Bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš

Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē

91
(atjaunots 11:16 19.09.2020)
Latvijas politiķis Andrejs Elksniņš spriež par to, pie kādām sekām ekonomikā var novest sankcijas pret Baltkrieviju kopā ar jau sabojātajām attiecībām ar Krieviju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Pirms sešiem gadiem Latvija teju apsteidza visu Eiropu sankciju ieviešanas jautājumā attiecībā pret KF, un šodien bauda sava darba augļus – ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls lielākajā mērā ir aizgājis, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku. Šodien Latvijai ir iespēja paklusēt vismaz attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, uzskata bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

Savā Facebook lapā politiķis izteicies par esošajām Latvijas attiecībām ar tuvākajiem kaimiņiem.

"Kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai pēdējā pusgada laikā vien ir samazinājies gandrīz par 50%. Šī gada garumā Latgalē – Rēzeknē un Daugavpilī – bez darba palikuši gandrīz 300 "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) darbinieku. Vēl pusotrs simts tiks atlaists līdz gada beigām. Visā valstī 2020. gadā LDz izbeigs darba attiecības ar 1500 darbiniekiem, taču lielākā daļa no tiem ir Latgales iedzīvotāji, bet vairums no tiem pirmām kārtām ir daugavpilieši.

Šī brīža kolektīvās atlaišanas dzelzceļā, tranzīta kritums par divām reizēm, atteikšanās no plāniem par Eiropas naudu modernizēt Daugavpils dzelzceļa mezglu, piespiedu pasākumus par vairāk nekā 30 miljonu eiro apmēra nodokļu maksātāju naudas ieplūdināšanu LDz pamatkapitālā – tas viss ir Latvijas "veiksmes stāsta" sekas attiecību veidošanā ar lielāko Latvijas kaimiņu, kurš vienlaikus ir tuvākais un lielākais noieta tirgus, lielākais tranzīta, energonesēju, preču, investīciju un pārējā piegādātājs," uzrakstīja Elksniņš, ar to domājot Krieviju.

Viņš atzīmēja, ka pirms sešiem gadiem Latvijas varasiestādes pasteidzās ieviest pret Krieviju visas iespējamās un neiespējamās sankcijas.

"Toreiz vēl klusos biznesmeņu, ekonomistu, atsevišķu valsts un daļēji valsts kompāniju vadītāju brīdinājumus, ka sankcijas pret Krieviju novedīs pie šausmīga ekonomiska krituma Latvijai, nevis vienkārši ignorēja, bet gan praktiski pielīdzināja nacionālo interešu nodevībai, darbam Krievijas specdienestu labā un patriotisma trūkumam.

Piecus gadus mēs lepni nesām faktiski visantikrieviskākās Eiropas valsts karogu, savukārt mūsu "veiksmes" valdības veidotāji saņēma slavas odas no Briseles un pacietīgi gaidīja Ķīnas kravu iekraušanas sākumu, investīcijas no Eiropas Savienības valstīm un bonusa naudu no eirofondiem. Tā vietā no Ķīnas atnāca Covid-19, un jaunajā "vīrusa realitātē" ekonomika sāka nevis vienkārši krist, bet gan taisni ar paātrinājumu nesties lejā. Ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls pārsvarā ir aizgājis no "veiksmes valsts", tranzīts izsīcis, virkne kompāniju izputēja, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku," stāsta par esošo situāciju Elksniņš.

Politiķis atzīmē, ka šodien Latvijas valdība balansē uz robežas, aiz kuras valsts ekonomika var saņemt "papildu paātrinājumu ceļā uz elli", ar to domājot sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju.

"Latvijā vispār jau sen ir jāpierod: kad jums šķiet, ka mēs esam sasnieguši dibenu vienā vai otrā nozarē (vai tas ir tranzīts, medicīna, izglītība, banku sektors vai kaut kas cits), praktiski noteikti mums pieklauvēs no apakšas.

"Šoreiz sankcijām pret Krieviju un "vīrusa krīzei" var pievienoties sankcijas pret Baltkrieviju. Un šodienas Eiropas Parlaments uzstājīgi mums rekomendē ieviest sankcijas pret "Lukašenko režīma" Baltkrieviju.

Taču mums vajag nevis atbalstīt kopējo Briseles toni, bet gan padomāt par savu ekonomiku un turpināt meklēt sadarbības ceļus. Tā pēc 2014. gada izdarīja virkne Eiropas valstu attiecībā uz Krieviju: kamēr Latvija vicināja zobenu un gatavojās karam, Lietuva pamazām izspieda sev Krievijas tranzīta atliekas caur savām ostām, Somija izcīnīja sev tiesības turpināt tirgot "aizliegtos" produktus (ES atteikšanās gadījumā pieprasot kompensācijas par valsts nesaņemto peļņu no tirdzniecības ar Krieviju), savukārt Vācija mierīgi turpināja būvēt "Ziemeļu straumi"," atzīmēja Elksniņš.

Viņš piebilda, ka šodien Latvijai ir unikāla iespēja – paklusēt.

"Daži politiķi, protams, šo iespēju jau ir palaiduši garām. Bet tomēr, ir jāpaklusē un jāpadomā par valsts nākotni un tās iespējām pelnīt sankciju kara apstākļos ar abiem kaimiņiem. Tas viss, protams, ir vareni – justies par daļu Eiropas, piedalīties sēdēs Briselē un teju kā locis iet Eiropas fārvaterā un saņemt pirmos sajūsmināto ar Latvijas apņēmību un klausīšanos eiropiešos aplausus. Taču ir nianse: Eiropas sajūsma netiek monetizēta. Uz maizes to neuzsmērēsi, cilvēkus nepaēdināsi, budžetu nepapildināsi.

Latvijai šodien vienkārši ir pienākums koncentrēties uz to, kā saglabāt ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju un atjaunot tās ar Krieviju, meklēt kompromisa ceļus ar ES, skaidrojot Briselei, ka režīmi ir režīmi, bet Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešami ienākumi, darbavietas un normālas biznesa attiecības. Pretējā gadījumā, kamēr politiķi mēģinās noskaidrot, kuriem no viņiem ir taisnība un kuriem no viņiem ir vairāk tiesību, parastie cilvēki vienkārši izmirs. Tieša nozīmē. Bada dēļ," nobeigumā uzrakstīja politiķis.

91
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, ekonomika, Latvija, Andrejs Elksniņš
Pēc temata
Latvija bez maksas mācīs baltkrievu jauniešiem polittehnoloģijas pamatus
Radioklausītājs pastāstīja, kāpēc Latvija nedrīkst iejaukties Baltkrievijas lietās
Latvija apstiprinājusi sankcijas pret Baltkrieviju
Latvijas Saeima aicina Baltkrieviju rīkot jaunas vēlēšanas
Protesta akcija Rīgā, foto no arhīva

Naudas sodu ražas nebūs: Rīgas policisti sola nerīkot masku reidus

5
(atjaunots 17:32 30.10.2020)
Rīgas policisti apsolīja, ka nerīkos speciālus masku režīma pārkāpēju atklāšanas reidus. Atgādinām, ka par sejas maskas nelietošanu paredzēts naudas sods no 10 līdz 50 eiro.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Latvijas Saeima iepriekš atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuri paredz naudas sodu ieviešanu par masku režīma neievērošanu publiskās vietās. Naudas sods par atteikšanos lietot sejas masku sastādīs no 10 līdz 50 eiro, tiesa, pārkāpējs varēs iztikt arī ar brīdinājumu. Policijas darbinieki uz vietas lems, ko lai dara ar pārkāpēju. Tiks vērtēta viņa rīcības bīstamības pakāpe.

Bet policisti sola, ka speciāli nemedīs šādus pārkāpējus. Masku reidi sabiedriskās vietās netiek plānoti, vēsta Mixnews.lv.

Taču masku režīma ievērošanu policija tomēr uzraudzīs, bet tas būs ierastās patrulēšanas laikā, pastāstīja Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Pēc viņa sacītā, policisti nesodīs visus pēc kārtas. Katrs šāds pārkāpums tiks vērtēts individuāli – laiks, notikuma vieta, apstākļi, tai skaitā subjektīvie.

Tāpat policijā atzīmēja, ka viņu kadru resursi nav neierobežoti, lai būtu iespēja piešķirt atsevišķus cilvēkus reidu rīkošanai. Ja pavasarī policijai vēl bija iespēja īstenot šādas speciālās pārbaudes, tad tagad, kad skolās notiek mācības, policistiem nākas nodarboties arī ar patrulēšanu pie mācību iestādēm.

Atgādināsim, ka, saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, Latvijas iedzīvotājiem ir jālieto sejas aizsargmaska (vienreizējā lietojuma vai daudzreizējā lietojuma) sabiedriskajā transportā, kultūras un tirdzniecības iestādēs, citās pakalpojumu sniegšanas vietās (DUS, pasts utt.). Lakati un šalles, kurus pavasarī bija ļauts lietot maskas vietā, rudens viļņa laikā tika atzīti par nepiemērotu aizsardzību pret Covid-19. No sejas masku lietošanas ir atbrīvoti bērni vecumā līdz 13 gadiem, kā arī personas, kuras nevar valkāt sejas masku veselības apsvērumu dēļ.

5
Tagi:
koronavīruss, maska, policija, Latvija
Pēc temata
No Rīgas transporta katru dienu izsēdina piecdesmit cilvēkus bez sejas maskām
Vajag 600 000 masku nedēļā: cik ilgam laikam Latvijas slimnīcām pietiks aizsarglīdzekļu
Policijas funkcijām ir jābūt apmaksātām: veikali nevēlas uzraudzīt sejas masku režīmu
Latvijā ieviesīs naudas sodus par masku nelietošanu: apmēru policija noteiks uz vietas
Sudraba kolekcijas monēta Liepas lapa, foto no arhīva

Liepas lapa: Latvijas Banka izlaidīs ekoloģisku monētu

7
(atjaunots 16:43 30.10.2020)
No pārstrādātā sudraba darinātās monētas aversā ir attēlota liepas lapa, savukārt reversā – Rīgas ielu shēma.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Otrdien, 3. novembrī, Latvijas Banka laidīs klajā sudraba kolekcijas monētu "Liepas lapa", kas ir veltīta rūpēm par apkārtējo vidi, tiek ziņots bankas mājaslapā.

Ekoloģijas jautājumi pēdējā laikā ir kļuvuši ļoti svarīgi pārmaiņu apkārtējā vidē dēļ. Pieaugošo urbanizācijas tempu dēļ viens no pilsētas plānošanas uzdevumiem ir padarīt pilsētu pēc iespējas zaļāku un harmonijā ar dabu dzīvojošu.

Atšķirībā no daudzām citām lielpilsētām, Rīga ir salīdzinoši zaļa pilsēta, un šī īpašība kļūst aizvien svarīgāka. Zaļie rajoni uzlabo mikroklimatu, attīra ūdeni un gaisu un tādējādi labvēlīgi ietekmē cilvēku veselību.

Pilsētas ielas, tilti un ceļi veido tādu pašu tīklu, kā lapas dzīslas. Rīgas ielas tika radītas, lai palīdzētu cilvēkiem pārvietoties pilsētā, kā lapas dzīslas palīdz tai pārvietot barojošās vielas.

Liepa ir viens no izplatītākajiem un noturīgākajiem kokiem Rīgā. Liepas absorbē lielu daudzumu pilsētas putekļu un dāvā pilsētniekiem svaigu gaisu. Gadā viens vesels koks spēj nodrošināt skābekli desmit cilvēkiem.

Monēta ir veltīta ne vien ekoloģijai, bet arī radīta tādā veidā, lai nekaitētu apkārtējai videi: tā ir darināta no pārstrādāta sudraba, savukārt tās ražošanai un iepakošanai tiek izmantots pārstrādāts papīrs.

Monētas dizaina autors Mārcis Kalniņš iepriekš izveidoja monētu "Zeme", kas tika atzīta par 2015. gada labāko inovatīvo monētu.

Monēta nonāks pārdošanā 3. novembra dienvidū portālā e-monetas.lv, tās cena ir 53 eiro, vienai personai atļauts iegādāties līdz 5 monētām.

7
Tagi:
Latvijas Banka
Pēc temata
Latvijas Banka laidīs klajā zelta monētu ar kristāliem
Latvijas Banka laidīs klajā "Medus" monētu
Latvijas Banka laidusi klajā monētu "Latgales kongress"
Latvijas Banka laiž klajā monētu "Likteņdārzs"