Zinību diena Rīgas 88. vidusskolā

"Noderīga visā pasaulē ": latviešu Twitter iestājās par krievu valodu

67
(atjaunots 13:48 05.09.2020)
Balsošana Saeimā par priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu krievu valodā izraisīja jaunu strīdu vilni valodas jautājumā.

RĪGA, 5. septembris - Sputnik. Sociālo mediju lietotāji sadalījās divās pretējās nometnēs: daži krievu valodu uzskata par kaitīgu, citi - par noderīgu un nepieciešamu apgūšanai.

Atgādinām, ka Saeimā notikušais balsojums par priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu krievu valodā ir noslēdzies ar likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijā. Lai bloķētu likumprojekta nodošanu komisijā, nepietika vien dažu balsu — 47 deputāti nobalsoja par, 43 — pret.

Šāds rezultāts izraisīja vētrainu reakciju no abām barikāžu pusēm – latviešu nacpatriotu sašutumu un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju atbalstu.

Piemēram, ekonomists, bijušais ekonomikas ministrs un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") pateicās partijas Attīstībai/PAR un KPV LV deputātiem par to, ka viņi uzstājušies par likumprojektu.

​​"Šodien saku lielu paldies visiem Attīstībai/PAR и KPV LV deputātiem, kas nobalsoja pret aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijai krievu valodā. Uz kopēja fona šis solis ir īpaši drosmīgs un Latvijas krievvalodīgie to novērtē! Paldies par cilvēcīgumu un veselu sapratu!" — pateicies Vjačeslavs Dombrovskis politiķiem Twitter vietnē.

To, kādus komentārus zem viņa tvīta atstāja nacionāli noskaņota sabiedrības daļa, labāk nelasīt - lielākoties šīs replikas ir pilnas ar indīgu naidu pret krievvalodīgiem.

Komentāros atzīmējies arī pats Attīstībai/PAR apvienības līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts, kurš attaisnojās, ka runa nav tikai par krievu valodu.

​"Ne jau tikai krievu valodā, Slava. Mums Eiropas vēlēšanu kampaņā potenciālie vēlētāji aģitācijas materiālus arī angliski prasīja," — viņš uzrakstīja.

​Taču vēl interesantāka diskusija izvērtās zem slavenās Latvijas žurnālistes Baibas Strautmanes publikācijas. Šoreiz viņa šausminājās par to, ka Latvijas skolās, kā svešvalodu bērni biežāk izvēlas krievu, nevis vācu valodu.

"No 20 bērniem klasē kā otro svešvalodu tieši trīs izvēlējās vācu valodu, pārējie - krievu... lielai daļai vecāki tā ieteikuši …" — sūrojas Strautmane atbildē uz latviešu dzejnieces Liānas Langas tvītu par to, ka Kremļa interesēs ir stiprināt krievu valodas apriti.

​Daži nacpatrioti atbalstīja Strautmanes sašutumu.

"Krievu valodas apguve ir kaitīga. Pasaulē skatās valstī visvairāk runāto valodu, un tā Latvijā šobrīd ir Russian. Russian nekotējas, un šāda slava kavē uzticamību starptautiskajā ekonomiskajā un politiskajā arēnā. Krievu valodas zināšanas tieši ietekmē mūsu maciņus uz tukšo pusi," — pauž visai interesantus secinājumus jurists Voldemārs Burģis.

​Partijas "Jaunais Vienotība" loceklis, bijušais Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Dmitrijs Golubevs devās vēl tālāk un piedāvāja mācīt mandarīnu - Ķīnas oficiālo valodu.

​​"Lai arī krievu valoda ir mana dzimtā valoda, tā ir skaista, bagāta un ar milzu kultūru, tagad bērniem Latvijā to apgūt es redzu drīzāk mīnusu. Nav jēgas. Ja gribat kaimiņu valodas, igauņu un lietuviešu ir aizmirstas bez pamata. Ja gribat lielu valodu, mandarīnu ir derīgāka izvēle," tāds ir Golubeva ieteikums lasītājiem.

Tomēr vairums latviski runājošo Latvijas pilsoņu, šķiet neatbalstīja nacpatriotu pozīciju un iestājās par krievu valodu.

"Dmitrij, dzimtā valoda cilvēkam ir pats tuvākais pēc viņa vārda. Uzrunā cilvēkus vārdā un panāksi neticamas lietas. Tas pats ar valodu - pirms vēlēšanām uzrunā latviešus latviski un krievus krieviski. Redzēsi, ka mīnusu būs mazāk," — nostrostēja politiķi Ivars Lipskis, liekot manīt Golubeva elektorālos "panākumus".

​​"Es arī tā ieteicu (bērniem mācīt krievu valodu — red.piez.). Nevajag jaukt politiku/patriotismu un izglītību. Tā ir ... divpirkstu domāšana. Vācu valodu nedaudz protu, bet izmantot to faktiski nav nācies. Tik vien kā TV un avīzes. Krievu... noder vairāk. Tas arī viss," iestājies par krievu valodu Guntars Vītols.

​​"Esmu pateicīgs saviem vecākiem, ka man ieteica izvēlēties skolā krievu ne vācu valodu. Tagad ikdienā nākas komunicēt daudz krievu valodā, vācu valodai īsti nekad neesmu sastapis pielietojumu. Krievu gan varētu teikt iemācījos dzīves laikā, skolā bija pašvaki," — raksta Jānis.

​​"Krievu valodas apguve imho ir noderīgāka. Ir vesels bloks ar ex PSRS valstīm, kur krieviski varēsi sazināties, ir ļoti daudz slāvu-valodu, kas nedaudz līdzīgas krievus un ko var daļēji saprast, sazināties, arī valodu nezinot, ja zina vismaz krievu. A vācu kur? Pāris ES valstis?" atbalsta vecāku izvēli Linda.

​"Man ļoti darbā noder krievu valodas zināšanas, tāpat arī angļu. Vācu valodu mācījos un tā arī nekad dzīvē nelietoju. Kā kuram. Un krievu val. vajadzīga ļoti dažādās sfērās: apmācības, klientu apkalpošana utt," — pauž Māra Veselova.

​​"Kur te problēma? Vai zināt krievu valodu - neskaitāmi literatūras, zinātnes grandi, mūsu kaimiņi, 140 milj. tirgus - ir slikti?" neizpratnē vaicā Krišjānis Bušs.

​​"Vācu valodu mācījos visu skolas laiku, nenožēloju, bet no viņas ir gaužām maz jēgas. Visas vācvalodīgās valstis lieliski saprot angliski. Krievu valoda ir noderīga visā pasaulē, skaista un bagāta valoda. Palīdz ceļojot," atzīme lietotājs N.R.

​Valstī ir viena valsts valoda – latviešu, lai gan krieviski runā aptuveni 40% iedzīvotāju, krievu valodai ir svešvalodas statuss.

Valodas likuma ievērošanu Latvijā uzrauga Valsts valodas centrs (VVC). VVC redzeslokā ir politiķi, kuri pārāk bieži lieto krievu valodu vai slikti prot latviešu, biznesmeņi, kuri izvieto nelatviskus uzrakstus, uzņēmumi un organizācijas, kuras izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki sarunājas ar klientiem svešvalodās, vieskoncerti un pat skolu izlaiduma pasākumi un bērnu laukumi.

67
Tagi:
krievu valoda, Twitter
Pēc temata
Nav izejas: Valsts valodas centram iesniegta sūdzība par norādi EXIT
Latviete pasūdzējās par darba devēju attieksmi pret krievu draudzeni
Krievu un igauņu skolnieki mācīsies viens otra valodu
Kuzmins: Latvijas Krievu savienība neatteiksies no vēlētāju dzimtās valodas
Logs ar restēm, foto no arhīva

Restes uz logiem palūgs noņemt Rīgas būvvalde pārbaudīs visas ēkas

11
(atjaunots 00:14 17.05.2021)
Rīgā ieplānota dzīvojamo mikrorajonu māju pārbaude – ja speciālisti atradīs restes uz logiem, tās lūgs demontēt.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Vasaras sezonas gaitā Rīgas būvvalde plāno pārbaudīt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā – speciālisti meklēs restes uz logiem. Ja atradīs, piespiedīs demontēt, vēsta Rus.lsm.lv.

Tāpat inspekcija pievērsīs uzmanību lodžiju stiklojumam, kondicionētāju un satelīta antenu izvietojuma likumībai, logu montāžai.

Restes "nogrēkojušās" – tās neatbilst ugunsdrošības normām, paskaidroja Rīgas Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Ugunsdzēsēji atzīmēja, ka restes kavē viņu operatīvo darbu – vajadzīgs laiks un speciāli instrumenti, lai salauztu konstrukciju. Glābēji zaudē dārgās sekundes un pat minūtes, cenšoties noņemt restes, bet šajā laikā, iespējams, tiks glābta kāda dzīvība.

Ar ugunsdrošības jautājumu, šķiet, viss skaidrs. Bet ko darīt, lai pasargātu savu mantību? Restes uz logiem uzstāda, lai dzīvoklī nevarētu iekļūt ļaundari.

Policisti iesaka restu vietā uzstādīt signalizāciju un videonovērošanu. Turklāt, izejot no mājām, ir jāpārbauda, vai visi logi ir aizvērti.

Rīgas būvvalde sāks pārbaudi no galvaspilsētas centra, pēc tam inspekcija dosies uz mikrorajoniem.

Cilvēkiem, kuru mājokļos tiks konstatēti pārkāpumi, nosūtīs attiecīgas vēstules ar brīdinājumu. Sola, ka sodu saņems vienīgi tie, kas nenovērsīs problēmu noteiktajā laikā.

11
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Zādzība caur logu: policijas darbinieki Rīgā aizturēja sērijveida dzīvokļu zagļus
Apmest un piekrāsot: "hruščovku" balkoniem liels remonts nav vajadzīgs
Piemineklis Ļeņinam, foto no arhīva

Latvijā dzīvo Ļeņina idejas? Par ko rakstīja latviešu mediji

26
(atjaunots 23:04 16.05.2021)
Valsts drošības dienests seko mēģinājumiem atjaunot komunisma idejas Latvijā, stāsta dienesta vadītājs.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets intervijā izdevumam Diena pastāstīja par Latvijai un ES ierastajām "briesmām", ko rada Krievija un Ķīna. Tiesa, viņš pieminēja arī jaunus, atklāti sakot, pat eksotiskus draudus.

Savā ikgadējā pārskatā VDD norādīja, ka atsevišķi cilvēki mēģinot izplatīt un popularizēt sociālisma un komunisma ideoloģiju jauniešu vidē, jo jaunieši nav informēti "par komunistiskās iekārtas pastrādātajiem noziegumiem". Kādām metodēm tiek popularizētas šīs idejas, painteresējās žurnālists.

Mežviets atklāja, ka VDD redzeslokā ir atsevišķas personības, "kuras Latvijas sabiedrībā, īpaši jauniešu vidē, cenšas izplatīt sociālisma un komunisma idejas.

VDD analīze liecina, ka atsevišķu jauniešu pievēršanās minētajām ideoloģijām pamatā saistāma ar sevis meklējumiem. "Taču vienlīdz nozīmīgs faktors ir izpratnes trūkums par komunistiskās iekārtas pastrādātajiem noziegumiem. Šis izpratnes trūkums ir saistāms arī ar to, ka rietumvalstu informatīvajā telpā daudz vairāk uzmanības tiek pievērsts nacistu pastrādātajiem noziegumiem, uzsverot to smagumu un atstātās sekas," konstatēja Mežviets.

Diemžēl, sūkstījās VDD priekšnieks, "komunisma ideoloģijas vārdā pret cilvēci veiktajiem noziegumiem diemžēl tiek piešķirta mazāka nozīme". Viņš uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ Eiropas valstu jaunākās paaudzes pilsoņus var uzrunāt komunisma un sociālisma saukļi.

26
Tagi:
Drošības dienests, drošība, Latvija
Pēc temata
"Atgādina Ļeņina mauzoleju": rīdziniekus šokē Okupācijas muzeja rekonstrukcija
Kadri izšķir visu. Ar ko ir saistītas amatu izmaiņas Latvijas valsts sektorā?
Ļeņins un atlētisms
Andrejs Mamikins ieteicis DP vadītājam vadīt pārraidi "Baumas"
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības