Ilga Šuplinska

Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt

99
(atjaunots 08:29 22.09.2020)
Vienīgais, ko IZM vadītāja Ilga Šuplinska var izdarīt izglītības sistēmas labā – demisionēt, uzskata Anna Vladova.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Stāsts par matemātikas skolotāja meklējumiem galvaspilsētas skolā lika Rīgas domes deputātei Annai Vladovai ("Saskaņa") pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas demisiju.

Nesen Latvijas Televīzija pastāstīja par to, kā Rīgas 40. vidusskolā tika galā ar matemātikas skolotāju trūkumu – šo priekšmetu piekrita pasniegt kāda skolēna tēvs.

Skolas direktore Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka pedagogu trūkums nav tikai šīs skolas problēma. Rīgā 12 skolas joprojām meklē matemātikas skolotājus, tikpat daudz skolu meklē mūzikas, datorzinību pasniedzējus un citus pedagogus.

Anna Vladova ir citas Rīgas skolas direktore, taču tas nav vienīgais iemesls, kādēļ šī ziņa viņu tik ļoti aizskāra. Viņa ir pērn mūžībā aizgājušās pazīstamās 40. vidusskolas direktores Gaļinas Jefremovas meita.

"Šī ziņa manī izraisīja pat ne dusmu lēkmi vai apkaitinājumu, bet izmisuma pilnu naidu. Varbūt tāpēc, ka 40. skola man nav "tikai skola", šī skola mani uzaudzināja, tā ir manas mammas lepnums.

2020 gads. Eiropas Savienība. Latvija. Rīga. Galvaspilsēta. Viena no labākajām galvaspilsētas skolām. Pats pilsētas centrs. Atjaunota un ērta ēka. Bērni stāv rindā, lai varētu mācīties šajā skolā. Un skola nevar atrast matemātikas skolotāju! Nevar. Skolotāju vienkārši nav! Neviena. Ne par augstu, ne arī par ubaga algu. Ne pensijas vecuma, ne jauna, ne ar pieredzi, ne bez! Skolotāja nav," uzrakstīja Vladova savā Facebook lapā.

Informātikas stunda skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Vladova ne reizi vien ir kritizējusi izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, sevišķi pēc tam, kad Latvijas skolas bija spiestas pāriet pie tālmācībām. Taču šoreiz Rīgas domes deputāte aicina ministri demisionēt.

"Kad pagājušā gada beigās skolas visā valstī varonīgi izvilka izglītības procesu no bedres, izdomājot, kā nodrošināt saikni ar bērniem, kā sagatavoties vidusskolas eksāmeniem, kā mazināt mazuļu vecāku slogu, ministrija solīja, ka nākamgad viss būs: Būs jauni skolotāji, kas ar "degošām acīm dosies kaujā", mācību grāmatas un metodiskās rokasgrāmatas kompetenču izglītības reformas īstenošanai, būs jauns aprīkojums, kas ļaus skaisti un mierīgi vadīt tālvadības stundas, ja nepieciešams.

Un kas mums ir uz 21. septembri? Mums nav nekā no tā, ko ministre mums solīja, izņemot nebeidzamus kursus, bet mums ir jauns pienākumu klāsts: skolām jāievēro epidemioloģiskie norādījumi, jānodrošina attālums starp bērniem, jānodrošina skolas dezinfekcija, jāizdomā neiedomājamas bērnu distancēšanās kombinācijas, ēdināšana, un, pats galvenais, protams, "augstas kvalitātes" mācību process. Skolotāji vazājas pa klasēm, vēdina, dezinficē, aizsargā bērnus, pēc tam māca, pēc tam atkal dezinficē, ved bērnus uz ēdnīcu vai sporta zāli, pēc tam skrien uz nākamo nodarbību citā skolas spārnā, atkal vēdina, dezinficē... un tālāk uz apli. Pārslodze, nervu spriedze un elementārs fizisks nogurums liek sevi manīt," padalījās Vladova.

Iepriekš Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un satiksmes ministrijas sagatavoto plānu, saskaņā ar kuru mācību gada jāsākas skolās un citās mācību iestādēs. Tas iekļauj sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības. Saskaņā ar šo plānu, piemēram, skolotājiem pašiem jāatklāj Covid-19 simptomi bērniem un uz to pamata skolai jāizlemj jautājums par ikviena bērna, klases vai vesela pedagogu sastāva distancēšanu.

Turklāt, lai gan septembra sākumā veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka skolu nosaukumi, kurās atklāts Covid-19, atklāti netiks, šie dati regulāri nonāk medijos.

"Šuplinskas kundze, jūs nevarat būt Latvijas Izglītības ministrijas vadītāja. Jūs dzīvojat citā realitātē. Ministrija nav soda iestāde, tai ir citas funkcijas, citi uzdevumi un citas prioritātes. Jūs neesat izpildījusi nevienu no saviem solījumiem, un jums pat nav kauna par to. Atstājiet savu posteni. Tas ir vienīgais, ko jūs varat darīt mūsu valsts izglītības sistēmas labā," uzrakstīja Vladova.

99
Tagi:
Ilga Šuplinska, Anna Vladova, skola
Pēc temata
Jaunāko klašu skolēni apmeklēs skolu arī Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Šuplinska dedzina ar napalmu: Rīgas skolas direktore par IZM trikiem ar tālmācību
Valdībai ir izdevīgi turēt skolēnus mājās: kāpēc LKS iebilst pret tālmācībām
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

1
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

1
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā
Covid-19

Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas

5
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Veselības ministrija uzskata, ka pašreizējās Covid-19 dinamikas apstākļos slimnīcu pārprofilēšana nav vajadzīga, gultasvietu pietiek. Vienlaikus aug risks inficēties veselības aprūpes iestādē, bet ārsti ir spiesti strādāt palielinātas slodzes apstākļos un bez piemaksām.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Valstī pieaug Covid-19 izplatība, līdz ar to būtiski palielinājusies slimnīcu slodze. Veselības ministrija norāda, ka slimnīcas spēj uzņemt un ārstēt visus Covid-19 pacientus, kuriem tas nepieciešams, tomēr Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs uzsver, ka mediķi ir pārslogoti un uz izsīkuma robežas. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka viens no inficēšanās ceļiem ar Covid-19 pašlaik ir medicīnas iestādes, un tas dara epidemiologus ļoti bažīgus, stāsta Neatkarīgā.

Aizvien tuvāk kritiskajai robežai

Covid-19 pacientu skaits slimnīcās ar katru dienu pieaug. Nacionālais veselības dienests vēsta, ja stacionāros atrodas vairāk nekā simt Covid-19 pacienti, no kuriem smaga slimības gaita ir septiņiem.

Veselības ministrija analizējusi datus par slimnīcās ievietotajiem pacientiem un slimnīcu kapacitāti un secinājusi, ka pie esošās inficēšanās dinamikas gultasvietu slimnīcās pietiek. VM norāda, ka pagaidām nekādi pārkārtojumi vai ierobežojumi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā nav vajadzīgi. Veselības ministre Ilze Viņķele norāda, ka 250 Covid-19 pacientu gultasvietas ir robeža, pie kuras nav būtiski jāpārkārto visu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.

Veselības ministrija norāda, ka slimnīcām pašlaik svarīgi īstenot vienotu pieeju Covid-19 pacientiem un sekot hospitalizācijas plānam. Vienlaikus, ja pieaugs saslimšana un pacientu skaits ar smagu veselības stāvokli, ārstniecības iestādēs ir izveidoti gultu un nodaļu pārprofilēšanas plāni, kas ļaus nodrošināt papildu gultasvietas.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis pastāstīja, ka katru dienu slimnīcā nogādā dažādu skaitu pacientu, tomēr pēdējās dienās stacionēto pacientu skaits audzis. Latvijas Infektoloģijas centrā, kas ir viens no Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāriem, kur primāri ievieto Covid-19 pacientus, ārstējās vidēji 70 pacienti. Rīgas Austrumu slimnīcā ir izstrādāti kritēriji, kā organizēt pacientu stacionēšanu, ja ar Infektoloģijas centra jaudu nepietiktu. Tādā gadījumā pacienti tiktu nogādāti Tuberkulozes un plaušu slimību centrā un Gaiļezera Toksikoloģijas un sepses klīnikā.

Kopējais Covid-19 pacientiem plānotais slimnīcas gultasvietu skaits pašlaik precīzi nav pasakāms, jo tas nav saistīts tikai ar gultasvietām – pieaugošajam Covid-19 pacientu skaitam vajadzīgs arī medicīnas personāls. Slimnīcai ir nepieciešami papildu resursi, un, ja ārstiem, māsām un atbalsta personālam lielāka uzmanība jākoncentrē uz Covid-19 pacientiem, iespējams, slimnīcai būtu jāierobežo ambulatorie pakalpojumi vai plānveida uzņemšana.

Mediķi ir pārslogoti

Atšķirība no ārkārtas situācijas pavasarī, mediķiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, piemaksas nav paredzētas, atgādināja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs. Viņš uzsvēra, ka mediķi ir pārslogoti un faktiski nekāda risinājuma pašlaik nav.

Viens no risinājumiem būtu papildu darba samaksa par darbu pastiprinātas slodzes apstākļos, kā arī pārkārtojumi veselības aprūpē. Vairākās slimnīcās resurss Covid-19 pacientu ārstēšanai jau tuvojas izsīkumam, jo jāņem vērā, ka koronavīrusa pacientu ārstēšana prasa pilnīgi citus epidemioloģiskās drošības pasākumus un tas ietekmē visu stacionāru.

Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka aug inficēšanās risks ārstniecības iestādēs, un arī šis apstāklis būtiski ietekmē slimnīcu spēju uzņemt pacientus - ar Covid-19 vai bez.

5
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele: visiem kopā jābūt piesardzīgiem
Darba devēji lūgti parūpēties par drošības pasākumiem Covid-19 uzliesmojumu ierobežošanai
Pašvaldības vēlas saņemt vairāk informācijas par Covid-19 slimniekiem