Ūdens krāns, foto no arhīva

Ūdens cena Rīgā neizbēgami celsies: par ko nāksies maksāt vairāk

70
(atjaunots 11:40 09.09.2020)
Grūti iedomāties mūsu ikdienas dzīvi bez ūdens, tas ir nepieciešams katru dienu, tāpēc, savukārt, ir kļuvis par milzīga biznesa segmenta svarīgu elementu.

RĪGA, 9. septembris – Sputnik. Gadās tādi valdības dokumenti, par ko nekādi neteiksi – pārlieku daudz ūdens. Vakar Latvijas Ministru kabinets izskatīja zemkopības ministra Kaspara Gerharda sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā izvērtētas valsts darbības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvām dzeramā ūdens jautājumā.

Vai var kādu malciņu bez maksas?

Ūdens, kas nepieciešams, ik dienas, ik stundas, veido milzīgu biznesa segmentu, stāsta avīze "Segodņa". Līdz 2030. gadam 28 ES valstīs papildus tiks iztērēt 289 miljardi eiro ūdens apgādei un kanalizācijai. Brisele vērtē, ka 95% ES iedzīvotāju ir nodrošināti ar ūdeni un spēj to apmaksāt. Problēmas vērojamas Rumānijā un Bulgārijā. Grūtības izjūt arī Latvija līdz ar Poliju un Portugāli, tomēr risina tās. Republikā ūdens tiek piegādāts ar 1280 centralizēto sistēmu palīdzību, 90% no kurām ir mazas (līdz 100 kubikmetri diennaktī). Pērn ūdensvads bija nodrošināts 93,9% mājsaimniecību valstī. Vairāk nekā 130 vietās ir bezmaksas piekļuve dzeramajam ūdenim. Pārskatā teikts, ka glāze ūdens bez maksas restorānā pagaidām nav obligāts, taču pieejams pakalpojumus. Būtu labi atsaukt atmiņā arī nacionālā aviopārvadātāja lidmašīnas – arī tajās nenāktu par ļaunu Eiropā pieņemtā prakse – bezmaksas ūdens...

Glāze ūdens. Foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

Tagad liela uzmanība jāpievērš ūdens kvalitātei. Piemēram, Vides monitoringa programmā 2014.-2020. gg. Latvijā tika nodrošināts radioaktīvo vielu monitorings dzeramajā ūdenī. Ar EK atbalstu hlorātu un hlorīdu saturs ūdenī tiks samazināts trīskārt no Pasaules veselības organizācijas maksimālajām pieļaujamajām normām. Uzmanība tiks pievērsta arī bisfenolam – bīstamai vielai, kas rodas, sairstot sadzīves plastmasai.

Cīņā ar bioloģisko apdraudējumu lielākā vērība tiks veltīta legionellai. Šis patogēns izplatās karstā ūdens padeves sistēmās un apdraud veselību, ieelpojot to līdz ar ūdens pilieniem, piemēram, dušā. Latvijā izdevumi tās monitoringam pieaugs par 30%, un tas radīs papildu izdevumus atbilstošajiem saimniekojošajiem subjektiem.

Kam ir bīdatslēga

Ūdens Latvijā tagad būs pakļauts trim resoriem – Zemkopības ministrijai, Veselības ministrijai un Vides un reģionālās attīstības ministrijai. Centrālais ūdens kontroles institūts – Zinātņu akadēmijai pakļautais valsts uzņēmums BIOR, un valsts pienākums ir informēt patērētājus gan par ūdens piegādātāju statusu, gan par monitoringa un dezinfekcijas datiem, noplūdēm, riska parametriem utt.

Šajā ziņā darba ir gana daudz, jo, saskaņā ar EK datiem, kopā savienībā 23% dzeramā ūdens pazūd padeves procesā. PVO konstatēja, ka noplūde no ūdensvada gandrīz vienmēr nes mikrobioloģiskā piesārņojuma risku.

Pastāv arī problēmas ekonomiskais aspekts: ne vienmēr tiek nodrošināta ūdens pakalpojumu sniedzēju finansiālā ilgtspēja, un tas bieži noved pie nepietiekamiem ieguldījumiem ūdens padeves infrastruktūras uzturēšanā.

Lai izpildītu visas ES ieceres, nodrošinot kvalitatīvu un netraucētu iespēju remdēt slāpes, nāksies ieguldīt lielu naudu Latvijas ūdensvados. Un Eiropas dzeršanas un mazgāšanās standartus, acīmredzot, apmaksās patērētāji.

70
Tagi:
cenas, ūdens, Rīga
Pēc temata
Vai Covid-19 var izplatīties ar ūdeni: Latvijas zinātnieki atskaitās par pētījumu
Cīņa par ekoloģiju: Latvijā startējusi akcija "Dod riepām otru dzīvi"
Jauns uzliesmojums? Daudzdzīvokļu mājas ūdensvadā atrasta bīstama baktērija
Latvija ar augstajiem "ekoloģiskajiem" nodokļiem atvēl vides aizsardzībai 0,6% IKP

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

11
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

11
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

2
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

2
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus