Mārtiņš Staķis

Staķis pastāstīja, kad tiks parakstīti dokumenti par Rīgas domes koalīcijas sadarbību

17
(atjaunots 13:27 13.09.2020)
Partneri vienojušies un rīcības programma ir gatava, taču Rīgas domes koalīcijas sadarbības dokumentus pagaidām nedrīkst parakstīt. Rīgas mēra kandidāts Mārtiņš Staķis pastāstīja kāpēc

RĪGA, 13. septembris – Sputnik. Rīgas mēra kandidāts Mārtiņš Staķis no bloka "Attīstībai/Par!" – "Progresīvie" pastāstīja par Rīgas domes koalīcijas sadarbības dokumentu parakstīšanas termiņiem, vēsta Mixnews.lv.

Pēc Staķa sacītā, dokumenti jau ir gatavi parakstīšanai. Redakcijas grozījumi tika veikti piektdien, 11. septembrī. Partneri ir vienojušies, un ir pat rīcības programma.

Taču pati parakstīšana drīkst notikt tikai pēc ārkārtas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas.

Atgādināsim, ka vēlēšanu iecirkņos Puškina licejā un Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā tika atklāts vairāk nekā 600 neapzīmogotu aplokšņu, kuras nevarēja ņemt vērā vēlēšanu rezultātu apkopošanā.

Šīs kļūdas dēļ partija "Alternative" un divi deputāti no "Saskaņas" Antons Klindžāns un Vladimirs Frolovs apstrīdēja Rīgas domes vēlēšanu rezultātus. Administratīvā apgabaltiesa 14. septembrī rakstiskā formā izskatīs iesniegumus par vēlēšanu rezultātu atcelšanu.

Rīkojums tiks pieņemts 15. septembrī. Tikai pēc tam koalīcija drīkstēs parakstīt dokumentus un informēt sabiedrību par to saturu.

17
Tagi:
vēlēšanas, koalīcija, Rīgas dome
Pēc temata
"Saskaņas" satriecošā sakāve, "Progresīvo" triumfs un izredzes LKS
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus
Staķis kļūs par mēru: Rīgā izveidota jauna valdošā koalīcija
Tukša mācību telpa, foto no arhīva

Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām

7
(atjaunots 12:24 27.11.2020)
Daudzas skolas Latvijā nespēj pildīt jaunās prasības: trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam, tāpēc valdības lēmums ļaut skolām izvēlēties – strādāt pēc jaunajiem noteikumiem vai pāriet pie tālmacībām – patiesībā nedod nekādu izvēli.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova ierosinājusi valdībai ieviest vispārēju karantīnu, nevis izvirzīt grūti pildāmas prasības skolām Covid-19 apkarošanas stratēģijas ietvaros. Citas skolas direktors Deniss Kļukins atzīmēja: lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt normu izpildi un pāries pie tālmācībām, bet tās nav pārdomātas un nes negatīvas sociālās sekas – vēl lielāku sabiedrības šķelšanos.

Valdības lēmums paredz, ka no 30. oktobra visiem klātienē strādājošiem pedagogiem jāizmanto maskas gan nodarbību laikā, gan starpbrīžos. Katram skolēnam klasē jāatvēl vismaz 3 kvadrātmetri. Ja kādā pašvaldībā saslimstības kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniegs vidējo rādītāju valstī, pie tālmācībām jāpāriet arī 5.-6. klašu skolēniem līdz ar 7.-12. klasēm, kas jau mācās attālināti.

Šo valdības lēmumu asi kritizēja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, tagad viedokli pauda arī divu Rīgas skolu direktori – Anna Vladova un Deniss Kļukins.

Anna Vladova uzskata, ka labāk būtu ieviest pilnīgu karantīnu, nevis mocīt skolu administrācijas un vecākus ar jaunajiem noteikumiem, - tas patiešām palīdzētu mazināt slimnīcu slodzi.

"No vienas puses ar tādu saslimstības līmeni viss šķiet loģiski un pareizi. Bet jūs uz skolas administrāciju pleciem uzliekat atbildību par vai nu skolotāju vai vecāku mokām. No 6 līdz 8 stundām maksās, nenoņemot tās pat starpbrīžos. Lēmumu, ka jau pie mums ir pierasts, ir jāpieņem skolas administrācijai nevis valdībai, valdība taču piedāvāja izvēli!

Es darba nedēļā biju tirdzniecības centros. Tur it tik liels cilvēku un bērnu skaits, ka jebkura skola pēc "populācijas" skaita liksies kā tuksnesis salīdzinājumā ar megapolisi. Iespējams, ir laiks pārstāt eksperimentēt, un jāievieš pilnvērtīgu lokdaunu VISIEM, jāslēdz tirdzniecības centri uz vismaz divām-trim nedēļām? Jā, tas nozīmētu ka būs jāizmaksā kompensācijas, bet tām jums it kā visa pietiek? Varbūt ir pienācis laiks pārtraukt dejot uz kritiskās slimnīcu piepildījuma robežas un riskēt ar mūsu pilsoņu dzīvībām? Pretējā gadījumā jums nebūs neviena, kas veidotu putuplasta pieminekli par uzvaru pār pandēmiju," Vladova konstatēja publikācijā savā lapā Facebook.

Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins konstatēja, ka lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt 3 kvadrātmetru platību katram skolēnam. Standarta klases platība ir 54 kvadrātmetri, saskaņā ar standarta prasībām katram skolēnam jānodrošina divi kvadrātmetri, un bieži vien netiek pildīts arī šis noteikums, jo IZM cenšas palielināt klases (no 30 skolēniem un vairāk). Trīs kvadrātmetrus skolēnam iespējams nodrošināt tikai gaiteņos un sporta zālēs, bet klasē varēs sasēsties tikai 18 skolēni.

"Mūsu skolā ir pietiekami daudz sporta zāļu un gaiteņu, lai atrisinātu kārtējo Izglītības ministrijas rēbusu. Vismaz pirmās klases mēs mācīsim klātienē līdz pēdējām. Tikai tas gan nav pateicoties, bet par spīti Šu komandas rīcībai.

Patiesībā jaunās normas nozīmē, ka no 30. novembra gandrīz visām skolām pilnībā jāpāriet uz attālinātajām mācībām. Kungi, lūdzu, saņemiet drosmi un nosauciet lietas īstajos vārdos.

Jā, es uzskatu, ka attālinātās mācības var būt daļējs ekvivalents pilna laika mācībām skolā. Tad tas ir stāsts par noteiktu un labi organizētu procesu, bet noteikti ne par pašreizējo situāciju.

Tas, kas notiek tagad, notiek jau ļoti sen - tā ir mūsu ministrijas cīņa ar pieejamu kvalitatīvu izglītību. Vienkārši sarežģītais covid periods nospēlējis viņiem par labu un tiek izmantots kā trumpis šajā spēlē.

Bērniem ar augstu motivāciju, no turīgākām ģimenēm, no ģimenēm, kurās vecāki tagad vai nākotnē, ar individuālām nodarbībām, var kompensēt šodienas izglītības nepilnības, viss būs vairāk vai mazāk labi. Bet kas ar pārējiem, lielāko vairākumu?

Pagājušā mācību gada eksāmenu rezultāti, kad atšķirība starp “stiprajiem” un pārējiem skolēniem izrādījās lielāka, nekā iepriekšējos gados, parādīja, ka nepārdomātas attālinātās mācības ir ceļš uz vēl lielāku sabiedrības noslāņošanos. Un tas vairs nav tikai par skolām," secināja direktors.

7
Tagi:
Anna Vladova, izglītība, pandēmija, skola
Pēc temata
Šuplinska dedzina ar napalmu: Rīgas skolas direktore par IZM trikiem ar tālmācību
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas

16
(atjaunots 07:36 27.11.2020)
Latvijas slimnīcās ir 633 gultasvietas Covid-19 pacientiem. Par to, kas notiks, ja hospitalizācija būs vajadzīga lielākam slimnieku skaitam, veselības ministre nepastāstīja.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits palielināts līdz 633, pateicoties klīniku pārprofilēšanai, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Mēneša sākumā ministre vēstīja, ka veselības aprūpes iestādes Latvijā – Rīgā un reģionos – var vienlaikus pieņemt aptuveni 500 pacientus ar koronavīrusa infekciju. Tagad gultasvietu skaits ir pieaudzis – koronavīrusa pacientiem pieejamas 633 gultasvietas.

Viņķele paskaidroja, ka vietu skaits palielināts, pateicoties slimnīcu darba pārprofilēšanai, uz plānveida medicīnas un dienas stacionāra pakalpojumu rēķina. Politiķe atzina, ka tas paveikts, atliekot pakalpojumus citiem pacientiem.

Pirmā stacionāra pakalpojumus ierobežoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un piešķīra lielāku skaitu gultasvietu Covid-19 pacientiem. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā reorganizēta fizioterapijas nodaļa. Palīdzēt gatavas arī privātās veselības aprūpes iestādes, vēstīja ministre.

25. novembrī Latvijas slimnīcās ārstējās 434 Covid-19 pacienti. Ministre pieļāva, ka nākotnē ārstēšana stacionārā varētu būt vajadzīga pat tūkstoš pacientiem.

Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPV iekārtu slodze par 90%) ārsti varēs likumīgi atteikties ārstēt seniorus (vecumā no 75 gadiem) un hroniskos slimniekus. Par tādu scenāriju publiski pirmo reizi informēja bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Pēc viņa vārdiem, tādu praksi atbalstījusi Latvijas medicīnas asociācijas Ētikas komisija.

16
Tagi:
Ilze Viņķele, veselība, koronavīruss
Pēc temata
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
Himars

Kāpēc sistēma HIMARS apdraud Rumāniju un Baltijas valstis, nevis Krieviju

0
(atjaunots 12:37 27.11.2020)
Savienoto Valstu un to sabiedroto rīcībā nav bruņojuma, kas patiešām ultimatīvi apdraudētu Krieviju Krimas pussalā vai Kaļiņingradas apgabalā.

Sabiedroto skaitu NATO nav iespējams transformēt par militāro operāciju kvalitāti vismaz Afganistānā (talibi nav tas mūsdienīgākais pretinieks), norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Amerikāņus nemulsina būtiskā atpalicība no Krievijas mūsdienīgo bruņojuma tehnoloģiju jomā (hiperskaņas raķetes, PGA un radioelektroniskās cīņas sistēmas, zemūdens robotizētie kompleksi). Aizvadītajā nedēļā, izspēlējot "moderno tehnoloģiju kara" taktiku, ASV sauszemes spēki dažu stundu laikā pārvietoja no Vācijas uz Rumāniju divas zalves uguns reaktīvās sistēmas HIMARS (High Mobility Artillery Rocket System), organizēja vairākus mācību raķešu startus Melnās jūras virzienā un operatīvi nogādāja iekārtas atpakaļ Ramštainas bāzē.

Saskaņā ar izdevuma Forbes datiem, vienu dienu ilgā misija Rumānijā demonstrēja amerikāņu armijas "spēka atjaunošanos", "vēstījumu Maskavai" un "raķešu pārsteigumu" Krievijas bruņoto spēku grupējumam Krimā. Citādi nevar, jo Melnā jūra "ātri pārvēršas par krievu ezeru", un tas apdraud Savienoto Valstu intereses.

Protams, divas HIMARS iekārtas neko lielu reģionā nepanāks, tomēr 2018. gadā Vācijā atgriezās ASV 41. artilērijas brigāde, kuras sastāvā ir četras HIMARS baterijas (36 starta iekārtas ar 216 reaktīvajiem 227 mm kalibra lādiņiem). Amerikāņi uzskata, ka HIMARS izvēršanas lielais ātrums apgrūtinās pretinieka atbildi: "Grūti trāpīt reaktīvajai iekārtai, kas uz zemes pavada tikai dažas stundas" un nodrošina apšaudes vairākos iecirkņos

Iepriekš līdzīgi manevri "Rail Gunner Rush" ar sistēmu HIMARS šaušanas mācībām notika Igaunijā, aptuveni 110 km attālumā no Krievijas robežas. Tā 2020. gada septembrī ASV demonstrēja centienus nosargāt Baltijas valstu drošību. Maskava no savas puses norādīja, ka minētās mācības ir provokatīvas un ārkārtīgi bīstamas stabilitātei reģionā".

Izrādes Eiropai

ASV armija Eiropā labprāt nepievērš uzmanību sabiedroto interesēm un pat ģeogrāfijai. Izdevums Forbes atzīmēja: "No Rumānijas piekrastes līdz Krimai ir tikai 250 jūdzes (400 km) pa Melno jūru. Uz Rumāniju pārvietotās armijas sistēmas HIMARS rada nopietnus un neprognozējamus draudus Krievijas bruņotajiem spēkiem reģionā." Rumānijas sauszemes spēku komandieris ģenerālmajors Lulians Berdila apstiprināja: "Nāvējošais spēks, kas šodien tika parādīts mācībās Melnajā jūrā izmantotajā attālumā, ir pietiekami daiļrunīgs." Starp citu, Rumānija gatavojas iepirkt ASV pati savas sistēmas HIMARS un plāno maksimālo bruņojuma ekspluatācijas gatavību sasniegt 2022. gadā.

Šķiet, Rumānijā sekmīgi nodemonstrēta amerikāņu sistēmu HIMARS operatīvā atbilstība Rumānijas zalves uguns raķešu sistēmām, NATO ir izveidojusi operatīvo vidi un izspēlējusi efektīvu stratēģiskās savaldīšanas variantu karadarbības arēnā.

Taču patiesībā divu M142 High Mobility Artillery Rocket (HIMARS) komandas no 41. artilērijas brigādes iesēdās lidmašīnās MC-130J, ieradās Kogelničanu aviobāzē Rumānijā, teātrāli padarbojās ar ASV speciālo operāciju 352. vienības karavīriem un Rumānijas sauszemes spēku vienībām. Bezmērķīgi apšaudīja Melno jūru un atkal atgriezās Vācijā.

Pie tam HIMARS reaktīvo šāviņu darbības attālums sastāda 30-300 km, bet Krievijas Krimas piekraste atrodas 400 km attālumā. Garantēti nepārvarēs 100 km. Ko apdraud loki uz ūdens?

Iespējams, mēs vērojam tikai loģistikas iemaņu uzlabošanu, bet reālas karadarbības apstākļos ASV armijas 41 atilērijas brigāde ieradīsies Gruzijā vai Ukrainā, tuvāk pretiniekam. Pat šajā gadījumā sistēmas HIMARS iespējams likvidēt gaisā vai aerodromā, izkraušanas laikā – Krievijas kosmiskās izlūkošanas līdzekļi, PGA sistēmas S-400 un OTRK "Iskander M" to atļauj. Jebkurā gadījumā tamlīdzīgas ASV armijas operācijas (izrādes) Eiropā daudz vairāk nekā Krieviju apdraud Rumāniju, Baltijas valstis un citas sistēmas HIMARS pagaidu vai pastāvīgās dislokācijas vietas. Jāņem vērā, ka sistēmas reaktīvos lādiņus un raķetes iespējams aprīkot ar taktiskajiem kodolšāviņiem, tāpēc Maskava ir spiesta reaģēt un izstrādāt atbildes pasākumus.

Reālās iespējas

Amerikāņu sistēma HIMARS pirmo reizi tika iemēģināta kaujas apstākļos 2010. gada februārī Afganistānā. Tika palaistas divas raķetes, tās būtiski novirzījās no nepieciešamās trajektorijas un nogāzās tālu no izraudzītā mērķa (rezultātā gāja bojā vairāki civiliedzīvotāji). Izmeklēšanas laikā HIMARS ekspluatāciju pārtrauca, tomēr pašlaik ASV armijā ir vairāk nekā 400 starta iekārtas.

Tāpat kompleksus HIMARS no 2015. gada izmanto Irākā cīņai ar teroristiem. Pa dažādiem objektiem palaisti vairāki simti dažādu raķešu. Datu par trāpījuma efektivitāti nav.

High-Mobility Artillery Rocket System ir mobila ASV armijas raķešu artilērijas sistēma. Tai izmantota šasija FMTV, var nest sešus 227 mm reaktīvos lādiņus (Krievijā tai analogas ir zalves  uguns reaktīvās sistēmas "Uragan" un "Smerch") vai vienu operatīvi taktisko raķeti ATACMS (analogs Krievijā – "Tochka U"). To var transportēt lidmašīna С-130 Hercules.

Iekārtai nav pašai savu starta vadīklu, tāpēc mašīna to kompensē ar spektra konteineriem ar dažādu tipu un kalibru reaktīvajiem lādiņiem. Pašgājējiekārta var nest dažādas raķetes (nevadāmās un vadāmās). Ražotājs lādiņus un raķetes izvieto hermētiskos transporta-starta konteineros, tehniskā apkalpe pirms šaušanas nav paredzēta.

Pašgājējiekārtas masa kopā ar munīciju – aptuveni 11 tonnas. Tā spēj sasniegt līdz 85 km/h ātrumu, ar vienu uzpildi pārvarēt līdz 480 km. Kompleksuu vada trīs cilvēku ekipāža. Iekārta spēj palaist lādiņus jebkurā virzienā ar leņķi līdz +60 grādiem.

0
Tagi:
aizsardzība, Krievija, Eiropa, ASV
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
Krievijas "Cirkon" padarījis bezjēdzīgu ASV globālā trieciena koncepciju