Blenza uz mani ar izbrīnu: afrolatvietis pastāstīja par rasismu Latvijā

88
(atjaunots 09:32 14.09.2020)
Pēc protestu un nekārtību viļņa ASV, ko izraisīja policistu pastrādātā afroamerikāņa Džordža Floida noslepkavošana, Latvijā arvien biežāk sākuši uzdot jautājumu, vai šajā valstī pastāv rasisms? Afrolatvietis Džordžs Stīls atbildēja uz šo jautājumu.

RĪGA, 14. septembris – Sputnik. Radio Baltkom intervijā biedrības "Afrolat" dibinātājs Džordžs Stīls pastāstīja par rasismu Latvijā.

Stīls paziņoja par slēpto rasismu, mikroagresiju, kad cilvēki bieži vien nespēj apzināties ko dara.

Piemēram, kad viņš atbrauca uz Baltkom studiju, kāda dāma ļoti uzmanīgi skatījās uz viņu ar lielu izbrīnu. To, pēc viņa sacītā, arī var nosaukt par mikroagresiju un rasismu.

"Kad es atbraucu pie jums uz studiju, viena dāma vienkārši blenza uz mani ar tādu izbrīnu – kas tas ir? Es viņai uzreiz pateicu: "Nevajag brīnīties." Tā ir tā saucamā mikroagresija. Cilvēki domā, ka tas nav rasisms, bet tas arī ir tas," paskaidroja Stīls.

Biedrības "Afrolat" dibinātājs uzsvēra, ka šāda cilvēku reakcija liecina par to, ka viņiem ir dīvaini tas, ka cilvēks ar citu ādas krāsu atrodas blakus. Taču paši cilvēki bieži vien nejūt starpību starp parastu reakciju un aizvainojošu.

Tiesa, Stīls atzīmēja, ka virzība pie labākas situācijas šajā sakarā Latvijā notiek, taču līdz ideālam pagaidām ir tālu. Tāpēc, ka ļoti daudzi sabiedrībā joprojām uztver cilvēkus ar citu ādas krāsu kā "nenormālu vai nepareizu".

"Es zinu atšķirību starp "neparasti" un "nepareizi". Ļoti labi zinu. Un tajā nav nepieciešamības. Ja es nepastrādāju noziegumus, tad es esmu vienkārši cilvēks," atzīmēja Stīls.

Tāpat viņš ar nožēlu konstatēja, ka tagad rasisms Latvijas sabiedrībā vairāk ir virzīts pret viņa bērniem, nekā pret viņu pašu. Turklāt tas pat nāk nevis no citu bērnu, bet gan dažkārt no skolotāju puses.

"Tas man ļoti nepatīk," uzsvēra afrolatvietis.

Atgādināsim, ka protesti un nekārtības ASV, kas izcēlās pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas Mineapolisā policijas aizturēšanas laikā, izraisīja asu reakciju visā pasaulē. Un Latvija nekļuva par izņēmumu.

Turklāt rasisma jautājumu apspriešana Latvijas sabiedrībā vairs nav saistīta tikai ar kustību Black Lives Matter pret policistu patvaļību attiecībā pret ASV afroamerikāņu iedzīvotājiem, bet arī ar notikumiem pašā Latvijā.

Divu sieviešu no Alžīrijas izglābšana Rīgas pludmalē izraisīja tādu rasistisku komentāru vilni, ka vīrietis, kurš piesteidzās palīgā slīkstošajām, pat bija spiests vērsties Valsts drošības dienestā.

88
Tagi:
rasisms, Latvija, ASV
Pēc temata
Sodīt "rasistus" un "antifašistus" Latvijā: Dombrava sašutis par Black Lives Matter
Neatkarības dienā ASV gāzts Kristofora Kolumba piemineklis un sadedzināts karogs
"Dodiet naudu ekstrēmismam": kas un kā finansē Black Lives Matter
Rīgas panorāma

Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra

9
(atjaunots 16:29 02.12.2020)
Saskaņā ar pētījuma datiem, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 40%, cilvēki izvēlas pārcelties uz piepilsētām, kur ir mierīgāk un ērtāk, – šis ir viens no vairākiem veikalu skaita samazināšanās faktoriem pilsētas centrā, kādi tad ir citi iemesli.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ielu tirdzniecības plātību segments Rīgā nav attīstīts, un tirdzniecības ielas nav iekārtotas, par to teikts Colliers Baltics pētījumā, raksta db.lv.

Taču tieši nelieli veikali un kafejnīcas daudzās Eiropas pilsētās rada neatkārtojamu kolorītu.

Vairums starptautisko apģērbu un apavu veikalu tīklu pārvākušies uz tirdzniecības centriem, retos gadījumos saglabājot reprezentatīvos veikalus pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori praktiski pilnībā ir atteikušies no tirdzniecības Rīgas centrā.

"Centrbēdzes" iedzīvotāji

Saskaņā ar statistikas datiem, pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 40%. Vairums iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi galvaspilsētas piepilsētās, centrā atgriežoties uz darbu, pēc dievkalpojumiem vai kultūras pasākumiem.

Šī tendence un cilvēku ieradumi arī ietekmējuši operatoru un zīmolu darbību, kuri ir pārstāvēti pilsētas centrā.

Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmanto nelieli pārtikas un diennakts veikali, kā arī kafejnīcas, kur pārsvarā piedāvāja kafiju un konditorejas izstrādājumus. Bieži vien tie atradās visdzīvākajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkties nelielos veikalos netālu no mājām vai Internetā.

Nedz tūristu, nedz darbinieku

"Palielinoties iepirkšanās internetā popularitātei, tirdzniecības sektors strauji mainās. Lai klienti izvēlētos apmeklēt veikalus, tiem ir jāpiedāvā unikāls produkts, ātri un ērti pieejams pakalpojums vai jāsniedz īpašas emocijas. Veikaliem pilsētas centrā gan Rīgā, gan arī citviet Eiropā ar pielāgošanos veicas grūtāk. Agrāk cilvēku plūsmu nodrošināja gan centrā iedzīvotāji, gan tie kas apmeklēja centru ikdienā dēļ darba, mācībām, vai citiem pakalpojumiem. Pandēmijas laikā dažādu luksusa preču veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, bāriem, veselības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nemaz neklājas viegli. Mazie Vecrīgas veikali cieš īpaši smagus zaudējumus, jo tūristu plūsma gandrīz ir izsīkusi," pastāstīja brokeru aģentūras Colliers Baltics vadītājs Ēriks Bergmans.

Piektā daļa veikalu stāv tukši

Pētījuma autori nonāca pie secinājuma, ka īres maksa par ielu tirdzniecību Rīgā pēdējos gados samazinās, un tiek gaidīts, ka Covid-19 iespaidā samazināšanās būs vēl straujāka. Pašlaik brīvo telpu daļa Rīgas centrālajā daļā ir ļoti augsta – aptuveni viena piektā daļa visu telpu stāv tukšas.

Ņemot vērā Covid-19 cilni un ieviestos ierobežojumus, Colliers pētījuma autori secina, ka tuvākajā nākotnē situācija neuzlabosies.

9
Tagi:
Rīga, veikals
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
"Bomžu pilsēta": rīdziniekus šokē jaunais lietoto apģērbu veikals
Latvija pārvēršas par lietoto apģērbu atkritumu poligonu
"Veiksmes stāsts": rīdziniekus šokē kārtējais lietotu apģērbu veikals
Ilze Znotiņa

Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu

21
(atjaunots 16:21 02.12.2020)
Žurnālistu rīcībā nonācis slepena Finanšu izlūkošanas dienesta semināra ieraksts, kurā tiesnešiem skaidroja, ka procesi naudas atmazgāšanas lietās ir jāveic ātri, atturoties no liela skaita liecinieku pieaicināšanas un apjomīgu ekspertīžu nozīmēšanas.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Latvijai ir svarīgi, lai tiesu procesi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās būtu ātri, taču tiesneši var nonākt strupceļā, ja izsauks daudz liecinieku un nozīmēs apjomīgas ekspertīzes, pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesībsargu mācību seminārā, raksta db.lv.

Šo apmācību Finanšu izlūkošanas dienests aizvadīja oktobra beigās. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, prokurori un tiesneši diskutēja par bāziskajām problēmām izmeklēšanā un tiesvedībās naudas atmazgāšanas lietās.

FID norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir valsts prioritāte. Visbiežāk šādu pārkāpumu risks ir saistīts ar citiem noziegumiem, pirmām kārtām ar korupciju, kukuļņemšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālo apriti, kā arī ar noziegumiem pret īpašumu.

Praksē notiek situācijas, kad FID, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu domas par pietiekamu pierādījumu apjomu naudas atmazgāšanas lietās atšķiras.

"Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām," saka Znotiņa semināra videoierakstā, kurš nonācis žurnālistu rokās.

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas domām, šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai tiesas process notiek ātri.

"Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam," paskaidroja Znotiņa.

Viņa uzskata, ka ir jāstrādā ātri un efektīvi, izmantojot visus tos instrumentus, kuri citās valstīs ir atzīti par iespējamiem. Viņa uzskata, ka pateicoties tam citās valstīs naudas atmazgāšanas apkarošanas temats nav tik problemātisks kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu Finanšu izlūkošanas dienests nesniedza, taču paskaidroja ka šis seminārs bijis paredzēts konkrētai auditorijai – izmeklētājiem, specdienestu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apmācības tika organizētas dienesta vajadzībām, lai apspriestu problemātiskos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumus, nodrošināt pieredzes apmaiņu. Mācību materiāli, ieskaitot prezentācijas un lektoru uzstāšanās, satur ierobežotas piekļuves informāciju, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu dienesta informāciju, tādēļ FID arī nevēlas sniegt plašākus komentārus par šo tēmu un lektoru konkrētajiem paziņojumiem.

21
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, nauda
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tirgot ar Latviju nevēlas, taču brauc: ministrs pastāstīja, kas piesaista ārzemju biznesu
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu