Pikets pret VDD ēkas būvniecību bijušā velotreka Marss vietā, foto no arhīva

"Jaunie laiki": rīdziniekus šokējusi koku izciršana "Marsa parkā"

76
(atjaunots 12:58 01.09.2020)
Pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām pārmaiņas sākās nekavējoties – "Marsa" velotrekā ieradušies ļaudis ar zāģiem.

RĪGA, 1. septembris — Sputnik. Rīga vēl nav paspējusi atgūties no priekšvēlēšanu maratona, bet galvaspilsētu jau satricina notikumi bijušā velotreka "Marss" vietā – parkā pēkšņi sākusies koku izciršana.

Vairāk nekā desmit gadus velotreka teritoriju ieskāva žogs, tā stāvēja tukša. Tomēr nesen Teikas iedzīvotāji uzzināja, ka "Valsts nekustamie īpašumi" plāno būvēt te Valsts drošības dienesta ēku un tāpēc koki tiks izcirsti.

Pirmdienas rītā, precīzi dienu pēc Rīgas domes vēlēšanām parkā parādījās cilvēki ar speciālo tehniku un sāka izcirst kokus. Rīdzinieki šo ziņu uztvēra kā spļāvienu sejā, lai arī daudzi atzīst, ka cīņa par parku bija zaudēta jau pašā sākumā. Tomēr sociālajos tīklos sākās sašutuma vētra.

"Šim ir tikai viens nosaukums - morāli kropļi! Kāda sakritība, ka dienu pēc vēlēšanām sāk zāģēt kokus Marsa parka," bija sašutis Viesturs.

​​"Šādi jau izskatās Marsa parkā. Ļoti gribas zināt konkrētu vārdu un uzvārdu cilvēkam, kurš atdeva rīkojumu tieši dienu pēc vēlēšanām sākt zāģēšanu. Tauta sametīsies un pieminekli uzcels, lai nekad viņa vārdu neaizmirstu," viņš piebilda.

​​"Manuprāt, mums ar Latviju vajag tikt skaidrībā, pirms baltkrieviem palīdzēt," ieteicās Ivars.

​​"Tas, kas notiek Marsa parkā - ir amorālākā rīcība no "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" puses - kādu vien varētu vēlēties. Pašiem MK ir vides ministrs, pašiem RD izpilddirektore. Tas viss notikt ar viņu atbalstu! Divkosības paraugstunda," sašutis Latvijas zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars (starp citu, šis politiskais spēks nobalsoja par VDD ēkas būvi parka vietā – red.)

​​"Bija bažas, ka pēc Rīgas domes vēlēšanām tas notiks... Šodien sāka zāģēt "Marsa parka" kokus. Tā ir ļoti skumja diena visiem parka aktīvistiem un pilsoniskajai sabiedrībai, kuri ilgstoši cīnījās par koku un kultūrvēsturiskās vietas saglabāšanu," uzskata komentētājs ar lietotājvārdu Spunde.

​​"Marsa parks, piedod!" piebilda Spunde.

​​Emocionālu diskusiju izraisīja arī video, kurā redzams policijas mēģinājums aizturēt aktīvistus, kuri pūlējās nepieļaut koku pēkšņo izciršanu. 

"Šogad bija daudz iespēju redzēt policijas darbu asu protestu laikā ASV, Krievijā, Francijā, pēdējās dienās arī Vācijā un Baltkrievijā. Varam salīdzināt ar šo nelielo incidentu. Kāda tad būs reakcija, ja sabiedrība reiz nolems protestēt par kādu asu lokālu politisku problēmu?" lauzīja galvu pasniedzējs un pētnieks Mārtiņš Pričins.

​Daži incidentā saskata par zināmu sazvērestības teoriju.

"Tā ažiotāža ap iepriekš pat nedzirdētā "Marsa parka" kokiem ir daļa no kaut kāda velnišķīga plāna? Vispirms par nelgām tiek padarīts KNAB, tagad tiek dēmonizēts VDD," versiju izteica publicists Māris Luste.

​​"Kādiem jābūt morāliem kropļiem, lai vērstos pret VDD, aizsedzoties ar kokiem, kurus Latvijā katru dienu nozāģē legāli un nelegāli hektāriem. Cik Rīgā koku alejas nav nozāģētas, klusums, bet uzbrukt valsts drošībai pirmie. Noderīgie idioti..." Valsts drošības dienestu nolēma aizstāvēt patriotiskā motokluba "Dieva Suņi" pārstāvji.

​​"Jaunie laiki Rīgā sākušies. Jautājums - kurš deva šo komandu? Atgādinu, ka pilsētu pārvalda 3 pārvaldnieki vai komendanti (neatminos, kā viņus precīzi sauc)," uzskata jurists Aivars Borovkovs.

​​"Vai jāpaspēj izcirst, pirms apstiprina Rīgas jauno vadību?" pieļāva arhitekts Reinis Liepiņš.

​​Tomēr asāko diskusiju raisīja "Baltic Centre for Media Excellence" izpilddirektores Guntas Slogas publikācija – pēc viņas domām, VDD attieksme pret sabiedrību nes negatīvas sekas.

"Šie video ir sekas VDD arogantajai attieksmei pret sabiedrību. Tā vietā, lai meklētu risinājumus (ok, koki nav glābjami, iestādīsim citur pilsētā 3x vairāk, sakopsim citu apkaimes stūri etc.), tiek kāpts uz aizvien lielākiem PR grābekļiem," sprieda Sloga, komentējot Ingmāra Pūķa video, kurā kritizētas policijas darbības. 

​​"Specdienestiem būtu jābūt svarīgi tam, vai sabiedrība tiem uzticas. Šī tagad ilgi būs pirmā asociācija, domājot par šo iestādi. Neesmu pārliecināta, ka sabeigts publiskais tēls patiešām bija jaunās ēkas vērts," viņai piekrita politoloģe Iveta Kažoka.

​​Jāpiebilst, ka pērnā gada decembrī vietnē Manasbalss.lv parādījās petīcija, kuras autori aicināja apturēt koku izciršanu un iekārtot velotreka vietā parku. Rekordīsā laikā petīcija savāca vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu, un to bija plānots nodot izskatīšanai Saeimā.

Taču VDD paziņoja, ka šajā vietā būs dienesta jaunā ēka. Ministru kabinets jau 2008. gadā pieņēma lēmumu par jaunas ēkas būvdarbiem VDD vajadzībām, taču finanšu krīzes dēļ būvdarbi tika atlikti.

Patlaban VDD rīcībā esošās telpas savu jau nokalpojušas un drīz būs nepiemērotas valsts noslēpuma un ES un NATO slepenās informācijas glabāšanai. Iestādei steidzami vajadzīga jauna ēka.

Līdz šim VDD nevarēja publiskot informāciju par būvdarbiem, lai nepārkāptu likumu par valsts noslēpumu, taču populārās petīcijas dēļ tika pieņemts lēmums daļu datu atslepenot.

76
Tagi:
Rīga, Latvija, Drošības dienests
Pēc temata
Pikets pret VDD ēku izstiepsies pa visu Brīvības ielu
Gatavi pieķēdēt sevi pie kokiem: velotreka "Marss" aizstāvji nepadodas
"Iztaisīsiet monstru": kādēļ divi Latvijas specdienesti nevar apmesties zem viena jumta
Strīdi par VDD ēku: "gribat redzēt, ka cilvēki ķēdējas pie kokiem?"
Jurijs Perevoščikovs

Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības

6
(atjaunots 17:48 02.12.2020)
Valdības ieviestie ārkārtējās situācijas režīmu pastiprinošie ierobežojumi ir nepieciešami, uzskata Jurijs Perevoščikovs.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferences gaitā komentēja valdības ieviestos jaunos ierobežojumus.

No 3. decembra visā Latvijas teritorijā būs atļauts kopā pulcēties ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), kā arī jāievēro 2 metru distance, savukārt masku lietošana kļūs obligāta visās telpās ārpus jūsu mājas.

Skolās pēc 4. janvāra maskas nāksies valkāt visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem – gan mācību stundās, gan starpbrīžos. No 7. decembra visā valstī 5.-6. klašu skolēni pāriet pie tālmācībām.

Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās, ierobežota veikalu darbība. Tiek pārtraukts ierastais ēdnīcu un kafejnīcu darbs uzņēmumos: tie drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Pēc Perevoščikova domām, citu valstu pieredze liecina, ka strikti ierobežojumi ir nepieciešami, ja sabiedrībā nav līdzdalības Covid-19 ierobežošanā.

"Citu valstu pieredze liecina, ka stingri "lokdauni" ir nepieciešami, bet atsevišķās valstīs, piemēram, Somijā vai Zviedrijā darbojas sabiedrības atbildība par to, ko viņi dara, un pastāv līdzdalība kopējos pasākumos. Tātad šeit vajadzētu kombinēt," sacīja viņš.

Viņš atgādināja, ka virknē Eiropas valstu vērojams Covid-19 saslimstības kritums, taču Latvijā un vēl četrās valstīs turpinās kāpums.

Pēc Perevoščikova sacītā, sākumā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas bijušas stabilizēšanās pazīmes – saslimstības pieaugums kritās nedēļu skatījumā, taču pagājušajā nedēļā saslimstības mazināšanās vairs netika novērota.

Viņš pateica, ka sejas masku lietošanas nepieciešamība darbavietās skaidrojama ar situāciju darba kolektīvos, kur joprojām tiek atklāti infekcijas uzliesmojumi.

"Tas, no vienas puses, ir sociālais burbulis, bet, no otras puses, mēs redzam, ka tur vēl var pastiprināt [ierobežojumus] un dot papildu drošību cilvēkiem darbavietās," atzīmēja Perevoščikovs.

6
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
"Slimnīcas ir pilnas ar inficētajiem": aizsardzības ministrs aicina rīkoties radikāli
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
Eiro

Vidējā alga Latvijā palielinājusies par 64 eiro: kāpuma un krituma novērtējums nozarēs

7
(atjaunots 15:32 02.12.2020)
Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādījusi 1147 eiro, savukārt uz rokām – 844 eiro.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādīja 1147 eiro, kas ir par 5,9%, jeb par 64 eiro, vairāk, nekā analoģiskā periodā 2019. gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā.

Privātajā sektorā vidējā alga pieaugusi par 7,1%, līdz 1144 eiro, publiskajā sektorā – par 3,3%, līdz 1160 eiro.

Eiro
© Sputnik / Алексей Сухоруков

Valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, valsts un pašvaldību uzņēmumi, vidējā alga pirms nodokļu samaksas sastādīja 1125 eiro, kas ir par 4,1% vairāk, nekā pērnā gada trešajā ceturksnī.

Vidējā alga uz rokām 2020. gada trešajā ceturksnī sastādīja 844 eiro, kas ir par 6% vairāk, nekā pirms gada.

2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni, vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas par 1,6% samazinājusies transporta un uzglabāšanas nozarē, līdz 1063 eiro, par 0,3% – tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, līdz 786 eiro.

Citās nozarēs vidējā alga gada laikā ir pieaugusi. Tostarp citu pakalpojumu jomā (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, privāto un sadzīves priekšmetu remonts, ķīmisko tīrītavu pakalpojumi, frizētavu, kosmētiskie, apbedīšanas un citi pakalpojumi) izaugsme sastādījusi 14,8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,1%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 10.1%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10%.

CSP atzīmē, ka vidējās algas izmaiņas ietekmē ne vien darbinieku algas palielināšanās vai samazināšanās un nodokļu izmaiņas, bet arī strukturālas izmaiņas darba tirgū.

Sakarā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, nodarbināto skaits valstī, kas tika pārrēķināti uz pilnu slodzi, trešajā ceturksnī ir samazinājies, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, par 25,4 tūkstošiem, jeb 3,3%. Samazinājums novērots visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumus, izglītību, veselības un sociālo aprūpi, kur darbinieku skaits ir palielinājies.

Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu samaksas pārsniedza vidējo rādītāju valstī finanšu un apdrošināšanas nozarē – 2121 eiro, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē – 1842 eiro, enerģētikas nozarē – 1455 eiro, valsts pārvaldē – 1386 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 1346 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1315 eiro, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 1223 eiro, celtniecībā – 1172 eiro, ūdensapgādes, atkritumu izvešanas un sanācijas pakalpojumu nozarē – 1163 eiro.

Viszemākā alga bijusi tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē – 786 eiro, izglītībā – 906 eiro, citu pakalpojumu nozarē – 933 eiro.

Latvijas reģionu vidū vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas 2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2019. gada trešo ceturksni, visievērojamāk pieaugusi galvaspilsētas reģionā (+7,4%) un Zemgalē (+6,6%). Vislēnākā vidējās mēnešalgas izaugsme bijusi Kurzemē (+3,8%).

Rīgā vidējā alga pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī bijusi visaugstākā – 1279 eiro, strādājot pilnu slodzi, savukārt Latgalē – viszemākā, šeit tā sastādīja 802 eiro, jeb 62,7% no vidējās algas Rīgā.

7
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
Tallink

Decembra vidū starp Rīgu un Stokholmu pārstās kursēt prāmji

0
(atjaunots 17:48 02.12.2020)
Prāmju reisi ir atcelti sakarā ar striktāku ierobežojumu ieviešanu braucieniem Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Prāmju operators Tallink Grupp no 2021. gada 1. janvāra atceļ prāmja Victoria I maršrutu Tallina – Stokholma – Rīga – Stokholma – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Pēdējais reiss no Rīgas uz Stokholmu notiks 15. decembrī. No 1. janvāra Tallink pārstās izpildīt reisus maršrutā Tallina – Helsinki.

Tallink Grupp lēmums par reisu pārtraukšanu ir saistīts ar situācijas ar Covid-19 pasliktināšanos un striktāku braucienu ierobežojumu Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā, kā dēļ manāmi samazinājies pasažieru skaits. No finanšu viedokļa Victoria I vairs nevar izpildīt reisus.

Saskaņā ar pašreizējiem plāniem, Victoria I atgriezīsies maršrutā Tallina – Helsinki 2021. gada 19. februārī. Par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Rīgu un Stokholmu kompānija ziņos atsevišķi.

Kompānija Tallink Grupp šobrīd piedzīvo grūtus laikus: pašlaik tā jau bijusi spiesta atlaist vairāk nekā 500 darbiniekus Latvijā. Igaunijas valdība jau ir piešķīrusi kompānijai 100 miljonus eiro, tomēr, spriežot pēc visa, ar to izrādījies par maz.

0
Tagi:
Tallink, prāmis
Pēc temata
"Tallink" īslaicīgi pārtrauc maršruta Rīga-Helsinki apkalpošanu
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu
Atdeva Latvijai miljonus eiro nodokļos un izputēja: Rīgā tiek slēgta viesnīca Metropole