Latvijas nepilsoņa pase, foto no arhīva

Latviešu Twitter: nepilsoņiem vajag palīgskolu, nevis balsstiesības

43
(atjaunots 11:29 12.09.2020)
Sociālo tīklu lietotāji aktīvi apspriež Latvijas nepilsoņus – kas viņi ir, no kurienes nākuši un kāpēc joprojām nav ieguvuši valsts pilsonību, kurā dzīvo.

RĪGA, 12. septembris – Sputnik. Latvijas galvaspilsētā 29. augustā notikušās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas sacēla jaunu diskusijas vilni par visnotaļ lielo valsts iedzīvotāju grupu, kuriem nav balsstiesību, – Latvijas nepilsoņiem.

Sociālo tīklu lietotāju vidū viedokļi sadalījās – vieni apgalvo, ka nepilsoņiem vienkārši ir ērti braukāt uz Krieviju bez vīzām, citi apgalvo, ka tie ir uz valsti apvainojušies cilvēki, bet trešie, kuru starp nacionālpatriotiem ir vairākums, ir pārliecināti – nepilsoņi vienkārši neprot latviešu valodu un nevēlas to mācīties.

Piemēram, blogeris, bijušais eirodeputāta kandidāts un valdošās partijas "Jaunā Vienotība" loceklis Dmitrijs Golubevs raksta Twitter, ka "Latvijas nepilsoņi tādi paliek speciāli".

"Esmu izgājis naturalizācijas procesam. Nav grūti. Nav pazemojoši. Cilvēki, kas šobrīd ir nepilsoņi, ir tādi speciāli. Iemesli ir dažādi, taču rezultāts ir viens: viņi mūsu pilsonību negrib. Kāpēc viņiem ir jāmet pakaļ balsstiesības, ja viņi acīmredzami tajās nav ieinteresēti?" ar pārliecības izjūtu atbild Golubevs uz jautājumu, kas ir "nepilsoņi" un kāpēc viņi nenaturalizējas.

​Vairums sekotāju līksmi atbalstīja šo uzskatu, taču bija arī tādi, kas nepiekrita.

"Prasās tomēr objektīvāka informācija par Latvijas sabiedrības vienu no mazāk pamanāmajām grupām. Vecums: lielākoties virs 50. Latviešu valodas zināšanas: sarunvaloda. Nenaturalizēšanās galvenais iemesls: problēmas nokārtot eksāmenu," sniedz statistikas datus par nepilsoņiem politoloģe Iveta Kažoka.

​​"Tāpēc, ka tie nepilsoņi stīvējas ar valsti kā divi auni uz tilta. Kāpēc gan valsts nevar būt tā gudrākā un pārtraukt stīvēšanos?" piedāvāja Jana Simanovska.

​Vēl viens "speciālists" nepilsoņu lietā izrādījās kāds Rinalds Gulbis, kurš sevi dēvē par vēstures skolotāju, teologu un politisko procesu dalībnieku. "Skolotājs" ierosināja sūtīt šos valsts iedzīvotājus palīgskolās.

"Ja tu 30 gadu laikā nespēj iemācīties valodu, tad tev vajag palīgskolu, ne balsstiesības," paziņoja savu "skolotāja" verdiktu Rinalds Gulbis.

​Nacionālpatrioti teologu atbalstīja ne vien ar "Like" (nedaudz mazāk ka 700 cilvēku), bet arī ar atbalstošiem komentāriem. Savu neizpratni pauda vien daži.

"Tīri taisnības labad jāsaka, ka būšana nepilsonim, nenozīmē valodas nezināšanu. Pārlabojiet savu tvītu, jo tas ir pieņēmums un daļēji neprecīzs," centās protestēt Intars.

​​"O,vēl viens nacionāldebīliķis! Nebija redzēts. Pie tam šis vēl ir vēstures skolotājs. Kaitējums, ko šādi alternatīvi apdalītie nodara bērniem, ir 3x lielāks, nekā no parastā apdolbītā NA elektorāta," pauž sašutumu Ivars Lipskis.

​Interesanta diskusija izcēlās arī zem žurnālista Iļjas Kozina tvīta.

"Par nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldību vēlēšanās. Vai kāds man varētu paskaidrot, kādēļ Latvijas nepilsoņi nedrīkst vēlēt, bet citu ES valstu pilsoņi drīkst?" provokatīvi painteresējās Kozins.

​​"Iztēlosimies situāciju. Nepilsonis X dzīvo Ogrē pēdējos 50 gadus. Visu šo laiku tur ir strādājis, tērējis naudu u.tml. Tai pašā Ogrē jau vairākus gadus pastāvīgi uzturas, piemēram, Francijas pilsonis. Kāpēc pēdējam ir vairāk tiesību ietekmēt pašvaldības lēmumus?" uzskatāmi skaidro situācijas absurdumu žurnālists.

​​"Nav ne mazākās jausmas. Īpaši saistībā ar ES pilsoņu tiesībām balsot. Tātad UK pilsonis līdz šim gadam varēja balsot, nākamā gadā vairs nevarēs. Vai viņš kļuvis par sliktāku personu? Nē. Vai viņš līdz šim gadam bija kā labāks par Latvijas nepilsoni? Arī nē. Bet balsot varēja," piekrīt dīvainajai lietu kārtībai Rita Ignāte.

​​"Mans galvenais jautājums nepilsonim vēlēšanu sakarā - ja vēlies balsot, tad kādēļ Tu vēl joprojām neesi pilsonis? Man ir divi paziņas nepilsoņi. Abi tekoši runā lat, pilnībā integrējušies. Viens saka, ka šobrīd bezvīzā var ceļot pie radiem uz Rus, bet otram neinteresē politika," atbild žurnālistam Oskars Muksimovs.

​​"Jā, es arī zinu tādus gadījumus. Jautājums gan bija par citu lietu," uzstāj Kozins.

​​"Juridiskie argumenti ir saistīti ar Latvijas valsts kontinuitāti un okupācijas faktu 40. gadā. Okupētās teritorijās aizliegts ievest okupētajā teritorijā cilvēkus no savas teritorijas. Līdz ar to cilvēki, kuri, tāpat kā mans sencis, šeit iebrauca ne savas vainas dēļ, bet tomēr nelegāli, tad šiem cilvēkiem tika radīts atsevišķs veids kā "legalizēties", proti, naturalizēties - nokārtot vēstures un valodas eksāmenu, jo Latvija visupirms ir valsts, kura radīta ar mērķi nodrošināt latviešu kultūras un tautas attīstību," iedziļinājās vēsturē Muksimovs.

​Latvijas jurists un tiesību aizstāvis Aleksejs Dimitrovs minēja juridiskus argumentus.

"ES līgumi uzliek pienākumu ļaut jebkuram ES pilsonim piedalīties pašvaldību vēlēšanās tajā valstī, kur dzīvo. Attiecībā uz bezvalstniekiem un ne-ES valstu pilsoņiem šāda pienākuma nav, katra valsts pati izlemj," paskaidroja viņš.

​2020. gadā Latvijā bija 197 888 valsts nepilsoņu (10,4% Latvijas iedzīvotāju). Aptuveni 65,9% (130 399 cilvēki) ir etniskie krievi. Nepilsoņiem ir ierobežotas tiesības – viņi nevar ieņemt virkni amatu, kā arī piedalīties vēlēšanās un referendumos. Lai iegūtu Latvijas pilsonību, viņiem ir jāiziet naturalizācijas procedūra – jānokārto latviešu valodas un vēstures eksāmens.

Latvijā vairākas reizes tika veiktas plašas aptaujas nepilsoņu vidū attiecībā uz to, kādēļ viņi joprojām nav ieguvuši Latvijas pilsonību. Tostarp, nepilsoņu aptauja tika veikta arī pētījuma "Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze" ietvaros 2012. gadā. Atbilžu vidū uz jautājumu, kādēļ nepilsoņi nevēlas iegūt pilsonību, var izcelt sekojošās: uzskata, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski (25%), nevar nokārtot eksāmenus (21%) vai gaida šīs procedūras vienkāršošanu (17%).

43
Tagi:
sociālie tīkli, nepilsoņi, Latvija
Pēc temata
Nepilsoņiem klājas grūtāk: žurnāliste pastāstīja, kā kārtojusi pilsonības eksāmenu
Krievijas vēstnieks Latvijā: nacionālistiem ir par maz ar nepilsoņiem
Lavrovs: KF ĀM uzstāj uz nepilsoņu problēmas atrisināšanas Baltijas valstīs
Vai automātiska pilsonības piešķiršana atnesīs prieku Latvijas nepilsoņiem
Cigarešu kontrabanda, foto no arhīva

Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot

14
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

14
Tagi:
SKDS, robeža, Latvija, kontrabanda
Pēc temata
Dānija par kokaīna kontrabandu aizturēti divi Latvijas pilsoņi
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Sankcijas pret domi un policiju: rīdzinieki atrada kontrabandas cigaretes Centrāltirgū
Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas
 Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijas prezidents atcerējies Pitalovu jaunajā likumprojektā

30
(atjaunots 22:26 25.09.2020)
Ja likums par latviešu vēsturiskajām zemēm tiks apstiprināts, Latvijas valstij nāksies veicināt Pitalovas rajona – bijušā Abrenes pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. 24. septembrī Latvijas prezidents Egils Levits iesniedza Saeimā likumprojektu "Par latviešu vēsturiskajām zemēm", kam vajadzētu papildināt šovasar apstiprināto administratīvi teritoriālo reformu no Latvijas kultūrvēsturisko reģionu identitātes stiprināšanas viedokļa. Projekta teksts un anotācija publicēti Saeimas vietnē.

Preses konferencē prezidents atklāja, ka vajadzētu konkretizēt terminu "vēsturiskās zemes", kas iekļauts Satversmē, un viņš cer, ka jaunais normatīvais akts palīdzēs saglabāt gan lielu novadu, gan nelielu kopienu mantojumu.

Tāpat prezidents pastāstīja, ka viņu satrauc jautājums par latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma nākotni.

"Diemžēl, latviskuma daudzveidība, latviešu vēsturisko zemju tradicionālā kultūrvēsturiskā vide un mazās kultūrtelpas vairs nav pašsaprotamība, kas var ilgtspējīgi pastāvēt un attīstīties pašas par sevi. Latvijas valstij un sabiedrībai ir nepieciešams pievērst šiem jautājumiem pastiprinātu uzmanību, izstrādāt gudru un tālredzīgu valsts politiku, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un veicinātu kultūrvēsturiskās vides ilgtspējību," atzīmēja Levits.

Interesanti, ka likumprojekta 5. panta 4. daļā, kas veltīta valsts pienākumiem likuma mērķu sasniegšanai, līdz ar citiem reģioniem pieminēta bijušā Abrenes pagasta Abrenes pilsēta – valsts pienākums būs veicināt tā kultūrvēsturiskā mantojuma un vēsturiskās atmiņas apzināšanu un saglabāšanu.

pa gaidām nav īsti skaidrs, kā Levits grasās saglabāt Abrenes pagasta vēsturisko atmiņu – pēc likuma pieņemšanas šo jautājumu nāksies detalizēti izstrādāt Ministru kabinetam.

Šī teritorija pārgāja neatkarīgās Latvijas sastāvā saskaņā ar 1920. gada Rīgas miera līguma noteikumiem, taču Lielā Tēvijas kara beigās, kad padomju spēki atbrīvoja valsti, pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija lēmuma tā bija iekļauta KPFSR Pleskavas apgabala sastāvā. Lēmums pieņemts, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju lūgumu, kuru vidū lielākoties bija krievi. Tagad tas ir Pleskavas apgabala Pitalovas rajons, un Latvija atteicās no pretenzijām uz to, ratificējot līgumu par robežām ar Krieviju.

No juridiskā viedokļa Pitalovas rajona piederības jautājums ir slēgts, tomēr latviešu nacionālisti regulāri atsauc atmiņā Abrenes pagastu – tā atdošanu Krievijai viņi uzskata teju vai par nacionālo kaunu. Jāpiebilst, ka Levita kandidatūru valsts vadītāja postenim izvirzīja Nacionālā apvienība.

Par to, kā tagad dzīvo Pitalova, stāsta Sputnik Latvija speciālais projekts.

30
Tagi:
Latvija, Egils Levits
Pēc temata
Žurnāliste ierosinājusi pārvest Uzvaras pieminekli uz Pitalovu
KF ĀM aicina Latvijas varasiestādes atteikties no pagātnes aizvainojumiem
Laborante, foto no arhīva

Krievijas zinātnieki atklājuši revolucionāru dabisku antibiotiku

0
(atjaunots 14:55 26.09.2020)
Atrastā viela palīdz efektīvi cīnīties ar lielāko daļu cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību, ko izraisa baktērijas un sēnītes.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Tjumeņas valsts universitātes zinātnieki atklājuši universālu dabisku antibiotiku, kas pārvar patogēnu noturību pret farmaceitiskajiem preparātiem, vēsta RIA Novosti. Pētījuma teksts publicēts žurnālā Applied Biochemistry and Microbiology.

Autori apgalvo, ka atrastā viela palīdz efektīvi cīnīties ar lielāko daļu cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību, ko izraisa baktērijas un sēnītes.

Raksta autori atzīmē, ka viens no farmakoloģijas uzdevumiem ir meklēt dabiskas antibiotikas, kas spēj cīnīties ar mikroroganismiem, kam raksturīga multirezistence (multi-drug resistant, MDR) vai absolūta rezistence (extreme-drug resistant, XDR) pret tirgū esošajām antibiotikām.

Pētnieki no TVU pirmie pasaulē nodemonstrēja no alkalofilas miceliālās sēnes Emericellopsis alkaline izdalītā peptīda emericilipsīna A unikālo īpašību. Eksperti pastāstīja, ka viela slāpē baktēriju spēju veidot bioplēvītes, tāpēc šo patogēnu rezistence pret antibiotikām tiek nivelēta.

Darba autori paskaidroja, ka izpētītās vielas galvenā terapeitiskā īpatnība ir universālā iedarbība. Pret emericilipsīnu A neaizsargātas ir ne tikai MDR un XDR baktēriju formas, bet arī gandrīz jebkuri patogēnie eikarioti, piemēram, miceliālās sēnes un raugs.

"Emericilipsīns A iedarbojas uz eikariotiem un prokariotiem, pateicoties dažādiem molekulārajiem mehānismiem. Eikarioti – sēnes un audzēju šūnas – iet bojā, jo peptīds iznīcina to šūnu membrānas, bet prokariotu virulence tiek apspiesta, pateicoties bioplēvīšu veidošanās novēršanai," pastāstīja TUV Antimikrobu rezistences labrotarorijas X-BIO vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Jevgeņijs Rogožins.

Zinātnieki atzīmēja, ka emericilipsīns A palīdzēs cīnīties gan ar audzējiem, gan ar visdažādākajām bakteriālajām un sēnīšu infekcijām.

TUV speciālisti uzskata, ka emericilipsīns A ir perspektīvs gan kā patstāvīgs farmaceitiskais līdzeklis, gan kā kompleksu preparātu elements. Terapijā iespējams pielietot injekcijas vai izmantot vietējo ārstēšanu – tieši apstrādājot cietušos audus.

Pētījums veikts ciešā sadarbībā ar kolēģiem no Gauzes Jauno antibiotiku zinātniski pētnieciskā institūta, Rospotrebnadzor Centrālā epidemioloģijas zinātniski pētnieciskā institūta un Krievijas Zinātņu akadēmijas Šemjakina un Ovčiņņikoca Bioorganiskās ķīmijas institūta.

Nākotnē zinātnieku kolektīvs plāno pāriet no darba ar šūnu modeļiem pie preparāta izmēģinājumiem laboratorijā.

0
Tagi:
Krievija, zinātnieki
Pēc temata
Krievijas zinātnieki izdomājuši, kā gūt labumu no toksiskajiem atkritumiem
"Ātrs un precīzs". Krievijā izgudrojuši ierīci, kura nosaka Covid-19 klātbūtni gaisā
Zinātnieki novērtējuši iespēju ārstēt Covid-19 ar radiāciju