Studenti, foto no arhīva

Arvien mazāk ārzemju studentu izvēlas studēt Latvijas augstskolās

47
(atjaunots 14:52 10.09.2020)
Kopumā 2020. gadā Latvijas augstskolās pieņemti 17 tūkstoši studentu, no tiem tikai 5% ir ārzemnieki.

RĪGA, 10. septembris – Sputnik. Izglītības un zinātnes ministrija paziņojusi par ārzemju studentu skaita samazināšanos Latvijas augstskolās. Ministrijā atzīmē, ka pārsvarā Latvijas universitātēs iestājas tādu Eiropas valstu iedzīvotāji, kā Somija, Vācija un Zviedrija. Tomēr pat viņiem šogad var rasties grūtības, jo pēc ierašanās Latvijā viņiem nāksies pavadīt divas nedēļas pašizolācijā, raksta Lsm.lv.

Daļa augstskolu uz pašizolācijas laiku studentiem piedāvā apmesties savās dienesta viesnīcās, savukārt citi piedāvā ārzemniekiem atrisināt šo problēmu patstāvīgi.

Zināms, ka kopumā 2020. gadā Latvijas augstskolās iestājās 17 tūkstoši studentu, tas ir par 3 tūkstošiem mazāk, nekā 2019. gadā. Pērn ārzemnieku skaits no kopējā studentu skaita sastādīja 11%, šogad – tikai 5%.

Rīgas Stradiņa universitātē šogad ieskaitīti 400 ārzemnieki, kas ir par 20% vairāk, nekā pērnā gada rudenī. Tiesa, studentu skaits no trešajām valstīm ir samazinājies. Vairums iestājušos ir Vācijas un Zviedrijas iedzīvotāji.

Mācību process augstskolās sākas atšķirīgi, tā, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes studenti uzsāks mācības 5. oktobrī, savukārt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) mācību process sāksies 14. septembrī.

RTU atzīmēja, ka viņiem pieteikumu skaits no ārzemju studentiem ir krities par 50%.

Studentu asociācijas vadītāja Hanna Katarina Šoberla atzīmēja, ka daļa ārzemju studentu joprojām nav pārliecināti, vai viņi spēs atbraukt uz Latviju studēt, neskatoties uz to, ka uzsāka iestāšanās procesu augstskolās jau pandēmijas apstākļos un apzinājās, kādas grūtības viņus var sagaidīt nākotnē.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka galvenais Latvijas infektologs Uga Dumpis nosauca par galveno koronavīrusa izplatības risku valstī tieši mācību procesa sākumu.

Viņaprāt, tieši studentu dzīvesveids, viņu komunikācija savā starpā noveda pie tā, ka daudzās valstīs šobrīd ir vērojams saslimstības uzliesmojums.

Tāpat Dumpis atzīmēja, ka cer, ka iespēju robežās studenti tomēr turpinās studēt attālinātā režīmā.

47
Tagi:
augstākā izglītība, ārzemnieki, Latvija, studenti
Pēc temata
Latvijas studentu skaits samazinās, viņus aizvieto indieši un uzbeki
Igaunijas universitāte: Latvijas krievvalodīgie brauks studēt pie mums
Apgrābsta sievietes, staigā utaini: Latvijas studentus šokē kopmītņu kaimiņi no Indijas
Latvijā paliks tikai četras augstskolas: trūkst studentu
Katrs piektais medicīnas students vēlas aizbraukt prom no Latvijas

Vasarā Latvijā valdīs cikloni: tveice atcelta

7
(atjaunots 17:09 16.05.2021)
Vasarā Baltijas valstis nemocīs nogurdinosā tveice, kas, saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, klās Dienvideiropu. Latviju, Lietuvu un Igauniju gaida vēsums un lietus.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Amerikāņu kompānijas "AccuWeather" meteorologu prognozes liecina, ka vasarā Baltijas valstis, Skandināvija un Polija nonāks ciklonu varā, tāpēc karstums nav sagaidāms, vēsta Mixnews.lv.

Laikā, kad Dienvideiropa cietīs no sausuma, cikloni ziemeļos bloķēs siltā gaisa plūsmas no dienvidiem un nesīs lielu daudzumu nokrišņu.

Meitenes bauda silto laiku Kopenhāgenā
© REUTERS / Liselotte Sabroe/Ritzau Scanpix

Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs Latvijā maijā un jūnijā sola nepavisam ne vasarīgas temperatūras, bieži vien – zem šiem mēnešiem atbilstošās normas. Tuvāko divu nedēļu laikā sagaidāms bagātīgs lietus. Jūlijā nokrišņu daudzums atbildīs ilggadējam vidējam rādītājam.

Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nesniedz nekādas optimistiskās prognozes. Tā speciālisti uzskata, ka jūnijs būs daudz vēsāks nekā pērn, toties jūlijs, iespējams, būs siltāks.

Atgādinasim, ka no šīsdienas Latvijā sākas peldsezona. Tomēr iedzīvotājus brīdina: būtu vērts pagaidīt, līdz ūdens temperatūra tilpēs pacelsies vismaz līdz +18 grādiem.

7
Tagi:
laiks, klimats
Pēc temata
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Meteoroloģe: ziema Latvijā kļūs īsāka
Katastrofāls megacunami: pie kā novedīs ledāju kušana Aļaskā
Sasilšanai beigas? Zinātnieks pastāstīja, kas notiek ar Golfa straumi

Mājokļa noma Latvijā pandēmijas laikā: mainījušas cenas, kas gaidāms nākotnē

12
(atjaunots 15:06 16.05.2021)
Īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%, jaunceltnēs – par 19%.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Covid-19 pandēmijas laikā dzīvokļu īres maksa jaunceltnēs kritusies par 19%, paziņoja pakalpojumu sniedzējs nekustamo īpašumu jomā – uzņēmums "Colliers". Dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pandēmijas sākumā pieauga par 65%, vēsta Тvnet.lv.

Uzņēmuma direktora vietniece Agija Vērdiņa pastāstīja, īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%.

Vidējais īres maksas apmērs jaunceltnēs sastāda 12,2 eiro par kvadrātmetru mēnesī, dažkārt var sasniegt 15 eiro par kvadrātmetru. Vidējā īres maksa renovētajās mājās – 9,4 eiro par kvadrātmetru, citās mājās – 7,4 eiro par kvadrātmetru.

Kopumā 11% nomas tirgū piedāvāto dzīvokļu atrodas jaunceltnēs, 54% - renovētajās majās, 34% - citās mājās.

Pēc Covid-19 pandēmijas sākuma dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pieaudzis par 65%, jo tūristu plūsmas sarukuma un īstermiņa tirgū iepriekš bijušo dzīvokļu cenu pieauguma tempu lejupslīdes dēļ tie tiek piedāvāti ilgtermiņā nomai. Tomēr šogad piedāvājums krities, atzīmēja Vērdiņa.

Pērn Rīgā uzbūvētas tikai divas nomas ēkas. Patlaban Rīgā ir apmēram 175 mājas ar aptuven 5500 iznomājamiem dzīvokļiem.

Iepriekš SEB banka organizēja aptauju jautājumā par iedzīvotāju cerībām uz mājokļu cenām. Vairāk nekā 42% respondentu gaida nekustamo īpašumu cenu pieaugumu šogad. Un cenu krišanos cer tikai 14,5% respondentu, 25,4% prognozē stabilitāti.

SEB bankas ekonomists Gatis Gašpuitis, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas radītā krīze nav tik smaga, kā bija gaidīts, turklāt daudzu iedzīvotāju finansiālais stāvoklis pēdējos gados pat uzlabojies. Nekāda "burbuļa" nekustamo īpašumu tirgū nav, un mājokļu cenu krišanās nav sagaidāma.

12
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija
Pēc temata
Latvijā sadārdzināsies nekustamo īpašumu darījumi: kā to ietekmēs jaunā apdrošināšana
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Kapi mājas vietā: Valsts kontrole pieķērusi Rīgas domi nevīžībā
Dzīvokļu cenas sērijveida mājās turpina pieaugt