Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši

191
(atjaunots 17:57 08.09.2020)
Vidējā piemaksa Labklājības ministrijas ierēdņiem ārkārtējā stāvoklī izrādījās krietni lielāka nekā tiem, kas nodrošināja sociālo aprūpi. Par ko īsti maksāja LM darbiniekiem?

RĪGA, 8. septembris — Sputnik. Valsts pārvaldes iestādes ļoti negribīgi publicē datus par piemaksām, kas saņemtas par darbu Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos. Viena no pirmajām pārskatu publicēja Veselības ministrija, taču citas ministrijas atklāj šos datus tikai pēc īpaša pieprasījuma. Labklājības ministrijā avīze Neatkarīgā noskaidroja, ka piemaksas maksātas ne tikai sociālajiem aprūpētājiem, aprūpētājiem, sociālajiem darbiniekiem, bet arī ministrijas darbiniekiem, turklāt piemaksām paredzētā summa, ja to rēķina uz vienu darbinieku, pašā ministrijā ir daudzkārt lielāka.

Covid-19 un piemaksas

Piemaksas par darbu Covid-19 ārkārtas situācijā nav nosodāmas, jo darba apjoms daudziem valsts pārvaldē strādājošiem patiešām šajā periodā pieauga. Ar naudu atbalstīja arī mediķus, kuri strādāja ar Covid-19 pacientiem, un sociālajiem darbiniekiem. Piemaksas saņēma arī ministriju darbinieki, jau vasaras sākumā tās publiskoja Veselības ministrija.

Neatkarīgā noskaidroja, ka piemaksas izmaksātas arī Labklājības ministrijā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, bet kopumā piemaksas par Covid-19 krīzes seku novēršanu labklājības nozarē valsts budžeta finansējuma ietvaros noteiktas 9,2% nodarbināto un tam izlietoti 67 239,32 eiro, ieskaitot darba devēja nodokļus. Piemaksu apmērs svārstās no 5 līdz 30%.

LM speciālists Egils Zariņš pastāstīja, ka piemaksas noteiktas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā - 51 darbiniekam izlietoti 9738,97 eiro.

"Piemaksas noteiktas, lai motivētu klientu kontaktu centrā nodarbinātos, kā arī to darbinieku motivēšanā, kas iesaistīti attālinātā darba tehniskā atbalsta nodrošināšanā un ārkārtējās situācijas tiesību aktu ieviešanā," skaidroja Zariņš.

Lielāko skaitu piemaksu saņēma valsts sociālās aprūpes centros strādājošie par darbu īpašos apstākļos, tai skaitā par aprūpes nodrošināšanu ar Covid-19 inficētai personai, tāpat piemaksas piešķirtas par darba intensitātes pieaugumu, nodrošinot papildu pasākumus Covid-19 izsludinātās karantīnas ietvaros, un vienkārši par papildu darbu - tiem darbiniekiem, kuri bija iesaistīti individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu sadalē visām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. LM dati liecina, ka piemaksas izmaksātas 415 aprūpes centru darbiniekiem un tam izlietoti 30 359 eiro.

Arī sevi neapbižoja

Toties piemaksām Labklājības ministrijas darbiniekiem izlietoti 27 140,89 eiro. Tās piešķirtas darbiniekiem, kuri bija iesaistīti valsts apdraudējuma seku novēršanā un pārvarēšanā, gatavoja noteikumu projektus un finanšu ietekmes vērtējumu dažādās sociālās politikas jomās (sociālā apdrošināšana, darba tirgus, bērnu un ģimenes, sociālā iekļaušana, sociālā palīdzība un sociālo pakalpojumu politika). Šie darbinieki koordinēja arī jautājumus ar visām iesaistītajām pusēm, nodrošināja krīzes komunikāciju, izstrādāja īpašo atbalsta mehānismu krīzē nonākušajiem, strādāja brīvdienās un ārpus normālā darba laika, lai nodrošinātu individuālos aizsardzības līdzekļus.

Neviens neapšauba Labklājības ministrijas darbinieku ieguldījumu krīzes pārvarēšanā, tomēr uzmanību piesaista kopējā piemaksu summa 415 valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem un summa 40 ministrijas darbiniekiem. Tās atšķiras tikai par trim tūkstošiem eiro.

Tātad Labklājības ministrijai vidējā piemaksa ir 678 eiro, bet sociālās aprūpes centrā - 73 eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā - 190 eiro.

Lai arī ministrija informēja, ka piemaksas labklājības nozarē svārstās no 5 līdz 30% no darba algas, žuirnālistu rīcībā nonāca dokuments, kurā precīzāk minēts, ka sociālās aprūpes centros piemaksas rēķinātas 5‒20% apmērā, bet Labklājības ministrijā - 10 līdz 30 procentu apmērā.

191
Tagi:
koronavīruss, Labklājības ministrija
Pēc temata
Valdība nolēmusi, ka Latvijas mediķi nevar inficēties ar koronavīrusu
Deputāti atradīs, kam sevi prezentēt: tūkstoš eiro piemaksas ir saglabātas
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Ārstus atkal piemānīja: piemaksas no valsts viņi tā arī nesaņēma
Alfrēds Rubiks

"Latvija nekaroja, cīnījās tauta": prezidenta Levita vārdus komentēja Alfrēds Rubiks

8
"Tauta karoja, bet Latvija kā valsts turēja sevi tīru": bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks pie Uzvaras pieminekļa Rīgā komentēja prezidenta Egila Levita vārdus par to, ka Latvija Otrajā pasaules karā nepiedalījās.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apciemoja arī bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks.

Izmantojot gadījumu, Sputnik Latvija korespondents nolēma apjautāties pieredzējušajam politiķim par to, vai taisnība ir prezidentam Egilam Levitam, kurš 8. maijā, Eiropas dienā, Brāļu kapos paziņoja, ka Latvija neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā.

"Jūs palaidāt garām vienu svarīgu vārdu. Viņš teica "Latvija kā valsts". Tauta karoja, bet Latvija kā valsts tur sevi tīru. Tāpēc, ka padomju Latviju viņi neuzskata par valsti," paskaidroja Rubiks.

Viņš uzsvēra, ka Uzvaras diena ir svētki Latvijai, neskatoties ne uz kādiem politiskiem izteikumiem. Tie ir svētki ar asarām acīs.

"Es pats šajā dienā, atceros, biju Kurzemes katlā. Mans bioloģiskais tēvs gāja bojā tajā karā, cīnīdamies Sarkanās armijas pusē. Patēvs – latvietis – karoja Waffen SS. Tāpēc caur mani, caur manu galvu un sirdi ir izgājis viss," pastāstīja Rubiks.

Jautāts par to, kas būtu bijis ar Latviju, ja Padomju Savienība nebūtu to atbrīvojusi, Rubiks atbildēja, ka jūtas pārsteigts, kad latvieši tic: tie cilvēki, viņu tautieši, kuri gāja karot Waffen SS, karojuši par brīvu Latviju.

"Aizmirsuši, ko teica Hitlers. Viņš nekad nesolīja brīvību ne Latvijai, ne Lietuvai, ne Igaunijai. Viņš deklarēja, ka tā būs Ostlande. Un viņa labā roka – Rozenbergs – teica: kad mēs iegūsim šo telpu, mēs vienus apšausim, likvidēsim, bet citus atstāsim vairoties kā darba spēku," atgādināja Rubiks.

Pa to laiku cilvēki nesa ziedus pie žoga iejoztā Uzvaras pieminekļa. Ziedus lika uz speciāli novietotiem galdiem, no kurienes "Rīgas meži" pārstāvji tos aiznes tālāk pie pieminekļa.

Notika vairāki nenozīmīgi incidenti, taču kopumā at;mosfēra bija mierīga.

Policisti pat palīdzēja novietot pie monumenta plakātu, kas veltīts "Nemirstīgajam pulkam".

8
Tagi:
Uzvaras diena, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Rīdzinieki iet pie pieminekļa Atbrīvotājiem: 75 gadi Latvijas atbrīvošanai no nacistiem
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina
Latvijas vēstures melnās lappuses: soda bataljoni un Waffen SS leģionāri
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Policisti slēdza piekļuvi Uzvaras piemineklim

37
(atjaunots 15:15 09.05.2021)
Brīdinājumus par to, ka piekļuve Uzvaras piemineklim tiks slēgta jebkurā brīdī, policisti sāka īstenot jau kopš paša rīta. Piekļuve piemineklim ir slēgta. Cilvēki stājās rindās.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Policisti brīdināja: ja Uzvaras dienā pie Uzvaras pieminekļa Rīgā ieradīsies pārlieku daudz cilvēku, piekļuve piemineklim tiks slēgta.

Brīdinājumu policisti sāka īstenot jau kopš paša rīta.

Piekļuve piemineklim tika slēgta, monumentu apjoza ar nožogojumu, pie tā nolika galdus, uz kuriem cilvēki var nolikt atnestos ziedus. Pēc tam tos nolikšot pieminekļa pakājē.

Цветы предлагают оставлять на столах, установленных возле памятника
© Sputnik / Sergey Melkonov
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Cilvēki, kuri Uzvaras dienā vēlējās godināt varonīgo padomju karavīru piemiņu, stājās rindā pie pieminekļa.

Полиция в парке Победы 9 Мая
© Sputnik / Sergey Melkonov
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Individuālā kārtībā ziedus pie monumenta izdevās nolikt tikai Krievijas Federācijas pagaidu pilnvarotajam Latvijas Republikā V. Vasiļjevam. Citus diplomātus pie monumenta nelaida. Arī žurnālistiem piekļuve bija slēgta.

Sestdien, 8. maijā preses konferencē Latvijas Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks brīdināja, ka policisti var kuru katru brīdi slēgt piekļuvi monumentam, ja viņiem radīsies iespaids, ka cilvēku skaits pie pieminekļa ir pārāk liels.

37
Tagi:
policija, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Uzvaras diena Rīgā būs! Piekļuve Uzvaras piemineklim netiks slēgta
Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"
9. maijā Nacionālā apvienība dosies pie Uzvaras pieminekļa
Putins apsveica ārvalstu līderus un pilsoņus Uzvaras dienā