Eiro

Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku

41
(atjaunots 08:17 13.09.2020)
Visdrūmākās prognozes attiecībā uz koronakrīzi Latvijā, par laimi, nav piepildījušās; taču arī uz ātru atkopšanos tuvākajos mēnešos pagaidām cerību nav.

RĪGA, 13. septembris – Sputnik. Atbildīgās organizācijas sākušas publicēt pārskatus par Latvijas tautsaimniecības attīstības dinamiku 2020. gada pirmajos sešos mēnešos. Pēc tiem var spriest, cik dziļi valsts ir noslīdējusi koronakrīzē un kas to sagaida tuvākajā laikā, raksta Bb.lv.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī piedzīvoja 8,9% kritumu, ja salīdzina ar to pašu periodu pērn. Tas, protams, ir ļoti liels kritums, taču divas reizes zemāks, nekā IKP kritums nesenās ekonomiskās krīzes gados. Tā laika lejupslīdi mēs uz sevis izjūtam joprojām kaut vai kolosālā iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ, ko izraisīja emigrācija. Tagad koronavīrusa ierobežojumu dēļ masveida iedzīvotāju aizplūšana netiek novērota, taču kas notiks, ja Covid-19 beigsies, bet valsts ekonomika nepagūs nostāties kājās?

Neko labu nesološs salīdzinājums

Ir arī cita satraukumu raisoša paralēle. Līdzīgi kā toreiz, pirms 10 gadiem, Latvijā lietām klājas sliktāk, nekā kaimiņvalstīs. Lietuvas IKP 2020. gada otrajā ceturksnī samazinājās par 4,2%, Igaunijas – par 6,9%.

Starp citu, pirmajā ceturksnī Latvijas IKP lejupslīde arī bija lielākā Baltijā – salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni tas samazinājās par 1,5%. Lietuvas IKP tajā pašā periodā pieauga par 2,4%, Igaunijas IKP samazinājās par 0,7%.

Pērn visos četros ceturkšņos Latvijas ekonomika arī attīstījās lēnāk, nekā pārējā Baltijā. Tas nozīmē, ka patiesībā problēmas pie mums sākās sen, vienkārši koronakrīze tās tikai saasināja. Arī skaitļi to apstiprina. Latvijas IKP 2019. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada ceturto ceturksni, palielinājās vien par 1%. Igaunijas IKP tajā pašā periodā pieauga par 4%, Lietuvā – par 3,8%, vidēji ES – par 1,2%.

Ar pirkstu debesīs

Jāatzīst, ka nedz eksperti, nedz varasiestādes nespēja precīzi noprognozēt Latvijas tautsaimniecības krituma apmēru.

Marta beigās, kad Covid-19 plosījās Eiropā un valstis sēdēja pašizolācijā, slēdzot savas robežas, Latvijas Finanšu ministrija paredzēja valsts IKP kritumu 2-5% apmērā, savukārt Latvijas Banka paziņoja par "vienskaitļa ciparu", tātad ne vairāk par 10%.

Neatkarīgās struktūras toreiz bija mazāk optimistiskas. Tā, Swedbank prognozēja Latvijai 5,8% kritumu, bet Lietuvai un Igaunijai – 5%.

Šobrīd varasiestādes ir pārskatījušas savas prognozes drūmāku prognožu virzienā. Tā, augusta beigās Finanšu ministrija prognozēja, ka šogad Latvijas IKP kritīsies par 7%. Tāpat Finanšu ministrija prognozē privātā patēriņa, eksporta un investīciju samazināšanos.

Taču jau 2021. gadā parādīsies gaisma tuneļa galā. Ierēdņi uzskata, ka ekonomikas izaugsme sastādīs jau augsto 5,1%. Acīmredzot, uz lielās Eiropas naudas ieplūdināšanas rēķina, kas jau ir apsolīta Latvijai. 2022. un 2023. gadā IKP kāpums tiek prognozēts pieticīgākos apmēros – 3,1%.

Sliktais scenārijs

Papildus bāziskajam scenārijam Finanšu ministrija ir izstrādājusi arī otrā Covid-19 viļņa scenāriju. Gadījumam, ja karantīnas pasākumi ievilksies vai izcelsies jauns spēcīgs saslimšanas vilnis (jau ir izcēlies!), kas novedīs pie straujākas IKP un nodarbinātības lejupslīdes.

Salīdzinot ar bāzisko, otrā viļņa scenārijs paredz IKP kritumu šogad 9% apmērā, kā arī lēnāku ekonomikas atkopšanos tuvāko gadu laikā. 2021. gadā IKP izaugsme šajā scenārijā tiek prognozēta 2% apmērā, 2022. gadā – 4,6% līmenī, savukārt 2023. gadā – 3,2% līmenī.

Gaisma logā

Nevar, protams, neatzīmēt, ka valsts jau šobrīd demonstrē atdzīvošanās pazīmes. Tā, neraugoties uz krīzi, šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā, vidējā bruto alga (pirms nodokļu samaksas) Latvijā par pilnu likmi palielinājusies par 3,9%, jeb 42 eiro, līdz 1118 eiro. Tātad, viss nemaz nav tik slikti?

Arī mazumtirdzniecība uzrāda kāpumu, savukārt vienā no vasaras mēnešiem valstī pēc deflācijas tika reģistrēts cenu kāpums. Tas arī liecina par to, ka ekonomika sāk atkopties.

Vēl viena pārsteidzoša lieta notika augustā. Budžetā ienāca par 8% vairāk nodokļu, nekā 2019. gada augustā. Kā kas tāds ir iespējams? Ārā taču plosās krīze?

Fiskālās disciplīnas padome skaidro to šādi: cilvēki sākuši optimistiskāk uztvert savu finanšu stāvokli, veic krīzes sākumā atliktos pirkumus, tādējādi palielinot ienākumu gan patērētāju, gan citos nodokļos.

Pusmiljards jau pazudis

Tiesa, FDP uzskata, ka, neraugoties uz nodokļu ienākumu uzlabošanos pēdējos mēnešos, 2020. gada plāns netiks izpildīts. Piemēram, pievienotās vērtības nodokļu plāns astoņos mēnešos ir izpildīts vien par 86,1%, akcīzes nodokļa plāns – par 87,3%, uzņēmumu ienākumu nodokļa plāns – par 76,3%.

Savukārt, saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, nodokļu ienākumu plāns kopējā budžetā šī gada septiņos mēnešos ir izpildīts par 90,8%, tātad nav saņemti 506,2 miljoni eiro. Tā ir ļoti liela summa, jo valsts budžets sastāda 10 miljardus eiro.

Pirms gada, atcerieties, Latvijas valdība lielījās, ka 2020. gada budžets būs lielākais valsts vēsturē. Tā pieaugums toreiz sastādīja 610 miljonus eiro. Salīdzināms ar to, ko mēs jau esam pazaudējuši šogad. Turklāt gads taču vēl nav beidzies.

Plašumā un dziļumā

Tas, kas šobrīd notiek Eiropā ar Covid-19, pagaidām īpašu optimismu neizraisa, laikam, nevienam. Slimība iet plašumā un dziļumā, liekot vienai valstij aiz otras pieņemt, precīzāk sakot, atgriezt ierobežojošos pasākumus, kuri rada triecienus to ekonomikās un, protams, arī mūsu, Latvijas ekonomikai.

Ko tur daudz runāt, ja pat pašai Latvijai, kur Covid-19 saslimstība it kā ir viszemākā Eiropā, arī jāveic pasākumi, kuri sāpīgi iesitīs pašai. Šo piektdien LR valdība vairs nespēja pievilkt klāt Igaunijas saslimstības datus un iekļāva to "dzeltenajā sarakstā". Gan Igaunijā, gan Lietuvā infekcija iet plašumā. Tas nozīmē, ka mēs ieviešam pašizolācijas režīmu tiem, kas ierodas no mums ekonomiskajā nozīmē vissvarīgākajām valstīm. Vai Finanšu ministrijas prognozē šis faktors tika ņemts vērā? Kaut kā māc šaubas. Cik gan vēl šādu melno gulbīšu Covid vējš mums atnesīs šogad?

41
Tagi:
krīze, koronavīruss
Pēc temata
Vīrusa viļņos. Valstis gatavojas jauniem uzliesmojumiem
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Ekonomists paskaidroja, kas sagaida Baltiju pēc lielākā IKP krituma ES vēsturē
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

9
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

9
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Armens Gasparjans

Gaidāmas atklāsmes: Gasparjans pasmējās par britu projektu 9. Maija pētīšanai Latvijā

9
(atjaunots 18:20 23.09.2020)
Latvijas valdība pieticīgi noklusēja, ka viņiem ir 16. marts – daudz nopietnāks objekts britu zinātnieku pētījumiem. Tur viņiem būtu brīvas rokas fantāzijai un savdabīgai mitoloģijai.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Londonas Universitātes koledžas Slāvu un un Austrumeiropas pētījumu skola (SSEES, University College London) uzaicinājusi Latvijas iedzīvotājus piedalīties projektā "Padomju mitoloģija atceres pasākumos un rituālos mūsdienu Latvijā".

Paskaidrots, ka pētījuma galvenais mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli par padomju pagātni, kā arī savākt informāciju par viņu atmiņām un piedalīšanos ar padomju mantojumu saistītajos mūsdienu sociālajos rituālos un piemiņas praksēs". Potenciālos respondentus brīdina par vēlmi saņemt atbildes uz jautājumiem par personisko emocionālo saikni ar Uzvaras dienas svētkiem (9. maiju), kā arī attieksmi pret padomju pagātni un padomju mītiem.

KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans sarunā ar Sputnik Latvija atzina, ka minētais projekta mērķis viņam šķiet dīvains.

"Lielbritānijā ir papilnam nopietnu avotu par to, ko 9. Maijs nozīmē Padomju Savienībā vai Krievijā dzimušiem un augušiem cilvēkiem. Ko tur lieku reizi pētīt? Ja runa ir par jaunu mītu konstruēšanu, tad viņiem vajadzētu pētīt nevis 9. Maiju, bet gan 16. martu – SS latviešu leģiona dibināšanas dienu. Lūk, kur ir brīvas rokas, nevaldāmas fantāžijas lidojums un mitoloģija tās pirmatnīgajā veidā," ironiski konstatēja Gasparjans.

Eksperts pa jokam pieļāva, ka Latvijas varasvīri pieticīgi noklusējuši, ka viņiem ir nopietnāks datums, ko pētīt britu zinātniekiem.

"Viņiem nāksies pētīt 9.Maiju, jo Otrā pasaules kara vēsturi viņi zina slikti, izņemot izsēšanos Normandijā un Britānijas aizsardzību... Domāju, mūs gaida liels skaits interesantu atklāsmju, tomēr diezin vai mēs tās novērtēsim kā kaut ko jaunu, jo gadu gaitā daudz ko jau esam dzirdējuši no britiem par Otro pasaules karu," piebilda Gasparjans.

Šogad 9. Maija svētki Latvijā bija ierobežoti, ņemot vērā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa pasākumus. Grupu pulcēšanās bija aizliegta, tāpēc tradicionālie 9. Maija svētki Uzvaras parkā nenotika. Tomēr cilvēki varēja nolikt ziedus pie pieminekļa. 9. maijā Uzvaras parkā ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku, lai godinātu Lielajā Tēvijas karā bojāgājušo varoņu piemiņu.

Нас ждет немало откровений: Гаспарян высмеял британский проект по изучению 9 Мая в Латвии
9
Tagi:
Armens Gasparjans, Uzvaras diena, Latvija, Lielbritānija
Pēc temata
Gasparjans: Latvija cītīgi kalpoja nacismam, bet tagad "māca" Krievijai vēsturi
Gasparjans: Krievijas sankcijas atņems Latvijai vēlmi apspļaudīt padomju karavīru kapus
Gasparjans pastāstīja, kā "nacionālistiskās pabiras" Latvijā tracina padomju forma
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu