VID

Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: iznīcināt mikrouzņēmumus

188
(atjaunots 12:08 07.09.2020)
Valdība plāno reorganizēt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kā rezultātā 32 tūkstoši cilvēku var kļūt par bezdarbniekiem.

RĪGA, 5. septembris – Sputnik, Jūlija Granta. Latvijas Ministru kabineta atbalstītās nodokļu izmaiņas 2021. gada budžetā kļūs par kārtējo triecienu valsts konkurētspējai. Darbaspēka slogs pieaugs, mazajam biznesam faktiski pienāks gals, pašvaldības tiks apzagtas.

Taču valdības relīzē jaunieviesumi tiek pasniegti kā solis tuvāk iedzīvotāju sociālās aizsardzības izaugsmei: beidzot, aplikt ar nodokļiem plānots arī tos gandrīz 300 tūkstošus "no nodokļiem izvairīgo", kuri līdz šim formāli netika uzskatīti par algotiem darbiniekiem. Šī finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") idée fixe, raksturo viņu kā uzskaitvedi, kurš ir pārliecināts, ka ikviens bizness uzreiz var dubultot darbaspēka izmaksas.

Paskaidrojošo rakstu sērijā mēs izanalizēsim valdošās koalīcijas nodokļu reformas detaļas.

Mikrouzņēmumi: sociālā aizsardzība bija!

Valdība ziņo, ka ar jaunajiem nodokļu noteikumiem tā grasās pielīdzināt mikrouzņēmumus parastām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Jeb likvidēt "mikriņus" kā mazās uzņēmējdarbības formu (ar apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem eiro gadā, kā tas ir atbilstoši esošajām normām). Vadmotīvs it kā esot mikrouzņēmumu darbinieku sociālā aizsardzība.

Taču apšaubīt šos labos nodomus liek esošās situācijas analīze.

Kā zināms, likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu" paredz uzkrājumu veidošanos sociālajā budžetā:

1) valsts pensiju apdrošināšanai;

2) sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam;

3) sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;

4) invaliditātes apdrošināšanai;

5) maternitātes un slimības apdrošināšanai;

6) vecāku apdrošināšanai;

7) veselības apdrošināšanai.

Mikrouzņēmumu darbiniekiem sociālā apdrošināšana šobrīd pastāv: tai aiziet 80% no šāda uzņēmuma samaksātā nodokļa 15% apmērā no apgrozījuma. Pie augstākās apgrozījuma robežas 40 tūkstoši eiro tie ir 400 eiro mēnesī visu darbinieku sociālajai apdrošināšanai mēnesī. Turklāt ja darbinieki nav pieci (kā likums to līdz šim ir ļāvis), bet, piemēram, trīs, tad par katru no viņiem jau tiek iemaksāta summa, kas ir pielīdzināma sociālajam nodoklim no minimālās algas. Turklāt mikrouzņēmuma darbinieks saņem apdrošināšanu pēc 6 no 7 iespējamiem pantiem, izņemot medicīnu. Savukārt pats mikrouzņēmuma nodoklis tiek iekasēts vienmēr, parādi tajā ir minimāli.

Jautājums par medicīnisko pakalpojumu saņemšanu par atsevišķu samaksu jau tika apspriests 12. Saeimā. Tad tika ieviesta papildu apdrošināšana 1% apmērā no bruto noalgoto darbinieku algas un iespēja nopirkt apdrošināšanu visiem pārējiem, taču likumdevēji iestrēga apspriešanās par šo naudu garantētās medicīniskās palīdzības un pakalpojumu pieejamības, tā arī nenonākot pie kaut kāda lēmuma.

Taču jautājums par medicīnas finansēšanu sociālās apdrošināšanas paketē neietilpst. Šo apdrošināšanu jau nodrošina esošais mikrouzņēmuma nodoklis, kurš ļauj izmaksāt tā darbiniekiem līdz 720 eiro mēnesī uz rokas, kamēr līdzvērtīgo sociālo apdrošināšanas izdevumu gadījumā parastā SIA darbiniekam spīd tikai minimālā alga – 430 eiro bruto, nedaudz virs 300 eiro uz rokas.

Kā nosūtīt uz biržu 32 tūkstošus

Runā, ka finanšu ministram Jānim Reiram sen nepatīk mikrouzņēmumi. Taču Ziņojums Nr. TA-1643 "Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai" pārsteidz ar savu kanibālisko loģiku.

Dokumentā teikts:

"Saskaņā ar VID informāciju MUN maksātājiem VSAOI slogs ir gandrīz trīs reizes mazāks nekā vispārējā nodokļu maksāšanas režīma darba devējiem. Lai gan MU skaitam, gan arī to darbinieku skaitam ir tendence samazināties (2019.gadā par aptuveni 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu), tomēr joprojām MU nodarbināti 8% (informācija par 2019.gada 4. ceturksni) no visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem. MU īpatsvars dominē tieši pakalpojumu nozarēs (ēku tīrīšana, ielu slaucīšana, dizaina pakalpojumi, konsultācijas u.tml.). Minētais tiešā veidā liecina par darbaspēka nodokļu optimizāciju, jo pakalpojumu sniegšanā ir daudz mazākas cita veida izmaksas (gan tiešās, gan netiešās), kā, piemēram, ražojošās nozarēs. Minēto apstiprina arī fakts, ka aptuveni 70% no MU apgrozījuma tiek novirzīti darbaspēka izmaksās," ziņo Finanšu ministrija.

Un secina: "mikriņiem" zem Latvijas saules nav vietas. Kā nodarbinātības forma tie nevar tikt izmantoti. Maksimums iespējamā – atstāt "cilvēkus-uzņēmumus", tātad katrā no tām var būt tikai viens darbinieks. Viņš būs gan īpašnieks, gan direktors, gan viss pārējais.

Visi pārējie ir… jāatlaiž. "Lai nepakļautu sociālās neaizsargātības riskiem."

Bet vai atlaišana nav tā pati neaizsargātība? Uz ielas piedāvāts izmest 32 059 cilvēkus (40% nodarbināto šobrīd ir mikrouzņēmumos), un vēl tikpat daudz pāries algoto darbinieku statusā. Bet kā?

Ministra lielais lēciens

Saskaņā ar ieceri mikrouzņēmumu ienākumiem brīnumainā kārtā jāpieaug vismaz divas reizes. Jo standarta nodokļa slogs uz algu – tas ir papildu eiro katram eiro, kas tiek izmaksāts uz rokām. Lai samaksātu apkopējai 720 eiro standarta algā mikrouzņēmumā, uzņēmējam jāpelna 1440 eiro. Tātad jāatdod viss savs neto apgrozījums (720 eiro – tie, kā mēs atceramies, ir 70% "mikriņa" izdevumu) un vēl kaut kur jāpaņem papildu 40%. Ko nu 40% - pat vairāk: jo arī valstij jāsamaksā divreiz vairāk apgrozījuma nodoklī.

Varbūt mēs visi kaut ko nezinām un Latviju gaida liels kāpums telpu tīrīšanā un citos mazkvalificētos darbības veidos, kurus šobrīd "velk" mikrouzņēmumi? Vai arī deklarētās sociālās apdrošināšanas pieauguma vietā ministra Reira iniciatīva izvērsies kārtējā bezdarba uzliesmojumā un kārtējā emigrācijas vilnī? Anglijā 800 mārciņas vispār ir neapliekamais minimums. Taču par minimumu nākamajā rakstā.

Īsumā par mikrouzņēmumiem 2021. gadā

  • Pieļaujamais darbinieku skaits – viens (piecu vietā)
  • Nodokļa likme apgrozījumam līdz 20 tūkstošiem eiro – 25% (iepriekš limits bija 40 tūkstoši un 15%)
  • Nodokļa likme apgrozījumam virs 20 tūkstošiem eiro – 25% no 20 000 eiro un 40% no pārsnieguma summas (iepriekš 20% no summas virs 40 tūkstošiem eiro gadā).
  • Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par katru darbinieku – 170 eiro mēnesī. Ja mikrouzņēmuma nodoklis nenodrošina šādas summas iemaksu, tā vienalga ir jāsamaksā papildus kā sociālā iemaksa.

• Prognozējamais bezdarbnieku skaits – 32 059 cilvēki, 40% no šobrīd nodarbinātajiem mikrouzņēmumos.

188
Tagi:
Jānis Reirs, nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra
Latvijā 15% darbinieku saņem uz rokām minimālo algu vai mazāk
Pats grūtākais – atrast naudu: Latvijas iedzīvotāji novērtēja biznesa uzsākšanas iespējas

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

11
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

11
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

2
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

2
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus