Jakovs Pliners

Kāpēc Šadurskis melo par "Krievijas guberņu"? Pliners stāsta par skolām Rīgā

41
(atjaunots 14:33 08.09.2020)
Bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis tagad var izcelties tikai uz nacionālo jūtu kurināšanas un krievu identitātes nožņaugšanas rēķina, uzskata pedagoģijas zinātņu doktors Jakovs Pliners.

RĪGA, 8. septembris – Sputnik. Bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs, tagadējais Rīgas domes deputāts Kārlis Šadurskis paudis neapmierinātību ar gaisotni Rīgas skolās, - tā, pēc Šadurska domām, "grūti savienojama ar Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts jēdzienu". "Ieejot vienā otrā bērnudārzā vai skolā, negribas ticēt, ka atrodamies Latvijā," bijušais izglītības ministrs komentēja situāciju ar latviešu valodu. Viņš apliecināja, ka nepametīs izglītību un strādās, lai Rīga vairs nebūtu "Krievijas guberņa".

Šadurskis divas reizes ieņēmis izglītības un zinātnes ministra posteni, starp viņa "nopelniem" ir piespiedu pāreja pie latviešu mācību valodas un skolu optimizācija, sarunāa ar Sputnik Latvija atgādināja pedagoģijas zinātņu doktors Jakovs Pliners, ievēlētais Rīgas domes deputāts no Latvijas Krievu savienības.

"Civilizētās valstīs, pieņemot likumus, kas saistīti ar mazākumtautībām, notiek konsultācijas ar šīm mazākumtautībām. Nekad neviena mazākumtautība Latvijā nav lūgusi valdībai ieviest bērnu apmācību latviešu valodā. Tas bija izdarīts ar varu," uzsvēra Pliners.

Viņš atgādināja: kad Šadurskis ieviesa skaisto terminu "skolu optimizācija", vienkārši sākās mācību iestāžu slēgšana.

"Ministrija mudināja uz to pašvaldības: Šadurskis draudēja, ka nedos vajadzīgo finansējumu. Salīdzinājumā ar padomju laika beigām Latvijā likvidēta vairāk nekā trešā daļa skolu vai pazemināts to statuss. "Saskaņas" vadīšanas laikā Rīgā likvidētas aptuveni 45 skolas, kuru vidū divas trešdaļas ir krievu skolas," pastāstīja Pliners.

Pēc viņa domām, Šadurskis melo, teikdams, ka krievu skolas Latvijā atgādina "Krievijas guberņu".

"Diemžēl daļa direktoru apsteidz notikumus, bīdamies par savu skolu, kurā ieguldīti lieli spēki un nervi. Viens direktors teica: kad mani atcels, bet skolā ieliks latviešu direktoru, radikālāku latviskošanas ziņā, kam tad būs labāk?" atcerējās Pliners.

Viņš atzīmēja, ka tagad Šadurskis var izcelties tikai uz nacionālo jūtu kurināšanas un krievu identitātes apspiešanas rēķina un tā piesaistīt sev nacionālistisko elektorātu.

"Žēl, ka Latvijas Krievu savienība nokļuvusi opozīcijā Rīgas domē, jo valdošo koalīciju organizēs četras nosacīti latviskas partijas. Taču mēs pacentīsimies darīt visu iespējamo, lai nepieļautu to, ko vēlas Šadurskis," apliecināja Sputnik sarunbiedrs.

Publicists Vladimirs Lindermans iepriekš paziņoja Sputnik Latcija, ka par Melno Kārli iesauktais Kārlis Šadurskis Rīgas domē var ķerties pie krievu izglītības "piebeigšanas" un aicināja krievu partijas tam pretoties.

Плинер о школах в Латвии: Шадурскис врет про "русскую губернию"
41
Tagi:
Jakovs Pliners, Šadurskis, izglītība, skola, Rīga
Pēc temata
"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
"Gaidu, kad Latvijā aizliegs Krievijas karogu": Lindermans par valdības absurdu
Vai Rīga var kļūt latviska? Krievu jautājums galvaspilsētas vēlēšanās

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

17
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

17
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt
Jānis Lemežis

Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD

16
(atjaunots 17:20 10.05.2021)
Latvijas Valsts drošības dienests izmantos dziedātāju Jāni Lemežu, kurš uzstājās Krimā ar dziesmu latviešu valodā, lai parādītu, ka nevajag braukāt uz Krievijas pussalu.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latviešu dziedātāja Jāņa Lemeža uzstāšanos starptautiskajā mūzikas festivālā "Ceļš uz Jaltu" Krimā pamanīja arī Latvijas Valsts drošības dienests (VDD), vēsta Mixnews.lv.

Atgādināsim, ka Lemežis nodziedāja "Balādi par karavīru", ko pats pārtulkojis latviski, un pat iekaroja festivāla sudraba balvu – ar savu priekšnesumu viņš ierindojās otrajā vietā.

Дорога на Ялту: музыканты из 15 стран исполнят военные песни на родных языках
Пресс-служба музыкального фестиваля "Дорога на Ялту"

Tagad VDD vērtēs "incidentu" savas kompetences ietvaros. Latviešu valodas popularizācija pasaulē, acīmredzot, netiks ņemta vērā.

Vēl vairāk, izmantojot Lemeža piemēru, VDD, spriežot pēc visa, gatavojas parādīt, ka uz Krievijas Krimu braukāt nevajag, jo Latvija neuzskata to par Krievijas teritoriju.

Specdienests aicināja Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt Krimu un aptvert, ka par ES sankciju pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringro situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.

Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.

16
Tagi:
Drošības dienests, latvieši, Krima, Krievija
Pēc temata
Igaunijas Puškina biedrības locekļi devušies braucienā pa Krimu
Krimā ieradusies delegācija no ASV
Latvija ieradusies Krimā: Sevastopolē atklāts pirmais latviešu restorāns