Par pazudušu tranzīta kravu samaksāts no budžeta: vainīgie nav atrasti

46
(atjaunots 18:17 08.09.2020)
Saeimas Korupcijas apkarošanas komisijas tagadējais priekšsēdētājs iepriekšējā amatā slēdza lietu par augstu stāvošu muitnieku pilvaru pārsniegšanu, lai ari valstij bija nodarīts liels zaudējums. Savu lēmumu viņš pamatoja ar VID spiedienu un prokuratūras pasivitāti.

RĪGA, 8. septembris — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) bieži stāsta, ka aizturēti grupējumu locekļi, kas krāpušies ar nodokļiem. Retāk runa ir par aizturētiem inspektoriem un muitniekiem. Tādu lietu iznākums bieži ir miglā tīts. 2015. gada pavasarī VID ziņoja, ka aizturēti trīs augstu stāvoši muitas ierēdņi lietā par pilnvaru pārkāpšanu un zaudējumu nodarīšānu valstij aptuveni 100 tūkstošu eiro apmērā. Raidījums Nekā Personīga noskaidroja, ka lieta izgāzusies.

Visi trīs reabilitēti, viņiem samaksātas kompensācijas, viņi atjaunoti augstajos amatos muitā. Izmeklēšanas gaita rada aizdomas, ka VID struktūras savas intereses vērtē augstāk par valsts interesēm.

Labsirdīgie ierēdņi

Lieta tika ierosināta pēc tam, kad SIA "Tranzīta termināls" muitas noliktavā Ilzenes ielā 18 ieradās Muitas policija. Tās darbinieki meklēja no Ķīnas importētas apģērbu un apavu kravas. Bija aizdomas, ka tās jau nelikumīgi ir nonākušas tirgū, nesamaksājot muitas nodevās simtiem tūkstošus.

Kravas bija deklarētas uz Latvijas robežas – ES ārējās robežas. Muitas nodevas samaksu Eiropas budžetā garantēja Latvijas valsts. Precēm neskartām bija jāatrodas firmas "Tranzīta terminals" teritorijā.

Policija konstatēja, ka noliktavas ir tukšas. Sešas no meklētajām kravām pēc dokumentiem nupat bija izvestas tranzītā uz Lietuvu. Pēdējās deklarācijas bija noformētas dažas stundas pirms policijas ierašanās.

Lai varētu izlaist preces tranzītā, muitas noliktavai vajadzīgs galvotājs. Tā pienākums ir pārliecināties, ka preces iekrauj transportā un tas ir noplombēts. No tā brīža galvotājs atbild, ka neatmuitotās preces nepazudīs un muita nodevas saņems. Par "Tranzīta termināla" sešām kravām galvoja muitas brokeru firma "Compass Transit". Tā galvoja par Ķīnas apģērbu un apavu kravām, ko izlaida tranzītā. Pēc Eiropas muitas kodeksa tai bija jānomaksā muitas nodeva – 99 500 eiro.

Nav zināms, kāpēc "Compass Transit" nepārbaudīja kravu, bet firma to neizdarīja, un tai bija jāmaksā par neeksistējošu kravu. Taču firma maksāt negribēja un palūdza muitas vadībai anulēt deklarācijas. Iesniegumā firma žēlojās, ka to piemānījusi muitas noliktava. Muitnieki izrādījās ļoti žēlsirdīgi un atbrīvoja firmu no gandrīz 100 tūkstošu eiro maksāšanas.

Lēmumu par tranzīta deklarāciju anulēšanu pieņēma trīs muitas amatpersonas. Arī Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieks Aivars Eglītis un Tranzīta un eksporta kontroles daļas vadītājs Juris Āzers.

Mazs cilvēciņš

Neviena no notikumā iesaistītajām firmām nodevu nesamaksāja, tāpēc muita parādu Eiropas budžetam samaksāja no Latvijas nodokļu maksātāju naudas.

Eiropas Muitas kodekss ļauj anulēt muitas deklarācijas tikai izņēmuma gadījumos, bet šis tāds nebija. Tāpēc VID Iekšējās drošības pārvalde uzsāka kriminālprocesu pret trim muitas amatpersonām par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas izraisījusi smagas sekas – 100 tūkstošu zaudējumus valstij.

Izmeklēšana ilga trīs gadus. Tikmēr lēmuma pieņemšanā iesaistītos muitniekus atstādināja un pārcēla citos amatos. 2018.gada februārī izmeklētājs Juris Rancāns nolēma izbeigt kriminālprocesu, jo nevarēja pierādīt noziegumu. Īsi pēc tam viņš darbu VID Iekšējās drošības pārvaldē pameta. Tagad viņš ir Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas un vada Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.

"Man pretī kā vienam izmeklētājam bija visas muitas juridiskais resurss, kā šo lietu pamēģināt pagriezt tā, lai tā būtu norakta. Respektīvi, lai šo acīmredzamību padarītu kā ļoti apšaubāmu lietu. Un vienā brīdī tur vēl juridiskā pārvalde pieslēdzās arī ar tādu pašu uzstādījumu.

Un tad tu kā mazais cilvēks, kas esi tur, tu saproti, ja iestādei lielā līmenī nav šī vēlme ar to visu tikt galā, tu, pat būdams šis iekšējās daļas izmeklētājs, tu neko neizdarīsi.

Uzsākot lietu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, mums šis pants paredz tādu lietu kā vārdu "acīmredzami". Ko tas nozīmē – tas nozīmē, ka pilnvaru pārsniegšanai jābūt acīmredzamai," konstatēja Rancāns.

"Lai pierādītu amatpersonu lēmuma pareizību, Muitas pārvalde cīnījās sparīgi. Eiropas muitas kodekss neļāva anulēt konkrētās tranzīta deklarācijas, taču VID atsaucās uz ierobežotas pieejamības iekšējo instrukciju, kas pretlikumīgo darbību atļāva. Muita centās panākt tai parocīgu Eiropas muitas ekspertu grupas TAXUD  atzinumu. Lēmumā par lietas izbeigšanu minēts, ka šī iemesla dēļ Latvijas pārstāve ekspertiem sniegusi nepatiesu informāciju. Tāpat Muita un ieņēmumu dienesta vadība atteicās atcelt apšaubāmos lēmumus par tranzīta deklarāciju anulēšanu," viņš turpināja.

"Argumentācija, kāpēc neatcelt, bija nekāda. Vienkārši – viss paliek kā ir. Prokurors man saka, kā es varu aiziet uz tiesu, ja pats VID nav atcēlis deklarāciju anulēšanu. Bet šeit es gribētu teikt, ka šajā laikā es kā izmeklētājs arī biju pakļauts šai VID augstākajai vadībai.

Mans pienākums ir iedot viņiem juridiski kvalitatīvus argumentus un pateikt, kāpēc tas ir tā. Es to izdaru no savas puses, bet ja vadība pieņem tādu lēmumu, es to ietekmēt nevaru. Bet šeit izšķiroši divi faktori. Pirmkārt, prokuratūras pasīvā attieksme, jo, ja prokuratūra būtu gribējusi, viņa būtu varējusi VIDam iebilst. Pateikt – nē – muitas kodekss, tā procedūra ir tāda. Un juridiski šeit ir tā. Kāpēc jūs mēģināt piesaukt neatbilstošus pantus, pagriezt pa labi, pa kreisi, radīt kaut kādu neskaidrību un to visu. To varēja darīt. Otrs. Šī mūsu kultūra par katru nieku prasīt kompetentas iestādes atzinumu. Respektīvi – neticēt tam, kas ir rakstīts likumā," akcentēja tagadējais politiķis.

Nav pamata neuzticēties

Prokuratūra lietu vairākkārt pārbaudīja un respektēja Muitas argumentus. Izvērtējot visus apstākļus, prokuratūra nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu. "Ja es pareizi atceros, tad viens no lielākajiem traucēkļiem, vai kas kavēja varbūt, vai padarīja par neiespējamu konstatēt šīs noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, bija muitas darbības regulējums. Proti, tas kas bija paredzēts ārvalstu rekomendējošos normatīvajos aktos, tur direktīvās, regulās, īsti negāja kopā ar to, kas ir Latvijā noteikts, tad vēl VID iekšējā normatīvā bāze vēl kaut ko citu paredzēja. Līdz ar to nevarēja konstatēt amatpersonu darbībās ļaunprātību," pastāstīja Rīgas tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors, bijušais Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.

Tomēr Rancāns ir pārliecināts, ka ar prokuratūras pasivitāti kaut kas jādara, un plāno par to apspriesties ar jauno ģenerālprokuroru.

"Šeit ir prokuroriem vairāk jāieslēdzas, tajā skaitā šādos gadījumos, kad valsts vienkārši zaudē šos 100 tūkstošus, tas ir viena epizode. Mēs nezinām kriminālprocesus, bet man ir aizdomas, ka tādu varētu būt daudz.

Izmeklētājs ir atnācis, viņš ir visu pateicis, ka viņam vienkārši pasaka, ziniet, man tur nav kaut kādas kompetentas iestādes atzinums. Vai aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko. Un tas kriminālprocess šādi nomirst," ir pārliecināts Rancāns.

VID par izbeigto kriminālprocesu un to, vai deklarācijas drīkstēja vai nedrīkstēja anulēt, runā izvairīgi, tomēr neuzskata, ka toreiz aizdomās turētajiem ierēdņiem nevajadzētu uzticēties.

VID par, iespējams, nepatiesu ziņu sniegšanu Eiropas Komisijai ierosināta disciplinārlieta pret VID Muitas pārvaldes amatpersonu. Taču izmeklēšanā noskaidrots, ka nepatiesa informācija neesot sniegta. Arī par īpašās instrukcijas neatbilstību Eiropas likumiem atbildīgo VID nav.

Šis nav pirmais gadījums, kad VID izrādījies iejūtīgs pret firmas "Compass Transit" īpašniekiem piederošiem uzņēmumiem. 2002. gadā uzņēmuma līdzīpašnieki Sergejs Peškovs, Andrejs Kočetkovs un Oļegs Čepuļskis bija apdrošināšanas akciju sabiedrības "Baltikums" padomē.  Toreiz apdrošinātājs ieekonomēja apmēram miljons latu, kad īpaši pretimnākošs bija toreizējais VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks.  Viņu par to gan notiesāja.

Savukārt bijušais izmeklētājs Rancāns sola no panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu izņemt vārdu "acīmredzama". Tāpat viņš ir apņēmies panākt, ka žurnālistiem ir pieejami visi lietas materiāli lietās par dienesta noziegumiem, arī tajos procesos, kur personas attaisnotas. Lai mediji un sabiedrība varētu pārliecināties par izmeklētāju un prokuroru darbu.

46
Tagi:
Muita, Ģenerālprokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
VID liks darba devējiem pamatot darbinieku zemās algas
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

8
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

8
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

6
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
6
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

0
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

0