Par pazudušu tranzīta kravu samaksāts no budžeta: vainīgie nav atrasti

41
(atjaunots 18:17 08.09.2020)
Saeimas Korupcijas apkarošanas komisijas tagadējais priekšsēdētājs iepriekšējā amatā slēdza lietu par augstu stāvošu muitnieku pilvaru pārsniegšanu, lai ari valstij bija nodarīts liels zaudējums. Savu lēmumu viņš pamatoja ar VID spiedienu un prokuratūras pasivitāti.

RĪGA, 8. septembris — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) bieži stāsta, ka aizturēti grupējumu locekļi, kas krāpušies ar nodokļiem. Retāk runa ir par aizturētiem inspektoriem un muitniekiem. Tādu lietu iznākums bieži ir miglā tīts. 2015. gada pavasarī VID ziņoja, ka aizturēti trīs augstu stāvoši muitas ierēdņi lietā par pilnvaru pārkāpšanu un zaudējumu nodarīšānu valstij aptuveni 100 tūkstošu eiro apmērā. Raidījums Nekā Personīga noskaidroja, ka lieta izgāzusies.

Visi trīs reabilitēti, viņiem samaksātas kompensācijas, viņi atjaunoti augstajos amatos muitā. Izmeklēšanas gaita rada aizdomas, ka VID struktūras savas intereses vērtē augstāk par valsts interesēm.

Labsirdīgie ierēdņi

Lieta tika ierosināta pēc tam, kad SIA "Tranzīta termināls" muitas noliktavā Ilzenes ielā 18 ieradās Muitas policija. Tās darbinieki meklēja no Ķīnas importētas apģērbu un apavu kravas. Bija aizdomas, ka tās jau nelikumīgi ir nonākušas tirgū, nesamaksājot muitas nodevās simtiem tūkstošus.

Kravas bija deklarētas uz Latvijas robežas – ES ārējās robežas. Muitas nodevas samaksu Eiropas budžetā garantēja Latvijas valsts. Precēm neskartām bija jāatrodas firmas "Tranzīta terminals" teritorijā.

Policija konstatēja, ka noliktavas ir tukšas. Sešas no meklētajām kravām pēc dokumentiem nupat bija izvestas tranzītā uz Lietuvu. Pēdējās deklarācijas bija noformētas dažas stundas pirms policijas ierašanās.

Lai varētu izlaist preces tranzītā, muitas noliktavai vajadzīgs galvotājs. Tā pienākums ir pārliecināties, ka preces iekrauj transportā un tas ir noplombēts. No tā brīža galvotājs atbild, ka neatmuitotās preces nepazudīs un muita nodevas saņems. Par "Tranzīta termināla" sešām kravām galvoja muitas brokeru firma "Compass Transit". Tā galvoja par Ķīnas apģērbu un apavu kravām, ko izlaida tranzītā. Pēc Eiropas muitas kodeksa tai bija jānomaksā muitas nodeva – 99 500 eiro.

Nav zināms, kāpēc "Compass Transit" nepārbaudīja kravu, bet firma to neizdarīja, un tai bija jāmaksā par neeksistējošu kravu. Taču firma maksāt negribēja un palūdza muitas vadībai anulēt deklarācijas. Iesniegumā firma žēlojās, ka to piemānījusi muitas noliktava. Muitnieki izrādījās ļoti žēlsirdīgi un atbrīvoja firmu no gandrīz 100 tūkstošu eiro maksāšanas.

Lēmumu par tranzīta deklarāciju anulēšanu pieņēma trīs muitas amatpersonas. Arī Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieks Aivars Eglītis un Tranzīta un eksporta kontroles daļas vadītājs Juris Āzers.

Mazs cilvēciņš

Neviena no notikumā iesaistītajām firmām nodevu nesamaksāja, tāpēc muita parādu Eiropas budžetam samaksāja no Latvijas nodokļu maksātāju naudas.

Eiropas Muitas kodekss ļauj anulēt muitas deklarācijas tikai izņēmuma gadījumos, bet šis tāds nebija. Tāpēc VID Iekšējās drošības pārvalde uzsāka kriminālprocesu pret trim muitas amatpersonām par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas izraisījusi smagas sekas – 100 tūkstošu zaudējumus valstij.

Izmeklēšana ilga trīs gadus. Tikmēr lēmuma pieņemšanā iesaistītos muitniekus atstādināja un pārcēla citos amatos. 2018.gada februārī izmeklētājs Juris Rancāns nolēma izbeigt kriminālprocesu, jo nevarēja pierādīt noziegumu. Īsi pēc tam viņš darbu VID Iekšējās drošības pārvaldē pameta. Tagad viņš ir Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas un vada Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.

"Man pretī kā vienam izmeklētājam bija visas muitas juridiskais resurss, kā šo lietu pamēģināt pagriezt tā, lai tā būtu norakta. Respektīvi, lai šo acīmredzamību padarītu kā ļoti apšaubāmu lietu. Un vienā brīdī tur vēl juridiskā pārvalde pieslēdzās arī ar tādu pašu uzstādījumu.

Un tad tu kā mazais cilvēks, kas esi tur, tu saproti, ja iestādei lielā līmenī nav šī vēlme ar to visu tikt galā, tu, pat būdams šis iekšējās daļas izmeklētājs, tu neko neizdarīsi.

Uzsākot lietu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, mums šis pants paredz tādu lietu kā vārdu "acīmredzami". Ko tas nozīmē – tas nozīmē, ka pilnvaru pārsniegšanai jābūt acīmredzamai," konstatēja Rancāns.

"Lai pierādītu amatpersonu lēmuma pareizību, Muitas pārvalde cīnījās sparīgi. Eiropas muitas kodekss neļāva anulēt konkrētās tranzīta deklarācijas, taču VID atsaucās uz ierobežotas pieejamības iekšējo instrukciju, kas pretlikumīgo darbību atļāva. Muita centās panākt tai parocīgu Eiropas muitas ekspertu grupas TAXUD  atzinumu. Lēmumā par lietas izbeigšanu minēts, ka šī iemesla dēļ Latvijas pārstāve ekspertiem sniegusi nepatiesu informāciju. Tāpat Muita un ieņēmumu dienesta vadība atteicās atcelt apšaubāmos lēmumus par tranzīta deklarāciju anulēšanu," viņš turpināja.

"Argumentācija, kāpēc neatcelt, bija nekāda. Vienkārši – viss paliek kā ir. Prokurors man saka, kā es varu aiziet uz tiesu, ja pats VID nav atcēlis deklarāciju anulēšanu. Bet šeit es gribētu teikt, ka šajā laikā es kā izmeklētājs arī biju pakļauts šai VID augstākajai vadībai.

Mans pienākums ir iedot viņiem juridiski kvalitatīvus argumentus un pateikt, kāpēc tas ir tā. Es to izdaru no savas puses, bet ja vadība pieņem tādu lēmumu, es to ietekmēt nevaru. Bet šeit izšķiroši divi faktori. Pirmkārt, prokuratūras pasīvā attieksme, jo, ja prokuratūra būtu gribējusi, viņa būtu varējusi VIDam iebilst. Pateikt – nē – muitas kodekss, tā procedūra ir tāda. Un juridiski šeit ir tā. Kāpēc jūs mēģināt piesaukt neatbilstošus pantus, pagriezt pa labi, pa kreisi, radīt kaut kādu neskaidrību un to visu. To varēja darīt. Otrs. Šī mūsu kultūra par katru nieku prasīt kompetentas iestādes atzinumu. Respektīvi – neticēt tam, kas ir rakstīts likumā," akcentēja tagadējais politiķis.

Nav pamata neuzticēties

Prokuratūra lietu vairākkārt pārbaudīja un respektēja Muitas argumentus. Izvērtējot visus apstākļus, prokuratūra nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu. "Ja es pareizi atceros, tad viens no lielākajiem traucēkļiem, vai kas kavēja varbūt, vai padarīja par neiespējamu konstatēt šīs noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, bija muitas darbības regulējums. Proti, tas kas bija paredzēts ārvalstu rekomendējošos normatīvajos aktos, tur direktīvās, regulās, īsti negāja kopā ar to, kas ir Latvijā noteikts, tad vēl VID iekšējā normatīvā bāze vēl kaut ko citu paredzēja. Līdz ar to nevarēja konstatēt amatpersonu darbībās ļaunprātību," pastāstīja Rīgas tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors, bijušais Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.

Tomēr Rancāns ir pārliecināts, ka ar prokuratūras pasivitāti kaut kas jādara, un plāno par to apspriesties ar jauno ģenerālprokuroru.

"Šeit ir prokuroriem vairāk jāieslēdzas, tajā skaitā šādos gadījumos, kad valsts vienkārši zaudē šos 100 tūkstošus, tas ir viena epizode. Mēs nezinām kriminālprocesus, bet man ir aizdomas, ka tādu varētu būt daudz.

Izmeklētājs ir atnācis, viņš ir visu pateicis, ka viņam vienkārši pasaka, ziniet, man tur nav kaut kādas kompetentas iestādes atzinums. Vai aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko. Un tas kriminālprocess šādi nomirst," ir pārliecināts Rancāns.

VID par izbeigto kriminālprocesu un to, vai deklarācijas drīkstēja vai nedrīkstēja anulēt, runā izvairīgi, tomēr neuzskata, ka toreiz aizdomās turētajiem ierēdņiem nevajadzētu uzticēties.

VID par, iespējams, nepatiesu ziņu sniegšanu Eiropas Komisijai ierosināta disciplinārlieta pret VID Muitas pārvaldes amatpersonu. Taču izmeklēšanā noskaidrots, ka nepatiesa informācija neesot sniegta. Arī par īpašās instrukcijas neatbilstību Eiropas likumiem atbildīgo VID nav.

Šis nav pirmais gadījums, kad VID izrādījies iejūtīgs pret firmas "Compass Transit" īpašniekiem piederošiem uzņēmumiem. 2002. gadā uzņēmuma līdzīpašnieki Sergejs Peškovs, Andrejs Kočetkovs un Oļegs Čepuļskis bija apdrošināšanas akciju sabiedrības "Baltikums" padomē.  Toreiz apdrošinātājs ieekonomēja apmēram miljons latu, kad īpaši pretimnākošs bija toreizējais VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks.  Viņu par to gan notiesāja.

Savukārt bijušais izmeklētājs Rancāns sola no panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu izņemt vārdu "acīmredzama". Tāpat viņš ir apņēmies panākt, ka žurnālistiem ir pieejami visi lietas materiāli lietās par dienesta noziegumiem, arī tajos procesos, kur personas attaisnotas. Lai mediji un sabiedrība varētu pārliecināties par izmeklētāju un prokuroru darbu.

41
Tagi:
Muita, Ģenerālprokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
VID liks darba devējiem pamatot darbinieku zemās algas
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības protesta akcija, foto no arhīva

Direktori sūdzas par skolotāju trūkumu, IZM nesaskata brīvas vietas

5
(atjaunots 20:54 24.09.2020)
Direktori ir spiesti skraidīt pa augstskolām un pierunāt studentus sākt darbu skolās, taču, ņemot vērā algu līmeni un arodam raksturīgo stresu, jaunu kadru pieplūdums nav sagaidāms. Kā iznācis, ka, saskaņā ar IZM datiem, Latvijā nav nevienas vakantas pedagoga likmes?

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Līdz ar jaunā mācību gada sākumu skolās no jauna ir aktuāla pedagogu trūkuma problēma, un jauno kadru pieplūdums nav sagaidāms, vēsta Latvijas radio 4.

Rīgas domes deputāte, Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova konstatēja, ka tīmeklī atrodami simtiem darba piedāvājumu dažādu priekšmetu skolotājiem visā Latvijā. Piemēram, vietnē visidarbi.lv ir 300 sludinājumu. Lielākā daļa – 155 vietas – ir Rīgā, taču arī reģionos to skaits nav mazs. Tikai pēdējās nedēļas laikā vien parādījušies 228 sludinājumi.

Tātad valda absolūta katastrofa ar pedagogiem, trūkst cilvēku, stāsta Vladova.

Viņa atklāja, ka pavisam nesen aprunājusies ar citiem direktoriem, kuri tāpat "gaudo" par skolotāju trūkumu, turklāt viņi nekur nav atrodami. Visi skraida pa universitātēm, pa bioloģijas, dabaszinātņu fakultātēm, aicinām studentus darbā, stāstīja direktore.

Iepriekš viņa aicināja izglītības ministri Ilgu Šuplinsku atkāpties no amata, jo politiķe nepilda pedagogiem dotos solījumus, nerisina nozares problēmas.

Rīgas 40. vidusskolas vadība bija spiesta matemātikas skolotāja vietā pieņemt darbā kāda skolēna tēvu – viņam ir profesionāla matemātiķa izglītība. Skolas direktore Jeļena Vediščeva atzina, ka jaunais pedagogs varējis aizpildīt tikai tās nodarbības, kas ļauj viņam strādāt pamata darba vietā, tomēr viņa atbalsts ir ļoti nozīmīgs, jo viņš atslogojis citus skolotājus.

Vediščeva norādīja, ka pedagogu kolektīvs nav nokomplektēts daudzās skolās un, acīmredzot, stāvoklis tikai pasliktināsies.

"Šī situācija brieda jau sen. Pie tam, ja netiks veikti pasākumi vietvaru un valsts līmenī, situācija tikai pasliktināsies, un, principā, pienāks brīdis, kad patiešām nebūs skolotāju," apliecināja Vediščeva.

Brīvu vietu nav

Toties Izglītības ministrija atzīmē: saskaņā ar pašvaldību datiem, septembra vidū neesot bijis nevienas brīvas skolotāja vietas.

IZM pārstāve Baiba Baškele skaidroja, ka iespējams runāt par vakantām stundām – šobrīd neesot nevienas pilnas vakances nevienā novadā, nevienā skolā.

Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka šāda aina veidojas tāpēc, ka daudzas skolas mēģina saviem spēkiem risināt pedagogu trūkuma problēmu, sadalot slodzi starp pārējiem skolotājiem, kas spiesti daudz strādāt papildus, jo nav iespējams nosaukt precīzu vakanto vietu skaitu. Pie tam pārslodzes rezultātā daudzi saskaras ar profesionālo "izdegšanu", bet IZM nevēlas diskutēt par šo problēmu.

Vanaga paskaidroja, ka tagad, aktīvu mācību laikā, neviens vairs skaļi nekliedz par vakancēm, jo saprot: ja informācija parādīsies skolas vai pašvaldības tīmekļa vietnē, iespējams, ieradīsies tie, kas to visu kontrolē, būs pārbaudes un tā tālāk.

IZM mēģina daļēji atrisināt problēmu, pārkvalificējot pasniedzējus ar nelielu slodzi. Piemēram, pērn tā izdevies aizpildīt gandrīz 160 vakances.

Tomēr jaunos kadrus gaidīt nav vērts – studenti nevēlas strādāt skolās un saņemt 790 eiro. Jeļena Vediščeva apgalvoja, ka jaunieši ļoti labi saprot, - tādu naudu var nopelnīt arī bez stresa un birokrātiskiem šķēršļiem, kas pavada pedagogu darbu. Pie tam Rīgā pasniedzējs no citas pilsētas par tādu naudu pat nespēs noīrēt normālu mājokli.

Inga Vanaga ir pārliecināta: pedagogu trūkuma problēmu vairs neizdosies risināt skolu vai pašvaldību līmenī, kas piedāvā bonusus jaunajiem pedagogiem.

LIZDA vadītāja konstatēja, ka problēma jārisina nacionālajā līmenī: jāpārskata likmes veidošanas metodes, darba apmaksa un profesionālais atbalsts.

5
Tagi:
pedagogi, skola, IZM
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Pedagogs: skolotājam Latvijā ir nepieciešama pienācīga alga, nevis nebeidzamas reformas
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Atgriežamies pie mācībām: psiholoģe sniedza padomus skolēnu vecākiem
Luminor

Banka brīdina klientus par krāpniekiem

11
(atjaunots 17:39 24.09.2020)
Krīzes periodā sarosījušies krāpnieki – viņi cenšas izmānīt klientu personas datus, sarunā stādoties priekšā kā bankas darbinieki.

RĪGA, 24. septembrisSputnik. Banka "Luminor" ieteica saviem klientiem piesargāties – dažu dienu laikā fiksēti divi mēģinājumi izkrāpt piekļuvi lietotāju interneta bankām, stāsta jauns.lv, atsaucoties uz bankas pārstāvjiem.

"Luminor" darbinieki uzsvēra: bankas pārstāvji nekad nezvana un nesūta elektroniskās vēstules ar lūgumu nosaukt klienta personīgo informāciju, piemēram, konta numuru, PIN kodu, Smart-ID, norēķinu kartes datus – numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugures daļā, interneta bankas paroles utt., kā arī nelūdz autorizēties interneta bankā vai apstiprināt maksājumus.

"Luminor" aicina iedzīvotājus parūpēties par saviem tuviniekiem, it īpaši senioriem, un ieteikt viņiem neatbildēt uz šiem krāpnieku zvaniem vai elektroniskajām vēstulēm.

Rodoties aizdomām par krāpšanos, gadījumā, ja nauda pārskaitīta krāpniekam vai nodoti personas dati vai informācija par norēķinu kartēm, pat to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo bankai. Ja karte pazaudēta vai nokļuvusi ļaundaru rokās, tā nekavējoties jānobloķē. To iespējams izdarīt interneta bankā vai piezvanot bankai.

Ja radušās šaubas par to, kas piezvanījis, "Luminor" iesaka pārliecināties par to, rakstot uz e-pastu info@luminor.lv vai piezvanot pa klientu apkalpošanas tālruni 1880 (+371 6717 1880).

11
Tagi:
krāpnieki, bankas
Pēc temata
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Eksperts pastāstīja, kā atmaskot telefonkrāpniekus
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk

ANO Drošības padomi vēlas paplašināt. Ko mainīt, ko atstāt, lai saglabātu mieru

0
(atjaunots 11:07 25.09.2020)
Šogad ANO apritējuši 75 gadi. Dalībvalstis nolēmušas: kaut kas ir jāmaina. Pasaule ir mainījusies, struktūra ir novecojusi. Tiesa, dažkārt gadās, ka pārmaiņas ne vienmēr nāk par labu.

ANO valstu līderi iecerējuši atjaunot organizāciju. Vairāki reformu piedāvājumi izskanēja jau Ģenerālās asamblejas jubilejas sēdē. Šogad Apvienoto Nāciju Organizācijai apritējuši 75 gadi. Dalībvalstis nolēmušas: kaut kas ir jāmaina. Pasaule ir mainījusies, struktūra ir novecojusi. Tiesa, dažkārt gadās, ka pārmaiņas ne vienmēr nāk par labu. Piemēram, Vladimirs Putins ieteica saglabāt veto tiesības. Par to, kāpēc tas ir svarīgi stabilitātei pasaulē, stāsta mūsu video.

0
Tagi:
Drošības Padome, ANO