Водопроводный кран

Ūdens cena Rīgā neizbēgami celsies: par ko nāksies maksāt vairāk

77
(atjaunots 13:30 30.09.2020)
Grūti iedomāties mūsu ikdienas dzīvi bez ūdens, tas ir nepieciešams katru dienu, tāpēc, savukārt, ir kļuvis par milzīga biznesa segmenta svarīgu elementu.

RĪGA, 9. septembris – Sputnik. Gadās tādi valdības dokumenti, par ko nekādi neteiksi – pārlieku daudz ūdens. Vakar Latvijas Ministru kabinets izskatīja zemkopības ministra Kaspara Gerharda sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā izvērtētas valsts darbības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvām dzeramā ūdens jautājumā.

Vai var kādu malciņu bez maksas?

Ūdens, kas nepieciešams, ik dienas, ik stundas, veido milzīgu biznesa segmentu, stāsta avīze "Segodņa". Līdz 2030. gadam 28 ES valstīs papildus tiks iztērēt 289 miljardi eiro ūdens apgādei un kanalizācijai. Brisele vērtē, ka 95% ES iedzīvotāju ir nodrošināti ar ūdeni un spēj to apmaksāt. Problēmas vērojamas Rumānijā un Bulgārijā. Grūtības izjūt arī Latvija līdz ar Poliju un Portugāli, tomēr risina tās. Republikā ūdens tiek piegādāts ar 1280 centralizēto sistēmu palīdzību, 90% no kurām ir mazas (līdz 100 kubikmetri diennaktī). Pērn ūdensvads bija nodrošināts 93,9% mājsaimniecību valstī. Vairāk nekā 130 vietās ir bezmaksas piekļuve dzeramajam ūdenim. Pārskatā teikts, ka glāze ūdens bez maksas restorānā pagaidām nav obligāts, taču pieejams pakalpojumus. Būtu labi atsaukt atmiņā arī nacionālā aviopārvadātāja lidmašīnas – arī tajās nenāktu par ļaunu Eiropā pieņemtā prakse – bezmaksas ūdens...

Glāze ūdens. Foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

Tagad liela uzmanība jāpievērš ūdens kvalitātei. Piemēram, Vides monitoringa programmā 2014.-2020. gg. Latvijā tika nodrošināts radioaktīvo vielu monitorings dzeramajā ūdenī. Ar EK atbalstu hlorātu un hlorīdu saturs ūdenī tiks samazināts trīskārt no Pasaules veselības organizācijas maksimālajām pieļaujamajām normām. Uzmanība tiks pievērsta arī bisfenolam – bīstamai vielai, kas rodas, sairstot sadzīves plastmasai.

Cīņā ar bioloģisko apdraudējumu lielākā vērība tiks veltīta legionellai. Šis patogēns izplatās karstā ūdens padeves sistēmās un apdraud veselību, ieelpojot to līdz ar ūdens pilieniem, piemēram, dušā. Latvijā izdevumi tās monitoringam pieaugs par 30%, un tas radīs papildu izdevumus atbilstošajiem saimniekojošajiem subjektiem.

Kam ir bīdatslēga

Ūdens Latvijā tagad būs pakļauts trim resoriem – Zemkopības ministrijai, Veselības ministrijai un Vides un reģionālās attīstības ministrijai. Centrālais ūdens kontroles institūts – Zinātņu akadēmijai pakļautais valsts uzņēmums BIOR, un valsts pienākums ir informēt patērētājus gan par ūdens piegādātāju statusu, gan par monitoringa un dezinfekcijas datiem, noplūdēm, riska parametriem utt.

Šajā ziņā darba ir gana daudz, jo, saskaņā ar EK datiem, kopā savienībā 23% dzeramā ūdens pazūd padeves procesā. PVO konstatēja, ka noplūde no ūdensvada gandrīz vienmēr nes mikrobioloģiskā piesārņojuma risku.

Pastāv arī problēmas ekonomiskais aspekts: ne vienmēr tiek nodrošināta ūdens pakalpojumu sniedzēju finansiālā ilgtspēja, un tas bieži noved pie nepietiekamiem ieguldījumiem ūdens padeves infrastruktūras uzturēšanā.

Lai izpildītu visas ES ieceres, nodrošinot kvalitatīvu un netraucētu iespēju remdēt slāpes, nāksies ieguldīt lielu naudu Latvijas ūdensvados. Un Eiropas dzeršanas un mazgāšanās standartus, acīmredzot, apmaksās patērētāji.

77
Tagi:
cenas, ūdens, Rīga
Pēc temata
Vai Covid-19 var izplatīties ar ūdeni: Latvijas zinātnieki atskaitās par pētījumu
Cīņa par ekoloģiju: Latvijā startējusi akcija "Dod riepām otru dzīvi"
Jauns uzliesmojums? Daudzdzīvokļu mājas ūdensvadā atrasta bīstama baktērija
Latvija ar augstajiem "ekoloģiskajiem" nodokļiem atvēl vides aizsardzībai 0,6% IKP

Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā

5
(atjaunots 16:42 05.12.2020)
Alkoholu, zobu sukas un automašīnu eļļu brīvdienās būs iespējams nopirkt tikai interneta veikalos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ierobežojumi tirdzniecībai brīvdienās attiecas uz degvielas uzpildes stacijām, taču ne interneta veikaliem, informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Didzis Bruklītis preses konferencē.

Ierobežojošo pasākumu saraksts, ko Ministru kabinets pieņēmis šonedēļ, paredz, ka brīvdienās aizliegts strādāt visiem veikaliem, izņemot pārtikas produktu, kā arī pirmās nepieciešamības preču (medikamenti, higiēnas preces) tirdzniecības vietas.

Ekonomikas ministrija paskaidroja, ka "higiēnas preču" kategorija ietver šampūnus, mutes dobuma higiēnas līdzekļus, zobu sukas, ziepes, ķermeņa mazgāšanai paredzētus līdzekļus, tualetes papīru, kabatlakatiņus, kosmētiskās salvetes, dvieļus, galda salvetes, ieliktņus, tamponus, pamperus un sejas maskas.

Tirdzniecības aizliegums attiecas arī uz DUS. Brīvdienās un svētku dienās nebūs iespējams nopirkt auto kopšanas līdzekļus – šajā periodā DUS tirgos tikai degvielu, pārtikas preces un higiēnas preces. Aizliegums attiecas arī uz tādām precēm, kā, piemēram, stiklu mazgāšanas līdzeklis un autoeļļa.

Tomēr tirdzniecība internetā nav aizliegta – brīvdienās tiešsaistē iespējams nopirkt preces, kuru pārdošana veikalos aizliegta, arī alkoholu un cigaretes.

Domājams, šis lēmums dāvās papildu stimulu interneta tirdzniecības sektora attīstībai valstī. Jau pavasarī, ārkārtējās situācijas režīma darbības pirmajās dienās Latvijā bija vērojams straujš pārtikas preču tirdzniecības uzplaukums internetā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka salīdzinājumā ar pērno gadu par 9% pieaudzis cilvēku skaits, kuri pirkuši preces un pakalpojumus internetā (62,8%). Internetā visbiežāk pirka apģērbu, apavus un aksesuārus (45,4%), datorus, planšetdatorus, mobilos tālruņus vai to aksesuārus (28%), sadzīves tehniku (27,8%).

Aptauja, ko pasta pakalpojumu operators Omniva organizēja oktobrī, apliecināja, ka šogad gandrīz puse (45%) iedzīvotāju plāno nopirkt Ziemassvētku dāvanas internetā.

5
Tagi:
ierobežojumi, internets, tirdzniecība, ministru kabinets
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji cieš no krāpnieku darbībām, kuri krāpšanas nolūkos izmanto Covid-19
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos
Aldis Gobzems

"Patiesi idioti vai arī viņiem par to maksā?" Gobzems kritizē valdību un iedzīvotājus

27
(atjaunots 16:01 05.12.2020)
Saeimas deputāts Aldis Gobzems nosaucis valdības lēmumus par "debīliem", tos, kuri tiem seko – par līdzskrējējiem, un prognozējis, ka viss beigsies ar masu nemieriem.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Masu nemieri Latvijā – lūk, pie kā var novest valdības "debīlie" lēmumi, uzskata Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Iepriekš viņš paziņoja, ka viņu nevajagot glābt no Covid-19, ja viņš saslims, kā arī aicināja atcelt masku obligāto valkāšānu. Šajā kontekstā viņu atzina par vainīgu deputāta ētikas pārkāpumos, un politiķis pat saņēma sodu – rakstisku aizrādījumu.

Oktobrī Gobzems organizēja Rīgā protesta akciju, kurā piedalīties aicināja visus, kas neapmierināti ar varu Latvijā. Savukārt tagad viņš saplosījis lupatlēveros valdības lēmumus par ierobežojumiem ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību un paziņojis, ka masu nemieri vairs nav aiz kalniem. Vienlaikus politiķis apšaubīja savu kolēģu spējas. Savas pārdomas par minētajiem jautājumiem Gobzems publicējis mikroblogā Twitter.

"Es patiesi nevaru saprast, vai tie varas  līdzskrējēji ir patiesi idioti un neko neredz un nesaprot vai arī viņiem par to maksā. Nu kā var neredzēt, ka tuvojas masu nemieri. Kā var neredzēt, ka tiek pieņemti debīli lēmumi? Kā var neredzēt, ka valsti vada nulles?" deputāts pieminēja vairākus jautājumus, kas viņam neliek mieru.

​Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem. Tagad to skaits pārsniedzis 25 tūkstošus.

Savukārt izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus. Viņš bija īpaši sašutis par saimniecības preču veikalu slēgšanu brīvdienās.

Virkne pretenziju izskanēja arī par citiem ierobežojumiem, kuru mērķis ir apturēt koronavīrusa izplatību – tos valdība ieviesusi no 3. decembra. Cita starpā pieņemtas stingrākas sanitārās prasības veikalu, skolu, slimnīcu un kultūras iestāžu darbam, aizsargmaskas tagad jāvalkā jebkurās telpās, izņemot mājokli.

27
Tagi:
Aldis Gobzems, ierobežojumi, ārkārtējā situācija
Pēc temata
"Man, latvietim, bija kauns": Gobzems pastāstīja, par ko nākas sarkt Latvijā
Veselības ministrija man nav noteicējs: Gobzems paskaidroja, kāpēc nevalkā masku
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā