Eiro

Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku

65
(atjaunots 08:17 13.09.2020)
Visdrūmākās prognozes attiecībā uz koronakrīzi Latvijā, par laimi, nav piepildījušās; taču arī uz ātru atkopšanos tuvākajos mēnešos pagaidām cerību nav.

RĪGA, 13. septembris – Sputnik. Atbildīgās organizācijas sākušas publicēt pārskatus par Latvijas tautsaimniecības attīstības dinamiku 2020. gada pirmajos sešos mēnešos. Pēc tiem var spriest, cik dziļi valsts ir noslīdējusi koronakrīzē un kas to sagaida tuvākajā laikā, raksta Bb.lv.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī piedzīvoja 8,9% kritumu, ja salīdzina ar to pašu periodu pērn. Tas, protams, ir ļoti liels kritums, taču divas reizes zemāks, nekā IKP kritums nesenās ekonomiskās krīzes gados. Tā laika lejupslīdi mēs uz sevis izjūtam joprojām kaut vai kolosālā iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ, ko izraisīja emigrācija. Tagad koronavīrusa ierobežojumu dēļ masveida iedzīvotāju aizplūšana netiek novērota, taču kas notiks, ja Covid-19 beigsies, bet valsts ekonomika nepagūs nostāties kājās?

Neko labu nesološs salīdzinājums

Ir arī cita satraukumu raisoša paralēle. Līdzīgi kā toreiz, pirms 10 gadiem, Latvijā lietām klājas sliktāk, nekā kaimiņvalstīs. Lietuvas IKP 2020. gada otrajā ceturksnī samazinājās par 4,2%, Igaunijas – par 6,9%.

Starp citu, pirmajā ceturksnī Latvijas IKP lejupslīde arī bija lielākā Baltijā – salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni tas samazinājās par 1,5%. Lietuvas IKP tajā pašā periodā pieauga par 2,4%, Igaunijas IKP samazinājās par 0,7%.

Pērn visos četros ceturkšņos Latvijas ekonomika arī attīstījās lēnāk, nekā pārējā Baltijā. Tas nozīmē, ka patiesībā problēmas pie mums sākās sen, vienkārši koronakrīze tās tikai saasināja. Arī skaitļi to apstiprina. Latvijas IKP 2019. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada ceturto ceturksni, palielinājās vien par 1%. Igaunijas IKP tajā pašā periodā pieauga par 4%, Lietuvā – par 3,8%, vidēji ES – par 1,2%.

Ar pirkstu debesīs

Jāatzīst, ka nedz eksperti, nedz varasiestādes nespēja precīzi noprognozēt Latvijas tautsaimniecības krituma apmēru.

Marta beigās, kad Covid-19 plosījās Eiropā un valstis sēdēja pašizolācijā, slēdzot savas robežas, Latvijas Finanšu ministrija paredzēja valsts IKP kritumu 2-5% apmērā, savukārt Latvijas Banka paziņoja par "vienskaitļa ciparu", tātad ne vairāk par 10%.

Neatkarīgās struktūras toreiz bija mazāk optimistiskas. Tā, Swedbank prognozēja Latvijai 5,8% kritumu, bet Lietuvai un Igaunijai – 5%.

Šobrīd varasiestādes ir pārskatījušas savas prognozes drūmāku prognožu virzienā. Tā, augusta beigās Finanšu ministrija prognozēja, ka šogad Latvijas IKP kritīsies par 7%. Tāpat Finanšu ministrija prognozē privātā patēriņa, eksporta un investīciju samazināšanos.

Taču jau 2021. gadā parādīsies gaisma tuneļa galā. Ierēdņi uzskata, ka ekonomikas izaugsme sastādīs jau augsto 5,1%. Acīmredzot, uz lielās Eiropas naudas ieplūdināšanas rēķina, kas jau ir apsolīta Latvijai. 2022. un 2023. gadā IKP kāpums tiek prognozēts pieticīgākos apmēros – 3,1%.

Sliktais scenārijs

Papildus bāziskajam scenārijam Finanšu ministrija ir izstrādājusi arī otrā Covid-19 viļņa scenāriju. Gadījumam, ja karantīnas pasākumi ievilksies vai izcelsies jauns spēcīgs saslimšanas vilnis (jau ir izcēlies!), kas novedīs pie straujākas IKP un nodarbinātības lejupslīdes.

Salīdzinot ar bāzisko, otrā viļņa scenārijs paredz IKP kritumu šogad 9% apmērā, kā arī lēnāku ekonomikas atkopšanos tuvāko gadu laikā. 2021. gadā IKP izaugsme šajā scenārijā tiek prognozēta 2% apmērā, 2022. gadā – 4,6% līmenī, savukārt 2023. gadā – 3,2% līmenī.

Gaisma logā

Nevar, protams, neatzīmēt, ka valsts jau šobrīd demonstrē atdzīvošanās pazīmes. Tā, neraugoties uz krīzi, šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā, vidējā bruto alga (pirms nodokļu samaksas) Latvijā par pilnu likmi palielinājusies par 3,9%, jeb 42 eiro, līdz 1118 eiro. Tātad, viss nemaz nav tik slikti?

Arī mazumtirdzniecība uzrāda kāpumu, savukārt vienā no vasaras mēnešiem valstī pēc deflācijas tika reģistrēts cenu kāpums. Tas arī liecina par to, ka ekonomika sāk atkopties.

Vēl viena pārsteidzoša lieta notika augustā. Budžetā ienāca par 8% vairāk nodokļu, nekā 2019. gada augustā. Kā kas tāds ir iespējams? Ārā taču plosās krīze?

Fiskālās disciplīnas padome skaidro to šādi: cilvēki sākuši optimistiskāk uztvert savu finanšu stāvokli, veic krīzes sākumā atliktos pirkumus, tādējādi palielinot ienākumu gan patērētāju, gan citos nodokļos.

Pusmiljards jau pazudis

Tiesa, FDP uzskata, ka, neraugoties uz nodokļu ienākumu uzlabošanos pēdējos mēnešos, 2020. gada plāns netiks izpildīts. Piemēram, pievienotās vērtības nodokļu plāns astoņos mēnešos ir izpildīts vien par 86,1%, akcīzes nodokļa plāns – par 87,3%, uzņēmumu ienākumu nodokļa plāns – par 76,3%.

Savukārt, saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, nodokļu ienākumu plāns kopējā budžetā šī gada septiņos mēnešos ir izpildīts par 90,8%, tātad nav saņemti 506,2 miljoni eiro. Tā ir ļoti liela summa, jo valsts budžets sastāda 10 miljardus eiro.

Pirms gada, atcerieties, Latvijas valdība lielījās, ka 2020. gada budžets būs lielākais valsts vēsturē. Tā pieaugums toreiz sastādīja 610 miljonus eiro. Salīdzināms ar to, ko mēs jau esam pazaudējuši šogad. Turklāt gads taču vēl nav beidzies.

Plašumā un dziļumā

Tas, kas šobrīd notiek Eiropā ar Covid-19, pagaidām īpašu optimismu neizraisa, laikam, nevienam. Slimība iet plašumā un dziļumā, liekot vienai valstij aiz otras pieņemt, precīzāk sakot, atgriezt ierobežojošos pasākumus, kuri rada triecienus to ekonomikās un, protams, arī mūsu, Latvijas ekonomikai.

Ko tur daudz runāt, ja pat pašai Latvijai, kur Covid-19 saslimstība it kā ir viszemākā Eiropā, arī jāveic pasākumi, kuri sāpīgi iesitīs pašai. Šo piektdien LR valdība vairs nespēja pievilkt klāt Igaunijas saslimstības datus un iekļāva to "dzeltenajā sarakstā". Gan Igaunijā, gan Lietuvā infekcija iet plašumā. Tas nozīmē, ka mēs ieviešam pašizolācijas režīmu tiem, kas ierodas no mums ekonomiskajā nozīmē vissvarīgākajām valstīm. Vai Finanšu ministrijas prognozē šis faktors tika ņemts vērā? Kaut kā māc šaubas. Cik gan vēl šādu melno gulbīšu Covid vējš mums atnesīs šogad?

65
Tagi:
krīze, koronavīruss
Pēc temata
Vīrusa viļņos. Valstis gatavojas jauniem uzliesmojumiem
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Ekonomists paskaidroja, kas sagaida Baltiju pēc lielākā IKP krituma ES vēsturē
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Satriecoši SKDS aptaujas rezultāti Latvijā: 44% respondentu vēlas "Sputnik V"

22
(atjaunots 13:07 07.03.2021)
Latvijas iedzīvotājiem izrādījies svarīgi, kādā valstī ražota vakcīna koronavīrusa profilaksei. Vēl vairāk: noskaidrojies, ka daudzi vēlas, lai šī valsts būtu Krievija.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Sabiedriskās domas pētījumu aģentūra SKDS iztaujāja Latvijas iedzīvotājus par to, kāda ir viņu attieksme pret vakcīnām. Aptauja notika 19.-23. februārī internetā starp 1005 valsts iedzīvotājiem 19-75 gadu vecuma grupā. Rezultāti izrādījušies ļoti interesanti, vēsta Mixnews.lv.

Noskaidrojies, ka 23% iedzīvotāju vēlas, lai viņiem būtu iespēja izvēlēties, kāda ražotāja vakcīnu injicēt. Atgādināsim, ka pagaidām Latvijā piegādā Pfizer/BioNTech, AstraZeneca un Moderna ražotos preparātus. Izvēlēties, kādu vakcīnu saņemt, nav iespējams.

44% respondentu norādīja, ka būtu devuši priekšroku Krievijas vakcīnai "Sputnik V". 30% vēlas vakcīnu Comirnaty no Pfizer/BioNTech, 19% vēlas Moderna un tikai 6% ir gatavi vakcinēties ar AstraZeneca preparātu, ko februārī saņēma valsts augstākās amatpersonas.

Tāpat noskaidrojies, ka iedzīvotāji pievērš uzmanību vakcīnu sastāvam: 16% aptaujāto akcentēja šo aspektu. Pie tam 10% respondentu atzīmēja, ka uzticas matricas RNS (mRNS) tehnoloģijai, 5% atzina: viņiem šķiet svarīgi, lai vakcīna nebūtu izstrādāta ar mRNS tehnoloģiju palīdzību. Vēl 2% aptaujāto paziņoja, ka vēlas vakcinēties ar pašu dārgāko preparātu. 1% respondentu, gluži pretēji, gatavi uzticēties pašai lētākajai vakcīnai. 10% respondentu bija citi kritēriji, ko viņi nenorādīja.

Piemēram, 20% aptaujāto atzīmēja, ka vakcīnu aspektā viņiem ir svarīgi tikai tas, lai tā būtu atbilstoši pārbaudīta un apstiprināta, taču nav svarīgi, kāda tieši tā ir. 28% respondentu paziņoja, ka vispār nevēlas vakcinēties.

"Sputnik V" drīz būs ES?

Laikā, kad Latvija stāsta par problēmām vakcīnu piegādes jautājumā, un Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča paziņoja, ka vismaz līdz marta beigām Latvijā sagaidāms ass vakcīnu deficīts, pie reģistrācijas sliekšņa ES jau stāv Krievijā izstrādātā "Sputnik V".

Krievijas tiešo investīciju fonds atklāja, ka Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) sākusies Covid-19 profilaksei izstrādātās Krievijas vakcīnas reģistrācijas dosjē secīgā ekspertīze.

Atgādināsim rezultātus, ko februāra sākumā publicēja zinātniskais žurnāls Lancet: "Sputnik V" efektivitāte sastāda 91,6%, humorālā imūnā atbilde veidojusies vairāk nekā 98% brīvprātīgo vakcīnas grupā, šūnu imūnatbilde – 100%. Nopietnu nevēlamo parādību līmenis pēc vakcinācijas ar "Sputnik V" sastādīja 0,27%.

Iepriekš Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka pēc tam, kad Krievijas "Sputnik V" reģistrēs ES, Latvija būs gatava izmantot šo vakcīnu.

22
Tagi:
vakcīna, Sputnik V, aptauja, SKDS
Pēc temata
Vēl viena ES valsts lūdz Krieviju piegādāt "Sputnik V": pie Putina vērsies Zēmans
Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem
Kā "Sputnik V" iekaro pasauli un kāpēc ASV neļauj saviem diplomātiem vakcinēties
Krievijā kliedēja baumas par "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas Savienībā
Covid-19 ekspress tests, foto no arhīva

Covid-19 statistika: 322 jauni gadījumi, 8 cilvēki miruši

11
(atjaunots 15:54 07.03.2021)
Latvijā ar koronavīrusa infekciju kopumā saslimis 90 331 cilvēks, 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju: 461,9.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā Latvijā ir veikti 5 226 Covid-19 izmeklējumi, fiksēti 322 jauni gadījumi, 8 cilvēki ir miruši, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tādējādi pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 6,2%

Četri mirušie bija vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem, vēl četri — no 80 līdz 89 gadiem.

Kopumā pandēmijas laikā Latvijā tika atklāts 90 331 Covid-19 gadījums.

Iepriekš ziņots, ka Gulbenes un Balvu novados otrdien, no 9. līdz 12. martam tiks organizētā pūļa testēšana ar Covid-19 siekalu testiem.

Pašvaldībā precizēja, ka šādā veidā vēlas noteikt infekcijas perēkļus. Pateicoties testēšanas apjoma palielināšanai, iespējams novērtēt koronavīrusa izplatības apjomu reģionā.

Šo novadu iedzīvotāji varēs nodot analīzes līdz 12. martam, turklāt bez maksas. Testēšanas rezultāts būs gatavs jau pēc 24 stundām.

11
Tagi:
SPKC, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
"Vakcīnas var droši apvienot ar alkoholu": Manavakcina.lv tvīts radījis skandālu
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

0
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

0
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla