VID

Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: iznīcināt mikrouzņēmumus

288
(atjaunots 12:08 07.09.2020)
Valdība plāno reorganizēt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kā rezultātā 32 tūkstoši cilvēku var kļūt par bezdarbniekiem.

RĪGA, 5. septembris – Sputnik, Jūlija Granta. Latvijas Ministru kabineta atbalstītās nodokļu izmaiņas 2021. gada budžetā kļūs par kārtējo triecienu valsts konkurētspējai. Darbaspēka slogs pieaugs, mazajam biznesam faktiski pienāks gals, pašvaldības tiks apzagtas.

Taču valdības relīzē jaunieviesumi tiek pasniegti kā solis tuvāk iedzīvotāju sociālās aizsardzības izaugsmei: beidzot, aplikt ar nodokļiem plānots arī tos gandrīz 300 tūkstošus "no nodokļiem izvairīgo", kuri līdz šim formāli netika uzskatīti par algotiem darbiniekiem. Šī finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") idée fixe, raksturo viņu kā uzskaitvedi, kurš ir pārliecināts, ka ikviens bizness uzreiz var dubultot darbaspēka izmaksas.

Paskaidrojošo rakstu sērijā mēs izanalizēsim valdošās koalīcijas nodokļu reformas detaļas.

Mikrouzņēmumi: sociālā aizsardzība bija!

Valdība ziņo, ka ar jaunajiem nodokļu noteikumiem tā grasās pielīdzināt mikrouzņēmumus parastām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Jeb likvidēt "mikriņus" kā mazās uzņēmējdarbības formu (ar apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem eiro gadā, kā tas ir atbilstoši esošajām normām). Vadmotīvs it kā esot mikrouzņēmumu darbinieku sociālā aizsardzība.

Taču apšaubīt šos labos nodomus liek esošās situācijas analīze.

Kā zināms, likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu" paredz uzkrājumu veidošanos sociālajā budžetā:

1) valsts pensiju apdrošināšanai;

2) sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam;

3) sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;

4) invaliditātes apdrošināšanai;

5) maternitātes un slimības apdrošināšanai;

6) vecāku apdrošināšanai;

7) veselības apdrošināšanai.

Mikrouzņēmumu darbiniekiem sociālā apdrošināšana šobrīd pastāv: tai aiziet 80% no šāda uzņēmuma samaksātā nodokļa 15% apmērā no apgrozījuma. Pie augstākās apgrozījuma robežas 40 tūkstoši eiro tie ir 400 eiro mēnesī visu darbinieku sociālajai apdrošināšanai mēnesī. Turklāt ja darbinieki nav pieci (kā likums to līdz šim ir ļāvis), bet, piemēram, trīs, tad par katru no viņiem jau tiek iemaksāta summa, kas ir pielīdzināma sociālajam nodoklim no minimālās algas. Turklāt mikrouzņēmuma darbinieks saņem apdrošināšanu pēc 6 no 7 iespējamiem pantiem, izņemot medicīnu. Savukārt pats mikrouzņēmuma nodoklis tiek iekasēts vienmēr, parādi tajā ir minimāli.

Jautājums par medicīnisko pakalpojumu saņemšanu par atsevišķu samaksu jau tika apspriests 12. Saeimā. Tad tika ieviesta papildu apdrošināšana 1% apmērā no bruto noalgoto darbinieku algas un iespēja nopirkt apdrošināšanu visiem pārējiem, taču likumdevēji iestrēga apspriešanās par šo naudu garantētās medicīniskās palīdzības un pakalpojumu pieejamības, tā arī nenonākot pie kaut kāda lēmuma.

Taču jautājums par medicīnas finansēšanu sociālās apdrošināšanas paketē neietilpst. Šo apdrošināšanu jau nodrošina esošais mikrouzņēmuma nodoklis, kurš ļauj izmaksāt tā darbiniekiem līdz 720 eiro mēnesī uz rokas, kamēr līdzvērtīgo sociālo apdrošināšanas izdevumu gadījumā parastā SIA darbiniekam spīd tikai minimālā alga – 430 eiro bruto, nedaudz virs 300 eiro uz rokas.

Kā nosūtīt uz biržu 32 tūkstošus

Runā, ka finanšu ministram Jānim Reiram sen nepatīk mikrouzņēmumi. Taču Ziņojums Nr. TA-1643 "Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai" pārsteidz ar savu kanibālisko loģiku.

Dokumentā teikts:

"Saskaņā ar VID informāciju MUN maksātājiem VSAOI slogs ir gandrīz trīs reizes mazāks nekā vispārējā nodokļu maksāšanas režīma darba devējiem. Lai gan MU skaitam, gan arī to darbinieku skaitam ir tendence samazināties (2019.gadā par aptuveni 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu), tomēr joprojām MU nodarbināti 8% (informācija par 2019.gada 4. ceturksni) no visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem. MU īpatsvars dominē tieši pakalpojumu nozarēs (ēku tīrīšana, ielu slaucīšana, dizaina pakalpojumi, konsultācijas u.tml.). Minētais tiešā veidā liecina par darbaspēka nodokļu optimizāciju, jo pakalpojumu sniegšanā ir daudz mazākas cita veida izmaksas (gan tiešās, gan netiešās), kā, piemēram, ražojošās nozarēs. Minēto apstiprina arī fakts, ka aptuveni 70% no MU apgrozījuma tiek novirzīti darbaspēka izmaksās," ziņo Finanšu ministrija.

Un secina: "mikriņiem" zem Latvijas saules nav vietas. Kā nodarbinātības forma tie nevar tikt izmantoti. Maksimums iespējamā – atstāt "cilvēkus-uzņēmumus", tātad katrā no tām var būt tikai viens darbinieks. Viņš būs gan īpašnieks, gan direktors, gan viss pārējais.

Visi pārējie ir… jāatlaiž. "Lai nepakļautu sociālās neaizsargātības riskiem."

Bet vai atlaišana nav tā pati neaizsargātība? Uz ielas piedāvāts izmest 32 059 cilvēkus (40% nodarbināto šobrīd ir mikrouzņēmumos), un vēl tikpat daudz pāries algoto darbinieku statusā. Bet kā?

Ministra lielais lēciens

Saskaņā ar ieceri mikrouzņēmumu ienākumiem brīnumainā kārtā jāpieaug vismaz divas reizes. Jo standarta nodokļa slogs uz algu – tas ir papildu eiro katram eiro, kas tiek izmaksāts uz rokām. Lai samaksātu apkopējai 720 eiro standarta algā mikrouzņēmumā, uzņēmējam jāpelna 1440 eiro. Tātad jāatdod viss savs neto apgrozījums (720 eiro – tie, kā mēs atceramies, ir 70% "mikriņa" izdevumu) un vēl kaut kur jāpaņem papildu 40%. Ko nu 40% - pat vairāk: jo arī valstij jāsamaksā divreiz vairāk apgrozījuma nodoklī.

Varbūt mēs visi kaut ko nezinām un Latviju gaida liels kāpums telpu tīrīšanā un citos mazkvalificētos darbības veidos, kurus šobrīd "velk" mikrouzņēmumi? Vai arī deklarētās sociālās apdrošināšanas pieauguma vietā ministra Reira iniciatīva izvērsies kārtējā bezdarba uzliesmojumā un kārtējā emigrācijas vilnī? Anglijā 800 mārciņas vispār ir neapliekamais minimums. Taču par minimumu nākamajā rakstā.

Īsumā par mikrouzņēmumiem 2021. gadā

  • Pieļaujamais darbinieku skaits – viens (piecu vietā)
  • Nodokļa likme apgrozījumam līdz 20 tūkstošiem eiro – 25% (iepriekš limits bija 40 tūkstoši un 15%)
  • Nodokļa likme apgrozījumam virs 20 tūkstošiem eiro – 25% no 20 000 eiro un 40% no pārsnieguma summas (iepriekš 20% no summas virs 40 tūkstošiem eiro gadā).
  • Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par katru darbinieku – 170 eiro mēnesī. Ja mikrouzņēmuma nodoklis nenodrošina šādas summas iemaksu, tā vienalga ir jāsamaksā papildus kā sociālā iemaksa.

• Prognozējamais bezdarbnieku skaits – 32 059 cilvēki, 40% no šobrīd nodarbinātajiem mikrouzņēmumos.

288
Tagi:
Jānis Reirs, nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra
Latvijā 15% darbinieku saņem uz rokām minimālo algu vai mazāk
Pats grūtākais – atrast naudu: Latvijas iedzīvotāji novērtēja biznesa uzsākšanas iespējas
Ilga Šuplinska

Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju

2
(atjaunots 16:11 25.11.2020)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš šonedēļ centīsies panākt izlīgšanu starp izglītības un zinātnes ministri un skolotāju arodbiedrību.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Jaunie ierobežojumi, kuru mērķis ir apturēt Covid-19 izplatību, izraisīja jaunu konflikta vilni starp skolotāju arodbiedrību un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, vēsta Latvijas Radio.

Saskaņā ar jaunajām prasībām, kuras vakar atbalstīja valdība, no 30. novembra katram skolēnam no 1. līdz 6. klasei ir jānodrošina 3 kvadrātmetru platība. Skolotājiem no 30. novembra ir jālieto sejas maskas, arī mācību stundu laikā. Ja skola nespēj nodrošināt šo normu izpildi, tai ir jāorganizē tālmācības.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga aicina ideja autorus iedomāties klasi 90 kvadrātmetru platībā, kur skolotājam maskā ir jāsaņem atgriezeniskā saite no katra skolēna.

Viņa uzskata, ka jaunajos ierobežojumos ir zināma daļa cinisma – mazas klases visātrāk pāries pie tālmācībām, jo fiziski nav iespējams izpildīt šīs prasības. Tādējādi, valdības lēmuma faktiskais mērķis ir, lai bērni vairāk mācās attālināti.

"Tad vajadzēja atklāti pateikt – lūdzu, ejam visi uz attālinātajām mācībām," uzsvēra Vanaga.

Anita Pēterkopa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve, paskaidroja, ka galvaspilsētā izpildīt prasības par 3 kvadrātmetriem uz vienu bērnu būs grūti. Pēc viņas sacītā, Rīgā vismaz trešdaļā skolu klasēs ir pa 30-33 skolēniem. Dome sazināsies ar katru izglītības iestādi, lai vienotos, kā izpildīt prasības, un noskaidrot, kuras var un kuras nevar īstenot jaunās normas.

Skolotāju arodbiedrības padome šodien pieņems lēmumu par Šuplinskas demisijas pieprasīšanu.

Lēmumu par to plānoja pieņemt arī agrāk, taču organizācija deva ministrei iespēju izskaidrot savu pozīciju. Skolotāji gaidīja atbildes uz viņiem svarīgiem jautājumiem. Tomēr, pēc Vanagas sacītā, daļa saņemto paskaidrojumu bija "gana saturiski tukšas, par daļu prasībām nav pat pussolis pasperts pretī".

Premjerministrs Krišjānis Kariņš piedalīsies Šuplinskas un Vanagas dialogā un cer uz mierīgu konflikta atrisināšanu.

"Uzskatu, ka sarunu gaitā daudz ko var panākt," paziņoja premjers.

Tikšanās ir ieplānota ceturtdien – pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes.

2
Tagi:
skolotāji, Ilga Šuplinska
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības
Varbūt vismaz slēpes novilksim: Krivcova piedāvā izmantot Šuplinskas apgaismības mirkli
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs
Rīgas osta

Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%

6
(atjaunots 14:09 25.11.2020)
Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pērn.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms šī gada desmit mēnešos ir samazinājies par 45,5%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 19,186 miljoniem tonnu, vēsta Baltic Course.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, kopējais starptautisko pārvadājumu apjoms no janvāra līdz oktobrim sastādīja 17,558 miljonus tonnu, kas ir par 48% mazāk, nekā tajā pašā periodā 2019. gadā, savukārt iekšzemes pārvadājumu apjoms ir pieaudzis par 14,7%, līdz 1,628 miljoniem tonnu.

Tranzītkravu apjoms starptautiskos dzelzceļa pārvadājumos sastādīja 14,492 miljonus tonnu, kas ir par 52,9% mazāk, nekā pērnā gada janvārī-oktobrī. Importa kravu apjoms sastādīja 2,803 miljonus tonnu, kas ir par 1,9% vairāk, savukārt eksporta kravu apjoms – 263 tūkstoši tonnu, kas ir par 10,6% vairāk.

Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pirms gada, savukārt autokravu tranzīts cauri Latvijas teritorijai – 2,574 miljonus tonnu, kas ir par 31,2% mazāk, nekā pirms gada.

Iepriekš Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai, kurā vērš uzmanību uz birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanā, kas samazina to apjomu. Šobrīd shēma ir šāda: klienti veic pasūtījumu, šo sarakstu apstrādā RŽD apakšstruktūra – Firmas transporta apkalpošanas centrs, pēc tam seko saskaņošana Ekonomiskās attīstības ministrijā un Transporta ministrijā, un pēc tam atkal ir RŽD slēdziens. Oktobrī tādā veidā netika saskaņoti 94% pieteikto ogļu piegāžu. "Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.

6
Tagi:
tranzīts, osta, kravas, dzelzceļa pārvadājumi
Pēc temata
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Aicinājumus diversijām ņems vērā: Baltkrievija strādā pie kravu novirzīšanas no Baltijas
Garām Baltijai. Japāna vedīs kravas uz Eiropu pa Krievijas Transsibīrijas maģistrāli