Vīrietis skatās pa logu

Slimam 7 dienas, veselam 14: Veselības ministrija nosaka jaunus izolācijas noteikumus

99
(atjaunots 12:31 01.09.2020)
Kāpēc saīsināts izolācijas laiks slimniekiem bez simptomiem, kuri nav atbraukuši no "nedrošām" valstīm? Kādos gadījumos karantīna jāievēro arī ģimenes locekļiem un kādi darbinieki nevarēs atgriezties darbā tūlīt pēc izolācijas?

RĪGA, 1. septembris — Sputnik. Veselības ministrija mainījusi koronavīrusa pacientu izolācijas noteikumus, un tie izraisījuši zināmu sajukumu jautājumā par to, cik ilgi izolācija jāievēro cilvēkiem ar pozitīvu Covid-19 testu, cik – tiem, kuri atgriezušies no Covid-19 visvairāk skartajām valstīm, taču bez simptomiem un ar negatīvu testa rezultātu, vēsta Neatkarīgā

VM skaidroja, ka ir starpība starp izolāciju un pašizolāciju. Stingra izolācija ir obligāta visiem Covid-19 pacientiem, turklāt neatkarīgi no tā, vai viņiem ir slimības simptomi vai nav. Ja Covid-19 pacientam ir slimības simptomi, viņam jāatrodas stingrā izolācijā vismaz 14 dienas, un ikdienas gaitās cilvēks var atgriezties, sākot no 14. dienas, ja vismaz trīs dienas nav slimības simptomu un to atļauj ārstējošais ārsts.

Jaunievedums nosaka: ja Covid-19 pacientam nav simptomu, viņam jāatrodas stingrā izolācijā vismaz septiņas dienas (jaunais noteikums) un ikdienas gaitās viņš varētu atgriezties pēc šīm septiņām dienām, ja to atļauj ārsts. Abu pacientu grupu mājiniekiem, ja viņi ir noteikti kā saslimušā kontaktpersonas, ir jāievēro 14 dienu karantīna.

Savukārt pašizolācija attiecas uz cilvēkiem, kuri atgriezušies no ārzemēm. Viņiem 14 dienas ir jāpavada pašizolācijā. Ikdienas gaitas šie cilvēki var atsākt pēc 14 dienām, un mājinieki visu šo laiku var turpināt ierastās gaitas. VM akcentēja, ka pašizolācijas laikā var palikt dzīvoklī kopā ar tuviniekiem, tomēr eksperti iesaka pašizolēties vienatnē, lai pasargātu no saslimšanas riska tuvākos, tomēr tas nav obligāts pašizolācijas noteikums.

VM lēmums raisīja jautājumu: kā tā, jo personām, kuras atbrauc no "nedrošām" ārvalstīm, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija, bet Covid-19 pacients ar apstiprinātu slimības diagnozi var beigt izolēties jau pēc septiņām dienām?

Resors paskaidroja: "Attiecībā uz personām, kurām ir jāievēro pašizolācija, jo būts citās valstīs ar augstu saslimšanas līmeni, situācija nav mainījusies - atgriežoties Latvijā ir jāievēro 14 dienu pašizolācija." Katrai infekcijas slimībai, arī Covid-19, ir inkubācijas periods. Tas ir laiks no saskares brīža ar infekcijas ierosinātāju līdz brīdim, kamēr pats cilvēks kļūst infekciozs citiem. Šajā laikā infekcijas ierosinātājs organismā vairojas un izraisa Covid-19 slimību.

"Cilvēks, kurš ieradies no valsts ar augstu Covid-19 saslimstības rādītāju, ir bijis paaugstinātas inficēšanās apstākļos, tādēļ piesardzības dēļ tiek pieņemts, ka šis cilvēks atrodas Covid-19 inkubācijas periodā, kas ir no divām līdz 14 dienām. Tā kā nav zināms, kad cilvēks varēja saskarties ar koronavīrusu, pastāv risks, ka cilvēks var kļūt infekciozs jebkurā brīdī divu nedēļu laikā," stāsta VM speciāliste Anna Strapcāne.

"Arī ja cilvēks pirmajās dienās ir veicis Covid-19 testu un tas ir bijis negatīvs, slimība var parādīties vēlāk, piemēram, astotajā dienā. Persona var saslimt tik vieglā formā, ka slimības pazīmes pat neievēro, līdz ar to pēc iespējas jāsamazina risks, ka cilvēks var inficēt citus," viņa norādīja. Pēc tāda paša principa pašizolācija ir noteikta arī daudzās citās valstīs.

Taču cilvēkam ar pozitīvu Covid-19 testa rezultātu inkubācijas periods jau ir pagājis. Cilvēka organismā vīruss ir savairojies, organisms ir sācis izstrādāt antivielas, un sākas atbrīvošanās no vīrusa. Palielinoties antivielu apjomam organismā un cilvēkam atveseļojoties, vīrusu apjoms organismā samazinās, līdz Covid-19 pacients vairs nav infekciozs - tātad vairs nevar inficēt citus.

"Pētījumi ir parādījuši ‒ ja cilvēkam nav slimību pazīmju, šis process ilgst apmēram nedēļu un septītajā dienā cilvēks vairs nav infekciozs, tādēļ pēc septiņām dienām var pārtraukt stingro izolāciju ar ārsta lēmumu," norādīja A. Strapcāne.

Ja pacientam ir slimības pazīmes, lielākā daļa cilvēku vairs nav infekciozi pēc divām nedēļām, kad ir izzudušas akūtās slimības pazīmes, tādēļ šie Covid-19 pacienti stingro izolāciju var pārtraukt 14. dienā, ja trīs dienas nav slimības pazīmju.

Tiesa, dažos gadījumos pēc mājās izslimota Covid-19 būs jāpaliek izolācijā ilgāk. Runa ir par ārstniecības personām, sociālo aprūpes centru darbiniekiem, kā arī izglītības iestāžu darbiniekiem, kuri strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. Viņi pārtraukt stingro izolāciju varēs pēc tādas pašas shēmas kā citi, bet darbā atgriezties nedēļu vēlāk.

99
Tagi:
koronavīruss, Veselības ministrija
Pēc temata
VM atļāvusi samazināt pašizolācijas periodu cilvēkiem bez Сovid-19 simptomiem
Ārsts nosauca par kļūdu Latvijas lēmumu saīsināt izolācijas ar Covid-19 termiņu
Trīs veiksmes faktori: PVO paslavēja Latviju
Latvija iekļāvusi "dzeltenajā sarakstā" vēl trīs valstis
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

9
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

9
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Armens Gasparjans

Gaidāmas atklāsmes: Gasparjans pasmējās par britu projektu 9. Maija pētīšanai Latvijā

9
(atjaunots 18:20 23.09.2020)
Latvijas valdība pieticīgi noklusēja, ka viņiem ir 16. marts – daudz nopietnāks objekts britu zinātnieku pētījumiem. Tur viņiem būtu brīvas rokas fantāzijai un savdabīgai mitoloģijai.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Londonas Universitātes koledžas Slāvu un un Austrumeiropas pētījumu skola (SSEES, University College London) uzaicinājusi Latvijas iedzīvotājus piedalīties projektā "Padomju mitoloģija atceres pasākumos un rituālos mūsdienu Latvijā".

Paskaidrots, ka pētījuma galvenais mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli par padomju pagātni, kā arī savākt informāciju par viņu atmiņām un piedalīšanos ar padomju mantojumu saistītajos mūsdienu sociālajos rituālos un piemiņas praksēs". Potenciālos respondentus brīdina par vēlmi saņemt atbildes uz jautājumiem par personisko emocionālo saikni ar Uzvaras dienas svētkiem (9. maiju), kā arī attieksmi pret padomju pagātni un padomju mītiem.

KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans sarunā ar Sputnik Latvija atzina, ka minētais projekta mērķis viņam šķiet dīvains.

"Lielbritānijā ir papilnam nopietnu avotu par to, ko 9. Maijs nozīmē Padomju Savienībā vai Krievijā dzimušiem un augušiem cilvēkiem. Ko tur lieku reizi pētīt? Ja runa ir par jaunu mītu konstruēšanu, tad viņiem vajadzētu pētīt nevis 9. Maiju, bet gan 16. martu – SS latviešu leģiona dibināšanas dienu. Lūk, kur ir brīvas rokas, nevaldāmas fantāžijas lidojums un mitoloģija tās pirmatnīgajā veidā," ironiski konstatēja Gasparjans.

Eksperts pa jokam pieļāva, ka Latvijas varasvīri pieticīgi noklusējuši, ka viņiem ir nopietnāks datums, ko pētīt britu zinātniekiem.

"Viņiem nāksies pētīt 9.Maiju, jo Otrā pasaules kara vēsturi viņi zina slikti, izņemot izsēšanos Normandijā un Britānijas aizsardzību... Domāju, mūs gaida liels skaits interesantu atklāsmju, tomēr diezin vai mēs tās novērtēsim kā kaut ko jaunu, jo gadu gaitā daudz ko jau esam dzirdējuši no britiem par Otro pasaules karu," piebilda Gasparjans.

Šogad 9. Maija svētki Latvijā bija ierobežoti, ņemot vērā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa pasākumus. Grupu pulcēšanās bija aizliegta, tāpēc tradicionālie 9. Maija svētki Uzvaras parkā nenotika. Tomēr cilvēki varēja nolikt ziedus pie pieminekļa. 9. maijā Uzvaras parkā ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku, lai godinātu Lielajā Tēvijas karā bojāgājušo varoņu piemiņu.

Нас ждет немало откровений: Гаспарян высмеял британский проект по изучению 9 Мая в Латвии
9
Tagi:
Armens Gasparjans, Uzvaras diena, Latvija, Lielbritānija
Pēc temata
Gasparjans: Latvija cītīgi kalpoja nacismam, bet tagad "māca" Krievijai vēsturi
Gasparjans: Krievijas sankcijas atņems Latvijai vēlmi apspļaudīt padomju karavīru kapus
Gasparjans pastāstīja, kā "nacionālistiskās pabiras" Latvijā tracina padomju forma
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu