Bērna rociņa

Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu

53
(atjaunots 16:17 17.09.2020)
Saskaņā ar Eurostat prognozi, līdz 2050. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits no esošajiem 1,899 miljoniem iedzīvotāju var samazināties līdz 1,4 miljoniem; pat Igaunija nākotnē var apsteigt kaimiņu republiku iedzīvotāju skaita ziņā, uzskata demogrāfs.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Šogad Latvijā tiek prognozēts vēsturē zemākais dzimstības līmenis, un situācija ar Covid-19 to nekādā veidā neuzlabos, paziņoja Latvijas Radio intervijā demogrāfs Ilmārs Mežs.

Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits Latvijā šī gada astoņos mēnešos sastādīja 12 014, kas ir par 3,7%, jeb 462 bērniem, mazāk, nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie, kas ir par 8%, jeb 135 bērniem, mazāk, nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar 2020. gada 1. augusta datiem, valstī dzīvoja 1,899 miljoni iedzīvotāju.

Pēc demogrāfa Ilmāra Meža sacītā, šogad jaundzimušo skaits Latvijā varētu sastādīt aptuveni 18 tūkstošus, un tas kļūs par viszemāko rādītāju kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem – kopš brīža, ka Latvijā sāka apkopot šādu statistiku.

Viņš atzīmēja, ka Igaunija tikmēr, pateicoties veiksmīgai politikai, var noturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos, un , iespējams, nākotnē šajā valstī būs vairāk iedzīvotāju, nekā Latvijā.

Pēc demogrāfa domām, Latvijai trūkst koordinētas politikas ģimenes jautājumos. 2009. gadā tika slēgta attiecīgā ministrija, tikmēr Igaunijā un citās Eiropas valstīs šādas iestādes strādā – un samērā veiksmīgi.

"Es ar to nedomāju ierēdņu aparāta audzēšanu," sacīja Mežs, norādot, ka var apvienot ierēdņu, kuri dažādu ministriju paspārnē nodarbojas ar ģimenes lietām.

Demogrāfs uzskata, ka valdībā jābūt kādam, kurš spēj apturēt lēmumu pieņemšanu, kuri pasliktina ģimeņu stāvokli, piemēram, nesenais Finanšu ministrijas piedāvājums attiecībā uz izmaiņām nodokļu politikā. Mežs norādīja, ka iestāde nav padomājusi par ģimenēm ar bērniem.

Mežs atzīmēja, ka Igaunijas atbalsts ģimenēm piesaista arī reemigrantus. Tur krietni nopietnāk atbalsta ģimenes ar bērniem. Piemēram, Latvijā pabalsts ģimenei ar trim bērniem ir 134 eiro, Igaunijā – 520 eiro. "Igaunijas budžets ir mazliet lielāks, bet ne trīs reizes lielāks, tā ir politiskā griba," secina demogrāfs.

53
Tagi:
demogrāfija, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Iedzīvotāju skaits drīz saruks divkārt. Finansists iesaka padomāt par nodokļiem
Eirokomisāre jaundzimušo lietās: kas apkaros depopulāciju Latvijā?
Eurostat: Latvija un Bulgārija visstraujāk ES zaudē iedzīvotāju skaitu
Bērnu skaits Latvijā viena gada laikā pieaudzis par 0,2%

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

15
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

15
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

18
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

18
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem