Te jums nav Anglija: Londonas mēra vēstule izraisa sašutumu Twitter latviešu segmentā

87
(atjaunots 18:30 14.09.2020)
Nacionālpatriotos izraisījis sašutumu tas, ka Londonas mēra vēstuli daži sociālo tīklu lietotāji izvērtējuši kā parauga cienīgu piemēru komunikācija ar daudznacionālās Latvijas iedzīvotājiem.

RĪGA, 14. septembris – Sputnik. Asas diskusijas sociālajos tīklos izraisījis kādas Ritas Ignātes tvīts, kura izbrīnījās, kādēļ pat neliels komunikācijas mēģinājums krievu valodā dažiem Latvijas sabiedrības pārstāvjiem izraisa tik lielu nosodījuma vilni.

Parauga cienīga piemēra kārtā komunikācijai ar daudznacionālas valsts iedzīvotājiem viņa minēja e-pasta vēstuli no Londonas mēra, kurā informāciju par savām tiesībām darbavietā iespējams saņemt vismaz desmit valodās.

"Londonas pašvaldības komunikācija ar pilsētas citvalodīgajiem iedzīvotājiem. Tikmēr Latvijas latvieši sašūt par nelielu komunikāciju krievu valodā," uzrakstīja Rita Ignāte Twitter.

​Spriežot pēc visa, autores sašutumu izraisīja reakcija uz sludinājumu krievu valodā, kurš parādījās partijas "Progresīvie" kongresa gaidās tās Twitter mikroblogā.

Šis tvīts izraisīja daudzus pārmetumus no nacionālpatriotiskās publikas puses, kura jau apsūdzējusi partiju divvalodības veicināšanā Latvijā un ierakstīja to Kremļa kalpu sarakstā.

​Arī piemērs ar Londonas mēra vēstuli desmit valodās izraisīja nacionāli norūpējušai publikai vilni pārmetumu un nosodījuma.

"Muļķības paraugstunda - salīdzināt Latviju ar UK. Cieti!" sūrojas latviešu dzejniece Liāna Langa Bokša, liekot noprast, ka Latvijā ir īpaša vēsturiska situācija.

​"Ar Igaunīju driks salidzināt?" sarkastiski interesējas Natālija Žogole.

​"Protams! Neesmu gan pārliecināta, ka visi lēmumi EE pareizi. Tiešām derētu redzēt aptauju, ko pilsoņi par to šodien domā. Kā jau reiz minēju TW, vairāki igauņi (intelektuāļi) man pauduši, ka daļa sabiedrības uzskata, ka pieļauta kļūda," apšauba Igaunijas integrācijas veiksmīgumu latviešu dzejniece.

​"Kāda ir starpība? Ar šo jauko žestu angļu valodas pozīcijas nekādi netiek apdraudētas. Savukārt, latviešu valodai reāla divvalodība nozīmētu nāves spriedumu," pārliecināts Jānis Norvelis.

​"Ļoti interesanti. Padomju laiku latviešu valoda kaut kā pārdzīvoja, bet brīvības laikos dīvvalodība, protams, "nāves spriedums"," atbild Kirills Rezņiks-Martovs.

​""Neliela" komunikācija? Latvijā neliela komunikācija krievu valodā notiek nepārtraukti. Viens atsevišķs žests no Londonas mēra nenozīmē, ka turpmāk komunikācija notiks 12 valodās. Latvijā krievu valodā pakalpojumi ir pieejami vienmēr un visur," pārliecināts Dāvis Viļums.

​"Londona nav Latvija," konstatē Magnuss Briedis.

​Citi komentētāji vispār apšauba Londonas "veiksmīgumu" un prognozēja tai drīzu nāvi.

"Tad nu gan esat atradusi "labu" piemēru Latvijai un Rīgai – Eiropas dīvainajā nāvē mirstošu pilsētu, kurā jaunboļševiku/globālistu veiktas masu populācijas aizvietošanas un islamizācijas rezultātā balto britu palicis mazāk par pusi..." secina izdevniecības "Apvārsnis" pārstāvji.

​"Pacieties nedaudz. Nav aiz kalniem tas brīdis, kad Londonā sāks nesaprast un nerunāt angļu valodā," paziņo komentāriem vēl viens "speciālists" Lielbritānijas lietās ar lietotājvārdu Chiulju Pussala.

​"Normāli angļi ir sašutuši, ka viņu galvaspilsēta ar katru gadu aizvien vairāk līdzinās Āfrikas kolonijai," raksta lietotājs Om.

​Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda aptuveni 37% valsts iedzīvotāju. Saskaņā ar Latviešu valodas aģentūras 2016. gada pārskatu, aptuveni 90% Latvijas nacionālo mazākumtautību zina valsts valodu.

Neraugoties uz to, it kā pastāvošo draudu latviešu valodai dēļ pret krievu valodu regulāri tiek ieviesti ierobežojumi. Valsts valodas likuma ievērošanu uzrauga speciāla valsts struktūra, kura saucās Valsts valodas centrs (VVC).

87
Tagi:
latviešu valoda, krievu valoda
Pēc temata
Lai runā arī krieviski: rīdzinieki neuzskata, ka Latvijā jāaģitē tikai latviešu valodā
Latviešu valoda ir, bet vietu nav: NA domā, kā atrisināt Rīgas bērnudārzu problēmu
"Noderīga visā pasaulē ": latviešu Twitter iestājās par krievu valodu
Kāpēc Šadurskis melo par "Krievijas guberņu"? Pliners stāsta par skolām Rīgā
Banku ēkas Rīgas centrā, foto no arhīva

"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju

21
(atjaunots 23:39 17.09.2020)
Uzņēmējs, kurš pēc savas pieredzes ir izjutis visu Latvijas banku sistēmas darbības absurdumu, ir neapmierināts ar "speciālo pieņemšanu" baltkrievu kompānijām.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievu kompānijām, kuras grasās pārcelt savu darbību uz Latviju, apsolīja "zaļo koridoru" – tikmēr Latvijā jau strādājošiem uzņēmumiem nākas saskarties ar absurdām banku prasībām.

"Zaļā koridora" izveidošana ārzemju kompānijām sadusmojusi vienu no Latvijas uzņēmējiem, kuram pašam "palaimējies" saskarties ar bankas iestāžu represīvajām metodēm. Viņš ir pārliecināts, ka sākumā vajadzētu normalizēt attieksmi pret esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, un pēc tam domāt par biznesa piesaistīšanu no citām valstīm.

"Vakar @ltvpanorama klausījos, ka 12 jaunie BLR uzņēmumi, kuri pārcels savu darbību uz Latviju, gada laikā samaksās nodokļos 250 000 EUR un tiem būšot "zaļais koridoris" Latvijas bankās," raksta Twitter uzņēmējs Mārtiņš Lauva.

​​"​Tikmēr vienam no manis vadītajiem uzņēmumam, kurš pagājušajā gadā nodokļos Latvijā samaksāja ~400 000 EUR, banka nelaiž cauri maksājumu uz Eiropas LIELĀKĀ attiecīgas produkcijas ražotāja kontu par jau uz Rīgas ostu ceļā esošu kuģi, prasot pierādīt, ka tas nav FIKTĪVS darījums...

Kuģa dokumenti (bill of lading), kas ir absolūts standarts starptautiskajā tirdzniecībā, kur ir fiksēts kravas apjoms, kravas apraksts, uzkraušanas laiks utt. nebija pietiekami, vajadzēja vēl iesniegt līgumus, rēķinus, klientu sarakstus, noliktavu līgumus utt.," sūrojas biznesmenis.

Pēc Lauvas sacītā, var tikai un vienīgi sveikt šādas rūpes par topošajiem nodokļu maksātājiem no Baltkrievijas un "zaļā koridora" ieviešanu bankās, taču šobrīd problēmas vēl pastāv vietējām kompānijām.

"Bet varbūt iesākumā vajadzētu normalizēt banku attieksmi pret jau esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, lai tās vismaz neiznīcina reāli strādājošus uzņēmumus," raksta Lauva.

"Manā gadījumā, ja maksājums nebūtu izgājis cauri, soda nauda par kuģa dīkstāvi Rīgas ostā būtu aptuveni 10'000eur dienā. Un nu jau vairākus gadus šādas pilnīgi absurdas, banku radītas situācijas ir jebkura Latvijas uzņēmēja ikdiena," piebilst uzņēmējs.

Komentētāji gandrīz vienbalsīgi atbalstīja autora sašutumu un pat operatīvi aprēķināja, ka izdevīgums no Baltkrievijas kompāniju pārvākšanās Latvijas budžetam pagaidām izskatās visnotaļ pieticīgi, jo algas daudzološajā nozarē sastādīs vien 550 eiro pirms nodokļu samaksas.

"Ja matemātika mani neviļ, tad tas sanāk 1736 EUR nodokļos mēnesī? Vai arī katrs no viņiem samaksās 250 tūkstošus gadā? Arī nav nekādi dižie celmlauži gan," apšauba viesstrādnieku veiksmīgumu Arvīds Rasa.

​​"​Pēc tā sižeta veicu nelielus aprēķinus: ja 500 darbinieki gadā "algu nodokļos" (IIN?) samaksā 250 tūkstošus, man sanāk, ka viens cilvēks katru mēnesi samaksā 42 €... šāda summa ir pie 550 eiro bruto algas," sniedz aptuvenos skaitļus Dzintars Hmieļevskis.

​Citus sociālo tīklu lietotājus pārsteidza tas, kura tad banka atvērs kontus ārzemju kompānijām.

"Tad Latvijas valdība var komandēt privātas Zviedru bankas? Mums pašiem taču savu vairs nav," retoriski vaicā Ineta Butāne.

​​"​"Zaļā koridora" pieminēšana liek domāt, ka valdībai tomēr ir ietekme uz bankām. Vai arī tā ir tukša runāšana," piekrīt lietotājs ar segvārdu Chiulju Pussala.

​​"​Nu ja, nu ja! Ja atvērs koridori, piemēram baltkrievu Sababa Labs LLC, kas ir interneta kazino un spēļu biznesā, tad Znotiņai un VID būs, ko darīt. Welkommen," prognozē nodokļu problēmas kāds ar lietotājvārdu Dzintars.

​Atgādināsim, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, lēmumu pārcelt savu biznesu uz Latviju pieņēmušas 12 Baltkrievijas kompānijas. Šīs kompānijas pārstāv informācijas, kumunikācijas un citu tehnoloģiju nozares, tostarp ar "zaļo" enerģiju saistīto tehnoloģiju nozares.

Dažas no tām tiek kvalificētas kā jaunas kompānijas atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam. Firmas plāno pārcelt uz Latviju aptuveni 470 savu esošo darbinieku, galvenokārt valdes priekšsēdētājus un galvenos speciālistus.

21
Tagi:
sociālie tīkli, Uzņēmēji, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Georga lentīte, foto no arhīva

Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi aizliegumu publiski lietot Georga lentītes

19
(atjaunots 23:30 17.09.2020)
Saeima pirmajā lasījumā nobalsojusi par aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos. Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības politiķi.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus likumdošanā, kuri paredz aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos – gan izklaides un svētku pasākumos, gan sapulcēs, gājienos un piketos, liecina informācija parlamenta tīmekļa vietnē.

Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības deputāti.

Georga lentīte
© Sputnik / Александр Кондратюк

Par aizliegumu izmantot Georga lentītes izklaides un svētku pasākumos nobalsoja 49 deputāti, pret – 34 deputāti. Balsojumā par lentīšu aizliegumu piketos un gājienos: 49 "par", 33 – "pret".

Iepriekš Saeima atbalstīja grozījumus Publisko pasākumu likumā, kuri aizliedz bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku, kā arī kārtībsargājošo iestāžu pārstāvju formas tērpu un apģērba elementu izmantošanu.

Iepriekš vēstīts, ka ierosinājumu aizliegt Georga lentītes asi nosodīja gan Latvijā dzīvojošie krievi, gan Krievija.

Bijušais EP deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs paziņoja, ka tā ir tikai kārtējā nacionālistu iniciatīva, un piezīmēja: viņiem tik un tā neizdosies atņemt lentīti tiem, kam tā dārga.

Krievijas Sabiedriskā palāta plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO jautājumā par Latvijas nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas nepārprotami nosodītu iniciatīvu, kas var stiprināt nacionālistiskos spēkus un provocēt konfliktus un sadursmes.

19
Tagi:
Georga lentīte, Saeima
Pēc temata
Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Pliners: nevienu nespiež nēsāt Georga lentīti, tomēr cilvēkiem uz to ir tiesības
Zaharova asi izteicās par Latvijas Saeimas darbu pie Georga lentes aizlieguma
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

0
(atjaunots 13:10 18.09.2020)
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Koronavīrusa uzliesmojums nav kontrolējams, paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti.

"Covid-19 pandēmija ir krīze, kas nelīdzinās nevienai citai mūsu dzīvē, tātad arī Ģenerālasamblejas sesija šogad nebūs līdzīga nevienai agrākajai," konstatēja ANO ģenerālsekretārs.

Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka itin drīz cilvēce pārvarēs jaunu slieksni – miljonu koronavīrusa infekcijā mirušo, un nosauca pandēmiju par lielāko globālas drošības apdraudējumu.

Viņš atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

"Tomēr (..) vakcīna ir jāuzskata par vispārēju labumu, jo Covid-19 nezina robežas. Mums ir vajadzīga cenas ziņā pieņemama, visiem pieejama vakcīna – vakcīna cilvēkiem," piebilda ģenerālsekretārs.

Viņš aicināja būtiski paplašināt jaunu un jau esošo instrumentu pielietojumu, kuri varētu palīdzēt cīņā ar slimību un nodrošināt vitāli svarīgu ārstēšanu, it īpaši nākamo 12 mēnešu laikā.

0
Tagi:
koronavīruss, ANO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē