Darbs pie datora. Foto no arhīva

Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā

105
(atjaunots 11:56 08.09.2020)
Latvija priecātos par iespēju pārvilināt baltkrievu IT uzņēmumus, tomēr sekmīgu "transfēru" traucē vairāki apstākļi, uzskata Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 8. septembris — Sputnik. Augstie nodokļi un krievu valodas izspiešana no visām dzīves jomām rada šķēršļus baltkrievu uzņēmumu, it īpaši IT sfērā strādājošo firmu pārbraukšanai uz Latviju. Konkurencē uzvarēs tā pati Ukraina, uzskata "Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Tā politiķia komentēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Kaspara Rožkalna paziņojumu, ka desmit Baltkrievijas uzņēmumi daļēji vai pilnībā pieņēmuši lēmumu pārcelt savu darbību uz Latviju. Viņš atklāja, ka aptuveni nedēļas laikā LIAA konsultējusi vairāk nekā 100 Baltkrievijas uzņēmumus un īpašu uzmanību LIAA velta vairākiem vadošajiem Baltkrievijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares uzņēmumiem.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka LIAA var tikai uzslavēt par to, ka tā aktīvi strādā, lai piesaistītu Baltkrievijas IT kompānijas, taču optimismam šajā jomā ir mazs pamats.

"...cik lielā mērā mēs vispār esam pievilcīgi IT kompānijām? Baltkrievijas IT sektors ir gana "gards kumoss". Minskas "Augsto tehnoloģiju parkā" ir 700 kompānijas, 60 tūkstoši darbinieku, tas eksportē par 2 miljardiem dolāru gadā. Ne velti pirms dažiem gadiem ietekmīgais "Wall Street Journal" nosauca Baltkrieviju par Austrumeiropas jauno "Silīcija ieleju".

Neseno notikumu fonā Baltkrievijā virkne IT kompāniju gatavojas pārcelties uz citām valstīm. Un daudzas valstis gaida tās ar atplestām rokām. Sacensībās iesaistījusies arī mūsu LIAA. Kā mēs izskatāmies salīdzinājumā ar konkurentiem? Piemēram, ar to pašu Ukrainu?" Dombrovskis raksta Facebook.

Deputāts pieļāva, ka LIAA varētu operatīvi atrisināt jautājumu ar vīzām un termiņuzturēšanās atļauju IT speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem un pat pārliecināt Latvijas bankas atvērt viņiem kontus.

"Es pat pieļauju, ka izdosies pārliecināt partnerus – "naciķus" nepievērst uzmanību vairāku tūkstošu slāvu iebraukšanai. Tas viss ir izpildāms un reāls. Bet tālāk sākas pats interesantākais," politiķis konstatēja un nosauca divus apstākļus, kuri, pēc viņa domām, novērsīs baltkrievu speciālistus no Latvijas.

Pirmais jautājums – augstie nodokļi.

"IT speciālistu vispirms interesē, kādu algu viņš saņems uz rokām pēc visu nodokļu nomaksas. Te ir mūsu nodokļu slogs – viens no augstākajiem Eiropā. Sociālais nodoklis – 35%. Ienākumu nodoklis – no 20 līdz 31,4%. Salīdzinājumam: ienākumu nodoklis Ukrainā ir 18-19,5%. Sociālais nodoklis – 22%. Un, starp citu, šis sociālais nodoklis nav jāmaksā par ienākumiem, kas pārsniedz 25 "minimālos iztikas līmeņus" (apmēram 1375 eiro). Vēl Ukraina noteikusi 0% PVN likmi programmatūrai. Tātad nodokļu pievilcība no IT nozares viedokļa ir vienos vārtos," raksta Dombrovskis.

Otrs jautājums saistīts ar saziņas un mācību valodu.

"Jaunajiem programmētājiem, kam ir (vai drīz būs) bērni, aktuāls ir arī skolu izglītības jautājums. Taisnības labad jāpiebilst, ka arī Ukraina izspiež krievu mācību valodu. Taču krievvalodīgajam ukraiņu valoda ir dažu mēnešu jautājums. Tirgus – 42 miljoni cilvēku. Mums – tikai latviešu valoda un tirgus 2 miljonu cilvēku apmērā. Arī vienos vārtos," secināja politiķis.

Pēc viņa domām, būs labi, ja izdosies piesaistīt darbam Latvijā dažas kompānijas, ja ne – tas ir nopietns iemesls kārtējo reizi padomāt par Latvijas pievilcību investīciju jomā.

105
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, Baltkrievija
Pēc temata
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Minska ievieš atbildes sankcijas pret Baltijas valstīm, tās darbosies arī KF teritorijā
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

4
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

4
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika
CSNg

Avārija Viļakas novadā: viens cilvēks gājis bojā, viens atrodas smagā stāvoklī

14
(atjaunots 09:40 21.09.2020)
Sestdien vakarā Viļakas novadā Audi vadītājs netika galā ar spēkratu, kā rezultātā mašīna aizgāja sānslīdē, ir bojāgājušie un cietušie.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Sestdien, 19. septembrī, Šķilbēnu pagastā neilgi pirms pusnakts notika avārija, kurā gājis bojā viens cilvēks, raksta Tvnet.lv ar atsauci uz Valsts policiju.

Autovadītājs ar automobili Audi 80 netika galā ar spēkratu un ielidoja grāvī. Mašīna vairākas reizes apgriezās. Viens no pasažieriem gājis bojā notikuma vietā, otrs tika steigšus nogādāts slimnīcā.

​Kopā laikā no sestdienas līdz svētdienai tika reģistrēti 70 CSNg, cietuši 24 cilvēki, viens gājis bojā. Ierosinātas 486 administratīvā pārkāpuma lietas, tai skaitā 222 par pieļaujamā ātruma pārsniegšanu, 16 cilvēki atradušies pie stūres alkohola reibumā.

​Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, pēc Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka Ginta Ešenvalda domām, visbiežāk par avārijas iemeslu kļūst nogurums, neuzmanība un distances neievērošana. Turklāt katru gadu palielinās autovadītāju skaits, kuri sēžas pie stūres reibuma stāvoklī.

14
Tagi:
CSN
Pēc temata
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

0
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

0
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19