Darbs pie datora. Foto no arhīva

Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā

126
(atjaunots 11:56 08.09.2020)
Latvija priecātos par iespēju pārvilināt baltkrievu IT uzņēmumus, tomēr sekmīgu "transfēru" traucē vairāki apstākļi, uzskata Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 8. septembris — Sputnik. Augstie nodokļi un krievu valodas izspiešana no visām dzīves jomām rada šķēršļus baltkrievu uzņēmumu, it īpaši IT sfērā strādājošo firmu pārbraukšanai uz Latviju. Konkurencē uzvarēs tā pati Ukraina, uzskata "Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Tā politiķia komentēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Kaspara Rožkalna paziņojumu, ka desmit Baltkrievijas uzņēmumi daļēji vai pilnībā pieņēmuši lēmumu pārcelt savu darbību uz Latviju. Viņš atklāja, ka aptuveni nedēļas laikā LIAA konsultējusi vairāk nekā 100 Baltkrievijas uzņēmumus un īpašu uzmanību LIAA velta vairākiem vadošajiem Baltkrievijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares uzņēmumiem.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka LIAA var tikai uzslavēt par to, ka tā aktīvi strādā, lai piesaistītu Baltkrievijas IT kompānijas, taču optimismam šajā jomā ir mazs pamats.

"...cik lielā mērā mēs vispār esam pievilcīgi IT kompānijām? Baltkrievijas IT sektors ir gana "gards kumoss". Minskas "Augsto tehnoloģiju parkā" ir 700 kompānijas, 60 tūkstoši darbinieku, tas eksportē par 2 miljardiem dolāru gadā. Ne velti pirms dažiem gadiem ietekmīgais "Wall Street Journal" nosauca Baltkrieviju par Austrumeiropas jauno "Silīcija ieleju".

Neseno notikumu fonā Baltkrievijā virkne IT kompāniju gatavojas pārcelties uz citām valstīm. Un daudzas valstis gaida tās ar atplestām rokām. Sacensībās iesaistījusies arī mūsu LIAA. Kā mēs izskatāmies salīdzinājumā ar konkurentiem? Piemēram, ar to pašu Ukrainu?" Dombrovskis raksta Facebook.

Deputāts pieļāva, ka LIAA varētu operatīvi atrisināt jautājumu ar vīzām un termiņuzturēšanās atļauju IT speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem un pat pārliecināt Latvijas bankas atvērt viņiem kontus.

"Es pat pieļauju, ka izdosies pārliecināt partnerus – "naciķus" nepievērst uzmanību vairāku tūkstošu slāvu iebraukšanai. Tas viss ir izpildāms un reāls. Bet tālāk sākas pats interesantākais," politiķis konstatēja un nosauca divus apstākļus, kuri, pēc viņa domām, novērsīs baltkrievu speciālistus no Latvijas.

Pirmais jautājums – augstie nodokļi.

"IT speciālistu vispirms interesē, kādu algu viņš saņems uz rokām pēc visu nodokļu nomaksas. Te ir mūsu nodokļu slogs – viens no augstākajiem Eiropā. Sociālais nodoklis – 35%. Ienākumu nodoklis – no 20 līdz 31,4%. Salīdzinājumam: ienākumu nodoklis Ukrainā ir 18-19,5%. Sociālais nodoklis – 22%. Un, starp citu, šis sociālais nodoklis nav jāmaksā par ienākumiem, kas pārsniedz 25 "minimālos iztikas līmeņus" (apmēram 1375 eiro). Vēl Ukraina noteikusi 0% PVN likmi programmatūrai. Tātad nodokļu pievilcība no IT nozares viedokļa ir vienos vārtos," raksta Dombrovskis.

Otrs jautājums saistīts ar saziņas un mācību valodu.

"Jaunajiem programmētājiem, kam ir (vai drīz būs) bērni, aktuāls ir arī skolu izglītības jautājums. Taisnības labad jāpiebilst, ka arī Ukraina izspiež krievu mācību valodu. Taču krievvalodīgajam ukraiņu valoda ir dažu mēnešu jautājums. Tirgus – 42 miljoni cilvēku. Mums – tikai latviešu valoda un tirgus 2 miljonu cilvēku apmērā. Arī vienos vārtos," secināja politiķis.

Pēc viņa domām, būs labi, ja izdosies piesaistīt darbam Latvijā dažas kompānijas, ja ne – tas ir nopietns iemesls kārtējo reizi padomāt par Latvijas pievilcību investīciju jomā.

126
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, Baltkrievija
Pēc temata
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Minska ievieš atbildes sankcijas pret Baltijas valstīm, tās darbosies arī KF teritorijā
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

12
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

12
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

14
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

14
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija