Ilze Viņķele

Viņķele: mēs izvēlējāmies starp tūrisma biznesu un visu Latviju

23
(atjaunots 07:55 16.09.2020)
Labāk ir pieciest zaudējumus tūrisma nozarē, nekā atjaunot karantīnu visā valstī, uzskata veselības ministre.

RĪGA, 16. septembris — Sputnik. Ja Latvija, sekodama kaimiņvalstu piemēram, piekristu pacelt Covid-19 saslimstības kritērija slieksni, iespējamās sekas smagi skartu visu valsts tautsaimniecību, paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas radio ēterā.

Aizvadītajā nedēļā Latvija iekļāva Igauniju tā saucamajā "dzeltenajā sarakstā" – starp valstīm, pēc kuru apmeklējuma ir jāievēro 14 dienas ilga pašizolācija, jo valstī pārsniegts kumulatīvā divu nedēļu saslimstības rādītāja slieksnis – 16 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Igaunija un Lietuva paaugstinājušas sliekšņa rādītāju līdz 25 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju – tikai pēc tā sasniegšanas jebkurā valstī atbraukušajiem cilvēkiem divas nedēļas jāpavada pašizolācijā.

Otrdien, 8. septembrī, valdības sēdē tika apspriesti iespējamie pasākumi cīņā ar Covid-19 izplatību, kas ļautu vienlaikus nepieļaut ierobežojumus ekonomikā. Tika lemts nepaaugstināt sliekšņa rādītāju. Šo ideju izteica ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, pret ko iebilda gan veselības ministre, gan premjerministrs Krišjānis Kariņš.

"Es saprotu (ekonomikas ministru Jāni – red.) Vitenberga kungu, kurš aģitē par tūrisma nozari," atzina Viņķele.

Tomēr, viņa norādīja, viesmīlības pasākumu īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) ir aptuveni 2,5%.

"Un šeit izšķiršanās ir starp to, cik brīvi mēs dzīvojam Latvijas iekšienē, cik brīvi mēs pulcējamies, apmeklējam kultūras, izklaides pasākumus, cik brīvi strādā mūsu sabiedriskās ēdināšanas iestādes, cik droši mūsu bērni klātienē apmeklē skolu, – un viena biznesa – tūrisma biznesa – izdzīvošanas labbūtības jautājumu," skaidroja ministre.

Viņa uzskata, ka tādā situācijā svaru kausi sliecas par labu tam, lai nodrošinātu iespējami mazāk ierobežojumu Latvijas iekšienē. Bet, paaugstinot minēto slieksni, pieaugs Covid-19 inficēšanās risks, kas savukārt atstās iespaidu uz to, ka ierobežojumus nāktos pastiprināt.

"Risinājums vienkārši ļaut brīvāk un bez ierobežojumiem kustēties var draudēt ar bumeranga efektu. Pāris nedēļas brīvi pakustamies, un inficēšanās rādītāji un saslimušo cilvēku skaits pieaugs tik būtiski, ka mums būs jādara ārkārtīgi ekonomikai smagas un vēl traumējošākas lietas," brīdināja Viņķele.

Cita starpā viņa pieminēja mācības neklātienē, kas īpaši ietekmētu mazo klašu skolēnu vecākus, tādējādi arī atstājot būtisku ietekmi uz tautsaimniecību.

23
Tagi:
Ilze Viņķele, karantīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (676)
Pēc temata
Ja izdevās sazvanīt, gatavojieties stāvēt rindā: kā šobrīd iespējams nodot Covid-19 testu
Igaunija pacels pieļaujamo Covid-19 saslimstības līmeni Lietuvai un Somijai
Latvija slēdz vēl vienu reisu uz Eiropu Covid-19 gadījumu skaita pieauguma dēļ
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
RĪGA

Rail Baltica projekta nolūkos starp Imantu un Zolitūdi parādīsies ceļa pārvads

2
(atjaunots 18:19 22.09.2020)
Pēc Rail Baltica izbūves Rīgas mikrorajoni izmainīsies – dzelzceļa pārbrauktuvju vietā parādīsies ceļa pārvadi un tuneļi.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pārdaugavas iedzīvotāji ir neapmierināti ar galvaspilsētas domes plāniem uzbūvēt ceļa pārvadu starp Imantu un Zolitūdi projekta Rail Baltica ietvaros, vēsta LTV7 Krievu apraide.

Šobrīd Zolitūdi un Imantu atdala dzelzceļš, savukārt abus rajonus savieno dzelzceļa pārbrauktuve Zolitūdes ielā. Taču, kad Rīgā sāksies aktīva Rail Baltica būvniecība, visiem to šķērsojošajiem autoceļiem būs jākļūst vai nu par ceļa pārvadiem, vai arī par tuneļiem, citādi šķērsot dzelzceļu nedrīkst.

Starp Imantu un Zolitūdi plānots uzbūvēt gaisa tiltu, kurš savienos Anniņmuižas ielu un Anniņmuižas bulvāri, taču abu mikrorajonu iedzīvotāji ir pret šādu ieceri, jo raizējas, ka šis ceļa pārvads būs trokšņains, savukārt tā radītās vibrācijas var sabojāt vecās mājas.

Tāpat iedzīvotāji pārdzīvo arī par gājēju pārejām. Ja šobrīd kaimiņu mikrorajonā nokļūt var visnotaļ viegli, tad jau pēc dažiem gadiem iet nāksies pa tuneļiem, turklāt viens no tiem var sastādīt 248 metrus garumā.

Šīs ieceres vietā iedzīvotāji piedāvā pacelt uz estakādi pašas sliedes, tomēr gan uzņēmumā "RB Rail", gan Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā šāds notikumu attīstības variants izskatās apšaubāmi.

"Man ir jāatgādina – 2015. gadā šī ideja tika vērtēta, taču pēcāk bija nolemts būvēt dzelzceļu uz zemes, lai nepasliktinātu apkārtējo vidi. Mēs runājam par milzīgu infrastruktūru ar vairākiem sliežu ceļiem! Tas stipri ietekmē gan vizuāli, gan trokšņa un vibrāciju ziņā," saka "RB Rail" reģionālais vadītājs Ģirts Bramans.

Turklāt dzelzceļa estakādes izbūves nolūkos ir jāpārbūvē arī esošie sliežu ceļi. Dzelzceļu nāksies pacelt vairāku kilometru garumā.

"Mēs runājam par vietu, kur jau tagad atrodas "Latvijas Dzelzceļa" sliežu ceļi. Tādēļ ir jādomā par pārbrauktuvēm citā līmenī – virs zemes vai zem zemes. Savukārt tunelis zem zemes ir gandrīz divas reizes dārgāks," skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece Inese Sirmā.

Projekta publiskā apspriešana tā esošajā veidā, visticamāk, notiks nākošgad, taču savu viedokli iespējams pausts arī sapulcē, kura notiks Satiksmes ministrijā 24. septembrī.

2
Tagi:
Rail Baltica
Pēc temata
Zaiceva: priekš kam Latvijai Rail Baltica, ja pasažieru pārvadājumi 2 gadus būs "miruši"
Kā Rail Baltica šķērsos Pārdaugavu? Rīdzinieki uztraucas par gaidāmajām pārmaiņām
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Lidl

Vairāk nekā tūkstotis darbavietu: Lidl meklē darbiniekus visā Latvijā

9
(atjaunots 13:21 22.09.2020)
Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" meklē veikala darbiniekus un noliktavas strādniekus; darba pieredze mazumtirdzniecībā nav obligāta.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Vairāk nekā tūkstoti vakanču piedāvā mazumtirgotājs "Lidl Latvija" dažādās pilsētās: Rīgā, Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī, Ventspilī, Tukumā, Rēzeknē, Jelgavā un Ogrē, raksta Bb.lv ar atsauci uz kompānijas pārstāvi.

Lai kļūtu par pretendentu, nav obligāta darba pieredze, uzsver "Lidl Latvija", nepieciešamo apmācību viņi izies jau tieši pirms darba uzsākšanas vai arī uzreiz pēc tā uzsākšanas.

Veikaliem ir nepieciešami veikala darbinieki un noliktavas darbinieki. Visi gribētāji var iesniegt pieteikumu veikalu tīkla oficiālā mājaslapā.

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, saskaņā ar publicētajiem darba tirgus pieprasījuma datiem, tuvākajā laikā pieprasījums pēc darbiniekiem nesaruks.

Biznesmeņi sagaida, ka palielināsies vakanču skaits un joprojām būs jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. Šeit Ekonomikas ministrijas prognozes sakrīt ar darba devēju redzējumu: darbaspēka pieprasījums tikai un vienīgi pieaugs kaut vai tāpēc, ka iedzīvotāju skaits turpina kristies.

Pēc darba devēju domām, vislielākā aktivitāte būs vērojama preču un pakalpojumu profesiju grupā, sevišķi veikalu pārdevēju un pārdevēju palīgu amatos. Tāpat ir nepieciešami speciālisti un vecākie speciālisti.

Svarīgāko iemaņu vidū darba devēji norāda valsts valodas zināšanas, komunikatīvās prasmes, krievu valodas zināšanas un iemaņas darbā ar datoru.

9
Tagi:
darba tirgus
Pēc temata
Puse no pasaulē strādājošiem cilvēkiem var palikt bez iztikas līdzekļiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem