Invalīdu ratiņos, foto no arhīva

Valsts kļūda: cilvēks ar invaliditāti aizstāvēja tiesības uz pensiju Augstākajā tiesā

63
(atjaunots 12:30 09.09.2020)
Politiķi pūlējās stimulēt cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, taču viņu lēmuma rezultātā invalīds zaudējis tiesības uz pensiju. Apgabaltiesai šķita, ka tāds iznākums ir likumīgs, tomēr Augstākā tiesa tai nepiekrita.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Cilvēks ar invaliditāti uzvarējis tiesā valsti un aizstāvējis tiesības saņemt invaliditātes pensiju. Augstākā tiesa atcēlusi šai personai nelabvēlīgo apgabaltiesas spriedumu šajā lietā.

Augstākās tiesas Senāts atzina, ka konkrētajā gadījumā valsts kļūdas rezultātā par cilvēku viņa nodarbinātības laikā nebija veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Lietas nianses atklāja Neatkarīgā.

Strādāja, taču nebija apdrošināts

Prasību tiesā iesniedza persona ar invaliditāti kopš bērnības. Trīs gadus – no 1998. gada 3. oktobra līdz 2000. gada 6. oktobrim – viņš strādāja kādā Rīgas skolā. No 2006. gada 1. janvāra viņš saņēma invaliditātes pensiju. Pie tam viņš vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā un lūdza piešķirt invaliditātes pensiju par darbu Rīgas skolā, bet VSAA 2016. gada aprīlī lūgumu noraidīja, norādot, ka personas apdrošināšanas stāžs ir mazāks par trīs gadiem, tāpēc neizpildās nepieciešamie priekšnoteikumi invaliditātes pensijas piešķiršanai.

Tas ir pamatots ar to, ka laika posmu no 1998. gada janvāra līdz 2000. gada oktobrim nevar ieskaitīt viņa apdrošināšanas stāžā, jo saskaņā likumu par valsts sociālo apdrošināšanu darba ņēmēji, kuriem ir pirmā vai otrās grupas invaliditāte, netika pakļauti invaliditātes apdrošināšanai.

Faktiski sanāca tā, ka tikai tādēļ, ka gados, kad cilvēks strādāja, spēkā bija norma, kas atņēma viņam tiesības būt sociāli apdrošinātam un vēlāk izmantot iespēju pieteikties invaliditātes pensijai. Persona vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par invaliditātes pensijas piešķiršanu.

Lemj politiķi

Administratīvā apgabaltiesa 2017. gadā ar savu spriedumu personas pieteikumu noraidīja. Arī šis spriedums ir interesants, jo tajā tiesa norāda, ka strīdus normas jēga ir saistīta ar to, ka persona, kura jau ir pirmās vai otrās grupas invalīds, nevar sevi apdrošināt pret invaliditātes risku, jo šis risks jau ir iestājies.

"Nav pamata uzskatīt, ka šī norma aizskar pieteicēja cilvēktiesības, un nav izšķirošas nozīmes tam, ka vēlākā laika posmā personas ar invaliditāti kā darba ņēmēji tika pakļauti invaliditātes apdrošināšanai," teikts apgabaltiesas lēmumā.

Persona to vēlāk pārsūdzēja, uzskatot, ka viņa cilvēktiesības ir pārkāptas.

No apgabaltiesas sprieduma izriet, ka likumdevēji paredz citādu tiesisko regulējumu, ņemot vērā politiskās nostādnes un budžeta iespējas (un tas ir pieņemami), kā rezultātā līdzīgos apstākļos esoši cilvēki ar invaliditāti var nonākt nevienlīdzīgā situācijā. Visādā ziņā apgabaltiesa nesaskatīja vienlīdzības principa pārkāpumu lēmumā atteikt piešķirt invaliditātes pensiju.

Lieta būs jāpārskata

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments atcēla personai ar invaliditāti nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Senāts atzina, ka konkrētajā gadījumā cēlonis tam, ka par pieteicēju viņa nodarbinātības laikā nebija veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai, ir valsts kļūda ‒ valsts izveidotais Satversmei neatbilstošais tiesiskais regulējums, kas pašlaik atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam jau ir atzīts par spēkā neesošu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Augstākās tiesas pārstāve Baiba Kataja atgādināja, ka Senāts šajā lietā vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā par lietā piemērojamo tiesību normu, kas bija liegusi personām ar invaliditāti būt apdrošinātām pret invaliditātes risku. Satversmes tiesa atzina šo normu par neatbilstošu Satversmei.

Satversmes tiesa piekrita Senātam, ka personas ar jau esošu invaliditāti ir īpaši pakļautas veselības stāvokļa pasliktināšanās draudiem un tādēļ tām vēl jo vairāk ir nozīmīgs iepriekšējā ienākumu apjoma atvietojums invaliditātes riska iestāšanās gadījumā. Satversmes tiesa atzina, ka likumdevēja vēlme ar strīdus regulējumu veicināt personu ar invaliditāti nodarbinātību un atbrīvot šīs personas no nevajadzīgiem apdrošināšanas maksājumiem netika īstenota tiesiski un personām ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti tika nepamatoti atņemtas tiesības uz tām piemērojamu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu.

Augstākā tiesa uzskata, ka konkrētā cilvēka gadījumā taisnīguma prasībām atbilstošs risinājums būtu visa nostrādātā laika ieskaitīšana apdrošināšanas stāžā, turklāt, lai to darītu, nav nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, jo pietiekams pamats tam ir par strīdus normu pieņemtais Satversmes tiesas spriedums. Apstāklis, ka par pieteicēju viņa nodarbinātības laikā netika maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, konkrētajā gadījumā nevar būt šķērslis, lai pieteicējam atzītu tiesības uz invaliditātes pensiju.

63
Tagi:
pensija, Latvija
Pēc temata
Tiesībsargs: Latvijā invalīdiem nākas izvēlēties – mirt bada nāvē vai nosalt
Saeima atteicās segt pensiju piegādi 80 gadu sasniegušajiem un invalīdiem
Latvijas darba devēji varēs netraucēti atlaist no darba invalīdus
Eurostat: invalīdu skaits Latvijā sastāda 41% iedzīvotāju
Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

26
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

26
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Pēteris Šmidre

Pēteris Šmidre: Latvijai noteikti jāatgūst Krievijas kravu tranzīts

23
(atjaunots 18:30 15.05.2021)
Ekonomikas ministra kandidāts Pēteris Šmidre intervijā Sputnik Latvija pastāstīja, kādos apstākļos piekritis pieņemt piedāvājumu, un komentēja jautājumu par Krievijas kravu tranzīta atgūšanu.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Uzņēmējs Pēteris Šmidre, ko partija KPV LV izvirzījusi ekonomikas ministra postenim, intervijā aģentūras Sputnik žurnālistam Maratam Kasemam pastāstīja, ka par posteņa piedāvājumu ilgi nav domājis, taču tūlīt piebilda, ka nevēlas pārstāvēt nekādu partiju, bet viņa darbības plānu postenī jāsaskaņo un jāatbalsta visām frakcijām.

"Principā, es domāju, un, kad iepriekš mani reiz uzaicināja pastrādāt politikā, teicu apmēram tā: es, protams, varētu piekrist, tikai ne piedalīties politiskajās batālijās. Ja būtu kāda vieta saimnieciskai darbībai, saistīta ar ekonomiku, es droši vien piekristu. Laikam tāpēc mani kaut kad kaut kur atcerējās.

Par piedāvājumu ieņemt ekonomikas ministra posteni ilgi nešaubījos, tikai uzreiz piebildu, ka, pirmkārt, negribu būt kādas politiskās partijas pārstāvis, gribu strādāt šajā amatā kā speciālists. Otrs jautājums – protams, man būs savs darbības plāns, varbūt ne viss plāns, bet kaut kāda daļa, kas jāsaskaņo ar visām frakcijām, - tad man ir jēga kaut ko darīt. Ja es sastādīšu savu plānu, un koalīcija to neatbalstīs, droši vien, man šajā postenī nekas nav darāms," teica Šmidre.

Uzņēmējs uzskata, ka šodien Latvijā jārisina vesela virkne jautājumu, lai ekonomika attīstītos.

"Kā mainīt pašreizējo situāciju, lai tā būtu labvēlīgāka ekonomikai. Ļoti daudzas pozīcijas šobrīt organizētas tā, ka tās vienkārši bremzē ekonomiku," atzīmēja Šmidre.

Noslēgumā ministra kandidāts komentēja Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības, it īpaši kravu tranzīts, kas pēdējā laikā ir būtiski samazinājies.

"Neviens ekonomists jums neteiks, ka tranzītu atjaunot nevajag. Noteikti vajag. Starp citu, nedomāju, ka lēmums apiet mūs bija īpaši politisks. Krievijā noteiktas aprindas ar prieku iztērēja kapitālus valsts līdzekļus ostu celtniecībai un tā tālāk. Protams, bija problēmas no mūsu puses. Tomēr šodien jautājums ir par to, ka nevar neņemt vērā mūsu savstarpējo attiecību stāvokli," konstatēja Šmidre.

23
Tagi:
tranzīts, ekonomika
Pēc temata
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija
Mazāk ogļu, vairāk graudu: kā jaunajos apstākļos darbojas Latvijas ostas
Politiķis: Krievija var atstāt Latviju bez kravām no Indijas un Ķīnas
Bijušais satiksmes ministrs: būtu labāk ostas likvidēt, vilcienus – sazāģēt