Dzīvojamo māju būvdarbi, foto no arhīva

Jaunu māju Latvijā būs mazāk

37
(atjaunots 08:33 28.08.2020)
Varētu likties, ka būvatļauju daudzuma kritums ir saistīts ar pandēmiju, taču, visticamāk, Covid-19 tikai maskē krīzi, kura parādījās mājokļu sektorā vēl agrāk, jo pēdējo gadu laikā tika daudz kas izdarīts, lai atbaidītu privātas investīcijas.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Statistika fiksē ievērojamu būvatļauju skaita kritumu šī gada otrajā ceturksnī, kas liek būvniekiem un nekustamā īpašuma tirgotājiem nedaudz mazināt savu sajūsmu saistībā ar to, ka Covid-19 liek cilvēkiem meklēt sev plašāku mājokli, vēsta Neatkarīgā.

Kritums notiek gandrīz visos segmentos

Saskaņā ar CSP datiem, šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, izsniegto būvatļauju skaits nokrita no 809 līdz 547. Daudzīvokļu māju segmentā atļauju skaits krities no 74 līdz 51.

Tuvākajā laikā var samazināties praktiski visu ēku veidu būvniecība. Neizraisa jautājumu viesnīcu būvatļauju skaita kritums no 39 līdz 23. Nenoteiktība saistībā ar rūpniecības perspektīvām demonstrē ražošanas un noliktavu ēku būvatļauju skaita kritumu no 86 līdz 55. Neklasificēto ēku būvniecība arī kritusies: 222 līdzšinējo 257 vietā.

Tikai viens ēku tips uzrādījis izaugsmi: biroja telpu būvatļaujas tika izsniegtas 21 pērnā gada 19 vietā, un tas neraugoties uz darbinieku masveida pāreju pie darba no mājām. Tā kā vismaz viena objektu kategorija ir pieaugusi, tas liecina, ka tie, kas gribēja, savas atļaujas saņēma.

Runājot par dzīvojamajām mājām, vērts atzīmēt, ka iepriekšējos mēnešos spēlētāji nekustamā īpašuma tirgū vairākkārt atzīmēja augošo patērētāju vēlmi iegādāties plašākas mājas ar piemājas zemi, rēķinoties ar to, ka jauna Covid-19 saslimstības viļņa un stingras karantīnas gadījumā atrasties savā privātā teritorijā viņiem neaizliegs.

Covid-19 nav iemesls

Apbūves uzņēmuma "Domuss" projektu vadītājs Jānis Ozols nosauca divus neatbilstības iemeslus starp būvnieku paziņojumiem un CSP statistiku.

Pirmkārt, nekustamo īpašumu tirgotāji stāstīja par savu klientu noskaņojumu pavasarī un vasaras sākumā, savukārt statistika atspoguļo aktivitātes kritumu būvniecības nozarē pērnā gada otrajā pusē. Lieta tajā, ka atļauju saņemšana ir ilgstošs un sarežģīts process, ja tas noslēdzies šī gada otrajā ceturksnī, apbūvētājiem bija jāizvirza konkrēti nodomi jau pērnā gada otrajā pusē.

Šī gada otrajā ceturksnī pārvalde strādāja galvenokārt ar dokumentiem, kuri tika iesniegti vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas martā. Šos spriedumus var attīstīt versijā, ka Covid-19 neizraisīja, bet gan maskē ekonomisko krīzi, kura ar dažādu intensitāti dažādos reģionos un nozarēs sāka izpausties jau pērn.

Otrkārt, statistikas dati var būt atkarīgi no atsevišķiem notikumiem, piemēram, statistikā par celtniecības bumu var izskatīties vairāku Pierīgas pašvaldību jau sen uzbūvēto māju nodošanas ekspluatācijā kampaņa. Esošie apstākļi skar pašvaldību noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļu ievākšanu. Dažkārt apbūvētāji cenšas izvairīties no paaugstinātām likmēm, dēvējot dārza mājas par dzīvojamām mājām, citos gadījumos rīkojas otrādi. Dažkārt šādas atļaujas izmanto, lai kaut ko nojauktu vai pārdēvētu. Tādēļ katrs gadījums būtu jāskata atsevišķi, taču statistikas datu apkopošanas gaitā tas nav paredzēts.

Atbaida investīcijas

Apbūves uzņēmuma "YIT Latvija" valdes priekšsēdētājs Andris Božē atzīmē, ka mājokļa būvniecība samazinās jau kopš 2014. gada, kad Saeima izmainīja Imigrācijas likumu ar mērķi apturēt Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu ārzemniekiem apmaiņā pret mājokļa iegādi Latvijā. Kopš tā laika tika veiktas arī citas darbības, lai atbaidītu kapitālieguldījumus no Latvijas. Spilgtākais piemērs – ABLV bankas slēgšana, svaigākais – nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības palielināšana. Rezultātā būvniecības pieprasījums privātpersonu vidū ir minimāls. Kopējais būvniecības apjoms, tās grafiks un nomenklatūra mainās atbilstoši Eiropas finansējuma apgūšanai.

Lai ilustrētu privāto mājokļu pieprasījuma stāvokli, Božē atzīmēja, ka pieprasījums pēc trīs istabu dzīvokļiem 75 kvadrātmetru platībā ir trīs-četras reizes mazāks, nekā divu-trīs istabu dzīvokļu pieprasījums ar platību 40-60 kvadrātmetru.

"Nav ko sapņot, ka šādi cilvēki sāks pirkt privātmājas un iekārtot sev mājās darba kabinetus," šādi Božē atbildēja uz jautājumu par to, vai kompānija "YIT Latvija" var palielināt vidējo platību un istabu skaitu savās ēkās. Taču pat ekonomisko dzīvokļu pircēji jaunajos "YIT Latvija" projektos pieder pie turīgākajiem iedzīvotājiem valstī. Vairums Latvijas iedzīvotāju samierinās ar dzīvokļiem padomju laiku vai vēl vecākās mājās.

37
Tagi:
nekustamais īpašums, būvniecība, Latvija
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Latvijas celtniekus apsūdz bezatbildībā un skopumā
Zemenes sapuvušas, bet dārzeņi ir glābti: Igaunijā ielaisti viesstrādnieki
Ēnu ekonomikas līmenis valstī gada laikā gandrīz nav krities
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

3
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

3
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus

5
(atjaunots 17:08 01.12.2020)
Oficiāla lēmuma vēl nav, taču jau ir skaidrs, ka ārkārtējās situācijas režīms, turklāt ar pastiprinātiem ierobežojumiem, tiks pagarināts vismaz līdz 11. janvārim.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc tam, kad Latvijas prezidents Egils Levits 30. novembrī tikās ar premjerministru Krišjāni Kariņu un Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci, kļuva skaidrs: varasiestādes atbalsta lēmumu par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu un ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu pastiprināšanu līdz nākamā gada 11. janvārim. Papildu ierobežojošo pasākumu kārtā piedāvāts pagarināt ziemas brīvlaiku 1.-4. klašu skolēniem (attiecīgi, par vienu nedēļu tiks pagarināts mācību gads maijā-jūnijā).

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Tāpat stingrāki ierobežojumi skars pulcēšanos un publiskus pasākumus, iespējams, atkal tiks ieviests aizliegums tirdzniecības centru un veikalu darbam brīvdienās – atstās tikai pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību. Var tikt ieviestas izmaiņas robežas šķērsošanas kārtībā. Un galvenais, premjers uzstāj uz masveida Covid-19 testēšanas sarīkošanu, tostarp to cilvēku vidū, kuriem nav nekādu saslimšanas simptomu. Par testēšanas kārtību pagaidām netiek stāstīts plašāk.

Komentējot gaidāmo karantīnas pasākumu pastiprināšanu, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece sacīja, ka esošie ierobežojumi nesamazina Covid-19 izplatību. Taču parlamenta priekšsēdētāja atzīmēja, ka stingrāki ierobežojumi ir jāievieš kopā ar atbalsta pasākumiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka galīgais lēmums tiks pieņemts otrdien, valdības sēdē, tomēr viņš uzsvēra: "Tas, ko es piedāvāju, jau ir stingrāk par režīmu, kas bija pavasarī. Vienīgā atšķirība ar pilnīgu slēgšanu būtu tā, ka nedēļas vidū veikali būs vaļā. Tagad piedāvājums ir pat stingrāks nekā pavasarī."

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka papildu ierobežojumi tiks pieņemti uz jau ieviesto pamata, kas ir ieviesti reģionos ar vislielāko infekcijas izplatību. Turklāt otrdien valdības sēdē, kā tiek cerēts, tiks prezentēts gaidāmās iedzīvotāju vakcinācijas plāns pret Covid-19. Veselības ministre apsolīja, ka tā būs nebijuša mēroga, lieluma un ātruma vakcinācijas akcija.

Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Un par ekonomiskā atbalsta pasākumiem runājot. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņoja, ka valdība grasās apzināti palielināt uzņēmumiem paredzētās palīdzības apmēru. Tostarp 30. novembra koalīcijas padomes sēdē tika pieņemts lēmums, ka subsīdijas apgrozījuma līdzekļiem varēs saņemt visi uzņēmumi, kuru apgrozījums novembrī, salīdzinājumā ar trim pēdējiem mēnešiem, samazinājies vairāk nekā par 20%. Šis pats kritērijs – apgrozījuma kritums par 20% – tiks ieviests uzņēmumiem, kuri pretendē uz dīkstāves pabalstiem. Tāpat dīkstāves pabalsti kļūs pieejami arī pašnodarbinātām personām, kā arī tiem, kas strādā ar patentmaksu. Dīkstāves pabalsta apmēru patenta maksātājiem plānots palielināt no 330 līdz 400 eiro. No valdības pārstāvju puses izskanējuši pat paziņojumi, ka ir vērts padomāt par beznosacījumu atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Ja par ekonomiskā atbalsta pasākumiem koalīcijai, spriežot pēc visa, ir vairāk vai mazāk izteikts konsenss, tad attiecībā uz gaidāmajiem karantīnas pasākumiem tā nav. Tātad, ko būs atļauts, bet ko nebūs atļauts darīt valsts iedzīvotājiem, un cik ilgu laiku – tas tiks lemts diskusiju laikā valdības sēdē.

5
Tagi:
Latvija, koronavīruss, valdība, ārkārtējā situācija
Pēc temata
Kariņš aicināja Latvijas iedzīvotājus neiet ciemos vienam pie otra
Naudas, vairāk naudas! Kāpēc Latvijas aizsardzības ministrs ceļ trauksmi Covid-19 dēļ
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām