Par pazudušu tranzīta kravu samaksāts no budžeta: vainīgie nav atrasti

67
(atjaunots 18:17 08.09.2020)
Saeimas Korupcijas apkarošanas komisijas tagadējais priekšsēdētājs iepriekšējā amatā slēdza lietu par augstu stāvošu muitnieku pilvaru pārsniegšanu, lai ari valstij bija nodarīts liels zaudējums. Savu lēmumu viņš pamatoja ar VID spiedienu un prokuratūras pasivitāti.

RĪGA, 8. septembris — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) bieži stāsta, ka aizturēti grupējumu locekļi, kas krāpušies ar nodokļiem. Retāk runa ir par aizturētiem inspektoriem un muitniekiem. Tādu lietu iznākums bieži ir miglā tīts. 2015. gada pavasarī VID ziņoja, ka aizturēti trīs augstu stāvoši muitas ierēdņi lietā par pilnvaru pārkāpšanu un zaudējumu nodarīšānu valstij aptuveni 100 tūkstošu eiro apmērā. Raidījums Nekā Personīga noskaidroja, ka lieta izgāzusies.

Visi trīs reabilitēti, viņiem samaksātas kompensācijas, viņi atjaunoti augstajos amatos muitā. Izmeklēšanas gaita rada aizdomas, ka VID struktūras savas intereses vērtē augstāk par valsts interesēm.

Labsirdīgie ierēdņi

Lieta tika ierosināta pēc tam, kad SIA "Tranzīta termināls" muitas noliktavā Ilzenes ielā 18 ieradās Muitas policija. Tās darbinieki meklēja no Ķīnas importētas apģērbu un apavu kravas. Bija aizdomas, ka tās jau nelikumīgi ir nonākušas tirgū, nesamaksājot muitas nodevās simtiem tūkstošus.

Kravas bija deklarētas uz Latvijas robežas – ES ārējās robežas. Muitas nodevas samaksu Eiropas budžetā garantēja Latvijas valsts. Precēm neskartām bija jāatrodas firmas "Tranzīta terminals" teritorijā.

Policija konstatēja, ka noliktavas ir tukšas. Sešas no meklētajām kravām pēc dokumentiem nupat bija izvestas tranzītā uz Lietuvu. Pēdējās deklarācijas bija noformētas dažas stundas pirms policijas ierašanās.

Lai varētu izlaist preces tranzītā, muitas noliktavai vajadzīgs galvotājs. Tā pienākums ir pārliecināties, ka preces iekrauj transportā un tas ir noplombēts. No tā brīža galvotājs atbild, ka neatmuitotās preces nepazudīs un muita nodevas saņems. Par "Tranzīta termināla" sešām kravām galvoja muitas brokeru firma "Compass Transit". Tā galvoja par Ķīnas apģērbu un apavu kravām, ko izlaida tranzītā. Pēc Eiropas muitas kodeksa tai bija jānomaksā muitas nodeva – 99 500 eiro.

Nav zināms, kāpēc "Compass Transit" nepārbaudīja kravu, bet firma to neizdarīja, un tai bija jāmaksā par neeksistējošu kravu. Taču firma maksāt negribēja un palūdza muitas vadībai anulēt deklarācijas. Iesniegumā firma žēlojās, ka to piemānījusi muitas noliktava. Muitnieki izrādījās ļoti žēlsirdīgi un atbrīvoja firmu no gandrīz 100 tūkstošu eiro maksāšanas.

Lēmumu par tranzīta deklarāciju anulēšanu pieņēma trīs muitas amatpersonas. Arī Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieks Aivars Eglītis un Tranzīta un eksporta kontroles daļas vadītājs Juris Āzers.

Mazs cilvēciņš

Neviena no notikumā iesaistītajām firmām nodevu nesamaksāja, tāpēc muita parādu Eiropas budžetam samaksāja no Latvijas nodokļu maksātāju naudas.

Eiropas Muitas kodekss ļauj anulēt muitas deklarācijas tikai izņēmuma gadījumos, bet šis tāds nebija. Tāpēc VID Iekšējās drošības pārvalde uzsāka kriminālprocesu pret trim muitas amatpersonām par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas izraisījusi smagas sekas – 100 tūkstošu zaudējumus valstij.

Izmeklēšana ilga trīs gadus. Tikmēr lēmuma pieņemšanā iesaistītos muitniekus atstādināja un pārcēla citos amatos. 2018.gada februārī izmeklētājs Juris Rancāns nolēma izbeigt kriminālprocesu, jo nevarēja pierādīt noziegumu. Īsi pēc tam viņš darbu VID Iekšējās drošības pārvaldē pameta. Tagad viņš ir Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas un vada Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.

"Man pretī kā vienam izmeklētājam bija visas muitas juridiskais resurss, kā šo lietu pamēģināt pagriezt tā, lai tā būtu norakta. Respektīvi, lai šo acīmredzamību padarītu kā ļoti apšaubāmu lietu. Un vienā brīdī tur vēl juridiskā pārvalde pieslēdzās arī ar tādu pašu uzstādījumu.

Un tad tu kā mazais cilvēks, kas esi tur, tu saproti, ja iestādei lielā līmenī nav šī vēlme ar to visu tikt galā, tu, pat būdams šis iekšējās daļas izmeklētājs, tu neko neizdarīsi.

Uzsākot lietu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, mums šis pants paredz tādu lietu kā vārdu "acīmredzami". Ko tas nozīmē – tas nozīmē, ka pilnvaru pārsniegšanai jābūt acīmredzamai," konstatēja Rancāns.

"Lai pierādītu amatpersonu lēmuma pareizību, Muitas pārvalde cīnījās sparīgi. Eiropas muitas kodekss neļāva anulēt konkrētās tranzīta deklarācijas, taču VID atsaucās uz ierobežotas pieejamības iekšējo instrukciju, kas pretlikumīgo darbību atļāva. Muita centās panākt tai parocīgu Eiropas muitas ekspertu grupas TAXUD  atzinumu. Lēmumā par lietas izbeigšanu minēts, ka šī iemesla dēļ Latvijas pārstāve ekspertiem sniegusi nepatiesu informāciju. Tāpat Muita un ieņēmumu dienesta vadība atteicās atcelt apšaubāmos lēmumus par tranzīta deklarāciju anulēšanu," viņš turpināja.

"Argumentācija, kāpēc neatcelt, bija nekāda. Vienkārši – viss paliek kā ir. Prokurors man saka, kā es varu aiziet uz tiesu, ja pats VID nav atcēlis deklarāciju anulēšanu. Bet šeit es gribētu teikt, ka šajā laikā es kā izmeklētājs arī biju pakļauts šai VID augstākajai vadībai.

Mans pienākums ir iedot viņiem juridiski kvalitatīvus argumentus un pateikt, kāpēc tas ir tā. Es to izdaru no savas puses, bet ja vadība pieņem tādu lēmumu, es to ietekmēt nevaru. Bet šeit izšķiroši divi faktori. Pirmkārt, prokuratūras pasīvā attieksme, jo, ja prokuratūra būtu gribējusi, viņa būtu varējusi VIDam iebilst. Pateikt – nē – muitas kodekss, tā procedūra ir tāda. Un juridiski šeit ir tā. Kāpēc jūs mēģināt piesaukt neatbilstošus pantus, pagriezt pa labi, pa kreisi, radīt kaut kādu neskaidrību un to visu. To varēja darīt. Otrs. Šī mūsu kultūra par katru nieku prasīt kompetentas iestādes atzinumu. Respektīvi – neticēt tam, kas ir rakstīts likumā," akcentēja tagadējais politiķis.

Nav pamata neuzticēties

Prokuratūra lietu vairākkārt pārbaudīja un respektēja Muitas argumentus. Izvērtējot visus apstākļus, prokuratūra nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu. "Ja es pareizi atceros, tad viens no lielākajiem traucēkļiem, vai kas kavēja varbūt, vai padarīja par neiespējamu konstatēt šīs noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, bija muitas darbības regulējums. Proti, tas kas bija paredzēts ārvalstu rekomendējošos normatīvajos aktos, tur direktīvās, regulās, īsti negāja kopā ar to, kas ir Latvijā noteikts, tad vēl VID iekšējā normatīvā bāze vēl kaut ko citu paredzēja. Līdz ar to nevarēja konstatēt amatpersonu darbībās ļaunprātību," pastāstīja Rīgas tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors, bijušais Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.

Tomēr Rancāns ir pārliecināts, ka ar prokuratūras pasivitāti kaut kas jādara, un plāno par to apspriesties ar jauno ģenerālprokuroru.

"Šeit ir prokuroriem vairāk jāieslēdzas, tajā skaitā šādos gadījumos, kad valsts vienkārši zaudē šos 100 tūkstošus, tas ir viena epizode. Mēs nezinām kriminālprocesus, bet man ir aizdomas, ka tādu varētu būt daudz.

Izmeklētājs ir atnācis, viņš ir visu pateicis, ka viņam vienkārši pasaka, ziniet, man tur nav kaut kādas kompetentas iestādes atzinums. Vai aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko. Un tas kriminālprocess šādi nomirst," ir pārliecināts Rancāns.

VID par izbeigto kriminālprocesu un to, vai deklarācijas drīkstēja vai nedrīkstēja anulēt, runā izvairīgi, tomēr neuzskata, ka toreiz aizdomās turētajiem ierēdņiem nevajadzētu uzticēties.

VID par, iespējams, nepatiesu ziņu sniegšanu Eiropas Komisijai ierosināta disciplinārlieta pret VID Muitas pārvaldes amatpersonu. Taču izmeklēšanā noskaidrots, ka nepatiesa informācija neesot sniegta. Arī par īpašās instrukcijas neatbilstību Eiropas likumiem atbildīgo VID nav.

Šis nav pirmais gadījums, kad VID izrādījies iejūtīgs pret firmas "Compass Transit" īpašniekiem piederošiem uzņēmumiem. 2002. gadā uzņēmuma līdzīpašnieki Sergejs Peškovs, Andrejs Kočetkovs un Oļegs Čepuļskis bija apdrošināšanas akciju sabiedrības "Baltikums" padomē.  Toreiz apdrošinātājs ieekonomēja apmēram miljons latu, kad īpaši pretimnākošs bija toreizējais VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks.  Viņu par to gan notiesāja.

Savukārt bijušais izmeklētājs Rancāns sola no panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu izņemt vārdu "acīmredzama". Tāpat viņš ir apņēmies panākt, ka žurnālistiem ir pieejami visi lietas materiāli lietās par dienesta noziegumiem, arī tajos procesos, kur personas attaisnotas. Lai mediji un sabiedrība varētu pārliecināties par izmeklētāju un prokuroru darbu.

67
Tagi:
Muita, Ģenerālprokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
VID liks darba devējiem pamatot darbinieku zemās algas
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra
Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

10
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

10
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Pēteris Šmidre

Pēteris Šmidre: Latvijai noteikti jāatgūst Krievijas kravu tranzīts

11
(atjaunots 18:30 15.05.2021)
Ekonomikas ministra kandidāts Pēteris Šmidre intervijā Sputnik Latvija pastāstīja, kādos apstākļos piekritis pieņemt piedāvājumu, un komentēja jautājumu par Krievijas kravu tranzīta atgūšanu.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Uzņēmējs Pēteris Šmidre, ko partija KPV LV izvirzījusi ekonomikas ministra postenim, intervijā aģentūras Sputnik žurnālistam Maratam Kasemam pastāstīja, ka par posteņa piedāvājumu ilgi nav domājis, taču tūlīt piebilda, ka nevēlas pārstāvēt nekādu partiju, bet viņa darbības plānu postenī jāsaskaņo un jāatbalsta visām frakcijām.

"Principā, es domāju, un, kad iepriekš mani reiz uzaicināja pastrādāt politikā, teicu apmēram tā: es, protams, varētu piekrist, tikai ne piedalīties politiskajās batālijās. Ja būtu kāda vieta saimnieciskai darbībai, saistīta ar ekonomiku, es droši vien piekristu. Laikam tāpēc mani kaut kad kaut kur atcerējās.

Par piedāvājumu ieņemt ekonomikas ministra posteni ilgi nešaubījos, tikai uzreiz piebildu, ka, pirmkārt, negribu būt kādas politiskās partijas pārstāvis, gribu strādāt šajā amatā kā speciālists. Otrs jautājums – protams, man būs savs darbības plāns, varbūt ne viss plāns, bet kaut kāda daļa, kas jāsaskaņo ar visām frakcijām, - tad man ir jēga kaut ko darīt. Ja es sastādīšu savu plānu, un koalīcija to neatbalstīs, droši vien, man šajā postenī nekas nav darāms," teica Šmidre.

Uzņēmējs uzskata, ka šodien Latvijā jārisina vesela virkne jautājumu, lai ekonomika attīstītos.

"Kā mainīt pašreizējo situāciju, lai tā būtu labvēlīgāka ekonomikai. Ļoti daudzas pozīcijas šobrīt organizētas tā, ka tās vienkārši bremzē ekonomiku," atzīmēja Šmidre.

Noslēgumā ministra kandidāts komentēja Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības, it īpaši kravu tranzīts, kas pēdējā laikā ir būtiski samazinājies.

"Neviens ekonomists jums neteiks, ka tranzītu atjaunot nevajag. Noteikti vajag. Starp citu, nedomāju, ka lēmums apiet mūs bija īpaši politisks. Krievijā noteiktas aprindas ar prieku iztērēja kapitālus valsts līdzekļus ostu celtniecībai un tā tālāk. Protams, bija problēmas no mūsu puses. Tomēr šodien jautājums ir par to, ka nevar neņemt vērā mūsu savstarpējo attiecību stāvokli," konstatēja Šmidre.

11
Tagi:
tranzīts, ekonomika
Pēc temata
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija
Mazāk ogļu, vairāk graudu: kā jaunajos apstākļos darbojas Latvijas ostas
Politiķis: Krievija var atstāt Latviju bez kravām no Indijas un Ķīnas
Bijušais satiksmes ministrs: būtu labāk ostas likvidēt, vilcienus – sazāģēt