VID

Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: iznīcināt mikrouzņēmumus

307
(atjaunots 12:08 07.09.2020)
Valdība plāno reorganizēt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kā rezultātā 32 tūkstoši cilvēku var kļūt par bezdarbniekiem.

RĪGA, 5. septembris – Sputnik, Jūlija Granta. Latvijas Ministru kabineta atbalstītās nodokļu izmaiņas 2021. gada budžetā kļūs par kārtējo triecienu valsts konkurētspējai. Darbaspēka slogs pieaugs, mazajam biznesam faktiski pienāks gals, pašvaldības tiks apzagtas.

Taču valdības relīzē jaunieviesumi tiek pasniegti kā solis tuvāk iedzīvotāju sociālās aizsardzības izaugsmei: beidzot, aplikt ar nodokļiem plānots arī tos gandrīz 300 tūkstošus "no nodokļiem izvairīgo", kuri līdz šim formāli netika uzskatīti par algotiem darbiniekiem. Šī finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") idée fixe, raksturo viņu kā uzskaitvedi, kurš ir pārliecināts, ka ikviens bizness uzreiz var dubultot darbaspēka izmaksas.

Paskaidrojošo rakstu sērijā mēs izanalizēsim valdošās koalīcijas nodokļu reformas detaļas.

Mikrouzņēmumi: sociālā aizsardzība bija!

Valdība ziņo, ka ar jaunajiem nodokļu noteikumiem tā grasās pielīdzināt mikrouzņēmumus parastām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Jeb likvidēt "mikriņus" kā mazās uzņēmējdarbības formu (ar apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem eiro gadā, kā tas ir atbilstoši esošajām normām). Vadmotīvs it kā esot mikrouzņēmumu darbinieku sociālā aizsardzība.

Taču apšaubīt šos labos nodomus liek esošās situācijas analīze.

Kā zināms, likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu" paredz uzkrājumu veidošanos sociālajā budžetā:

1) valsts pensiju apdrošināšanai;

2) sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam;

3) sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;

4) invaliditātes apdrošināšanai;

5) maternitātes un slimības apdrošināšanai;

6) vecāku apdrošināšanai;

7) veselības apdrošināšanai.

Mikrouzņēmumu darbiniekiem sociālā apdrošināšana šobrīd pastāv: tai aiziet 80% no šāda uzņēmuma samaksātā nodokļa 15% apmērā no apgrozījuma. Pie augstākās apgrozījuma robežas 40 tūkstoši eiro tie ir 400 eiro mēnesī visu darbinieku sociālajai apdrošināšanai mēnesī. Turklāt ja darbinieki nav pieci (kā likums to līdz šim ir ļāvis), bet, piemēram, trīs, tad par katru no viņiem jau tiek iemaksāta summa, kas ir pielīdzināma sociālajam nodoklim no minimālās algas. Turklāt mikrouzņēmuma darbinieks saņem apdrošināšanu pēc 6 no 7 iespējamiem pantiem, izņemot medicīnu. Savukārt pats mikrouzņēmuma nodoklis tiek iekasēts vienmēr, parādi tajā ir minimāli.

Jautājums par medicīnisko pakalpojumu saņemšanu par atsevišķu samaksu jau tika apspriests 12. Saeimā. Tad tika ieviesta papildu apdrošināšana 1% apmērā no bruto noalgoto darbinieku algas un iespēja nopirkt apdrošināšanu visiem pārējiem, taču likumdevēji iestrēga apspriešanās par šo naudu garantētās medicīniskās palīdzības un pakalpojumu pieejamības, tā arī nenonākot pie kaut kāda lēmuma.

Taču jautājums par medicīnas finansēšanu sociālās apdrošināšanas paketē neietilpst. Šo apdrošināšanu jau nodrošina esošais mikrouzņēmuma nodoklis, kurš ļauj izmaksāt tā darbiniekiem līdz 720 eiro mēnesī uz rokas, kamēr līdzvērtīgo sociālo apdrošināšanas izdevumu gadījumā parastā SIA darbiniekam spīd tikai minimālā alga – 430 eiro bruto, nedaudz virs 300 eiro uz rokas.

Kā nosūtīt uz biržu 32 tūkstošus

Runā, ka finanšu ministram Jānim Reiram sen nepatīk mikrouzņēmumi. Taču Ziņojums Nr. TA-1643 "Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai" pārsteidz ar savu kanibālisko loģiku.

Dokumentā teikts:

"Saskaņā ar VID informāciju MUN maksātājiem VSAOI slogs ir gandrīz trīs reizes mazāks nekā vispārējā nodokļu maksāšanas režīma darba devējiem. Lai gan MU skaitam, gan arī to darbinieku skaitam ir tendence samazināties (2019.gadā par aptuveni 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu), tomēr joprojām MU nodarbināti 8% (informācija par 2019.gada 4. ceturksni) no visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem. MU īpatsvars dominē tieši pakalpojumu nozarēs (ēku tīrīšana, ielu slaucīšana, dizaina pakalpojumi, konsultācijas u.tml.). Minētais tiešā veidā liecina par darbaspēka nodokļu optimizāciju, jo pakalpojumu sniegšanā ir daudz mazākas cita veida izmaksas (gan tiešās, gan netiešās), kā, piemēram, ražojošās nozarēs. Minēto apstiprina arī fakts, ka aptuveni 70% no MU apgrozījuma tiek novirzīti darbaspēka izmaksās," ziņo Finanšu ministrija.

Un secina: "mikriņiem" zem Latvijas saules nav vietas. Kā nodarbinātības forma tie nevar tikt izmantoti. Maksimums iespējamā – atstāt "cilvēkus-uzņēmumus", tātad katrā no tām var būt tikai viens darbinieks. Viņš būs gan īpašnieks, gan direktors, gan viss pārējais.

Visi pārējie ir… jāatlaiž. "Lai nepakļautu sociālās neaizsargātības riskiem."

Bet vai atlaišana nav tā pati neaizsargātība? Uz ielas piedāvāts izmest 32 059 cilvēkus (40% nodarbināto šobrīd ir mikrouzņēmumos), un vēl tikpat daudz pāries algoto darbinieku statusā. Bet kā?

Ministra lielais lēciens

Saskaņā ar ieceri mikrouzņēmumu ienākumiem brīnumainā kārtā jāpieaug vismaz divas reizes. Jo standarta nodokļa slogs uz algu – tas ir papildu eiro katram eiro, kas tiek izmaksāts uz rokām. Lai samaksātu apkopējai 720 eiro standarta algā mikrouzņēmumā, uzņēmējam jāpelna 1440 eiro. Tātad jāatdod viss savs neto apgrozījums (720 eiro – tie, kā mēs atceramies, ir 70% "mikriņa" izdevumu) un vēl kaut kur jāpaņem papildu 40%. Ko nu 40% - pat vairāk: jo arī valstij jāsamaksā divreiz vairāk apgrozījuma nodoklī.

Varbūt mēs visi kaut ko nezinām un Latviju gaida liels kāpums telpu tīrīšanā un citos mazkvalificētos darbības veidos, kurus šobrīd "velk" mikrouzņēmumi? Vai arī deklarētās sociālās apdrošināšanas pieauguma vietā ministra Reira iniciatīva izvērsies kārtējā bezdarba uzliesmojumā un kārtējā emigrācijas vilnī? Anglijā 800 mārciņas vispār ir neapliekamais minimums. Taču par minimumu nākamajā rakstā.

Īsumā par mikrouzņēmumiem 2021. gadā

  • Pieļaujamais darbinieku skaits – viens (piecu vietā)
  • Nodokļa likme apgrozījumam līdz 20 tūkstošiem eiro – 25% (iepriekš limits bija 40 tūkstoši un 15%)
  • Nodokļa likme apgrozījumam virs 20 tūkstošiem eiro – 25% no 20 000 eiro un 40% no pārsnieguma summas (iepriekš 20% no summas virs 40 tūkstošiem eiro gadā).
  • Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par katru darbinieku – 170 eiro mēnesī. Ja mikrouzņēmuma nodoklis nenodrošina šādas summas iemaksu, tā vienalga ir jāsamaksā papildus kā sociālā iemaksa.

• Prognozējamais bezdarbnieku skaits – 32 059 cilvēki, 40% no šobrīd nodarbinātajiem mikrouzņēmumos.

307
Tagi:
Jānis Reirs, nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra
Latvijā 15% darbinieku saņem uz rokām minimālo algu vai mazāk
Pats grūtākais – atrast naudu: Latvijas iedzīvotāji novērtēja biznesa uzsākšanas iespējas
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

17
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

17
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Avīzes, foto no arhīva

Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem

11
(atjaunots 16:10 01.03.2021)
Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.

11
Tagi:
Latvija, finansējums, mediji
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"