Zemessardze, foto no arhīva

Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam

122
(atjaunots 11:50 01.09.2020)
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks iniciējis virkni grozījumu Zemessardzes likumā. Trešdien tie tiks apspriesti valdības sēdē un tuvākajā laikā iesniegti apstiprināšanai Saeimā.

RĪGA, 1. septembris - Sputnik. Labi zināms, ka Latvijas aizsardzības galvenie pretinieki ir ekonomika un demogrāfija, stāsta avīze "Segodņa". Tāpēc aizsardzības ministrs nolēmis parakņāties dziļāk, meklējot patriotiski noskaņotas rezerves starp senioriem. Līdz šim dienestam Zemessardzē piemērotais maksimālais vecums sastādīja 55 gadus, bet tagad to palielinās līdz 60, atsevišķos gadījumos – līdz 65 gadiem. Tāpat zemessargu ikgadējo sasaukumu laiks varētu pārsniegt līdzšinējās 30 diennaktis.

Piemaksa zemessargiem

Likuma 29. panta trešā daļa paredz pārtraukt līgumu par dienestu Zemessardzē pēc Zemessardzes iniciatīvas, ja pienākumus pilda vienības vajadzībām neatbilstošs zemessargs ar negatīvu dienesta raksturojumu.

Strīdīgs aspekts, kas noteikti raisīs diskusiju, ir izņēmumi no Zemessardzes dienestam piemērotu personu loka un mobilizācija militāras trauksmes gadījumā. Ierobežojums izskatās loģisks valsts, pašvaldības un ostas policijas darbiniekiem (viņi tik un tā pildīs pienākumu ar ieročiem rokās!), valsts drošības dienesta un ieslodzījuma vietu darbiniekiem, tomēr diezin vai vietvaru deputāti piekritīs tam, ka viņus izsvītro no Tēvzemes potenciālo aizstāvju rindām. Galu galā, kas tad vēl var strādāt pašvaldībās, ja ne enerģiski un motivēti vīrieši no provinces, mednieki un ekstremāļi?

Likuma jaunā redakcija dāvā arī tiesības nēsāt Zemessardzes formas tērpu veterāniem, bet pašiem zemessargiem – saņemt piemaksu 30% apmērā par NBS karavīra pienākumu izpildi komandējumā. Tiesa, likumprojekta finansiālā dimensija vēl nav aprēķināta. Tieši tāpat, norādīts Aizsardzības ministrijas anotācijā, sabiedrība neesot izmantojusi iespēju iesaistīties projekta izstrādē. Labi, Pabrika kungs, mēs šo trūkumu labosim.

Divīzija uz zemes

Patlaban Zemessardze ir visnotaļ nopietns teritoriālās aizsardzības formējums ar aptuveni 8000 cilvēkiem. Zemessardzi veido četras brigādes, kas nes Latvijas vēsturisko novadu un Rīgas vārdus. Katrā no tām ir pieci bataljoni.

Rīgas brigādē ir arī rota aizsardzībai no masveida iznīcības ieročiem. Centralizētā pakļautībā ir kiberaizsardzības un speciālo uzdevumu vienības, speciālo psiholoģisko operāciju atbalsta vads, zinātniskais centrs, pētījumu, inovāciju un mācību centrs.

Zemessardzes bruņojumā ir automātiskās šautenes Ak4 (kalibrs - 7,62 mm, Zviedrija) un G36 (5,56 mm, Vācija), ložmetēji MG–3 (7,62 mm, Vācija) un granātmetēji Carl Gustaf (84 mm, Zviedrija). No smagā bruņojuma Zemessardze var palepoties ar zenītraķetēm Bofors L70 (40 mm, Zviedrija) un "zeme-gaiss" tipa tuvā darbības rādiusa raķetēm RBS–70 (Zviedrija). Vienīgā PSRS izstrādātā sistēma – artilērijas ierocis BS-3, kas pieņemts bruņojumā 1944. gadā. Bataljons, kas to izmanto, dislocēts Lūznavā, netālu no Krievijas robežas.

122
Tagi:
Latvija, Kiberdrošība, Zemessardze, aizsardzība
Pēc temata
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem
Vai kareivjiem nevajag izolēties? Kāpēc Zemessardze turpina mācības

Vasarā Latvijā valdīs cikloni: tveice atcelta

7
(atjaunots 17:09 16.05.2021)
Vasarā Baltijas valstis nemocīs nogurdinosā tveice, kas, saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, klās Dienvideiropu. Latviju, Lietuvu un Igauniju gaida vēsums un lietus.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Amerikāņu kompānijas "AccuWeather" meteorologu prognozes liecina, ka vasarā Baltijas valstis, Skandināvija un Polija nonāks ciklonu varā, tāpēc karstums nav sagaidāms, vēsta Mixnews.lv.

Laikā, kad Dienvideiropa cietīs no sausuma, cikloni ziemeļos bloķēs siltā gaisa plūsmas no dienvidiem un nesīs lielu daudzumu nokrišņu.

Meitenes bauda silto laiku Kopenhāgenā
© REUTERS / Liselotte Sabroe/Ritzau Scanpix

Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs Latvijā maijā un jūnijā sola nepavisam ne vasarīgas temperatūras, bieži vien – zem šiem mēnešiem atbilstošās normas. Tuvāko divu nedēļu laikā sagaidāms bagātīgs lietus. Jūlijā nokrišņu daudzums atbildīs ilggadējam vidējam rādītājam.

Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nesniedz nekādas optimistiskās prognozes. Tā speciālisti uzskata, ka jūnijs būs daudz vēsāks nekā pērn, toties jūlijs, iespējams, būs siltāks.

Atgādinasim, ka no šīsdienas Latvijā sākas peldsezona. Tomēr iedzīvotājus brīdina: būtu vērts pagaidīt, līdz ūdens temperatūra tilpēs pacelsies vismaz līdz +18 grādiem.

7
Tagi:
laiks, klimats
Pēc temata
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Meteoroloģe: ziema Latvijā kļūs īsāka
Katastrofāls megacunami: pie kā novedīs ledāju kušana Aļaskā
Sasilšanai beigas? Zinātnieks pastāstīja, kas notiek ar Golfa straumi

Mājokļa noma Latvijā pandēmijas laikā: mainījušas cenas, kas gaidāms nākotnē

12
(atjaunots 15:06 16.05.2021)
Īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%, jaunceltnēs – par 19%.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Covid-19 pandēmijas laikā dzīvokļu īres maksa jaunceltnēs kritusies par 19%, paziņoja pakalpojumu sniedzējs nekustamo īpašumu jomā – uzņēmums "Colliers". Dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pandēmijas sākumā pieauga par 65%, vēsta Тvnet.lv.

Uzņēmuma direktora vietniece Agija Vērdiņa pastāstīja, īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%.

Vidējais īres maksas apmērs jaunceltnēs sastāda 12,2 eiro par kvadrātmetru mēnesī, dažkārt var sasniegt 15 eiro par kvadrātmetru. Vidējā īres maksa renovētajās mājās – 9,4 eiro par kvadrātmetru, citās mājās – 7,4 eiro par kvadrātmetru.

Kopumā 11% nomas tirgū piedāvāto dzīvokļu atrodas jaunceltnēs, 54% - renovētajās majās, 34% - citās mājās.

Pēc Covid-19 pandēmijas sākuma dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pieaudzis par 65%, jo tūristu plūsmas sarukuma un īstermiņa tirgū iepriekš bijušo dzīvokļu cenu pieauguma tempu lejupslīdes dēļ tie tiek piedāvāti ilgtermiņā nomai. Tomēr šogad piedāvājums krities, atzīmēja Vērdiņa.

Pērn Rīgā uzbūvētas tikai divas nomas ēkas. Patlaban Rīgā ir apmēram 175 mājas ar aptuven 5500 iznomājamiem dzīvokļiem.

Iepriekš SEB banka organizēja aptauju jautājumā par iedzīvotāju cerībām uz mājokļu cenām. Vairāk nekā 42% respondentu gaida nekustamo īpašumu cenu pieaugumu šogad. Un cenu krišanos cer tikai 14,5% respondentu, 25,4% prognozē stabilitāti.

SEB bankas ekonomists Gatis Gašpuitis, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas radītā krīze nav tik smaga, kā bija gaidīts, turklāt daudzu iedzīvotāju finansiālais stāvoklis pēdējos gados pat uzlabojies. Nekāda "burbuļa" nekustamo īpašumu tirgū nav, un mājokļu cenu krišanās nav sagaidāma.

12
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija
Pēc temata
Latvijā sadārdzināsies nekustamo īpašumu darījumi: kā to ietekmēs jaunā apdrošināšana
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Kapi mājas vietā: Valsts kontrole pieķērusi Rīgas domi nevīžībā
Dzīvokļu cenas sērijveida mājās turpina pieaugt