Covid-19 testi, foto no arhīva

Ekonomists: Latvijas valdībai būtu jāsagatavo mūs jaunajam Covid-19 vilnim

29
(atjaunots 23:55 08.09.2020)
Iedzīvotāji uzskata, ka Covid-19 pandēmija ir gandrīz beigusies un nākotnē viss būs kārtībā, taču tā nav, brīdināja ekonomists.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Latvijas valdība pārlieku optimistiski vērtē situāciju Covid-19 jomā valstī, norādīja Latvijas nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, ekonomists Ainis Dābols radio Baltkom ēterā.

Viņš atgādināja, ka pandēmija nenoklust, un tās ietekme dažādās dzīves jomās būs ļoti liela.

"Ja paskatīsimies uz Eiropas un pasaules karti, kļūs skaidrs, ka nekas nav beidzies, viss tikai sākas. Mēs nevaram būt neatkarīgi savā ekonomikā, jo mums nav savu resursu, mēs nevaram būt vieni ekonomiski. Viss, kas saistīts ar šo pandēmiju, mūs ietekmēs tieši. Domājams, būs ierobežojumi gan skolās, gan darbā. Cik zinu, virkne uzņēmumu un skolu jau strādā attālināti, ir noteikta izglītības programma, tātad mēs tam gatavojamies," viņš teica.

Dābols piebilda, ka, daudzi iedzīvotāji ir pārliecināti – Covid-19 briesmas ir garām, tāpēc valdībai nāktos aktīvāk gatavot cilvēkus jaunam slimības vilnim.

"No valdības puses es teiktu iedzīvotājiem, ka vajag gatavoties vēl labāk, vēl nopietnāk, jo pēc atvaļinājumiem neviens vēl skaidri nesaprot, kas notiek, domā, ka viss būs labi," viņš atzīmēja.

Vakar ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs iesniedza valdībā ierosinājumu palielināt Covid-19 saslimstības slieksni, pieņemot lēmumus par valstīm, pēc kuru apciemojuma Latvijā jāievēro pašizolācija, bet nākamnedēļ Veselības ministrija varētu ierosināt pašizolācijas termiņa saīsināšanu līdz 10 dienām pašreizējo 14 dienu vietā.

29
Tagi:
Latvija, ekonomika, koronavīruss
Pēc temata
Nosaukta summa, kas būs vajadzīga pasaules ekonomikas atjaunošanai pēc Covid-19
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Latvijas Ekonomikas ministrija veikusi ilgtermiņa prognozes par pieprasītākajām profesijām
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

7
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

7
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

22
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

22
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā