Zemessardze, foto no arhīva

Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam

102
(atjaunots 11:50 01.09.2020)
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks iniciējis virkni grozījumu Zemessardzes likumā. Trešdien tie tiks apspriesti valdības sēdē un tuvākajā laikā iesniegti apstiprināšanai Saeimā.

RĪGA, 1. septembris - Sputnik. Labi zināms, ka Latvijas aizsardzības galvenie pretinieki ir ekonomika un demogrāfija, stāsta avīze "Segodņa". Tāpēc aizsardzības ministrs nolēmis parakņāties dziļāk, meklējot patriotiski noskaņotas rezerves starp senioriem. Līdz šim dienestam Zemessardzē piemērotais maksimālais vecums sastādīja 55 gadus, bet tagad to palielinās līdz 60, atsevišķos gadījumos – līdz 65 gadiem. Tāpat zemessargu ikgadējo sasaukumu laiks varētu pārsniegt līdzšinējās 30 diennaktis.

Piemaksa zemessargiem

Likuma 29. panta trešā daļa paredz pārtraukt līgumu par dienestu Zemessardzē pēc Zemessardzes iniciatīvas, ja pienākumus pilda vienības vajadzībām neatbilstošs zemessargs ar negatīvu dienesta raksturojumu.

Strīdīgs aspekts, kas noteikti raisīs diskusiju, ir izņēmumi no Zemessardzes dienestam piemērotu personu loka un mobilizācija militāras trauksmes gadījumā. Ierobežojums izskatās loģisks valsts, pašvaldības un ostas policijas darbiniekiem (viņi tik un tā pildīs pienākumu ar ieročiem rokās!), valsts drošības dienesta un ieslodzījuma vietu darbiniekiem, tomēr diezin vai vietvaru deputāti piekritīs tam, ka viņus izsvītro no Tēvzemes potenciālo aizstāvju rindām. Galu galā, kas tad vēl var strādāt pašvaldībās, ja ne enerģiski un motivēti vīrieši no provinces, mednieki un ekstremāļi?

Likuma jaunā redakcija dāvā arī tiesības nēsāt Zemessardzes formas tērpu veterāniem, bet pašiem zemessargiem – saņemt piemaksu 30% apmērā par NBS karavīra pienākumu izpildi komandējumā. Tiesa, likumprojekta finansiālā dimensija vēl nav aprēķināta. Tieši tāpat, norādīts Aizsardzības ministrijas anotācijā, sabiedrība neesot izmantojusi iespēju iesaistīties projekta izstrādē. Labi, Pabrika kungs, mēs šo trūkumu labosim.

Divīzija uz zemes

Patlaban Zemessardze ir visnotaļ nopietns teritoriālās aizsardzības formējums ar aptuveni 8000 cilvēkiem. Zemessardzi veido četras brigādes, kas nes Latvijas vēsturisko novadu un Rīgas vārdus. Katrā no tām ir pieci bataljoni.

Rīgas brigādē ir arī rota aizsardzībai no masveida iznīcības ieročiem. Centralizētā pakļautībā ir kiberaizsardzības un speciālo uzdevumu vienības, speciālo psiholoģisko operāciju atbalsta vads, zinātniskais centrs, pētījumu, inovāciju un mācību centrs.

Zemessardzes bruņojumā ir automātiskās šautenes Ak4 (kalibrs - 7,62 mm, Zviedrija) un G36 (5,56 mm, Vācija), ložmetēji MG–3 (7,62 mm, Vācija) un granātmetēji Carl Gustaf (84 mm, Zviedrija). No smagā bruņojuma Zemessardze var palepoties ar zenītraķetēm Bofors L70 (40 mm, Zviedrija) un "zeme-gaiss" tipa tuvā darbības rādiusa raķetēm RBS–70 (Zviedrija). Vienīgā PSRS izstrādātā sistēma – artilērijas ierocis BS-3, kas pieņemts bruņojumā 1944. gadā. Bataljons, kas to izmanto, dislocēts Lūznavā, netālu no Krievijas robežas.

102
Tagi:
Latvija, Kiberdrošība, Zemessardze, aizsardzība
Pēc temata
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem
Vai kareivjiem nevajag izolēties? Kāpēc Zemessardze turpina mācības
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

4
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

4
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika
CSNg

Avārija Viļakas novadā: viens cilvēks gājis bojā, viens atrodas smagā stāvoklī

13
(atjaunots 09:40 21.09.2020)
Sestdien vakarā Viļakas novadā Audi vadītājs netika galā ar spēkratu, kā rezultātā mašīna aizgāja sānslīdē, ir bojāgājušie un cietušie.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Sestdien, 19. septembrī, Šķilbēnu pagastā neilgi pirms pusnakts notika avārija, kurā gājis bojā viens cilvēks, raksta Tvnet.lv ar atsauci uz Valsts policiju.

Autovadītājs ar automobili Audi 80 netika galā ar spēkratu un ielidoja grāvī. Mašīna vairākas reizes apgriezās. Viens no pasažieriem gājis bojā notikuma vietā, otrs tika steigšus nogādāts slimnīcā.

​Kopā laikā no sestdienas līdz svētdienai tika reģistrēti 70 CSNg, cietuši 24 cilvēki, viens gājis bojā. Ierosinātas 486 administratīvā pārkāpuma lietas, tai skaitā 222 par pieļaujamā ātruma pārsniegšanu, 16 cilvēki atradušies pie stūres alkohola reibumā.

​Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, pēc Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka Ginta Ešenvalda domām, visbiežāk par avārijas iemeslu kļūst nogurums, neuzmanība un distances neievērošana. Turklāt katru gadu palielinās autovadītāju skaits, kuri sēžas pie stūres reibuma stāvoklī.

13
Tagi:
CSN
Pēc temata
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem

Vārds "saindēšana" šeit neiederas: "Novičok" izstrādātājs par Navaļniju

0
(atjaunots 11:32 21.09.2020)
Viens no "Novičok" izstrādātājiem RT intervijā komentēja Krievijas blogera Alekseja Navaļnija "saindēšanas" versijas, pastāstot, kā organismam būtu jāreaģē uz šo indīgo vielu.

Pēc "Novičok" izstrādātāju grupas locekļa, ķīmijas zinātņu doktora Leonīda Rinka sacītā, Krievijas blogeris Aleksejs Navaļnijs nevarēja būt saindēts ar šo vielu, jo tādā gadījumā viņš nebūtu bijis spējīgs iziet no viesnīcas pat ar vismazākās devas nokļūšanu organismā.

Saindēšanas versijas Rinks dēvē par neiespējamām.

Plašāk skatieties RT videomateriālā.

Krievijas blogeris Aleksejs Navaļnijs tika nogādāts Omskas slimnīcā 20. augustā pēc pašsajūtas pasliktināšanās lidmašīnā lidojuma laikā. Pēc divām dienām viņu pārveda uz Berlīnes klīniku Charite. Atsaucoties uz militārajiem mediķiem, VFR valdība paziņoja, ka Navaļnijs it kā tika saindēts ar substanci no "Novičok" kaujas indīgo vielu grupas.

Maskava aicināja Vāciju ar dokumentiem apstiprināt savu paziņojumu un atgādināja, ka, saskaņā ar Krievijas izmeklējumu rezultātiem, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

0