Banku ēkas Rīgas centrā, foto no arhīva

"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju

59
(atjaunots 23:39 17.09.2020)
Uzņēmējs, kurš pēc savas pieredzes ir izjutis visu Latvijas banku sistēmas darbības absurdumu, ir neapmierināts ar "speciālo pieņemšanu" baltkrievu kompānijām.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievu kompānijām, kuras grasās pārcelt savu darbību uz Latviju, apsolīja "zaļo koridoru" – tikmēr Latvijā jau strādājošiem uzņēmumiem nākas saskarties ar absurdām banku prasībām.

"Zaļā koridora" izveidošana ārzemju kompānijām sadusmojusi vienu no Latvijas uzņēmējiem, kuram pašam "palaimējies" saskarties ar bankas iestāžu represīvajām metodēm. Viņš ir pārliecināts, ka sākumā vajadzētu normalizēt attieksmi pret esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, un pēc tam domāt par biznesa piesaistīšanu no citām valstīm.

"Vakar @ltvpanorama klausījos, ka 12 jaunie BLR uzņēmumi, kuri pārcels savu darbību uz Latviju, gada laikā samaksās nodokļos 250 000 EUR un tiem būšot "zaļais koridoris" Latvijas bankās," raksta Twitter uzņēmējs Mārtiņš Lauva.

​​"​Tikmēr vienam no manis vadītajiem uzņēmumam, kurš pagājušajā gadā nodokļos Latvijā samaksāja ~400 000 EUR, banka nelaiž cauri maksājumu uz Eiropas LIELĀKĀ attiecīgas produkcijas ražotāja kontu par jau uz Rīgas ostu ceļā esošu kuģi, prasot pierādīt, ka tas nav FIKTĪVS darījums...

Kuģa dokumenti (bill of lading), kas ir absolūts standarts starptautiskajā tirdzniecībā, kur ir fiksēts kravas apjoms, kravas apraksts, uzkraušanas laiks utt. nebija pietiekami, vajadzēja vēl iesniegt līgumus, rēķinus, klientu sarakstus, noliktavu līgumus utt.," sūrojas biznesmenis.

Pēc Lauvas sacītā, var tikai un vienīgi sveikt šādas rūpes par topošajiem nodokļu maksātājiem no Baltkrievijas un "zaļā koridora" ieviešanu bankās, taču šobrīd problēmas vēl pastāv vietējām kompānijām.

"Bet varbūt iesākumā vajadzētu normalizēt banku attieksmi pret jau esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, lai tās vismaz neiznīcina reāli strādājošus uzņēmumus," raksta Lauva.

"Manā gadījumā, ja maksājums nebūtu izgājis cauri, soda nauda par kuģa dīkstāvi Rīgas ostā būtu aptuveni 10'000eur dienā. Un nu jau vairākus gadus šādas pilnīgi absurdas, banku radītas situācijas ir jebkura Latvijas uzņēmēja ikdiena," piebilst uzņēmējs.

Komentētāji gandrīz vienbalsīgi atbalstīja autora sašutumu un pat operatīvi aprēķināja, ka izdevīgums no Baltkrievijas kompāniju pārvākšanās Latvijas budžetam pagaidām izskatās visnotaļ pieticīgi, jo algas daudzološajā nozarē sastādīs vien 550 eiro pirms nodokļu samaksas.

"Ja matemātika mani neviļ, tad tas sanāk 1736 EUR nodokļos mēnesī? Vai arī katrs no viņiem samaksās 250 tūkstošus gadā? Arī nav nekādi dižie celmlauži gan," apšauba viesstrādnieku veiksmīgumu Arvīds Rasa.

​​"​Pēc tā sižeta veicu nelielus aprēķinus: ja 500 darbinieki gadā "algu nodokļos" (IIN?) samaksā 250 tūkstošus, man sanāk, ka viens cilvēks katru mēnesi samaksā 42 €... šāda summa ir pie 550 eiro bruto algas," sniedz aptuvenos skaitļus Dzintars Hmieļevskis.

​Citus sociālo tīklu lietotājus pārsteidza tas, kura tad banka atvērs kontus ārzemju kompānijām.

"Tad Latvijas valdība var komandēt privātas Zviedru bankas? Mums pašiem taču savu vairs nav," retoriski vaicā Ineta Butāne.

​​"​"Zaļā koridora" pieminēšana liek domāt, ka valdībai tomēr ir ietekme uz bankām. Vai arī tā ir tukša runāšana," piekrīt lietotājs ar segvārdu Chiulju Pussala.

​​"​Nu ja, nu ja! Ja atvērs koridori, piemēram baltkrievu Sababa Labs LLC, kas ir interneta kazino un spēļu biznesā, tad Znotiņai un VID būs, ko darīt. Welkommen," prognozē nodokļu problēmas kāds ar lietotājvārdu Dzintars.

​Atgādināsim, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, lēmumu pārcelt savu biznesu uz Latviju pieņēmušas 12 Baltkrievijas kompānijas. Šīs kompānijas pārstāv informācijas, kumunikācijas un citu tehnoloģiju nozares, tostarp ar "zaļo" enerģiju saistīto tehnoloģiju nozares.

Dažas no tām tiek kvalificētas kā jaunas kompānijas atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam. Firmas plāno pārcelt uz Latviju aptuveni 470 savu esošo darbinieku, galvenokārt valdes priekšsēdētājus un galvenos speciālistus.

59
Tagi:
sociālie tīkli, Uzņēmēji, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Maestro Raimonds Pauls

"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī

12
(atjaunots 16:12 24.02.2021)
Maestro Raimonds Pauls saņēma uzaicinājumu saņemt pirmo poti pret Covid-19, taču vakcinācija tika pārcelta no februāra uz martu.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Raimondu Paulu vakcinēs pret koronavīrusu 1. martā, ziņo tvnet.lv.

Iepriekš ziņots, ka Pauls saņēma Veselības ministriju uzaicinājumu vakcinēties pret Covid-19. Viņš paziņoja, ka izmantos šo iespēju un saņems poti februāra beigās. Tomēr komunikācijas procesā ar vakcinācijas biroju tika noskaidrots, ka līdz martam vakcinēties neizdosies.

"Kaut kāda runa par februāra beigām bija, bet nekas precīzi nebija teikts. Tur taču tagad ir trakomāja – tad viens piezvana, tad otrs – kā jau parasti," paskaidroja Maestro.

Tāpat Pauls informēja, ka viņam zvanījusi biroja vadītāja Eva Juhņeviča. Par sarunas saturu Pauls detalizēti nestāstīja, taču atzīmēja, ka pa jokam jautājis Juhnevičai, kad ierasties uz Dziesmu svētku mēģinājumu – viņa ir bijusi Dziesmu un deju svētku izpilddirektore.

Iepriekš Pauls ziņoja, ka iedzīvotājiem jāvakcinējas, lai novērstu Covid-19 izplatību, turklāt viņš pastāstīja, ka atbalsta Latvijas valdības kampaņu. Tāpat Maestro atzīmēja, ka lielo informācijas daudzumu varētu pasniegt konkrētāk un skaidrāk, izceļot svarīgāko, kas cilvēkiem jāzina par vakcīnām un to efektivitāti.

12
Tagi:
Raimonds Pauls, vakcinācija, koronavīruss
Pēc temata
Latvija saņems 8400 Moderna vakcīnas devu
Pauls nosoda Gobzemu par vēlmi padarīt viņu par miljonāru uz Latvijas iedzīvotāju rēķina
"Šī valdība – nu, nemāk tā vadīt valsti": Pauls par valsti, naudas zaudējumu un medijiem
Pensionāri ir panikā: Latvijā atkal ir problēmas ar vakcinācijas organizāciju
Vecākā gadagājuma sievietes, foto no arhīva

Pensionāriem piešķirs 100 miljonus eiro, bet pabalstus saņems ne visi: kādi ir varianti

17
(atjaunots 15:31 24.02.2021)
Simt miljoni eiro - par šādas summas izmaksu sabiedrības grupām, kurām būtu nepieciešams atbalsts, vienojās koalīcijas partijas.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Valdošā koalīcija ir vienojusies novirzīt vēl 500 miljonus eiro pabalstiem un infrastruktūras projektiem, no šīs summas 100 miljonus plānots novirzīt pensionāru un invalīdu atbalstam, taču par precīziem kritērijiem šādas palīdzības piešķiršanai politiķi tā arī nav vienojušies, raksta laikraksts Diena.

Budžeta programmai "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiks piešķirti vēl 500 miljoni eiro, paziņoja pēc koalīcijas sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa vārdiem, 200 miljoni eiro ir paredzēti ģimenēm ar bērniem, vēl 100 miljonus eiro plānots piešķirt citām iedzīvotāju grupām, kurām būtu nepieciešams atbalsts, 200 miljonus eiro paredzēts novirzīt infrastruktūras attīstībai.

Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas prognozēm, pabalstus varētu izmaksāt jau aprīlī, bet vēl jāsaskaņo detaļas.

Iespējamā 200 eiro vienreizējā pabalsta izmaksa vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem ir apspriesta jau iepriekš, jautājums ir, vai šāds pabalsts jāpiešķir visiem vai tikai tiem, kuriem pensija ir zemāka par noteikto slieksni. Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji piedāvāja izmaksāt 250 eiro bez jebkādiem ierobežojumiem - tā būs lētāk un ātrāk, jo tādējādi nebūs jāapmaksā papildu administrēšana.

Pēc Petravičas vārdiem, ja dažādām iedzīvotāju grupām pabalsta apjoms atšķirsies, varētu rasties administrēšanas problēma. Arī pabalsta saņēmēju-pensionāru skaits var tikt ierobežot, jo pagaidām šiem mērķiem ir piešķirti 100 miljoni eiro, bet, lai samaksātu visiem, kas ietilpst šajās mērķa grupās, nepieciešami 115 miljoni eiro. Vēl 4 miljoni ir nepieciešami pabalstu izmaksai invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe.

Paskaidrojot, kāpēc nav pieņemts galīgais lēmums par pabalstu izmaksas apmēru un nosacījumiem, premjers Krišjānis Kariņš atgādināja, ka bijušas jau divas Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdes ar sociālo partneru piedalīšanos, kurās apsprieda palīdzības piešķiršanu trūcīgajiem.

"Labklājības ministrijai ir redzējums, kā naudu iespējams sadalīt, bet vērts ieklausīties sociālajos partneros, vai to var uzlabot," sacīja Kariņš.

Valdības vadītājs atzīmēja, ka visi līdzekļi, kas šobrīd tiek ieguldīti ekonomikā, tie ir aizņēmumi. "Tāpēc mēs skatāmies, lai līdzsvarotu pabalstus un arī naudu, kas tēmēta ilgtermiņā ekonomikas izaugsmei un konkrēti nodarbinātībai," uzsvēra premjers.

17
Tagi:
pabalsts, pensionāri
Pēc temata
Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija
Pensionāri ir panikā: Latvijā atkal ir problēmas ar vakcinācijas organizāciju
Pensionārus aplaupa bez darba palikuši radiņi
"Tie ir cilvēki, kas cīnījās par Latvijas neatkarību": 200 eiro pensionāriem neizmaksās
Solitaire

Eksperts nosauca "Ziemeļu straumes 2" palaišanas termiņu

0
(atjaunots 16:17 24.02.2021)
Iepriekš ukraiņu ārējais izlūkdienests paziņoja, ka projekts tiks pabeigts 12. jūnijā, lai "pēc padomju tradīcijas" saistītu gāzesvada palaišanu ar Krievijas dienas svinībām.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs nosaucis gāzesvada "Ziemeļu straume 2" nodošanas ekspluatācijā provizorisko termiņu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ukraiņu ārējais izlūkdienests paziņoja, ka projekts tiks pabeigts 12. jūnijā, lai pēc "padomju tradīcijas" saistītu gāzesvada palaišanu ar Krievijas dienas svinībām.

Juškovs atzīmēja, ka tie ir tikai Ukrainas izlūkošanas aģentūras minējumi.

Eksperts precizēja, ka "Ziemeļu straumes 2" ieviešana ekspluatācijā norisināsies četros posmos. Pirmajā posmā jāpabeidz cauruļvadu izbūve Vācijas ūdeņos. Otrajā - Dānijas zonā. Trešais posms ietver regulēšanas un palaišanas darbus, tostarp kompresijas pārbaudi, bufera gāzes iesūknēšanu, cauruļvada dažādu darbības režīmu pārbaudi. Ceturtais posms ir projekta komerciāla palaišana.

"Palaišana ekspluatācijā notiks ne ātrāk kā septembrī, nevis 12. jūnijā," viņš atzīmēja.

Juškovs paskaidroja, ka "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu pabeigšana netiks saistīta ne ar kādu kalendāra dienu.

"Ukraina cenšas radīt iespaidu, ka Krievija ir Padomju Savienības mantinieks, kur bija pieņemts saistīt kārtējās būves pabeigšanu ar svētku datumu," viņš secināja.

Projekts paredzēts divu gāzesvada cauruļu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Cauruļvads tiek izbūvēts caur Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālajiem ūdeņiem vai ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.

Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, ASV, kas aktīvi cenšas pārdot ES savu sašķidrināto dabasgāzi, kā arī Polija, Latvija un Lietuva, kas to uzskata par politisku projektu.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2" noteiks Vācijas un ASV attiecību likteni
ASV paskaidroja, kādu pozīciju ieņem "Ziemeļu straumes 2" jautājumā
Vācija varētu "izpirkt" "Ziemeļu straumi 2", lai izvairītos no ASV sankcijām
Berlīnē aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļniju