parādīsies arī jauna iela – Elizabetes un Timoteja ielas savienošanas rezultātā.

Rīgas stacijas pārbūves un tilta būvniecības konkursā (darbi novērtēti 430 miljonu eiro apmērā) uzvarēja būvapvienība Besix ReRe Group, kuru veido Beļģijas kompānija Besix un Latvijas "ReRe būve".

31
Tagi:
Rail Baltica
Pēc temata
Analītiķis: Baltijas valstu aizsardzība maz uztrauc ES, naudu tās nesaņems
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Lietuvas premjers nosaucis Baltijas valstu prioritāro objektu
Lockheed Martin F-35 Lightning II

ASV nosauca galveno NATO ieroci pret Krieviju

0
(atjaunots 20:25 24.10.2020)
Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Amerikas piektās paaudzes iznīcinātājs F-35 ir vienīgā lidmašīna, kura spēs pretoties Krievijai iespējamā konflikta gadījumā Eiropā, vēsta RIA Novosti.

Par to teikts stratēģiskās analītikas centra RAND ziņojumā.

"NATO iespējas intensīva konflikta apstākļos ar Krieviju uzlabosies līdz ar simtiem piektās paaudzes iznīcinātāju parādīšanos 2020. gados," pārliecināti amerikāņu eksperti.

Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

Tādējādi, alianses valstīm, kuras parakstījušas F-35 piegādes līgumus, būs jāpilnveido sava gaisa flote, lai nākotnē rīkotu savstarpējas operācijas ar jaunā iznīcinātāja dalību, uzskata organizācijā.

F-35 ir piektās paaudzes iznīcinātājs-bumbvedējs, kurš, izņemot ASV, atrodas vairāku to sabiedroto bruņojumā (nelielā skaitā). Lockheed Martin F-35 Lightning II radīšanas programma jau ir izmaksājusi aptuveni 1,5 triljonus dolāru – tā ir dārgākā ieroču ražošanas programma vēsturē.

Pērnā gada novembrī ASV Valsts kontrole paziņoja, ka Pentagons saskāries ar problēmām jaunā iznīcinātāja apkalpošanā rezerves daļu trūkuma dēļ un nepilnībām autonomās loģistikas informācijas sistēmas darbā.

0
Tagi:
ieroči, NATO, ASV
Pēc temata
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
Nelaimīgie "Zibeņi". Kāpēc F-35 joprojām ir pats neveiksmīgākais iznīcinātājs
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā