Gods kalpot Rīgai priekšvēlēšanu plakāts, foto no arhīva

Saeima nobalsoja par priekšvēlēšanu aģitāciju tikai latviešu valodā

32
(atjaunots 17:13 03.09.2020)
Saeima iesniedza komisijai likumprojektu par priekšvēlēšanu aģitācijas ne valsts valodā aizliegšanu, taču juristi brīdina par sekām un draud ar tiesvedībām.

RĪGA, 3. septembris – Sputnik. Nacionālā apvienība kārtējo reizi cenšas aizliegt priekšvēlēšanu aģitāciju jebkurā citā valodā, izņemot latviešu.

Visa aģitācija televīzijā, radio, presē, Internetā un publiskajās vietās būs jāveic tikai latviešu valodā, savukārt par likuma neievērošanu tiks nozīmēts naudas sods.

Pēc Nacionālās apvienības domām, šiem grozījumiem jābūt attiecināmiem uz pašvaldību vēlēšanām, Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai paplašinātu latviešu valodas izmantošanas iespējas priekšvēlēšanu reklāmā.

Šodien Saeima izskatīja šo iniciatīvu un atbalstīja to. Lai bloķētu likumprojekta iesniegšanu komisijai, nepietika vien dažas balsis – 47 deputāti nobalsoja par, 43 – pret. Taču likumprojekta izskatīšana ir pašā ceļa sākumā, priekšā vēl ir trīs lasījumi.

Tomēr Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Iesalnieks jau publicējis līksmojošu repliku Twitter.

"Saeima (pret balsojot Saskaņai, A/Par, KPV) nodod komisijām Nacionālās apvienības izstrādāto likumprojektu, kas noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir veicama tikai valsts valodā. Latviešu valoda ir VISU Latvijas pilsoņu savstarpējās saziņas valoda!" uzrakstīja Iesalnieks, pievienojot tvītam hipersaiti uz likumprojektu.

​Pavisam cits viedoklis attiecībā uz to ir juristam, Eiropas tiesību speciālistam un Eiropas Parlamenta frakcijas "Zaļie"/Eiropas Brīvā alianse padomdevējam Aleksejam Dimitrovam, kurš uzskata, ka šie piedāvājumi absolūti neatbilst starptautiskajām tiesībām.

"Šodien Latvijas parlaments pieņēma lēmumu uzsākt likumprojekta izskatīšanu, kurš aizliedz priekšvēlēšanu aģitāciju citās valodās, izņemot latviešu.

Nepieņemams vārda brīvības pārkāpums – kā tas ir apstiprināts Eiropas Cilvēktiesību tiesā Şükran Aydın and Others vs. Turkey lietā. Sevišķi problemātiska valstī, kur 28% pilsoņu pieder pie etniskajām minoritātēm, savukārt citu ES dalībvalstu pilsoņiem ir balsstiesības.

Ceru, ka likumu, tā pieņemšanas gadījumā, atcels Konstitūcijas tiesa," atzīmēja Aleksejs Dimitrovs Facebook.

Atgādināsim, ka tas jau nav pirmais Nacionālās apvienības mēģinājums izvilkt cauri likumu par priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegšanu ne valsts valodā – ar šādu ierosinājumu viņi uzstājās 2018. gadā, pirms 13. Saeimas vēlēšanām.

Iniciatīva pat izgāja pirmo lasījumu Saeimā, un projekts tika iesniegts Saeimas Valsts un pašvaldību pārvaldes komisijai. Taču tālāk grozījumi netika, un gandrīz divu gadu garumā par tiem neviens neatcerējās.

32
Tagi:
Iesalnieks, vēlēšanas, latviešu valoda, Saeima
Pēc temata
Priekšvēlēšanu aģitācijai atvēlēts jau miljons: kādas partijas iztērējušas lielākas summas
"Iedzīvotāji" vēlējās aģitāciju latviešu valodā: NA atkal atgādināja par valsts valodu
Mitrofanovs paskaidroja, kādēļ neaizliedza aģitāciju krievu valodā
Kaislības Rīgā pieaug: rīdzinieku telefonus pārpilda nevēlama priekšvēlēšanu aģitācija
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

6
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

6
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

14
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

14
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija