Liepājas osta

Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%

37
(atjaunots 13:12 14.09.2020)
Liepājas ostā šī gada astoņos mēnešos iekrauts 4,002 miljoni tonnu kravu, no tām 2,831 miljons tonnu beramkravu, 758,6 tūkstoši ģenerālo kravu un 412,4 tūkstoši lejamkravu.

RĪGA, 14. septembris – Sputnik. Trešās lielākās Latvijas ostas – Liepājas ostas – kravu apgrozījums šī gada astoņos mēnešos ir samazinājies par 14%, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn. Kopā tika iekrauts 4,002 miljoni tonnu kravu, tiek ziņots ostas mājaslapā.

Šogad iekrauto beramkravu apjoms Liepājā sastāda 2,831 miljonu tonnu, kas ir par 19,7% mazāk, nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā, ģenerālo kravu apjoms – 758,6 tūkstoši tonnu (-2,8%), lejamkravu apjoms – 412,4 tūkstoši tonnu (+18,9%).

Starp Liepājas ostas stividoru kompānijām visvairāk kravu šī gada astoņos mēnešos iekrāva Ekers Stividors LP (kompānija nodarbojas ar dažādu frakciju oglēm) – 1,135 miljoni tonnu (-33,3%). Liepaja Bulk Terminal (strādā ar lauksaimniecības kravām) kravu apgrozījums sastādīja 1,126 miljonus tonnu (-1,9%), Terrabalt (specializējas darbā ar ne gabarīta kravām) – 614,2 tūkstošus tonnu (+4,3%).

Augustā Liepājas ostā iekrauts 453,6 tūkstoši tonnu kravu, kas ir par 21,5% mazāk, nekā attiecīgajā mēnesī pērn. Augustā osta uzņēma 1081 kuģi (par 45 kuģiem mazāk) un 20 994 pasažierus (-20,5%).

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka arī Rīgas un Ventspils ostu kravu apgrozījums, pēc šī gada janvāra-augusta rezultātiem, ir krities.

Ventspils ostā kravu apgrozījums sarucis 1,7 reizes salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn – līdz 8,7 miljoniem tonnu. Naftas produktu apjoms krities par 13% — līdz 5,5 milj. tonnu, ogļu – par 93%, līdz 325 tūkst. tonnu, graudu – par 68%, līdz 97 tūkst. tonnu, čuguna – par 71%, līdz 451 tūkst. tonnu, amonija – par 48%, līdz  143 tūkst. tonnu, koksnes – par 55%, līdz 274 tūkst. tonnu.

Rīgas ostas kravu apgrozījums šī gada janvārī-augustā sarucis par 26% salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn – līdz 15,819 miljoniem tonnu kravu. Visvairāk šajā periodā iekrauts beramkravu – 9,083 miljoni tonnu (-32,1% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2019. gadā). Ievērojamāku kritumu demonstrē ogļu kravas – janvārī-augustā Rīgas ostā apkalpoja 2,274 miljonus tonnu pret 6,629 miljoniem tonnu analoģiskā periodā pērn, apjoma kritums sastāda 65,7%. Tāpat sarucis arī ķīmisko kravu apgrozījums – līdz 1,039 miljoniem tonnu, kritums attiecībā pret pagājušo gadu sastāda 13,7%. Toties fiksēta izaugsme koksnes granulu apgrozījumā – līdz 1,389 miljoniem tonnu (+7%) un labības un graudaugu apgrozījumā – līdz 1,292 miljoniem tonnu (+9,3%).

Lejamkravu apgrozījums sastādīja 1,87 miljonus tonnu (-23,6%).

37
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, Liepāja
Pēc temata
Ministrs: Latvija tikai pagājušajā gadā saprata, ka Krievija atņems kravas
Mitrofanovs: Latvija un Krievija vairs neredz sevī partnerus un labus kaimiņus
"Lukašenko nekad nepiedos": Lietuva var zaudēt "ekonomikas dievu"
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Jānis Vitenbergs

Sekojot prezidenta piemēram, no algas pielikuma atteicies Latvijas ekonomikas ministrs

1
(atjaunots 08:49 03.12.2020)
Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs nolēma sarežģītajā situācijā ietaupīt budžeta līdzekļus un atteicās no algas pielikuma, kā to iepriekš izdarīja Latvijas prezidents Egils Levits.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Ja Latvijas prezidents Egils Levits atteicās no algas pielikuma un reprezentācijas izdevumu palielināšanas 2021. gadā pēc publiskiem pārmetumiem, kurus izteica gan pazīstamas personības, ieskaitot politiķus, gan parastie Latvijas iedzīvotāji, Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pats nolēma izrādīt solidaritāti sabiedrībai.

Savā Twitter mikroblogā viņš paziņoja, ka atsakās no pielikuma, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, kā arī izrādot solidaritāti sabiedrībai.

"Lūdzu Saeimas Budžeta un finanšu komisiju man kā ministram nepiemērot atalgojuma palielināšanu," uzrakstīja Vitenbergs, pievienojot publikācijai sava iesnieguma fotogrāfiju.

Kā Levits palika bez algas pielikuma

Atgādināsim, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro.

Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Pēc tam sabiedrībā izcēlās skandāls. Latvijas iedzīvotāji aktīvi pauda sašutumu Interneta plašumos. Un Latvijas Prezidenta kanceleja atkāpās, lūdzot Saeimas Budžeta un finanšu komisiju nepalielināt algu Levitam 2021. gadā. Attiecīga vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Beigās Latvijas Saeima pieņēma lēmumu nepaaugstināt prezidenta algu. Turklāt tika pieņemts lēmums nepalielināt Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumus.

1
Tagi:
alga
Pēc temata
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
No 2021. gada Latvijā palielināsies minimālās algas apmērs
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam
Ilze Viņķele

Latvijas slimnīcas vēl spēj uzņemt pacientus: Viņķele par hospitāli Ķīpsalā

9
(atjaunots 08:43 03.12.2020)
Latvijas Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele pastāstīja par hospitāļa izvietošanas iespēju Ķīpsalā Covid-19 pacientu ārstēšanai.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Latvijas iedzīvotājus uztraucošo jautājumu par to, vai izstāžu zāle Ķīpsalā, Rīgā tuvākajā laikā var pārtapt hospitālī, žurnālisti uzdeva veselības ministrei Ilzei Viņķelei, vēsta Rus.lsm.lv.

Intervijā Ziņu dienestam Viņķele pastāstīja, ka pagaidām nevar apstiprināt informāciju par to, ka izstāžu zāle tiktu gatavota pārveidošanai pagaidu hospitālī. Tās ir tikai baumas, uzsvēra ministre.

Pēc viņas teiktā, kas tāds var notikt tikai tad, kad Latvijas slimnīcas būs pārpildītas un citas iespējas tiks izsmeltas, kā tas notiek citās Eiropas valstīs.

"Latvijā mēs pagaidām šādā situācijā neesam," paziņoja Viņķele.

Vērts atgādināt, ka Viņķele iepriekš pati pastāstīja par to, ka Ķīpsalas izstāžu zāli varēs izmantot kā Covid-19 hospitāli. Šāda veida palīdzību gadījumā, ja tas būs nepieciešams, piedāvāja BT1 valdes priekšsēdētājs un zāles īpašnieks Viesturs Tīle.

Viņķele pat bija paziņojusi, ka nepieciešamais aprīkojums ir un glabājas noliktavā – tātad, šādas idejas īstenošanai Rīga ir gatava.

Taču pēcāk ministre spēra soli atpakaļ, sakot, ka, ja valstī stacionēšana būs nepieciešama 1000 vai 2000 Covid-19 pacientu un slimnīcas netiks galā, nāksies aizdomāties par to, kā palielināt veselības aprūpes resursus. Taču uz jautājumu tieši par Ķīpsalas iespējām konkrētu atbildi vairs nesniedza.

9
Tagi:
Ilze Viņķele, koronavīruss
Pēc temata
Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
ANO notiks Krievijas vakcīnas Sputnik V prezentācija