RĪGA, 14. septembris – Sputnik. Asas diskusijas sociālajos tīklos izraisījis kādas Ritas Ignātes tvīts, kura izbrīnījās, kādēļ pat neliels komunikācijas mēģinājums krievu valodā dažiem Latvijas sabiedrības pārstāvjiem izraisa tik lielu nosodījuma vilni.
Parauga cienīga piemēra kārtā komunikācijai ar daudznacionālas valsts iedzīvotājiem viņa minēja e-pasta vēstuli no Londonas mēra, kurā informāciju par savām tiesībām darbavietā iespējams saņemt vismaz desmit valodās.
"Londonas pašvaldības komunikācija ar pilsētas citvalodīgajiem iedzīvotājiem. Tikmēr Latvijas latvieši sašūt par nelielu komunikāciju krievu valodā," uzrakstīja Rita Ignāte Twitter.
Londonas pašvaldības komunikācija ar pilsētas citvalodīgajiem iedzīvotājiem. Tikmēr Latvijas latvieši sašūt par nelielu komunikāciju krievu valodā. https://t.co/OIYxgGO9X4
— Rita Ignāte (@ritaignate) September 10, 2020
Spriežot pēc visa, autores sašutumu izraisīja reakcija uz sludinājumu krievu valodā, kurš parādījās partijas "Progresīvie" kongresa gaidās tās Twitter mikroblogā.
Šis tvīts izraisīja daudzus pārmetumus no nacionālpatriotiskās publikas puses, kura jau apsūdzējusi partiju divvalodības veicināšanā Latvijā un ierakstīja to Kremļa kalpu sarakstā.
💼 В субботу состоится конгресс партии, приглашаются и представители СМИ. Антонина Ненашева подчеркивает особую важность этого конгресса, который поможет перенести в регионы идеи рижской Коалиции Перемен о более зеленом и социально справедливом городе. https://t.co/ugysQ5gqbc
— PROGRESĪVIE (@progresivie) September 8, 2020
Arī piemērs ar Londonas mēra vēstuli desmit valodās izraisīja nacionāli norūpējušai publikai vilni pārmetumu un nosodījuma.
"Muļķības paraugstunda - salīdzināt Latviju ar UK. Cieti!" sūrojas latviešu dzejniece Liāna Langa Bokša, liekot noprast, ka Latvijā ir īpaša vēsturiska situācija.
Muļķības paraugstunda - salīdzināt Latviju ar UK. Cieti!https://t.co/us5h7ESb2Y
— Liāna Langa Bokša (@liana_langa) September 10, 2020
"Ar Igaunīju driks salidzināt?" sarkastiski interesējas Natālija Žogole.
Ar Igaunīju driks salidzināt?
— Natalija Žogole (@fufonja) September 10, 2020
"Protams! Neesmu gan pārliecināta, ka visi lēmumi EE pareizi. Tiešām derētu redzēt aptauju, ko pilsoņi par to šodien domā. Kā jau reiz minēju TW, vairāki igauņi (intelektuāļi) man pauduši, ka daļa sabiedrības uzskata, ka pieļauta kļūda," apšauba Igaunijas integrācijas veiksmīgumu latviešu dzejniece.
Protams! Neesmu gan pārliecināta, ka visi lēmumi EE pareizi. Tiešām derētu redzēt aptauju, ko pilsoņi par to šodien domā. Kā jau reiz minēju TW, vairāki igauņi (intelektuāļi) man pauduši, ka daļa sabiedrības uzskata, ka pieļauta kļūda.
— Liāna Langa Bokša (@liana_langa) September 10, 2020
"Kāda ir starpība? Ar šo jauko žestu angļu valodas pozīcijas nekādi netiek apdraudētas. Savukārt, latviešu valodai reāla divvalodība nozīmētu nāves spriedumu," pārliecināts Jānis Norvelis.
Kāda ir starpība? Ar šo jauko žestu angļu valodas pozīcijas nekādi netiek apdraudētas. Savukārt, latviešu valodai reāla divvalodība nozīmētu nāves spriedumu.
— Jānis Norvelis (@jnorvelis) September 10, 2020
"Ļoti interesanti. Padomju laiku latviešu valoda kaut kā pārdzīvoja, bet brīvības laikos dīvvalodība, protams, "nāves spriedums"," atbild Kirills Rezņiks-Martovs.
Ļoti interesanti. Padomju laiku latviešu valoda kaut kā pārdzīvoja, bet brīvas laikos dīvvalodība, protāms "nāves spriedums".
— Kirill Reznik-Martov (@KRmartov) September 10, 2020
""Neliela" komunikācija? Latvijā neliela komunikācija krievu valodā notiek nepārtraukti. Viens atsevišķs žests no Londonas mēra nenozīmē, ka turpmāk komunikācija notiks 12 valodās. Latvijā krievu valodā pakalpojumi ir pieejami vienmēr un visur," pārliecināts Dāvis Viļums.
"Neliela" komunikācija? Latvijā neliela komunikācija krievu valodā notiek nepārtraukti. Viens atsevišķs žests no Lodonas mēra nenozīmē ka turpmāk komunikācija notiks 12 valodās. Latvijā krievu valodā pakalpojumi ir pieejami vienmēr un visur.
— Dāvis Viļums (@DavisVilums) September 10, 2020
"Londona nav Latvija," konstatē Magnuss Briedis.
Londona nav Latvija.
— Magnuss Briedis (@Latvija_100) September 11, 2020
Citi komentētāji vispār apšauba Londonas "veiksmīgumu" un prognozēja tai drīzu nāvi.
"Tad nu gan esat atradusi "labu" piemēru Latvijai un Rīgai – Eiropas dīvainajā nāvē mirstošu pilsētu, kurā jaunboļševiku/globālistu veiktas masu populācijas aizvietošanas un islamizācijas rezultātā balto britu palicis mazāk par pusi..." secina izdevniecības "Apvārsnis" pārstāvji.
Un mērs-musulmanis,nu gluži kā mums Ušakovs
— Jānis (@JankaPipars) September 11, 2020
"Pacieties nedaudz. Nav aiz kalniem tas brīdis, kad Londonā sāks nesaprast un nerunāt angļu valodā," paziņo komentāriem vēl viens "speciālists" Lielbritānijas lietās ar lietotājvārdu Chiulju Pussala.
Pacieties nedaudz. Nav aiz kalniem tas brīdis, kad Londonā sāks nesaprast un nerunāt angļu valodā.
— Chiulju Pussala (@ChiuljuPussala) September 10, 2020
"Normāli angļi ir sašutuši, ka viņu galvaspilsēta ar katru gadu aizvien vairāk līdzinās Āfrikas kolonijai," raksta lietotājs Om.
Normāli angļi ir sašutuši, ka viņu galvaspilsēta ar katru gadu aizvien vairāk līdzinās Āfrikas kolonijai.
— Om))) (@HansGrwber) September 11, 2020
Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda aptuveni 37% valsts iedzīvotāju. Saskaņā ar Latviešu valodas aģentūras 2016. gada pārskatu, aptuveni 90% Latvijas nacionālo mazākumtautību zina valsts valodu.
Neraugoties uz to, it kā pastāvošo draudu latviešu valodai dēļ pret krievu valodu regulāri tiek ieviesti ierobežojumi. Valsts valodas likuma ievērošanu uzrauga speciāla valsts struktūra, kura saucās Valsts valodas centrs (VVC).
RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.
Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.
Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).
Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.
2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.
Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.
Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.
Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.
Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.
RĪGA, 4. marts — Sputnik. Rīgā demontētas aptuveni 20 sabiedriskā transporta pieturas, tuvākajā laikā tāds liktenis var skart vēl vairākus desmitus būvju. Iemesls – īpašnieks un Rīgas būvvalde nav saskaņojuši savas darbības – vairākus gadus nav izdevies noregulēt objektu statusu, kam beidzies ekspluatācijas un reklāmas izvietošanas laiks, vēsta Latvijas televīzija.
Citu starpā pazudušas nojumes Rušonu un Šķirotavas pieturās. "Vispirms bija sarkanbaltas lentes. Nākamajā dienā pieturas vairs nebija. Kas nebija kārtībā? Droši vien, bija avārijas stāvoklī. Tikai tā var nodomāt," stāsta Ķengaraga iedzīvotāja Ņina.
Pilsētā demontētas jau aptuveni 20 nojumes. Transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" uz LTV7 jautājumu atbildēja, ka iemesli viņiem nav zināmi – pieturas nav viņu ziņā. Pieturu pazušanas iemeslus varēja paskaidrot tikai Rīgas būvvalde. Izrādījies, ka nojauktās pieturas ir uzņēmuma JCDecaux īpašums. Tās uzstādītas jau 2000. gadu sākumā. Firmai pieder apmēram 600 pieturas Rīgā, kura tās uztur uz sava rēķina, un par to izvieto reklāmu, nomaksājot atbilstošu nodokli.
Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns paziņoja, ka kompānijai beidzies atļaujas termiņš reklāmas izvietošanai, tāpēc, acīmredzot, tā nolēmusi demontēt nojumes.
Taču, lai likumīgi demontētu nojumes, ar būvvaldi jāsaskaņo atbilstošus dokumentus, informēja Butāns. Viņš piezīmēja, ka dokumenti nav saņemti, tāpēc pagaidām citu pieturu demontāža apturēta.
Savukārt "JCDecaux Latvija" direktore Jeļena Brokāne pastāstīja, ka runa ir nevis par reklāmas izvietošanas atļauju, bet gan par to, ka pieturām jau 2016. gadā beidzies ekspluatācijas termiņš. Viņa atzina, ka visus šos četrus gadus firma mēģinājusi būvvaldē noskaidrot, ko darīt ar šīm pieturvietām. Atbilde kļuva skaidra šogad – kompānija saņēmusi sodus par reklāmas izvietošanu, izrakstīti 44 administratīvie akti par vairākiem tūkstošiem eiro.
Uzņēmums nolēmis vairs tālāk negaidīt un tagad nojauc vecās pieturas. 20 jau demontētas, palikušas vēl 80.
Butāns pastāstīja, ka nojumes vēl varētu saglabāt, iesniedzot dokumentus par ekspluatācijas termiņa pagarinašanu. Tomēr Jeļena Brokāne konstatēja, ka par to pirmo reizi uzzinājusi no žurnālistiem, nevis no būvvaldes. Par jautājumu ieinteresējusies arī Rīgas dome. Tā vēlas nojumes saglabāt.
Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks pastāstīja, ka situācija nākusi gaismā ļoti interesanti: viņi gribējuši ar būvvaldi saskaņot reklāmu, bet ierēdņi paskatījušies dokumentus, kuros tāda būve pat nav pieņemta ekspluatācijā, principā, tā ir nelegāla. Ja to legalizēt, jāmaksā zemes noma. Viņi stāsta, ka ar iepriekšējo administrāciju noslēgtajā līgumā nekas nav teikts par zemes nomu, un viņi atsakās par to maksāt. Pulks piebilda, ka līgums ar firmu noslēgts līdz 2034. gadam, bet punkts par to, ka zemes nomu var nemaksāt, ir nelikumīgs.
Brokāne stāsta citu: uzņēmums uzstāda pieturas par savu naudu, maksā reklāmas nodokli, tiesa, samazinātu. Pie tam firma maksā zemes nomu "Rīgas satiksmei" caur kompāniju, kas uzvarēja konkursā par pieturvietām un reklāmas izvietošanu uz sabiedriskā transporta. Brokāne atzina: viņai sāp sirds, vērojot, kāda pēdējos gados ir attieksme pret uzņēmējiem.
Kamēr uzņēmums un būvvalde strīdas par vecā līguma niansēm, pasažieriem nāksies mirt lietū. Tiesa, Satiksmes departaments sola soliņus. Tas ir pagaidu risinājums, kamēr Rīgas dome lemj, kā atgūt pieturas.
Situāciju jau indīgi komentēja Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs, kurš dažkārt labprāt iedzeļ jaunajai Rīgas varai.
"Iznāk tīri laba Rīgas atiestatīšana. Ne pusgads nav pagājis, bet jau mīnus 100 nojumes sabiedriskā transporta pieturās. Interesanti, mēs atkal jau drīz izdzirdējis – "vainīgs Ušakovs, Saskaņa un krievi?" Ušakovs uzrakstīja savā lapā Facebook.