RĪGA

"Sāka kliegt virsū": latvietis nobiedējis lietuvieti pēc jautājuma krievu valodā

56
(atjaunots 19:28 16.09.2020)
Uz lietuvieti neizdzēšanu iespaidu atstājusi ciemošanās Latvijā un saziņa ar kādu vietējo iedzīvotāju – vīrietis sakliedzis uz viņu pēc jautājuma krievu valodā.

RĪGA, 16. septembris — Sputnik. Par latvieša un lietuvietes neparastu tikšanos pastāstīja kāda Twitter lasītāja ar lietotājvārdu Saulė. Viņa klāstīja, ka cietusi viņas paziņa – sieviete uz ilgu laiku iegaumēs sarunu ar kaimiņvalsts pilsoni.

"Viena forša, talantīga lietuviešu paziņa padalījās savā instagrāmā ar savu pieredzi, kā viņa apvaicājās par kaut ko krieviski Latvijā un kāds vīrietis lepni sāka kliegt viņai virsū latviski," raksta Saulė. Viņa piebilda: "Cilvēks nobijās, visā video runā par to, kā viņa ir visu dzīvi kaunējusies, ka prot krieviski, par spīti tam, ka ir izaugusi skatoties multenes krievu valodā un ka viņai tante, kas runā skaitā un bagātā krievu valodā."

​Liela daļa komentētāju neatbalstīja latviešu vīrieša agresiju, tomēr atzina, ka ārzemniekiem dažkārt drošāk ir runāt angļu valodā. Pie tam šis noteikums darbojas ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs.

Daži gan mazliet apšaubīja, vai stāsts ir patiess.

"Mīļā, tas ir neparasts gadījums. Manas paaudzes cilvēki vairāk atceras šādu attieksmi no igauņiem un lietuviešiem. Gan jau meitene pārdzīvos, ka kādam latvju puisim pašapziņa pamodusies. Jāpiezīmē, ka viņa tādā gadījumā runā bez akcenta, jo savādāk diez vai stāsts patiess," autoru mierināja iniveta.

​"Diezgan neticams gadījums. 1.Instagrama vecuma cilvēki, kā pirmo valodu ārvalstīs lieto angļu. 2. Latvieši par krievu valodas nelietošanu klaigā tikai tviterī, bet dzīvē visiem visu laipni atbild," ir pārliecināts lasītājs angry by default.

​Kāds cits pat izstrādājis veselu plānu – kā sarunāties pierobežā un kādos gadījumos ļauts ierunāties krieviski.

"Kā netālu no Igaunijas robežas audzis cilvēks atgādinu savas bērnības kārtību.

1. Nesāc ar igauni sarunu krieviski. Ja runāsi tikai krieviski, aizsūtīs tevi dziļi purvā (izstāstīs nepareizu ceļu). Ideāli, ja proti pāris pieklājības frāzes igauniski: "Labdien!", "Atvainojiet!".

​2. Ja ne vārda nezini igauniski, sveicini latviski, stādies priekšā kā latvietis, tad pārej uz krievu valodu (citā svešvalodā tolaik maz kurš runāja - mana vecmāmiņa ar sava gadagājuma izglītotiem igauņiem runāja vāciski). Būs pavisam cita saruna.

​3. Ja uz uzdoto jautājumu igaunis tāpat sāk atbildēt igauniski, nepārtrauc viņu un neapvainojies - atceries, ka daudzi igauņi, īpaši lauku rajonos, tiešām nerunā krieviski. Centies saprast tāpat (ar zīmēm, rādot uz kartes u. tml.) un pasaki paldies. Tā visiem būs labāk," iesācējiem padomu deva Vents Zvaigzne.

​Protams, arī šajā diskusijā izskanēja tradicionāli izteikumi no nacionālpatriotu puses, kam šausmīgi rūp latviešu valodas nākotne.

"Vismaz nākamreiz padomās, kā ir izmantot agresīvu okupantu gadu desmitiem uzspiestu valodu. Turklāt spiedienam turpinoties vēl mūsdienās, bet jau citos veidos. Arī manā atmiņā saglabājusies man tolaik paša tēvzemē kā bērnam adresētā frāze par suņu valodu. Skarbi!" brīdināja latviešu valodas aizstāvis Ints Goze.

​"Par laimi, jums, Lietuvā, nav tik daudz krieviski runājošo, kā pie mums. Lielajai daļai latviešu, gribētos cerēt, ka vairākumam, ir apnicis, ka šeit dzīvo cilvēki, kas 30 neatkarības gados tā arī nav iemācījušies latviešu valodu," sašutis bija Nodus Gordius.

​"Ja godīgi, tad man ļoti nepatīk, kad lietuvieši runā krieviski ar mani veikalā. Nekliedzu, neko, bet izliekos kurla/mēma un atbildu angliski. Principā ne tikai ar lietuviešiem tā, arī ar pašiem Krievijas krieviem, kuri domā, ka man jāprot krievu valoda," pieredzi atklāja Tinderiste.

56
Tagi:
latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
"Cik ilgi pieļausim?": latvietis sašutis par interviju LTV ar skolnieci krievu valodā
"Kauns": krievu valoda LTV izraisīja sašutumu latviešu Twitter segmentā
"Noderīga visā pasaulē ": latviešu Twitter iestājās par krievu valodu
Te jums nav Anglija: Londonas mēra vēstule izraisa sašutumu Twitter latviešu segmentā
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

32
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
32
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

18
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

18
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Eiropas Komisija

Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos

0
(atjaunots 17:22 23.09.2020)
Vairākās Eiropas valstīs vērojams koronavīrusa infekcijas gadījumu pieaugums, tāpēc tūrisma nozares atjaunošanai un stabilas tūristu plūsmas atbalstam vajadzīgi kopīgi principi visām valstīm šajos sarežģītajos apstākļos.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Latvija aicinās Eiropas Komisiju izstrādāt vienotus principus tūrisma nozarei Covid-19 apstākļos, stāsta Ekonomikas ministrijas ziņojums par jautājumiem, kas tiks izskatīti ES tūrisma ministru videokonferencē, stāsta Tvnet.lv.

Konference sasaukta pēc Vācijas iniciatīvas.

Eiropā patlaban tiek reģistrēts aizvien lielāks infekcijas gadījumu skaits, tāpēc Vācija vēlas kopīgiem spēkiem izstrādāt risinājumus, kā labāk atjaunot tūrisma nozari un atbalstīt stabilu tūrisma plūsmu, atklāja ministrija.

Latvijas pārstāvji videokonferencē pastāstīs par kritisko situāciju tūrisma nozarē valstī.

Latvija uzskata, ka sabiedriskā veselība ir prioritārs jautājums, tomēr vienlaikus nepieciešama sabalansēta pieeja, lai nodrošinātu ekonomika atjaunošanu un Šengenas zonas veselumu.

Jautājumā par Baltijas valstīm Latvija uzskata, ka transporta un tūrisma plūsmu uzturēšanai valstīm ir jāvienojas par kopīgu kumulatīvo rādītāju, kura apstākļos ir jāievēro pašizolācija, kā arī par citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

ES tūrisma ministru videokonference notiks septembra beigās.

0
Tagi:
koronavīruss, tūrisms, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības
Vīrusa viļņos. Valstis gatavojas jauniem uzliesmojumiem
Eirodeputāts: izņemot Igauniju un Latviju, neviens neatceļ avioreisus
Repatriācijas reisu nebūs: Latvijas ĀM iesaka nebraukt tālāk par Igauniju