Intars Busulis

Busulis izteicies par Latvijas mūsdienu jauniešiem pēc skandāla reliģiskajā kopienā

42
(atjaunots 14:38 07.09.2020)
Pazīstamais latviešu dziedātājs Intars Busulis uzskata, ka tagadējā jauniešu paaudze nevēlas strādāt un uzņemties atbildību.

RĪGA, 7. septembris - Sputnik. Pēc skandāla, kas izcēlās sakarā ar reliģisko kopienu "Kalna svētību kopiena" Bauskas novada Bruknas muižā, kur bērniem likts strādāt lauka darbus 12 stundas dienā un viņi turēti pusbadā, latviešu dziedātājs Intars Busulis pauda savas bažas par mūsdienu jaunatni. Par to stāsta izdevums "Argumenti ņedeļi".

Viņš paskaidroja, ka nedz nosoda, nedz atbalsta nevienu, turklāt neviens nevar zināt, kā "tas viss bija". "Tas, ka jaunieši un pusaudži ir kļuvuši bezatbildīgāki pret sevi un vecākiem, protams, ir atkarīgs arī no audzināšanas. Es redzu, lasu, jūtu, ka jauniešiem nepatīk strādāt un uzņemties atbildību. Tas ir aizgājis par tālu gan ģimenē, gan sabiedrībā. Tad nekas cits neatliek, kā braukt uz turieni (Bruknu – red.)," konstatēja Busulis.

Viņš norādīja, ka galvenais ir darbs svaigā gaisā.

"Ravēt kartupeļus un skaldīt malku – neuzskatu, ka tas ir grūts darbs pusaudzim, kurš ir sasniedzis 16 vai 18 gadu vecumu. Domāju, ja viņi darbu izdarītu laikā un pareizi, tur nebūtu nekādu problēmu," uzskata mūziķis.

Jāpiebilst, ka, pēc varasiestāžu ziņām, kopienā dzīvojošie bērni līdz 12 stundas dienā strādājot laukā, viņiem neesot pieejama medicīniskā palīdzība.

Esot gadījies, ka bērni jutušies slikti, pat zaudējuši samaņu ilgās darba dienas dēļ, karstumā strādājot uz lauka bez ūdens.

Saņemtas arī ziņas var vairākām fiziskas un emocionālas vardarbības epizodēm.

Papildu risku bērniem rada tas, ka viņi ik dienas uzturas līdzās sodu izcietušiem pieaugušajiem, kā arī cilvēkiem ar dažādām atkarībām.

Informacija par pārbaudes rezultātiem nodota vērtējumam Valsts policijai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī Valsts darba inspekcijai.

42
Tagi:
bērni
Pēc temata
Pagaidīs, kamēr politiķi izdomās noteikumus: Saeima nolēma neatdot bērnus ārzemniekiem
Latvijas skolēniem piedāvā braukāt uz fizkultūru uz Lietuvu
Lai ilgi nesēž: skolām atļāvuši pusdienās dot vienu ēdienu, nevis divus
Atgriežamies pie mācībām: psiholoģe sniedza padomus skolēnu vecākiem
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

5
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

5
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika
CSNg

Avārija Viļakas novadā: viens cilvēks gājis bojā, viens atrodas smagā stāvoklī

14
(atjaunots 09:40 21.09.2020)
Sestdien vakarā Viļakas novadā Audi vadītājs netika galā ar spēkratu, kā rezultātā mašīna aizgāja sānslīdē, ir bojāgājušie un cietušie.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Sestdien, 19. septembrī, Šķilbēnu pagastā neilgi pirms pusnakts notika avārija, kurā gājis bojā viens cilvēks, raksta Tvnet.lv ar atsauci uz Valsts policiju.

Autovadītājs ar automobili Audi 80 netika galā ar spēkratu un ielidoja grāvī. Mašīna vairākas reizes apgriezās. Viens no pasažieriem gājis bojā notikuma vietā, otrs tika steigšus nogādāts slimnīcā.

​Kopā laikā no sestdienas līdz svētdienai tika reģistrēti 70 CSNg, cietuši 24 cilvēki, viens gājis bojā. Ierosinātas 486 administratīvā pārkāpuma lietas, tai skaitā 222 par pieļaujamā ātruma pārsniegšanu, 16 cilvēki atradušies pie stūres alkohola reibumā.

​Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, pēc Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka Ginta Ešenvalda domām, visbiežāk par avārijas iemeslu kļūst nogurums, neuzmanība un distances neievērošana. Turklāt katru gadu palielinās autovadītāju skaits, kuri sēžas pie stūres reibuma stāvoklī.

14
Tagi:
CSN
Pēc temata
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

0
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

0
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19