Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši

175
(atjaunots 17:57 08.09.2020)
Vidējā piemaksa Labklājības ministrijas ierēdņiem ārkārtējā stāvoklī izrādījās krietni lielāka nekā tiem, kas nodrošināja sociālo aprūpi. Par ko īsti maksāja LM darbiniekiem?

RĪGA, 8. septembris — Sputnik. Valsts pārvaldes iestādes ļoti negribīgi publicē datus par piemaksām, kas saņemtas par darbu Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos. Viena no pirmajām pārskatu publicēja Veselības ministrija, taču citas ministrijas atklāj šos datus tikai pēc īpaša pieprasījuma. Labklājības ministrijā avīze Neatkarīgā noskaidroja, ka piemaksas maksātas ne tikai sociālajiem aprūpētājiem, aprūpētājiem, sociālajiem darbiniekiem, bet arī ministrijas darbiniekiem, turklāt piemaksām paredzētā summa, ja to rēķina uz vienu darbinieku, pašā ministrijā ir daudzkārt lielāka.

Covid-19 un piemaksas

Piemaksas par darbu Covid-19 ārkārtas situācijā nav nosodāmas, jo darba apjoms daudziem valsts pārvaldē strādājošiem patiešām šajā periodā pieauga. Ar naudu atbalstīja arī mediķus, kuri strādāja ar Covid-19 pacientiem, un sociālajiem darbiniekiem. Piemaksas saņēma arī ministriju darbinieki, jau vasaras sākumā tās publiskoja Veselības ministrija.

Neatkarīgā noskaidroja, ka piemaksas izmaksātas arī Labklājības ministrijā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, bet kopumā piemaksas par Covid-19 krīzes seku novēršanu labklājības nozarē valsts budžeta finansējuma ietvaros noteiktas 9,2% nodarbināto un tam izlietoti 67 239,32 eiro, ieskaitot darba devēja nodokļus. Piemaksu apmērs svārstās no 5 līdz 30%.

LM speciālists Egils Zariņš pastāstīja, ka piemaksas noteiktas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā - 51 darbiniekam izlietoti 9738,97 eiro.

"Piemaksas noteiktas, lai motivētu klientu kontaktu centrā nodarbinātos, kā arī to darbinieku motivēšanā, kas iesaistīti attālinātā darba tehniskā atbalsta nodrošināšanā un ārkārtējās situācijas tiesību aktu ieviešanā," skaidroja Zariņš.

Lielāko skaitu piemaksu saņēma valsts sociālās aprūpes centros strādājošie par darbu īpašos apstākļos, tai skaitā par aprūpes nodrošināšanu ar Covid-19 inficētai personai, tāpat piemaksas piešķirtas par darba intensitātes pieaugumu, nodrošinot papildu pasākumus Covid-19 izsludinātās karantīnas ietvaros, un vienkārši par papildu darbu - tiem darbiniekiem, kuri bija iesaistīti individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu sadalē visām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. LM dati liecina, ka piemaksas izmaksātas 415 aprūpes centru darbiniekiem un tam izlietoti 30 359 eiro.

Arī sevi neapbižoja

Toties piemaksām Labklājības ministrijas darbiniekiem izlietoti 27 140,89 eiro. Tās piešķirtas darbiniekiem, kuri bija iesaistīti valsts apdraudējuma seku novēršanā un pārvarēšanā, gatavoja noteikumu projektus un finanšu ietekmes vērtējumu dažādās sociālās politikas jomās (sociālā apdrošināšana, darba tirgus, bērnu un ģimenes, sociālā iekļaušana, sociālā palīdzība un sociālo pakalpojumu politika). Šie darbinieki koordinēja arī jautājumus ar visām iesaistītajām pusēm, nodrošināja krīzes komunikāciju, izstrādāja īpašo atbalsta mehānismu krīzē nonākušajiem, strādāja brīvdienās un ārpus normālā darba laika, lai nodrošinātu individuālos aizsardzības līdzekļus.

Neviens neapšauba Labklājības ministrijas darbinieku ieguldījumu krīzes pārvarēšanā, tomēr uzmanību piesaista kopējā piemaksu summa 415 valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem un summa 40 ministrijas darbiniekiem. Tās atšķiras tikai par trim tūkstošiem eiro.

Tātad Labklājības ministrijai vidējā piemaksa ir 678 eiro, bet sociālās aprūpes centrā - 73 eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā - 190 eiro.

Lai arī ministrija informēja, ka piemaksas labklājības nozarē svārstās no 5 līdz 30% no darba algas, žuirnālistu rīcībā nonāca dokuments, kurā precīzāk minēts, ka sociālās aprūpes centros piemaksas rēķinātas 5‒20% apmērā, bet Labklājības ministrijā - 10 līdz 30 procentu apmērā.

175
Tagi:
koronavīruss, Labklājības ministrija
Pēc temata
Valdība nolēmusi, ka Latvijas mediķi nevar inficēties ar koronavīrusu
Deputāti atradīs, kam sevi prezentēt: tūkstoš eiro piemaksas ir saglabātas
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Ārstus atkal piemānīja: piemaksas no valsts viņi tā arī nesaņēma
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

10
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

10
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

8
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

8
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību