Dzīvojamo māju būvdarbi, foto no arhīva

Jaunu māju Latvijā būs mazāk

36
(atjaunots 08:33 28.08.2020)
Varētu likties, ka būvatļauju daudzuma kritums ir saistīts ar pandēmiju, taču, visticamāk, Covid-19 tikai maskē krīzi, kura parādījās mājokļu sektorā vēl agrāk, jo pēdējo gadu laikā tika daudz kas izdarīts, lai atbaidītu privātas investīcijas.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Statistika fiksē ievērojamu būvatļauju skaita kritumu šī gada otrajā ceturksnī, kas liek būvniekiem un nekustamā īpašuma tirgotājiem nedaudz mazināt savu sajūsmu saistībā ar to, ka Covid-19 liek cilvēkiem meklēt sev plašāku mājokli, vēsta Neatkarīgā.

Kritums notiek gandrīz visos segmentos

Saskaņā ar CSP datiem, šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, izsniegto būvatļauju skaits nokrita no 809 līdz 547. Daudzīvokļu māju segmentā atļauju skaits krities no 74 līdz 51.

Tuvākajā laikā var samazināties praktiski visu ēku veidu būvniecība. Neizraisa jautājumu viesnīcu būvatļauju skaita kritums no 39 līdz 23. Nenoteiktība saistībā ar rūpniecības perspektīvām demonstrē ražošanas un noliktavu ēku būvatļauju skaita kritumu no 86 līdz 55. Neklasificēto ēku būvniecība arī kritusies: 222 līdzšinējo 257 vietā.

Tikai viens ēku tips uzrādījis izaugsmi: biroja telpu būvatļaujas tika izsniegtas 21 pērnā gada 19 vietā, un tas neraugoties uz darbinieku masveida pāreju pie darba no mājām. Tā kā vismaz viena objektu kategorija ir pieaugusi, tas liecina, ka tie, kas gribēja, savas atļaujas saņēma.

Runājot par dzīvojamajām mājām, vērts atzīmēt, ka iepriekšējos mēnešos spēlētāji nekustamā īpašuma tirgū vairākkārt atzīmēja augošo patērētāju vēlmi iegādāties plašākas mājas ar piemājas zemi, rēķinoties ar to, ka jauna Covid-19 saslimstības viļņa un stingras karantīnas gadījumā atrasties savā privātā teritorijā viņiem neaizliegs.

Covid-19 nav iemesls

Apbūves uzņēmuma "Domuss" projektu vadītājs Jānis Ozols nosauca divus neatbilstības iemeslus starp būvnieku paziņojumiem un CSP statistiku.

Pirmkārt, nekustamo īpašumu tirgotāji stāstīja par savu klientu noskaņojumu pavasarī un vasaras sākumā, savukārt statistika atspoguļo aktivitātes kritumu būvniecības nozarē pērnā gada otrajā pusē. Lieta tajā, ka atļauju saņemšana ir ilgstošs un sarežģīts process, ja tas noslēdzies šī gada otrajā ceturksnī, apbūvētājiem bija jāizvirza konkrēti nodomi jau pērnā gada otrajā pusē.

Šī gada otrajā ceturksnī pārvalde strādāja galvenokārt ar dokumentiem, kuri tika iesniegti vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas martā. Šos spriedumus var attīstīt versijā, ka Covid-19 neizraisīja, bet gan maskē ekonomisko krīzi, kura ar dažādu intensitāti dažādos reģionos un nozarēs sāka izpausties jau pērn.

Otrkārt, statistikas dati var būt atkarīgi no atsevišķiem notikumiem, piemēram, statistikā par celtniecības bumu var izskatīties vairāku Pierīgas pašvaldību jau sen uzbūvēto māju nodošanas ekspluatācijā kampaņa. Esošie apstākļi skar pašvaldību noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļu ievākšanu. Dažkārt apbūvētāji cenšas izvairīties no paaugstinātām likmēm, dēvējot dārza mājas par dzīvojamām mājām, citos gadījumos rīkojas otrādi. Dažkārt šādas atļaujas izmanto, lai kaut ko nojauktu vai pārdēvētu. Tādēļ katrs gadījums būtu jāskata atsevišķi, taču statistikas datu apkopošanas gaitā tas nav paredzēts.

Atbaida investīcijas

Apbūves uzņēmuma "YIT Latvija" valdes priekšsēdētājs Andris Božē atzīmē, ka mājokļa būvniecība samazinās jau kopš 2014. gada, kad Saeima izmainīja Imigrācijas likumu ar mērķi apturēt Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu ārzemniekiem apmaiņā pret mājokļa iegādi Latvijā. Kopš tā laika tika veiktas arī citas darbības, lai atbaidītu kapitālieguldījumus no Latvijas. Spilgtākais piemērs – ABLV bankas slēgšana, svaigākais – nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības palielināšana. Rezultātā būvniecības pieprasījums privātpersonu vidū ir minimāls. Kopējais būvniecības apjoms, tās grafiks un nomenklatūra mainās atbilstoši Eiropas finansējuma apgūšanai.

Lai ilustrētu privāto mājokļu pieprasījuma stāvokli, Božē atzīmēja, ka pieprasījums pēc trīs istabu dzīvokļiem 75 kvadrātmetru platībā ir trīs-četras reizes mazāks, nekā divu-trīs istabu dzīvokļu pieprasījums ar platību 40-60 kvadrātmetru.

"Nav ko sapņot, ka šādi cilvēki sāks pirkt privātmājas un iekārtot sev mājās darba kabinetus," šādi Božē atbildēja uz jautājumu par to, vai kompānija "YIT Latvija" var palielināt vidējo platību un istabu skaitu savās ēkās. Taču pat ekonomisko dzīvokļu pircēji jaunajos "YIT Latvija" projektos pieder pie turīgākajiem iedzīvotājiem valstī. Vairums Latvijas iedzīvotāju samierinās ar dzīvokļiem padomju laiku vai vēl vecākās mājās.

36
Tagi:
nekustamais īpašums, būvniecība, Latvija
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Latvijas celtniekus apsūdz bezatbildībā un skopumā
Zemenes sapuvušas, bet dārzeņi ir glābti: Igaunijā ielaisti viesstrādnieki
Ēnu ekonomikas līmenis valstī gada laikā gandrīz nav krities
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

24
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
24
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

18
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

18
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
COVID-19

Dārgāk nekā Valdnieku pils: cik Lietuvai izmaksās vakcīna pret Covid-19

0
(atjaunots 17:18 23.09.2020)
Covid-19 vakcīnas iepirkums Viļņai var izmaksāt 100 miljonus eiro – dārgāk nekā Lietuvas Lielkņazu pils galvaspilsētā.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Veriga apgalvo, ka Covid-19 vakcīna valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis uzskata, ka vakcīna var izmaksāt vēl vairāk, ziņoja Sputnik Lietuva.

Iepriekš Veriga poētiski paziņoja, ka vakcīna var izmaksāt "dārgāk nekā Valdnieku pils". Runa ir par Lietuvas Lielkņazu pili galvaspilsētā. 80. gadu beigās izrakumos atrastās pils atjaunošana bija neatkarīgās Lietuvas vērienīgākais restaurācijas projekts. Tā ir trešā valsts teritorijā pilnībā atjaunotā Lietuvas Lielkņazistes laiku pils.

Eiropas komisija parakstījusi provizorisku vienošanos par vakcīnas iepirkumu ar Lielbritānijas un Zviedrijas farmaceitisko kompāniju AstraZeneca, kas plāno sākt ražošanu viena no pirmajām. Valstij paredzēto vakcīnas devu skaits būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita. ES valstis varēja izlemt, vai saglabāt līgumu par vakcīnas iepirkumu vai izstāties no tā. Lietuva, tāpat kā Latvija, nolēma to saglabāt.

Sauļus Skvernelis konstatēja, ka Lietuva nevar atļauties nepirkt vakcīnu, neskatoties uz tās augsto cenu, jo atteikšanās no vakcinācijas var izmaksāt valstij daudz vairāk. Viņš pauda izbrīnu par to, ka Nacionālās aizsardzības padome šo jautājumu nerisina.

Patlaban Lietuvā reģistrēti vairāk nekā 3,8 tūkstoši Covid-19 gadījumu. 87 slimnieki gājuši bojā.

0
Tagi:
vakcīna, pandēmija, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Krievijas koronavīrusa vakcīnas kritiķiem būs jāmeklē baļķis pašiem savā acī
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes