Bērni ar NATO integrācijas spēku vienības (NFIU) baloniem un Latvijas karogiem Lāčplēša dienā

Latvijas varasiestādes plāno integrēt krievus līdz 2027. gadam

35
(atjaunots 16:30 17.09.2020)
Nacionālās apvienības pārziņā esošā Kultūras ministrija atradusi labus vārdus mazākumtautībām.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Kultūras ministrija izstrādājusi saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, raksta Bb.lv.

Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vadītāja Anita Kleinberga vakar pastāstīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, ka dokumentā uzskaitīti 15 "politiskie rezultāti" un 32 "rezultatīvie rādītāji".

Svin 18. novembri un runā latviski

Mazākumtautības un to kultūra ir neatņemama un svarīga Latvijas sabiedrības un kultūrtelpas sastāvdaļa. Tām ir dažāda vēsture, pārstāvju skaits un situācija ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā. Mazākumtautību tiesības garantē Saeima, un tām tiek sniegts daudzpusīgs valsts atbalsts izglītības, tradicionālās kultūras saglabāšanas un attīstības jomā, teikts ziņojumā.

Cildināto "saliedētību", protams, ar skaitļiem neizmērīsi – taču Kultūras ministrija pamēģināja. Dziesmu svētki 2018. gadā uzņēma 81 mazākumtautību kolektīvu – pirms 10 gadiem to bija 52. Runājot par galveno valsts datumu – 18. novembri, tad no 2015. līdz 2017. gadam nelatvieši to atzīmē biežāk, attiecīgi 46% un 52%. Latviešu valodā 46% mazākumtautību pārstāvju runā "labprāt", savukārt 31% to uztver "neitrāli".

Starp citu, ne vienmēr pilsonības līmenis konkrētā mazākumtautību grupā korelē ar viņu dzīves līmeni. Piemēram, čigānu/romu kopienā 95,5% ir Latvijas pilsoņi. Pērn vien 35% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka romi valstī tiek pakļauti diskriminācijai.

Sametīsimies kopīgai vēsturei

Pēc Kleinbergas sacītā, pirms pamatnostādņu pieņemšanas tika sarīkotas 18 diskusijas ar ieinteresētajiem sabiedrības pārstāvjiem.

Kultūras ministrijas pārstāve paziņoja, ka nostādne, ka mēs esam vienota nācija, paliek spēkā un ir jāmeklē tas, kas mūs apvieno, nevis nošķir.

Tostarp starp "sasniedzamajiem mērķiem" tika norādīts, ka ir jāslavē Latvijas dabas skaistums, kultūras dažādība un latviešu valoda; jāmodina sabiedrībā atbildības ētika, atbildības pieņemšana par sevi, kopienu un valsti; jāstiprina jauniešu radošās iniciatīvas un piederības izjūta Latvijai.

Starp citu, tieši jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem izrādīja vislielāko atsaucību patriotiskajos pasākumos, kuri burtiski pārplūdināja Latviju saistībā ar neatkarības simtgadi: pozitīvi pret tiem attiecās 91% pusaudžu. Un te vairs nav tāls ceļš ejams līdz "apvienojošajai sociālajai atmiņai", kur īpaša uzmanība tiek veltīta sabiedrības izpratnei par Latviju laikā starp kariem, Otro pasaules karu, padomju okupāciju un "Atmodu".

Viens no komisijas locekļiem painteresējās, vai nebūtu loģiski nacionālo minoritāšu kultūras saglabāšanas kontekstā atjaunot, piemēram, krievu valodas un literatūras stundas vidusskolā? Pašlaik tās faktiski ir izslēgtas no programmas, savukārt nesen Daugavpils dome noraidīja pat piedāvājumu par to rīkošanu fakultatīvo nodarbību kārtā.

Taču Kultūras ministrijas pārstāve atgādināja, ka mācību stundas atrodas Izglītības ministrijas kompetencē.

35
Tagi:
krievvalodīgie, integrācija, Latvija
Pēc temata
16 gadi ES: Latvijas panākumi un garām palaistās iespējas
Pazemojoša "karantīna" Latvijā, jeb Kādas šķiras latvieši novedīs valsti līdz bojāejai
Latvijas valdība ciniski ierobežo tiesības ceturtajai daļai iedzīvotāju
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Ādaži

Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības

4
(atjaunots 07:43 21.04.2021)
Līdz sestdienai Ādažu poligonā turpināsies mīnmetēju šaušanas mācības. Piecu rajonu iedzīvotājus lūdz nekrist panikā šāvienu un dārdu dēļ.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Nacionālie bruņotie spēki brīdināja Latvijas iedzīvotājus par to, ka Ādažu poligonā 20.-24. aprīlī notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta līdzekļu šaušanas mācības, raksta Mixnews.lv.

Tuvējo rajonu – Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu un Inčukalna – iedzīvotājiem sniegta informācija par mācībām, kas notiks gan dienā, gan naktī. Ziņots, ka, iespējams, troksnis būs liels, tomēr iedzīvotāji lūgti nebīties no šāvienu dārdiem.

​Iepriekš vēstīts, ka Baltijas jūrā sākušās mīnu tralētāju mācības "Open Spirit", kas ik gadus notiek netālu no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krastiem. Mācībās piedalās 21 kuģis no 11 NATO valstīm.

Igaunijas Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka NATO 1. pastāvigā pretmīnu grupa, ko veido pieci kuģi, ieradās Igaunijā mācībām jau 16. aprīlī.

2018. gadā Latvija ieņēma līdera vietu aizsardzības izdevumu ziņā – tā ne tikai apsteidza visas Eiropas valstis, bet arī pārsniedza noteikto līmeni 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2021. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija plāno savām vajadzībām saņemt 2,3% no IKP – rādītājs par 44 miljoniem eiro pārsniegs šiem izdevumiem atvēlēto summu 2020. gadā.

4
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki, Ādaži
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
Neatkarīgās Latvijas Jūras spēkiem – 30. Rezultāti un perspektīvas
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā

Pierādi, ka esi latvietis: cīņas par valsts valodu negaidīti rezultāti

30
(atjaunots 17:45 20.04.2021)
Latvieši ir spiesti iet uz arhīviem un maksāt par izziņām, lai apliecinātu, ka viņi mācījušies latviešu valodā.

RĪGA, 20. aрrīlis - Sputnik. Latviešu sūdzības par taksometru vadītājiem, kuri slikti prot valsts valodu, ir nospēlēja ļaunu joku ar pašiem latviešiem. Tagad taksometru vadītājiem ir jāapliecina latviešu valodas zināšanas, par ko reizēm jāmaksā. Situācija diez vai mainīsies tuvākajos trijos gados, ziņo TV3 raidījums Bez Tabu.

Jaunā prasība — pierādīt latviešu valodas prasmes — tika ieviesta pagājušajā vasarā, jo taksometru klienti sūdzējās, ka daudzi autovadītāji pienācīgā līmenī neprot valsts valodu un ar tiem ir grūti komunicēt. Bija gadījumi, kad ziņoja par to, ka vadītājs pat nevar sasveicināties latviešu valodā. Tagad licences saņemšanai taksistiem jābūt latviešu valodas B1 līmenim.

Licence jāatjauno ik pēc trim gadiem, Autotransporta direkcija pārbauda, vai vadītājam nav soda punktu un vai viņam ir vismaz trīs gadu braukšanas stāžs. Šogad taksisti saskārās ar jaunām prasībām, no kurām cieš arī latvieši.

Daiga, taksometra vadītāja no Ventspils, pastāstīja televīzijas raidījumam, ka viņai ir dokumenti par izglītību, taču tie nav pārliecinājuši Autotransporta direkciju par ventspilnieces valodas prasmēm. Lai gan latviešu valoda viņai ir dzimtā. 1981. gadā viņa absolvējusi Ventspils skolas 8. klasi, taču dokumentos nav nekāda apliecinājuma tam, ka mācības notika valsts valodā.

"Tagad mēs, latvieši, ejam pa arhīviem, maksājam naudu. Piemēram, Ventspilī šāds pakalpojums maksā 15 eiro. Lai izņemtu no arhīva, ka tu esi mācījies latviešu skolā, latviešu valodā. Tas nozīmē, ka mēs maksājam naudu par to, ka mēs esam latvieši un ka mēs mākam runāt latviski," stāsta Dagnija.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone, komentējot situāciju, atzīmēja, ka šī procedūra nebūšot jāatkārto pēc trim gadiem.

"Šobrīd Taksometru vadītāju reģistrā mums ir reģistrēti vairāk nekā 8000 autovadītāju. Un līdz šim esam izslēguši 22 par latviešu valodas nezināšanu, bet sūdzību ir bijis krietni vairāk. Labā ziņa ir tāda, ka šoferi atradīs šo izziņu un iesniegs to mums. Un tad vēl pēc trim gadiem šādu problēmu vairs nebūs autovadītājiem," stāsta Plone.

30
Tagi:
latviešu valoda, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
"Nacionālisms aprij apgaismību": grozījumi Augstskolu likumā
Krievu valoda "iegāž": Wargaming IT speciālisti nevēlas mācīties latviešu valodu
Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!