Pikets pret VDD ēkas būvniecību bijušā velotreka Marss vietā, foto no arhīva

"Jaunie laiki": rīdziniekus šokējusi koku izciršana "Marsa parkā"

80
(atjaunots 12:58 01.09.2020)
Pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām pārmaiņas sākās nekavējoties – "Marsa" velotrekā ieradušies ļaudis ar zāģiem.

RĪGA, 1. septembris — Sputnik. Rīga vēl nav paspējusi atgūties no priekšvēlēšanu maratona, bet galvaspilsētu jau satricina notikumi bijušā velotreka "Marss" vietā – parkā pēkšņi sākusies koku izciršana.

Vairāk nekā desmit gadus velotreka teritoriju ieskāva žogs, tā stāvēja tukša. Tomēr nesen Teikas iedzīvotāji uzzināja, ka "Valsts nekustamie īpašumi" plāno būvēt te Valsts drošības dienesta ēku un tāpēc koki tiks izcirsti.

Pirmdienas rītā, precīzi dienu pēc Rīgas domes vēlēšanām parkā parādījās cilvēki ar speciālo tehniku un sāka izcirst kokus. Rīdzinieki šo ziņu uztvēra kā spļāvienu sejā, lai arī daudzi atzīst, ka cīņa par parku bija zaudēta jau pašā sākumā. Tomēr sociālajos tīklos sākās sašutuma vētra.

"Šim ir tikai viens nosaukums - morāli kropļi! Kāda sakritība, ka dienu pēc vēlēšanām sāk zāģēt kokus Marsa parka," bija sašutis Viesturs.

​​"Šādi jau izskatās Marsa parkā. Ļoti gribas zināt konkrētu vārdu un uzvārdu cilvēkam, kurš atdeva rīkojumu tieši dienu pēc vēlēšanām sākt zāģēšanu. Tauta sametīsies un pieminekli uzcels, lai nekad viņa vārdu neaizmirstu," viņš piebilda.

​​"Manuprāt, mums ar Latviju vajag tikt skaidrībā, pirms baltkrieviem palīdzēt," ieteicās Ivars.

​​"Tas, kas notiek Marsa parkā - ir amorālākā rīcība no "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" puses - kādu vien varētu vēlēties. Pašiem MK ir vides ministrs, pašiem RD izpilddirektore. Tas viss notikt ar viņu atbalstu! Divkosības paraugstunda," sašutis Latvijas zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars (starp citu, šis politiskais spēks nobalsoja par VDD ēkas būvi parka vietā – red.)

​​"Bija bažas, ka pēc Rīgas domes vēlēšanām tas notiks... Šodien sāka zāģēt "Marsa parka" kokus. Tā ir ļoti skumja diena visiem parka aktīvistiem un pilsoniskajai sabiedrībai, kuri ilgstoši cīnījās par koku un kultūrvēsturiskās vietas saglabāšanu," uzskata komentētājs ar lietotājvārdu Spunde.

​​"Marsa parks, piedod!" piebilda Spunde.

​​Emocionālu diskusiju izraisīja arī video, kurā redzams policijas mēģinājums aizturēt aktīvistus, kuri pūlējās nepieļaut koku pēkšņo izciršanu. 

"Šogad bija daudz iespēju redzēt policijas darbu asu protestu laikā ASV, Krievijā, Francijā, pēdējās dienās arī Vācijā un Baltkrievijā. Varam salīdzināt ar šo nelielo incidentu. Kāda tad būs reakcija, ja sabiedrība reiz nolems protestēt par kādu asu lokālu politisku problēmu?" lauzīja galvu pasniedzējs un pētnieks Mārtiņš Pričins.

​Daži incidentā saskata par zināmu sazvērestības teoriju.

"Tā ažiotāža ap iepriekš pat nedzirdētā "Marsa parka" kokiem ir daļa no kaut kāda velnišķīga plāna? Vispirms par nelgām tiek padarīts KNAB, tagad tiek dēmonizēts VDD," versiju izteica publicists Māris Luste.

​​"Kādiem jābūt morāliem kropļiem, lai vērstos pret VDD, aizsedzoties ar kokiem, kurus Latvijā katru dienu nozāģē legāli un nelegāli hektāriem. Cik Rīgā koku alejas nav nozāģētas, klusums, bet uzbrukt valsts drošībai pirmie. Noderīgie idioti..." Valsts drošības dienestu nolēma aizstāvēt patriotiskā motokluba "Dieva Suņi" pārstāvji.

​​"Jaunie laiki Rīgā sākušies. Jautājums - kurš deva šo komandu? Atgādinu, ka pilsētu pārvalda 3 pārvaldnieki vai komendanti (neatminos, kā viņus precīzi sauc)," uzskata jurists Aivars Borovkovs.

​​"Vai jāpaspēj izcirst, pirms apstiprina Rīgas jauno vadību?" pieļāva arhitekts Reinis Liepiņš.

​​Tomēr asāko diskusiju raisīja "Baltic Centre for Media Excellence" izpilddirektores Guntas Slogas publikācija – pēc viņas domām, VDD attieksme pret sabiedrību nes negatīvas sekas.

"Šie video ir sekas VDD arogantajai attieksmei pret sabiedrību. Tā vietā, lai meklētu risinājumus (ok, koki nav glābjami, iestādīsim citur pilsētā 3x vairāk, sakopsim citu apkaimes stūri etc.), tiek kāpts uz aizvien lielākiem PR grābekļiem," sprieda Sloga, komentējot Ingmāra Pūķa video, kurā kritizētas policijas darbības. 

​​"Specdienestiem būtu jābūt svarīgi tam, vai sabiedrība tiem uzticas. Šī tagad ilgi būs pirmā asociācija, domājot par šo iestādi. Neesmu pārliecināta, ka sabeigts publiskais tēls patiešām bija jaunās ēkas vērts," viņai piekrita politoloģe Iveta Kažoka.

​​Jāpiebilst, ka pērnā gada decembrī vietnē Manasbalss.lv parādījās petīcija, kuras autori aicināja apturēt koku izciršanu un iekārtot velotreka vietā parku. Rekordīsā laikā petīcija savāca vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu, un to bija plānots nodot izskatīšanai Saeimā.

Taču VDD paziņoja, ka šajā vietā būs dienesta jaunā ēka. Ministru kabinets jau 2008. gadā pieņēma lēmumu par jaunas ēkas būvdarbiem VDD vajadzībām, taču finanšu krīzes dēļ būvdarbi tika atlikti.

Patlaban VDD rīcībā esošās telpas savu jau nokalpojušas un drīz būs nepiemērotas valsts noslēpuma un ES un NATO slepenās informācijas glabāšanai. Iestādei steidzami vajadzīga jauna ēka.

Līdz šim VDD nevarēja publiskot informāciju par būvdarbiem, lai nepārkāptu likumu par valsts noslēpumu, taču populārās petīcijas dēļ tika pieņemts lēmums daļu datu atslepenot.

80
Tagi:
Rīga, Latvija, Drošības dienests
Pēc temata
Pikets pret VDD ēku izstiepsies pa visu Brīvības ielu
Gatavi pieķēdēt sevi pie kokiem: velotreka "Marss" aizstāvji nepadodas
"Iztaisīsiet monstru": kādēļ divi Latvijas specdienesti nevar apmesties zem viena jumta
Strīdi par VDD ēku: "gribat redzēt, ka cilvēki ķēdējas pie kokiem?"
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

12
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

12
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

24
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

24
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu