Lidosta Rīga, foto no arhīva

Rīgas lidosta sūdzas par reisu zemo piepildījumu

24
(atjaunots 22:44 09.09.2020)
Lai gan dažos maršrutos lidojumi tika atjaunoti un atkal parādījusies iespēja ceļot, daudzi cilvēki tomēr nesteidz lidot uz citām pilsētām.

RĪGA, 10. septembris – Sputnik. Lidostas "Rīga" Aviācijas pakalpojumu un biznesa attīstības departamenta direktore Liene Freivalde paziņoja, ka pagājušajā nedēļā lidmašīnu reisu vietu piepildījums būtiski krities, raksta jauns.lv. Salīdzinājumam: jūlijā lidmašīnu piepildījums sastādīja 50%, savukārt 2019. gadā vidēji šajā laikā tā sastādīja 70-80%.

Pēc viņas sacītā, vietu piepildījums samazinājies līdz 38%. Pašlaik no lidostas tiek īstenoti lidojumi uz 51 pilsētu 24 valstīs. Pirms dažām dienām Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic atjaunoja lidojumus vēl uz 9 pilsētām: Prāgu, Amsterdamu, Briseli, Dublinu, Vīni, Cīrihi, Lisabonu, Gēteborgu un Reikjavīku.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas Ministru kabinets nolēma atļaut gaisa satiksmi ar valstīm, kurās 14 dienu saslimstības rādītājs divas reizes pārsniedz vidējo ES rādītāju (16 uz 100 000), tomēr pēc ierašanās no šīm valstīm būs obligāta divu nedēļu pašizolācija.

Patlaban Latvijai ir atvērta gaisa satiksme ar valstīm, kurās ES vidējais saslimstības rādītājs nepārsniedz 25.

Latvijā joprojām ievērojama daļa inficēto ir ceļotāji, tie ir 33% gadījumu. Visbiežāk tie ir saistīti ar atgriešanos no Lielbritānijas, Ukrainas, Krievijas, Igaunijas un Francijas.

Pašlaik Latvijā ir jāievēro pašizolācija pēc atgriešanās no sekojošām ES un EEZ valstīm (pēdējo 14 dienu laikā Covid-19 saslimstības rādītājs pārsniedza 16 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju): Slovēnija, Slovākija, Itālija, Spānija, Andora, Luksemburga, Malta, Rumānija, Monako, Horvātija, Francija, Beļģija, Nīderlande, Šveice, Austrija, Lihtenšteina, Čehija, Zviedrija, Islande, Īrija, Portugāle, Grieķija, Polija, Bulgārija, Dānija, Lielbritānija, Vācija, Kipra.

24
Tagi:
pasažieru pārvadājumi, Latvija, lidosta Rīga
Pēc temata
Latvija atļāva lidojumus uz dažām valstīm no "sarkanā saraksta"
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Eirodeputāts: izņemot Igauniju un Latviju, neviens neatceļ avioreisus
Rinkēvičs: Latvijas iedzīvotāji brauc uz ārzemēm ar risku "iesprūst" tur

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

15
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

15
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

17
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

17
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem