VID

Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: iznīcināt mikrouzņēmumus

311
(atjaunots 12:08 07.09.2020)
Valdība plāno reorganizēt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kā rezultātā 32 tūkstoši cilvēku var kļūt par bezdarbniekiem.

RĪGA, 5. septembris – Sputnik, Jūlija Granta. Latvijas Ministru kabineta atbalstītās nodokļu izmaiņas 2021. gada budžetā kļūs par kārtējo triecienu valsts konkurētspējai. Darbaspēka slogs pieaugs, mazajam biznesam faktiski pienāks gals, pašvaldības tiks apzagtas.

Taču valdības relīzē jaunieviesumi tiek pasniegti kā solis tuvāk iedzīvotāju sociālās aizsardzības izaugsmei: beidzot, aplikt ar nodokļiem plānots arī tos gandrīz 300 tūkstošus "no nodokļiem izvairīgo", kuri līdz šim formāli netika uzskatīti par algotiem darbiniekiem. Šī finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") idée fixe, raksturo viņu kā uzskaitvedi, kurš ir pārliecināts, ka ikviens bizness uzreiz var dubultot darbaspēka izmaksas.

Paskaidrojošo rakstu sērijā mēs izanalizēsim valdošās koalīcijas nodokļu reformas detaļas.

Mikrouzņēmumi: sociālā aizsardzība bija!

Valdība ziņo, ka ar jaunajiem nodokļu noteikumiem tā grasās pielīdzināt mikrouzņēmumus parastām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Jeb likvidēt "mikriņus" kā mazās uzņēmējdarbības formu (ar apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem eiro gadā, kā tas ir atbilstoši esošajām normām). Vadmotīvs it kā esot mikrouzņēmumu darbinieku sociālā aizsardzība.

Taču apšaubīt šos labos nodomus liek esošās situācijas analīze.

Kā zināms, likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu" paredz uzkrājumu veidošanos sociālajā budžetā:

1) valsts pensiju apdrošināšanai;

2) sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam;

3) sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;

4) invaliditātes apdrošināšanai;

5) maternitātes un slimības apdrošināšanai;

6) vecāku apdrošināšanai;

7) veselības apdrošināšanai.

Mikrouzņēmumu darbiniekiem sociālā apdrošināšana šobrīd pastāv: tai aiziet 80% no šāda uzņēmuma samaksātā nodokļa 15% apmērā no apgrozījuma. Pie augstākās apgrozījuma robežas 40 tūkstoši eiro tie ir 400 eiro mēnesī visu darbinieku sociālajai apdrošināšanai mēnesī. Turklāt ja darbinieki nav pieci (kā likums to līdz šim ir ļāvis), bet, piemēram, trīs, tad par katru no viņiem jau tiek iemaksāta summa, kas ir pielīdzināma sociālajam nodoklim no minimālās algas. Turklāt mikrouzņēmuma darbinieks saņem apdrošināšanu pēc 6 no 7 iespējamiem pantiem, izņemot medicīnu. Savukārt pats mikrouzņēmuma nodoklis tiek iekasēts vienmēr, parādi tajā ir minimāli.

Jautājums par medicīnisko pakalpojumu saņemšanu par atsevišķu samaksu jau tika apspriests 12. Saeimā. Tad tika ieviesta papildu apdrošināšana 1% apmērā no bruto noalgoto darbinieku algas un iespēja nopirkt apdrošināšanu visiem pārējiem, taču likumdevēji iestrēga apspriešanās par šo naudu garantētās medicīniskās palīdzības un pakalpojumu pieejamības, tā arī nenonākot pie kaut kāda lēmuma.

Taču jautājums par medicīnas finansēšanu sociālās apdrošināšanas paketē neietilpst. Šo apdrošināšanu jau nodrošina esošais mikrouzņēmuma nodoklis, kurš ļauj izmaksāt tā darbiniekiem līdz 720 eiro mēnesī uz rokas, kamēr līdzvērtīgo sociālo apdrošināšanas izdevumu gadījumā parastā SIA darbiniekam spīd tikai minimālā alga – 430 eiro bruto, nedaudz virs 300 eiro uz rokas.

Kā nosūtīt uz biržu 32 tūkstošus

Runā, ka finanšu ministram Jānim Reiram sen nepatīk mikrouzņēmumi. Taču Ziņojums Nr. TA-1643 "Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai" pārsteidz ar savu kanibālisko loģiku.

Dokumentā teikts:

"Saskaņā ar VID informāciju MUN maksātājiem VSAOI slogs ir gandrīz trīs reizes mazāks nekā vispārējā nodokļu maksāšanas režīma darba devējiem. Lai gan MU skaitam, gan arī to darbinieku skaitam ir tendence samazināties (2019.gadā par aptuveni 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu), tomēr joprojām MU nodarbināti 8% (informācija par 2019.gada 4. ceturksni) no visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem. MU īpatsvars dominē tieši pakalpojumu nozarēs (ēku tīrīšana, ielu slaucīšana, dizaina pakalpojumi, konsultācijas u.tml.). Minētais tiešā veidā liecina par darbaspēka nodokļu optimizāciju, jo pakalpojumu sniegšanā ir daudz mazākas cita veida izmaksas (gan tiešās, gan netiešās), kā, piemēram, ražojošās nozarēs. Minēto apstiprina arī fakts, ka aptuveni 70% no MU apgrozījuma tiek novirzīti darbaspēka izmaksās," ziņo Finanšu ministrija.

Un secina: "mikriņiem" zem Latvijas saules nav vietas. Kā nodarbinātības forma tie nevar tikt izmantoti. Maksimums iespējamā – atstāt "cilvēkus-uzņēmumus", tātad katrā no tām var būt tikai viens darbinieks. Viņš būs gan īpašnieks, gan direktors, gan viss pārējais.

Visi pārējie ir… jāatlaiž. "Lai nepakļautu sociālās neaizsargātības riskiem."

Bet vai atlaišana nav tā pati neaizsargātība? Uz ielas piedāvāts izmest 32 059 cilvēkus (40% nodarbināto šobrīd ir mikrouzņēmumos), un vēl tikpat daudz pāries algoto darbinieku statusā. Bet kā?

Ministra lielais lēciens

Saskaņā ar ieceri mikrouzņēmumu ienākumiem brīnumainā kārtā jāpieaug vismaz divas reizes. Jo standarta nodokļa slogs uz algu – tas ir papildu eiro katram eiro, kas tiek izmaksāts uz rokām. Lai samaksātu apkopējai 720 eiro standarta algā mikrouzņēmumā, uzņēmējam jāpelna 1440 eiro. Tātad jāatdod viss savs neto apgrozījums (720 eiro – tie, kā mēs atceramies, ir 70% "mikriņa" izdevumu) un vēl kaut kur jāpaņem papildu 40%. Ko nu 40% - pat vairāk: jo arī valstij jāsamaksā divreiz vairāk apgrozījuma nodoklī.

Varbūt mēs visi kaut ko nezinām un Latviju gaida liels kāpums telpu tīrīšanā un citos mazkvalificētos darbības veidos, kurus šobrīd "velk" mikrouzņēmumi? Vai arī deklarētās sociālās apdrošināšanas pieauguma vietā ministra Reira iniciatīva izvērsies kārtējā bezdarba uzliesmojumā un kārtējā emigrācijas vilnī? Anglijā 800 mārciņas vispār ir neapliekamais minimums. Taču par minimumu nākamajā rakstā.

Īsumā par mikrouzņēmumiem 2021. gadā

  • Pieļaujamais darbinieku skaits – viens (piecu vietā)
  • Nodokļa likme apgrozījumam līdz 20 tūkstošiem eiro – 25% (iepriekš limits bija 40 tūkstoši un 15%)
  • Nodokļa likme apgrozījumam virs 20 tūkstošiem eiro – 25% no 20 000 eiro un 40% no pārsnieguma summas (iepriekš 20% no summas virs 40 tūkstošiem eiro gadā).
  • Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par katru darbinieku – 170 eiro mēnesī. Ja mikrouzņēmuma nodoklis nenodrošina šādas summas iemaksu, tā vienalga ir jāsamaksā papildus kā sociālā iemaksa.

• Prognozējamais bezdarbnieku skaits – 32 059 cilvēki, 40% no šobrīd nodarbinātajiem mikrouzņēmumos.

311
Tagi:
Jānis Reirs, nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra
Latvijā 15% darbinieku saņem uz rokām minimālo algu vai mazāk
Pats grūtākais – atrast naudu: Latvijas iedzīvotāji novērtēja biznesa uzsākšanas iespējas

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

15
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

15
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

17
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

17
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem