Te jums nav Anglija: Londonas mēra vēstule izraisa sašutumu Twitter latviešu segmentā

95
(atjaunots 18:30 14.09.2020)
Nacionālpatriotos izraisījis sašutumu tas, ka Londonas mēra vēstuli daži sociālo tīklu lietotāji izvērtējuši kā parauga cienīgu piemēru komunikācija ar daudznacionālās Latvijas iedzīvotājiem.

RĪGA, 14. septembris – Sputnik. Asas diskusijas sociālajos tīklos izraisījis kādas Ritas Ignātes tvīts, kura izbrīnījās, kādēļ pat neliels komunikācijas mēģinājums krievu valodā dažiem Latvijas sabiedrības pārstāvjiem izraisa tik lielu nosodījuma vilni.

Parauga cienīga piemēra kārtā komunikācijai ar daudznacionālas valsts iedzīvotājiem viņa minēja e-pasta vēstuli no Londonas mēra, kurā informāciju par savām tiesībām darbavietā iespējams saņemt vismaz desmit valodās.

"Londonas pašvaldības komunikācija ar pilsētas citvalodīgajiem iedzīvotājiem. Tikmēr Latvijas latvieši sašūt par nelielu komunikāciju krievu valodā," uzrakstīja Rita Ignāte Twitter.

​Spriežot pēc visa, autores sašutumu izraisīja reakcija uz sludinājumu krievu valodā, kurš parādījās partijas "Progresīvie" kongresa gaidās tās Twitter mikroblogā.

Šis tvīts izraisīja daudzus pārmetumus no nacionālpatriotiskās publikas puses, kura jau apsūdzējusi partiju divvalodības veicināšanā Latvijā un ierakstīja to Kremļa kalpu sarakstā.

​Arī piemērs ar Londonas mēra vēstuli desmit valodās izraisīja nacionāli norūpējušai publikai vilni pārmetumu un nosodījuma.

"Muļķības paraugstunda - salīdzināt Latviju ar UK. Cieti!" sūrojas latviešu dzejniece Liāna Langa Bokša, liekot noprast, ka Latvijā ir īpaša vēsturiska situācija.

​"Ar Igaunīju driks salidzināt?" sarkastiski interesējas Natālija Žogole.

​"Protams! Neesmu gan pārliecināta, ka visi lēmumi EE pareizi. Tiešām derētu redzēt aptauju, ko pilsoņi par to šodien domā. Kā jau reiz minēju TW, vairāki igauņi (intelektuāļi) man pauduši, ka daļa sabiedrības uzskata, ka pieļauta kļūda," apšauba Igaunijas integrācijas veiksmīgumu latviešu dzejniece.

​"Kāda ir starpība? Ar šo jauko žestu angļu valodas pozīcijas nekādi netiek apdraudētas. Savukārt, latviešu valodai reāla divvalodība nozīmētu nāves spriedumu," pārliecināts Jānis Norvelis.

​"Ļoti interesanti. Padomju laiku latviešu valoda kaut kā pārdzīvoja, bet brīvības laikos dīvvalodība, protams, "nāves spriedums"," atbild Kirills Rezņiks-Martovs.

​""Neliela" komunikācija? Latvijā neliela komunikācija krievu valodā notiek nepārtraukti. Viens atsevišķs žests no Londonas mēra nenozīmē, ka turpmāk komunikācija notiks 12 valodās. Latvijā krievu valodā pakalpojumi ir pieejami vienmēr un visur," pārliecināts Dāvis Viļums.

​"Londona nav Latvija," konstatē Magnuss Briedis.

​Citi komentētāji vispār apšauba Londonas "veiksmīgumu" un prognozēja tai drīzu nāvi.

"Tad nu gan esat atradusi "labu" piemēru Latvijai un Rīgai – Eiropas dīvainajā nāvē mirstošu pilsētu, kurā jaunboļševiku/globālistu veiktas masu populācijas aizvietošanas un islamizācijas rezultātā balto britu palicis mazāk par pusi..." secina izdevniecības "Apvārsnis" pārstāvji.

​"Pacieties nedaudz. Nav aiz kalniem tas brīdis, kad Londonā sāks nesaprast un nerunāt angļu valodā," paziņo komentāriem vēl viens "speciālists" Lielbritānijas lietās ar lietotājvārdu Chiulju Pussala.

​"Normāli angļi ir sašutuši, ka viņu galvaspilsēta ar katru gadu aizvien vairāk līdzinās Āfrikas kolonijai," raksta lietotājs Om.

​Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda aptuveni 37% valsts iedzīvotāju. Saskaņā ar Latviešu valodas aģentūras 2016. gada pārskatu, aptuveni 90% Latvijas nacionālo mazākumtautību zina valsts valodu.

Neraugoties uz to, it kā pastāvošo draudu latviešu valodai dēļ pret krievu valodu regulāri tiek ieviesti ierobežojumi. Valsts valodas likuma ievērošanu uzrauga speciāla valsts struktūra, kura saucās Valsts valodas centrs (VVC).

95
Tagi:
latviešu valoda, krievu valoda
Pēc temata
Lai runā arī krieviski: rīdzinieki neuzskata, ka Latvijā jāaģitē tikai latviešu valodā
Latviešu valoda ir, bet vietu nav: NA domā, kā atrisināt Rīgas bērnudārzu problēmu
"Noderīga visā pasaulē ": latviešu Twitter iestājās par krievu valodu
Kāpēc Šadurskis melo par "Krievijas guberņu"? Pliners stāsta par skolām Rīgā
Ministru kabineta

Valstī pietiek naudas: Ministru kabinetā steigšus maina galdus un operatora pulti

2
(atjaunots 08:55 26.11.2020)
Latvijas ministri strādā attālināti, un Valsts kanceleja nolēma, ka šobrīd ir īstais laiks atjaunot sēžu zāli – par 42 tūkstošiem eiro.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu par deviņu galdu, operatora pults un galasienas apdares paneļu komplektu iegādi kabinetam, kur notiek valdības sēdes. Kopējā iepirkuma summa sastāda 41 999 eiro, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šāds iepirkums tiek kvalificēts kā "neliels"

"Iepirkums izsludināts, lai nodrošinātu Ministru kabineta Zaļās zāles modernizācijai nepieciešamo aprīkojumu. Galda materiāls (skaidu plate) ir sācis mehāniski bojāties, turklāt tehnoloģiju maiņu rezultātā konstrukcijas materiāli ar dažādiem tehnoloģiskajiem izgriezumiem ir zaudējuši sākotnējo stiprību. Tā rezultātā galda nesošās konstrukcijas un virsma ir sākusi deformēties," paskaidroja izdevumam Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.

Pēc viņa sacītā, tiks iegādāts centrālais galds un trīs veidu perimetra galdi.

Līgums aprēķināts uz četriem mēnešiem, garantijas termiņš sastādīs 36 mēnešus. Valdības ēkas Zaļā zāle ir galvenā Ministru kabineta sēžu zāle, kur tās notiek kopš 1990. gada.

Visnozīmīgākā telpas renovācija notika 2011. gadā, toreiz kosmētiskajam remontam, logu un palodžu nomaiņai tika iztērēti 13,6 tūkstoši latu (19,4 tūkstoši eiro). 2013. gadā tika izremontētas Ministru kabineta ēkas kāpnes, izmaksas sastādīja 30 tūkstošus latu (42,7 tūkstošus eiro). Pirms trim gadiem Valsts kanceleja iztērēja 20 tūkstošus eiro preses konferenču telpu remontu.

Bijušais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins, komentējot šos "nelielos" tēriņus, atzīmēja, ka šobrīd, koronavīrusa pandēmijas laikā, kad Latvijas politiķi strādā attālināti, remonta pamatotība un savlaicīgums raisa šaubas.

"Īstais laiks pirkt, kad visi ministri piedalās sēdēs attālināti – katrs pie sevis, sava datora priekšā. Gan cena ir laba, gan naudas valstī pietiek, gan dizains neslikts, gan skaļruņa jauda…" uzrakstīja Mamikins savā Facebook lapā.

2
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu
ABLV īpašnieku radītais labdarības fonds gatavo prasību ECT pret Latviju
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus

3
(atjaunots 08:46 26.11.2020)
Latvijas krieviem asimilācija ir nepieņemama, lai arī valsts vadība domā savādāk; Vjačeslavs Dombrovskis piedāvāja latviešu politiķiem atbildēt uz diviem galvenajiem jautājumiem.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Krievi Latvijā jau agrā bērnībā saskaras ar naidīgu latviešu attieksmi, pastāstīja Neatkarīgā intervijā Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteicienu, kura atļāvās Saeimas tribīnē paziņot, ka Latvijā nav neviena krievvalodīga intelektuāļa, kurš spētu iedzīvināt diskusiju par krievvalodīgo piederību.

Taču viņš atzīmēja, ka ne visi latvieši attiecas pret krieviem šādā veidā.

"Piemēram, latviešu politiķe Evija Papule uzreiz skaidri un cieti pateica, ka tā izteikties nav pieņemami. Ir labi, un tas ir svarīgi, ka ir latviešu politiķi, kas uzskata, ka tas nav pieņemami, un viņiem ir drosme to pateikt. Politika par nelatviešiem tā īsti nekur nav noformulēta, lai gan viņu ir aptuveni 40%.

Faktiskā politika pašlaik ir asimilācija. Tā to savulaik ir pateicis arī premjers Krišjānis Kariņš. Tā saucamajiem krievvalodīgajiem un krieviem tiek piedāvāts kļūt par latviešiem, ar to atsakoties no kādas būtiskas daļas sava krieviskuma - atteikties no mācīšanās dzimtajā valodā, no televīzijas kanālu skatīšanās krieviski utt.

Latvijas "istablišments", jeb elite, uzskata, ka Latvijas krievvalodīgo integrācija nozīmē, ka krieviem vajag asimilēties. Un uzskata, ka šis jautājums ir izlemts un slēgts," pastāstīja Dombrovskis.

Viņš atgādināja par neseno Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vērtību orientāciju pētījumu, kuru pēc portālā "Spektr" veica SKDS. Saskaņā ar to, vairums krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsta Eiropas vērtības, taču tikai 13% bija gatavi asimilēties.

"Šie 13 no simta dod kaut kādu iluzoru pamatu latviešu sabiedrībai domāt, ka šis asimilācijas projekts ir akceptēts. Īpaši, ja mēs runājam par to sabiedriski aktīvo cilvēku daļu, kas dzīvo tā saucamajā Twitter telpā. Bet ir jau vēl ļoti daudz cilvēku, kuri Twitter nedzīvo, kas šo asimilācijas piedāvājumu pēc būtības noraida," uzsvēra deputāts.

Viņš atzīmēja, ka tajā pašā jautājumā 88% respondentu paziņoja, ka uzstājas par mācībām dzimtajā valodā, savukārt 84% atzīmēja, ka viņiem krievu kultūras telpa ir galvenā.

"Jautājumā par savu piederību krievu kultūras telpai redzam, ka atbildes ir tikpat kā vienādas visās paaudžu grupās. Tāpat arī gados jaunie cilvēki uzskata, ka viņiem ir svarīgi lasīt grāmatas vai skatīties filmas, iegūt izglītību krievu valodā. Domāju, ka šie fakti norāda uz to, ka kādi 87% procenti krievu šo asimilācijas procesu nav gatavi un negrib pieņemt. Un arī nākotnē tas nevar būtiski mainīties," atzīmēja Dombrovskis.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka Latvijā nav integrācijas politikas – pastāv tikai kurss uz asimilāciju.

"Pēc savas būtības tā ir strausa politika - politiskais "istablišments" cenšas dzīvot tā, it kā krievvalodīgo valstī vispār nebūtu, vai nu uzskatot, ka ļoti tuvā nākotnē viņi visi asimilēsies. Bet šādas asimilācijas nebūs, līdz ar to divkopienu problēma pastāv, tā turpinās pastāvēt, un tā ir nopietna.

Ir divi jautājumi, ko katram vajadzētu sev uzdot un padomāt par atbildi.

Pirmais jautājums ir: "Vai jūs uzskatāt, ka valsts vai jebkura organizācija var veiksmīgi attīstīties, ja gandrīz 40 procenti tās iedzīvotāju vai darbinieku ir atsvešināti vai tiek uzskatīti par svešiniekiem?" Otrais jautājums latviešu politiķiem: "Vai jūs uzskatāt, ka ir ilgtspējīgi uzturēt tikai aktīvas konfrontācijas politiku pret valsti, kuras valodā mājās runā 40% Latvijas iedzīvotāju?"

Katram ir vērts uzdot sev šos jautājumus un padomāt par atbildēm," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

3
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, krievvalodīgie
Pēc temata
Atņēma izglītību, neiedeva pilsonību: aktīviste par to, kā Latvijā apvienoja krievus
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka