Memoriāls Torņakalna stacijā, foto no arhīva

Bijušais deputāts nostrādās 240 stundas piespiedu darbos par komentāru par deportācijām

47
(atjaunots 17:22 03.09.2020)
Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība par deportāciju attaisnošanu, ieskaitot komentārus sociālajos tīklos.

RĪGA, 3. septembris – Sputnik. Bijušajam Stopiņu novada domes deputātam Jurijam Vasiļjevam ("Saskaņa") piespriesti piespiedu darbi par komentāru Facebook, vēsta BB.lv.

Saskaņā ar izmeklēšanas datiem, 2019. gadā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā apsūdzētais publicēja Facebook komentāru krievu valodā, kurā tika apgalvots, ka 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā 57 549 Latvijas iedzīvotājus "izveda iegūt izglītību, turklāt bez maksas".

Tāpat publikācijā bija teikts, ka tie, kas atgriezās Latvijā, saņēma lielākus pabalstus, nekā pensijas, tomēr "atgriezties izvēlējās ne visi, jo Sibīrijā viņiem likās labāk".

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska paziņoja, ka Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apstiprināja vienošanos ar tiesāto un piesprieda viņam 240 stundas piespiedu darbos.

Prokuratūra atgādināja, ka, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, deportācijas ir noziegums pret cilvēci, un ka par to attaisnošanu Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība.

Pašlaik Latvijā notiek vēl viens tiesas process ar līdzīgu apsūdzību: Latvijas Krievu savienības valdes locekli Aleksandru Fileju apsūdz pēc Latvijas Krimināllikuma 74. panta – "par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu" – publikācijas Facebook dēļ.

Filejs uzrakstīja, ka "1940. gada vasara atnesa daudziem tūkstošiem cilvēku ilgi gaidīto atbrīvošanu no neciešamās latifundiju aizgādniecības" un ka deportācija "dāvāja cerību un otru dzīvi, tostarp arī ebreju ģimenēm, kuras tika izsūtītas uz Sibīriju".

47
Pēc temata
Fašisti kā "atbrīvotāji": Latvija un Igaunija pastāstīs tūristiem "pareizo" vēsturi
PSRS latviešu vaina ebreju slepkavībās tika noklusēta: ASV vēsturnieks par Arāja komandu
Bijušais deputāts krievu valodā "ņirgājies" par latviešu deportācijām: VDD prasa tiesu
Okupācijas muzejs nodeva deportācijas vagonu Torņakalnā Rīgas domei
Ilga Šuplinska

Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju

3
(atjaunots 16:11 25.11.2020)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš šonedēļ centīsies panākt izlīgšanu starp izglītības un zinātnes ministri un skolotāju arodbiedrību.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Jaunie ierobežojumi, kuru mērķis ir apturēt Covid-19 izplatību, izraisīja jaunu konflikta vilni starp skolotāju arodbiedrību un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, vēsta Latvijas Radio.

Saskaņā ar jaunajām prasībām, kuras vakar atbalstīja valdība, no 30. novembra katram skolēnam no 1. līdz 6. klasei ir jānodrošina 3 kvadrātmetru platība. Skolotājiem no 30. novembra ir jālieto sejas maskas, arī mācību stundu laikā. Ja skola nespēj nodrošināt šo normu izpildi, tai ir jāorganizē tālmācības.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga aicina ideja autorus iedomāties klasi 90 kvadrātmetru platībā, kur skolotājam maskā ir jāsaņem atgriezeniskā saite no katra skolēna.

Viņa uzskata, ka jaunajos ierobežojumos ir zināma daļa cinisma – mazas klases visātrāk pāries pie tālmācībām, jo fiziski nav iespējams izpildīt šīs prasības. Tādējādi, valdības lēmuma faktiskais mērķis ir, lai bērni vairāk mācās attālināti.

"Tad vajadzēja atklāti pateikt – lūdzu, ejam visi uz attālinātajām mācībām," uzsvēra Vanaga.

Anita Pēterkopa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve, paskaidroja, ka galvaspilsētā izpildīt prasības par 3 kvadrātmetriem uz vienu bērnu būs grūti. Pēc viņas sacītā, Rīgā vismaz trešdaļā skolu klasēs ir pa 30-33 skolēniem. Dome sazināsies ar katru izglītības iestādi, lai vienotos, kā izpildīt prasības, un noskaidrot, kuras var un kuras nevar īstenot jaunās normas.

Skolotāju arodbiedrības padome šodien pieņems lēmumu par Šuplinskas demisijas pieprasīšanu.

Lēmumu par to plānoja pieņemt arī agrāk, taču organizācija deva ministrei iespēju izskaidrot savu pozīciju. Skolotāji gaidīja atbildes uz viņiem svarīgiem jautājumiem. Tomēr, pēc Vanagas sacītā, daļa saņemto paskaidrojumu bija "gana saturiski tukšas, par daļu prasībām nav pat pussolis pasperts pretī".

Premjerministrs Krišjānis Kariņš piedalīsies Šuplinskas un Vanagas dialogā un cer uz mierīgu konflikta atrisināšanu.

"Uzskatu, ka sarunu gaitā daudz ko var panākt," paziņoja premjers.

Tikšanās ir ieplānota ceturtdien – pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes.

3
Tagi:
skolotāji, Ilga Šuplinska
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības
Varbūt vismaz slēpes novilksim: Krivcova piedāvā izmantot Šuplinskas apgaismības mirkli
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs
Rīgas osta

Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%

7
(atjaunots 14:09 25.11.2020)
Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pērn.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms šī gada desmit mēnešos ir samazinājies par 45,5%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 19,186 miljoniem tonnu, vēsta Baltic Course.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, kopējais starptautisko pārvadājumu apjoms no janvāra līdz oktobrim sastādīja 17,558 miljonus tonnu, kas ir par 48% mazāk, nekā tajā pašā periodā 2019. gadā, savukārt iekšzemes pārvadājumu apjoms ir pieaudzis par 14,7%, līdz 1,628 miljoniem tonnu.

Tranzītkravu apjoms starptautiskos dzelzceļa pārvadājumos sastādīja 14,492 miljonus tonnu, kas ir par 52,9% mazāk, nekā pērnā gada janvārī-oktobrī. Importa kravu apjoms sastādīja 2,803 miljonus tonnu, kas ir par 1,9% vairāk, savukārt eksporta kravu apjoms – 263 tūkstoši tonnu, kas ir par 10,6% vairāk.

Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pirms gada, savukārt autokravu tranzīts cauri Latvijas teritorijai – 2,574 miljonus tonnu, kas ir par 31,2% mazāk, nekā pirms gada.

Iepriekš Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai, kurā vērš uzmanību uz birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanā, kas samazina to apjomu. Šobrīd shēma ir šāda: klienti veic pasūtījumu, šo sarakstu apstrādā RŽD apakšstruktūra – Firmas transporta apkalpošanas centrs, pēc tam seko saskaņošana Ekonomiskās attīstības ministrijā un Transporta ministrijā, un pēc tam atkal ir RŽD slēdziens. Oktobrī tādā veidā netika saskaņoti 94% pieteikto ogļu piegāžu. "Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.

7
Tagi:
tranzīts, osta, kravas, dzelzceļa pārvadājumi
Pēc temata
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Aicinājumus diversijām ņems vērā: Baltkrievija strādā pie kravu novirzīšanas no Baltijas
Garām Baltijai. Japāna vedīs kravas uz Eiropu pa Krievijas Transsibīrijas maģistrāli

ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie tas novedīs

0
(atjaunots 16:11 25.11.2020)
Amerikas Savienotās Valstis slēdz debesis: Vašingtona oficiāli pametusi pirms gandrīz 30 gadiem parakstīto līgumu.

ASV oficiāli izstājās no Atvērto debesu līguma. Vienošanās tika parakstīta 1992. gadā ar mērķi nostiprināt drošību Eiropā pēc aukstā kara. Tā stājās spēkā 2002. gadā. Līgums ļauj dalībvalstīm atvērti savstarpēji ievākt informāciju par bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Maskavā paziņoja, ka izjūt nožēlu sakarā ar ASV izstāšanos no vienošanās, un uzsvēra, ka šis lēmums kaitē reģionālajai un starptautiskajai drošībai. Par savu nodomu izstāties no Atvērto debesu līguma amerikāņi paziņoja šī gada maijā, atsaucoties uz pārkāpumiem no Krievijas puses. Maskavā šīs apsūdzības noliedz, norādot, ka ASV pašas ne vienu reizi vien ir pārkāpušas līgumu. Plašāk skatieties Sputnik video.

0