Zinību diena Rīgas 88. vidusskolā

"Noderīga visā pasaulē ": latviešu Twitter iestājās par krievu valodu

53
(atjaunots 13:48 05.09.2020)
Balsošana Saeimā par priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu krievu valodā izraisīja jaunu strīdu vilni valodas jautājumā.

RĪGA, 5. septembris - Sputnik. Sociālo mediju lietotāji sadalījās divās pretējās nometnēs: daži krievu valodu uzskata par kaitīgu, citi - par noderīgu un nepieciešamu apgūšanai.

Atgādinām, ka Saeimā notikušais balsojums par priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu krievu valodā ir noslēdzies ar likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijā. Lai bloķētu likumprojekta nodošanu komisijā, nepietika vien dažu balsu — 47 deputāti nobalsoja par, 43 — pret.

Šāds rezultāts izraisīja vētrainu reakciju no abām barikāžu pusēm – latviešu nacpatriotu sašutumu un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju atbalstu.

Piemēram, ekonomists, bijušais ekonomikas ministrs un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") pateicās partijas Attīstībai/PAR un KPV LV deputātiem par to, ka viņi uzstājušies par likumprojektu.

​​"Šodien saku lielu paldies visiem Attīstībai/PAR и KPV LV deputātiem, kas nobalsoja pret aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijai krievu valodā. Uz kopēja fona šis solis ir īpaši drosmīgs un Latvijas krievvalodīgie to novērtē! Paldies par cilvēcīgumu un veselu sapratu!" — pateicies Vjačeslavs Dombrovskis politiķiem Twitter vietnē.

To, kādus komentārus zem viņa tvīta atstāja nacionāli noskaņota sabiedrības daļa, labāk nelasīt - lielākoties šīs replikas ir pilnas ar indīgu naidu pret krievvalodīgiem.

Komentāros atzīmējies arī pats Attīstībai/PAR apvienības līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts, kurš attaisnojās, ka runa nav tikai par krievu valodu.

​"Ne jau tikai krievu valodā, Slava. Mums Eiropas vēlēšanu kampaņā potenciālie vēlētāji aģitācijas materiālus arī angliski prasīja," — viņš uzrakstīja.

​Taču vēl interesantāka diskusija izvērtās zem slavenās Latvijas žurnālistes Baibas Strautmanes publikācijas. Šoreiz viņa šausminājās par to, ka Latvijas skolās, kā svešvalodu bērni biežāk izvēlas krievu, nevis vācu valodu.

"No 20 bērniem klasē kā otro svešvalodu tieši trīs izvēlējās vācu valodu, pārējie - krievu... lielai daļai vecāki tā ieteikuši …" — sūrojas Strautmane atbildē uz latviešu dzejnieces Liānas Langas tvītu par to, ka Kremļa interesēs ir stiprināt krievu valodas apriti.

​Daži nacpatrioti atbalstīja Strautmanes sašutumu.

"Krievu valodas apguve ir kaitīga. Pasaulē skatās valstī visvairāk runāto valodu, un tā Latvijā šobrīd ir Russian. Russian nekotējas, un šāda slava kavē uzticamību starptautiskajā ekonomiskajā un politiskajā arēnā. Krievu valodas zināšanas tieši ietekmē mūsu maciņus uz tukšo pusi," — pauž visai interesantus secinājumus jurists Voldemārs Burģis.

​Partijas "Jaunais Vienotība" loceklis, bijušais Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Dmitrijs Golubevs devās vēl tālāk un piedāvāja mācīt mandarīnu - Ķīnas oficiālo valodu.

​​"Lai arī krievu valoda ir mana dzimtā valoda, tā ir skaista, bagāta un ar milzu kultūru, tagad bērniem Latvijā to apgūt es redzu drīzāk mīnusu. Nav jēgas. Ja gribat kaimiņu valodas, igauņu un lietuviešu ir aizmirstas bez pamata. Ja gribat lielu valodu, mandarīnu ir derīgāka izvēle," tāds ir Golubeva ieteikums lasītājiem.

Tomēr vairums latviski runājošo Latvijas pilsoņu, šķiet neatbalstīja nacpatriotu pozīciju un iestājās par krievu valodu.

"Dmitrij, dzimtā valoda cilvēkam ir pats tuvākais pēc viņa vārda. Uzrunā cilvēkus vārdā un panāksi neticamas lietas. Tas pats ar valodu - pirms vēlēšanām uzrunā latviešus latviski un krievus krieviski. Redzēsi, ka mīnusu būs mazāk," — nostrostēja politiķi Ivars Lipskis, liekot manīt Golubeva elektorālos "panākumus".

​​"Es arī tā ieteicu (bērniem mācīt krievu valodu — red.piez.). Nevajag jaukt politiku/patriotismu un izglītību. Tā ir ... divpirkstu domāšana. Vācu valodu nedaudz protu, bet izmantot to faktiski nav nācies. Tik vien kā TV un avīzes. Krievu... noder vairāk. Tas arī viss," iestājies par krievu valodu Guntars Vītols.

​​"Esmu pateicīgs saviem vecākiem, ka man ieteica izvēlēties skolā krievu ne vācu valodu. Tagad ikdienā nākas komunicēt daudz krievu valodā, vācu valodai īsti nekad neesmu sastapis pielietojumu. Krievu gan varētu teikt iemācījos dzīves laikā, skolā bija pašvaki," — raksta Jānis.

​​"Krievu valodas apguve imho ir noderīgāka. Ir vesels bloks ar ex PSRS valstīm, kur krieviski varēsi sazināties, ir ļoti daudz slāvu-valodu, kas nedaudz līdzīgas krievus un ko var daļēji saprast, sazināties, arī valodu nezinot, ja zina vismaz krievu. A vācu kur? Pāris ES valstis?" atbalsta vecāku izvēli Linda.

​"Man ļoti darbā noder krievu valodas zināšanas, tāpat arī angļu. Vācu valodu mācījos un tā arī nekad dzīvē nelietoju. Kā kuram. Un krievu val. vajadzīga ļoti dažādās sfērās: apmācības, klientu apkalpošana utt," — pauž Māra Veselova.

​​"Kur te problēma? Vai zināt krievu valodu - neskaitāmi literatūras, zinātnes grandi, mūsu kaimiņi, 140 milj. tirgus - ir slikti?" neizpratnē vaicā Krišjānis Bušs.

​​"Vācu valodu mācījos visu skolas laiku, nenožēloju, bet no viņas ir gaužām maz jēgas. Visas vācvalodīgās valstis lieliski saprot angliski. Krievu valoda ir noderīga visā pasaulē, skaista un bagāta valoda. Palīdz ceļojot," atzīme lietotājs N.R.

​Valstī ir viena valsts valoda – latviešu, lai gan krieviski runā aptuveni 40% iedzīvotāju, krievu valodai ir svešvalodas statuss.

Valodas likuma ievērošanu Latvijā uzrauga Valsts valodas centrs (VVC). VVC redzeslokā ir politiķi, kuri pārāk bieži lieto krievu valodu vai slikti prot latviešu, biznesmeņi, kuri izvieto nelatviskus uzrakstus, uzņēmumi un organizācijas, kuras izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki sarunājas ar klientiem svešvalodās, vieskoncerti un pat skolu izlaiduma pasākumi un bērnu laukumi.

53
Tagi:
krievu valoda, Twitter
Pēc temata
Nav izejas: Valsts valodas centram iesniegta sūdzība par norādi EXIT
Latviete pasūdzējās par darba devēju attieksmi pret krievu draudzeni
Krievu un igauņu skolnieki mācīsies viens otra valodu
Kuzmins: Latvijas Krievu savienība neatteiksies no vēlētāju dzimtās valodas

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

3
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

3
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

1
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

1
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus