Ilze Viņķele

Viņķele: mēs izvēlējāmies starp tūrisma biznesu un visu Latviju

34
(atjaunots 07:55 16.09.2020)
Labāk ir pieciest zaudējumus tūrisma nozarē, nekā atjaunot karantīnu visā valstī, uzskata veselības ministre.

RĪGA, 16. septembris — Sputnik. Ja Latvija, sekodama kaimiņvalstu piemēram, piekristu pacelt Covid-19 saslimstības kritērija slieksni, iespējamās sekas smagi skartu visu valsts tautsaimniecību, paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas radio ēterā.

Aizvadītajā nedēļā Latvija iekļāva Igauniju tā saucamajā "dzeltenajā sarakstā" – starp valstīm, pēc kuru apmeklējuma ir jāievēro 14 dienas ilga pašizolācija, jo valstī pārsniegts kumulatīvā divu nedēļu saslimstības rādītāja slieksnis – 16 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Igaunija un Lietuva paaugstinājušas sliekšņa rādītāju līdz 25 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju – tikai pēc tā sasniegšanas jebkurā valstī atbraukušajiem cilvēkiem divas nedēļas jāpavada pašizolācijā.

Otrdien, 8. septembrī, valdības sēdē tika apspriesti iespējamie pasākumi cīņā ar Covid-19 izplatību, kas ļautu vienlaikus nepieļaut ierobežojumus ekonomikā. Tika lemts nepaaugstināt sliekšņa rādītāju. Šo ideju izteica ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, pret ko iebilda gan veselības ministre, gan premjerministrs Krišjānis Kariņš.

"Es saprotu (ekonomikas ministru Jāni – red.) Vitenberga kungu, kurš aģitē par tūrisma nozari," atzina Viņķele.

Tomēr, viņa norādīja, viesmīlības pasākumu īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) ir aptuveni 2,5%.

"Un šeit izšķiršanās ir starp to, cik brīvi mēs dzīvojam Latvijas iekšienē, cik brīvi mēs pulcējamies, apmeklējam kultūras, izklaides pasākumus, cik brīvi strādā mūsu sabiedriskās ēdināšanas iestādes, cik droši mūsu bērni klātienē apmeklē skolu, – un viena biznesa – tūrisma biznesa – izdzīvošanas labbūtības jautājumu," skaidroja ministre.

Viņa uzskata, ka tādā situācijā svaru kausi sliecas par labu tam, lai nodrošinātu iespējami mazāk ierobežojumu Latvijas iekšienē. Bet, paaugstinot minēto slieksni, pieaugs Covid-19 inficēšanās risks, kas savukārt atstās iespaidu uz to, ka ierobežojumus nāktos pastiprināt.

"Risinājums vienkārši ļaut brīvāk un bez ierobežojumiem kustēties var draudēt ar bumeranga efektu. Pāris nedēļas brīvi pakustamies, un inficēšanās rādītāji un saslimušo cilvēku skaits pieaugs tik būtiski, ka mums būs jādara ārkārtīgi ekonomikai smagas un vēl traumējošākas lietas," brīdināja Viņķele.

Cita starpā viņa pieminēja mācības neklātienē, kas īpaši ietekmētu mazo klašu skolēnu vecākus, tādējādi arī atstājot būtisku ietekmi uz tautsaimniecību.

34
Tagi:
Ilze Viņķele, karantīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (758)
Pēc temata
Ja izdevās sazvanīt, gatavojieties stāvēt rindā: kā šobrīd iespējams nodot Covid-19 testu
Igaunija pacels pieļaujamo Covid-19 saslimstības līmeni Lietuvai un Somijai
Latvija slēdz vēl vienu reisu uz Eiropu Covid-19 gadījumu skaita pieauguma dēļ
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
Nils Ušakovs Eiropas Parlamentā, foto no arhīva

Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā

33
(atjaunots 13:47 28.11.2020)
EP deputāts Nils Ušakovs publikācijā Facebook asi kritizēja valdību, kas pūlas padzīt krievvalodīgos no politikas un atgādināja, ka var mīlēt krievu valodu, pie tam runājot latviski. Viņš piebilda, ka ir pareizi vēlēties, lai bērni mācītos dzimtajā valodā.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook nāca klajā ar graujošu publikāciju "Par Eiropas un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju nākotni". Tās noslēgumā viņš aicināja Latvijā dzīvojošos krievvalodīgos nepalikt malā no politiskajiem procesiem valstī un visā Eiropā.

Publikācijas mērķis – piesaistīt krievvalodīgo uzmanību Konferencei par Eiropas nākotni, tomēr paralēli politiķis skāra gan latviešu valodu, gan "nacionālo valdību" un pat viņu algas.

Ušakovs sāka ar rezultātiem, ko uzrādīja sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS aptauja, veikta pēc interneta žurnāla "Spektr" pasūtījuma ar Nīderlandes un Zviedrijas vēstniecību Latvijā atbalstu. Atgādināsim, ka aptauja notika šī gada jūlijā un augustā visā Latvijā. Pētnieki aptaujāja 1100 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus (pilsoņus un nepilsoņus), kam krievu dzimto vai ģimenes saziņas valodu.

Ušakovs publicēja monitoringa rezultātus: 65% krievvalodīgo uzskata sevi par eiropiešiem; 73% norāda, ka pieturas pie Eiropas vērtībām, 50% runā latviski labi vai ļoti labi, vēl 29% - vidējā līmenī, 84% norāda, ka par galveno uzskata piederību krievu kultūras telpai, 88% uzskata par būtisku izglītību krievu valodā.

Ņemot vērā šos datus, Rīgas bijušais mērs secināja, ka ir dabiski un pareizi uzskatīt sevi par eiropieti, tāpat kā saistīt sevi ar Latviju, labi pārvaldīt latviešu valodu un pie tam mīlēt dzimto krievu valodu. Pēc viņa domām, pareizi ir arī vēlēt bērniem iespēju saņemt izglītību dzimtajā valodā.

Pēc šī slēdziena Ušakovs sāka uzbrukumu nacionālistiskajiem latviešu politiķiem un nosauca viņus par "parodiju Borata stilā".

"Nacionālie latviešu politiķi gadiem ilgi mēģina dēmonizēt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus, lai izspiestu viņus no politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Tomēr paskatieties uz tiem, kuri pašlaik stāv pie varas stūres. Tie ir cilvēki, kuri pandēmijas laikā paceļ algas tikai sev. Tā jau ir politikas parodija Borata stilā. Protams, viņi baidās no jebkādas konkurences, vienalga, vai to sastāda citādi domājoši latvieši vai krievvalodīgie," konstatēja Ušakovs.

Šajā kontekstā politiķis atgādināja, ka Latvijā jau ilgi nav organizētas aptaujas, kas palīdzētu noskaidrot, cik daudzi vēl tic iespējām mainīt valsts attīstības kursu. Viņaprāt, tamlīdzīgas aptaujas rezultāti diezin vai būtu apmierinoši.

"Tomēr kursu mainīt var, piedaloties gan vēlēšanās mājās, gan procesos Eiropas līmenī, - Ušakovs ierunājās par galveno. – Par vienu no galvenajiem notikumiem ES politiskajā dzīvē tuvākajā laikā kļūs Konference par Eiropas nākotni. To organizēs Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Tā ilgs vismaz divus gadus. Visā Eiropā ritēs tikšanās un diskusijas. Eksperti, sabiedriskie darbinieki, ES pilsoņi piedāvās savu vīziju par mūsu kontinenta nākotni. Konferencei jāliek pamati nākamajām pārmaiņām un reformām ES."

Ušakovs apsolīja parūpēties par to, lai daļa pasākumu Eiropas nākotnei veltītās konferences ietvaros tiktu organizēta krievu valodā.

"To es nodrošināšu kā Eiropas Parlamenta deputāts no sociālistiem un demokrātiem sadarbībā ar kolēģiem no "Saskaņas"," viņš apliecināja un aicināja savā komandā visus, kas vēlētos piedalīties pasākumu sagatavošanā un organizācijā. Visus interesentus Ušakovs lūdz rakstīt uz e-pastu nils.usakovs@europarl.europa.eu.

33
Tagi:
krievu valoda, Nils Ušakovs, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Ušakovs atbildējis uz Iesalnieka izteikumiem par to, ka viņš esot svešs Latvijai
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Nils Ušakovs pastāstīja, kāpēc nav gājis "bungot" pret krievu skolu likvidāciju
Rīgā informē par aizliegumu pulcēties krievu valodā! Latviete sašutumā, Ušakovs iejaucās
Covid-19 ekspress testēšana, foto no arhīva

Latvijā reģistrēti 753 jauni Covid-19 gadījumi, trīs pacienti miruši

17
(atjaunots 16:17 28.11.2020)
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēts 16561 koronavīrusa infekcijas gadījums, miruši 193 pacienti ar apstiprinātu diagnozi.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā valstī reģistrēti 753 jauni Covid-19 gadījumi, miruši 3 pacienti ar apstiprinātu diagnozi, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs.

Diennakts laikā laboratorijas veikušas 7645 testus, no tiem 9,8% analīžu devuši apstiprinošu rezultātu.

Divi viņsaulē aizgājušie pacienti piederēja pie 80-85 gadu vecuma grupas, vēl viens – pie 85-90 gadu vecuma grupas.

Ziņots,  ka kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēts 16561 koronavīrusa infekcijas gadījums, miruši 193 pacienti ar apstiprinātu diagnozi.


17
Tagi:
SPKC, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Ārsts paskaidroja, kāpēc ir bezjēdzīgi slepkavot koronavīrusa inficētās ūdeles
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

0
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

0
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ