Latvijas un Igaunijas karogs, foto no arhīva

Latvija iekļāva Igauniju "dzeltenajā sarakstā", iebraucējiem jāievēro pašizolācija

28
Latvija nesekoja Igaunijas un Lietuvas piemēram un nepacēla Covid-19 saslimstības slieksni konkrētā valstī, pēc kura pārsniegšanas tiek ieviesti ierobežojumi iebraucējiem.

RĪGA, 11. septembris – Sputnik. Latvija iekļāva Igauniju "dzeltenajā valstu sarakstā", tātad pēc atgriešanās no kaimiņvalsti jāievēro 14 dienu pašizolācija, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs.

Tādējādi šobrīd Latvijā jāievēro pašizolācija pēc atgriešanās no sekojošajām ES un EEZ valstīm: Spānijas, Andoras, Monako, Francijas, Maltas, Horvātijas, Rumānijas, Luksemburgas, Sanmarīno, Čehijas, Šveices, Beļģijas, Austrijas, Nīderlandes, Portugāles, Īrijas, Grieķijas, Itālijas, Lielbritānijas, Polijas, Zviedrijas, Islandes, Slovēnijas, Bulgārijas, Dānijas, Slovākijas, Vācijas, Ungārijas, Norvēģijas un Igaunijas.

Bez obligātas pašizolācijas Latvijas teritorijā iebraukt drīkst, ja robežas šķērsošana ir nepieciešama darba vai dienesta pienākumu izpildei, kā arī, ja iebraucējam ir dokuments, kurš apliecina viņa nodarbinātību Latvijā. Tāpat brīva iebraukšana būs atvērta bērna aprūpes pakalpojuma saņemšanai vai formālas izglītības iegūšanai pirmsskolas izglītības līmenī; izglītības iegūšanai stacionārā mācību formā pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības līmenī; lai piedalītos izglītības programmās mākslas un kultūras nozarē ar profesionālo ievirzi; lai pavadītu braucienā nepilngadīgu skolēnu vai pieaugušo studentu ar īpašām vajadzībām; lai šķērsotu Latviju tranzītā; lai aprūpētu radinieku vai organizētu vai piedalītos bērēs, kā arī ārsta nozīmētās ārstēšanas saņemšanai Latvijā.

Latvijas valdība nolēma atļaut svārsta darba migrāciju brīvā režīmā pierobežas pilsētās – Latvijas Valkā un Igaunijas Valgā. Šis lēmums attiecas uz Valkas un Valgas iedzīvotājiem ar nosacījumu, ka pēdējo 14 dienu laikā viņi ir pārvietojušies tikai šo abu pilsētu pašvaldību robežās.

Savukārt Igaunijas valdība mīkstināja pārvietošanās ierobežojumus iebraucējiem no Somijas, Latvijas un Lietuvas, paceļot Covid-19 saslimstības līmeni, pēc kura sasniegšanas ceļotājiem jāievēro 14 dienu pašizolācijas prasība, līdz 25 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Lietuva mīkstināja ierobežojumus iebraucējiem ne tikai no Latvijas, Igaunijas un Somijas, bet arī no citām valstīm. No nākamās nedēļas par koronavīrusa skartākajām valstīm tiks uzskatītas tās valstis, kurās koronavīrusa saslimstība divu nedēļu laikā pārsniedz 25 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, nevis 16, kā tas bijis līdz šim.

28
Pēc temata
Lietuvā un Igaunijā aug Covid-19 infekcijas gadījumu skaits
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Banku ēkas Rīgas centrā, foto no arhīva

"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju

23
(atjaunots 23:39 17.09.2020)
Uzņēmējs, kurš pēc savas pieredzes ir izjutis visu Latvijas banku sistēmas darbības absurdumu, ir neapmierināts ar "speciālo pieņemšanu" baltkrievu kompānijām.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievu kompānijām, kuras grasās pārcelt savu darbību uz Latviju, apsolīja "zaļo koridoru" – tikmēr Latvijā jau strādājošiem uzņēmumiem nākas saskarties ar absurdām banku prasībām.

"Zaļā koridora" izveidošana ārzemju kompānijām sadusmojusi vienu no Latvijas uzņēmējiem, kuram pašam "palaimējies" saskarties ar bankas iestāžu represīvajām metodēm. Viņš ir pārliecināts, ka sākumā vajadzētu normalizēt attieksmi pret esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, un pēc tam domāt par biznesa piesaistīšanu no citām valstīm.

"Vakar @ltvpanorama klausījos, ka 12 jaunie BLR uzņēmumi, kuri pārcels savu darbību uz Latviju, gada laikā samaksās nodokļos 250 000 EUR un tiem būšot "zaļais koridoris" Latvijas bankās," raksta Twitter uzņēmējs Mārtiņš Lauva.

​​"​Tikmēr vienam no manis vadītajiem uzņēmumam, kurš pagājušajā gadā nodokļos Latvijā samaksāja ~400 000 EUR, banka nelaiž cauri maksājumu uz Eiropas LIELĀKĀ attiecīgas produkcijas ražotāja kontu par jau uz Rīgas ostu ceļā esošu kuģi, prasot pierādīt, ka tas nav FIKTĪVS darījums...

Kuģa dokumenti (bill of lading), kas ir absolūts standarts starptautiskajā tirdzniecībā, kur ir fiksēts kravas apjoms, kravas apraksts, uzkraušanas laiks utt. nebija pietiekami, vajadzēja vēl iesniegt līgumus, rēķinus, klientu sarakstus, noliktavu līgumus utt.," sūrojas biznesmenis.

Pēc Lauvas sacītā, var tikai un vienīgi sveikt šādas rūpes par topošajiem nodokļu maksātājiem no Baltkrievijas un "zaļā koridora" ieviešanu bankās, taču šobrīd problēmas vēl pastāv vietējām kompānijām.

"Bet varbūt iesākumā vajadzētu normalizēt banku attieksmi pret jau esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, lai tās vismaz neiznīcina reāli strādājošus uzņēmumus," raksta Lauva.

"Manā gadījumā, ja maksājums nebūtu izgājis cauri, soda nauda par kuģa dīkstāvi Rīgas ostā būtu aptuveni 10'000eur dienā. Un nu jau vairākus gadus šādas pilnīgi absurdas, banku radītas situācijas ir jebkura Latvijas uzņēmēja ikdiena," piebilst uzņēmējs.

Komentētāji gandrīz vienbalsīgi atbalstīja autora sašutumu un pat operatīvi aprēķināja, ka izdevīgums no Baltkrievijas kompāniju pārvākšanās Latvijas budžetam pagaidām izskatās visnotaļ pieticīgi, jo algas daudzološajā nozarē sastādīs vien 550 eiro pirms nodokļu samaksas.

"Ja matemātika mani neviļ, tad tas sanāk 1736 EUR nodokļos mēnesī? Vai arī katrs no viņiem samaksās 250 tūkstošus gadā? Arī nav nekādi dižie celmlauži gan," apšauba viesstrādnieku veiksmīgumu Arvīds Rasa.

​​"​Pēc tā sižeta veicu nelielus aprēķinus: ja 500 darbinieki gadā "algu nodokļos" (IIN?) samaksā 250 tūkstošus, man sanāk, ka viens cilvēks katru mēnesi samaksā 42 €... šāda summa ir pie 550 eiro bruto algas," sniedz aptuvenos skaitļus Dzintars Hmieļevskis.

​Citus sociālo tīklu lietotājus pārsteidza tas, kura tad banka atvērs kontus ārzemju kompānijām.

"Tad Latvijas valdība var komandēt privātas Zviedru bankas? Mums pašiem taču savu vairs nav," retoriski vaicā Ineta Butāne.

​​"​"Zaļā koridora" pieminēšana liek domāt, ka valdībai tomēr ir ietekme uz bankām. Vai arī tā ir tukša runāšana," piekrīt lietotājs ar segvārdu Chiulju Pussala.

​​"​Nu ja, nu ja! Ja atvērs koridori, piemēram baltkrievu Sababa Labs LLC, kas ir interneta kazino un spēļu biznesā, tad Znotiņai un VID būs, ko darīt. Welkommen," prognozē nodokļu problēmas kāds ar lietotājvārdu Dzintars.

​Atgādināsim, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, lēmumu pārcelt savu biznesu uz Latviju pieņēmušas 12 Baltkrievijas kompānijas. Šīs kompānijas pārstāv informācijas, kumunikācijas un citu tehnoloģiju nozares, tostarp ar "zaļo" enerģiju saistīto tehnoloģiju nozares.

Dažas no tām tiek kvalificētas kā jaunas kompānijas atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam. Firmas plāno pārcelt uz Latviju aptuveni 470 savu esošo darbinieku, galvenokārt valdes priekšsēdētājus un galvenos speciālistus.

23
Tagi:
sociālie tīkli, Uzņēmēji, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Georga lentīte, foto no arhīva

Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi aizliegumu publiski lietot Georga lentītes

22
(atjaunots 23:30 17.09.2020)
Saeima pirmajā lasījumā nobalsojusi par aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos. Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības politiķi.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus likumdošanā, kuri paredz aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos – gan izklaides un svētku pasākumos, gan sapulcēs, gājienos un piketos, liecina informācija parlamenta tīmekļa vietnē.

Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības deputāti.

Georga lentīte
© Sputnik / Александр Кондратюк

Par aizliegumu izmantot Georga lentītes izklaides un svētku pasākumos nobalsoja 49 deputāti, pret – 34 deputāti. Balsojumā par lentīšu aizliegumu piketos un gājienos: 49 "par", 33 – "pret".

Iepriekš Saeima atbalstīja grozījumus Publisko pasākumu likumā, kuri aizliedz bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku, kā arī kārtībsargājošo iestāžu pārstāvju formas tērpu un apģērba elementu izmantošanu.

Iepriekš vēstīts, ka ierosinājumu aizliegt Georga lentītes asi nosodīja gan Latvijā dzīvojošie krievi, gan Krievija.

Bijušais EP deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs paziņoja, ka tā ir tikai kārtējā nacionālistu iniciatīva, un piezīmēja: viņiem tik un tā neizdosies atņemt lentīti tiem, kam tā dārga.

Krievijas Sabiedriskā palāta plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO jautājumā par Latvijas nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas nepārprotami nosodītu iniciatīvu, kas var stiprināt nacionālistiskos spēkus un provocēt konfliktus un sadursmes.

22
Tagi:
Georga lentīte, Saeima
Pēc temata
Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Pliners: nevienu nespiež nēsāt Georga lentīti, tomēr cilvēkiem uz to ir tiesības
Zaharova asi izteicās par Latvijas Saeimas darbu pie Georga lentes aizlieguma
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

4
(atjaunots 13:10 18.09.2020)
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Koronavīrusa uzliesmojums nav kontrolējams, paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti.

"Covid-19 pandēmija ir krīze, kas nelīdzinās nevienai citai mūsu dzīvē, tātad arī Ģenerālasamblejas sesija šogad nebūs līdzīga nevienai agrākajai," konstatēja ANO ģenerālsekretārs.

Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka itin drīz cilvēce pārvarēs jaunu slieksni – miljonu koronavīrusa infekcijā mirušo, un nosauca pandēmiju par lielāko globālas drošības apdraudējumu.

Viņš atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

"Tomēr (..) vakcīna ir jāuzskata par vispārēju labumu, jo Covid-19 nezina robežas. Mums ir vajadzīga cenas ziņā pieņemama, visiem pieejama vakcīna – vakcīna cilvēkiem," piebilda ģenerālsekretārs.

Viņš aicināja būtiski paplašināt jaunu un jau esošo instrumentu pielietojumu, kuri varētu palīdzēt cīņā ar slimību un nodrošināt vitāli svarīgu ārstēšanu, it īpaši nākamo 12 mēnešu laikā.

4
Tagi:
koronavīruss, ANO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē