Dzīvojamo māju būvdarbi, foto no arhīva

Jaunu māju Latvijā būs mazāk

38
(atjaunots 08:33 28.08.2020)
Varētu likties, ka būvatļauju daudzuma kritums ir saistīts ar pandēmiju, taču, visticamāk, Covid-19 tikai maskē krīzi, kura parādījās mājokļu sektorā vēl agrāk, jo pēdējo gadu laikā tika daudz kas izdarīts, lai atbaidītu privātas investīcijas.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Statistika fiksē ievērojamu būvatļauju skaita kritumu šī gada otrajā ceturksnī, kas liek būvniekiem un nekustamā īpašuma tirgotājiem nedaudz mazināt savu sajūsmu saistībā ar to, ka Covid-19 liek cilvēkiem meklēt sev plašāku mājokli, vēsta Neatkarīgā.

Kritums notiek gandrīz visos segmentos

Saskaņā ar CSP datiem, šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, izsniegto būvatļauju skaits nokrita no 809 līdz 547. Daudzīvokļu māju segmentā atļauju skaits krities no 74 līdz 51.

Tuvākajā laikā var samazināties praktiski visu ēku veidu būvniecība. Neizraisa jautājumu viesnīcu būvatļauju skaita kritums no 39 līdz 23. Nenoteiktība saistībā ar rūpniecības perspektīvām demonstrē ražošanas un noliktavu ēku būvatļauju skaita kritumu no 86 līdz 55. Neklasificēto ēku būvniecība arī kritusies: 222 līdzšinējo 257 vietā.

Tikai viens ēku tips uzrādījis izaugsmi: biroja telpu būvatļaujas tika izsniegtas 21 pērnā gada 19 vietā, un tas neraugoties uz darbinieku masveida pāreju pie darba no mājām. Tā kā vismaz viena objektu kategorija ir pieaugusi, tas liecina, ka tie, kas gribēja, savas atļaujas saņēma.

Runājot par dzīvojamajām mājām, vērts atzīmēt, ka iepriekšējos mēnešos spēlētāji nekustamā īpašuma tirgū vairākkārt atzīmēja augošo patērētāju vēlmi iegādāties plašākas mājas ar piemājas zemi, rēķinoties ar to, ka jauna Covid-19 saslimstības viļņa un stingras karantīnas gadījumā atrasties savā privātā teritorijā viņiem neaizliegs.

Covid-19 nav iemesls

Apbūves uzņēmuma "Domuss" projektu vadītājs Jānis Ozols nosauca divus neatbilstības iemeslus starp būvnieku paziņojumiem un CSP statistiku.

Pirmkārt, nekustamo īpašumu tirgotāji stāstīja par savu klientu noskaņojumu pavasarī un vasaras sākumā, savukārt statistika atspoguļo aktivitātes kritumu būvniecības nozarē pērnā gada otrajā pusē. Lieta tajā, ka atļauju saņemšana ir ilgstošs un sarežģīts process, ja tas noslēdzies šī gada otrajā ceturksnī, apbūvētājiem bija jāizvirza konkrēti nodomi jau pērnā gada otrajā pusē.

Šī gada otrajā ceturksnī pārvalde strādāja galvenokārt ar dokumentiem, kuri tika iesniegti vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas martā. Šos spriedumus var attīstīt versijā, ka Covid-19 neizraisīja, bet gan maskē ekonomisko krīzi, kura ar dažādu intensitāti dažādos reģionos un nozarēs sāka izpausties jau pērn.

Otrkārt, statistikas dati var būt atkarīgi no atsevišķiem notikumiem, piemēram, statistikā par celtniecības bumu var izskatīties vairāku Pierīgas pašvaldību jau sen uzbūvēto māju nodošanas ekspluatācijā kampaņa. Esošie apstākļi skar pašvaldību noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļu ievākšanu. Dažkārt apbūvētāji cenšas izvairīties no paaugstinātām likmēm, dēvējot dārza mājas par dzīvojamām mājām, citos gadījumos rīkojas otrādi. Dažkārt šādas atļaujas izmanto, lai kaut ko nojauktu vai pārdēvētu. Tādēļ katrs gadījums būtu jāskata atsevišķi, taču statistikas datu apkopošanas gaitā tas nav paredzēts.

Atbaida investīcijas

Apbūves uzņēmuma "YIT Latvija" valdes priekšsēdētājs Andris Božē atzīmē, ka mājokļa būvniecība samazinās jau kopš 2014. gada, kad Saeima izmainīja Imigrācijas likumu ar mērķi apturēt Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu ārzemniekiem apmaiņā pret mājokļa iegādi Latvijā. Kopš tā laika tika veiktas arī citas darbības, lai atbaidītu kapitālieguldījumus no Latvijas. Spilgtākais piemērs – ABLV bankas slēgšana, svaigākais – nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības palielināšana. Rezultātā būvniecības pieprasījums privātpersonu vidū ir minimāls. Kopējais būvniecības apjoms, tās grafiks un nomenklatūra mainās atbilstoši Eiropas finansējuma apgūšanai.

Lai ilustrētu privāto mājokļu pieprasījuma stāvokli, Božē atzīmēja, ka pieprasījums pēc trīs istabu dzīvokļiem 75 kvadrātmetru platībā ir trīs-četras reizes mazāks, nekā divu-trīs istabu dzīvokļu pieprasījums ar platību 40-60 kvadrātmetru.

"Nav ko sapņot, ka šādi cilvēki sāks pirkt privātmājas un iekārtot sev mājās darba kabinetus," šādi Božē atbildēja uz jautājumu par to, vai kompānija "YIT Latvija" var palielināt vidējo platību un istabu skaitu savās ēkās. Taču pat ekonomisko dzīvokļu pircēji jaunajos "YIT Latvija" projektos pieder pie turīgākajiem iedzīvotājiem valstī. Vairums Latvijas iedzīvotāju samierinās ar dzīvokļiem padomju laiku vai vēl vecākās mājās.

38
Tagi:
nekustamais īpašums, būvniecība, Latvija
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Latvijas celtniekus apsūdz bezatbildībā un skopumā
Zemenes sapuvušas, bet dārzeņi ir glābti: Igaunijā ielaisti viesstrādnieki
Ēnu ekonomikas līmenis valstī gada laikā gandrīz nav krities
Raķete Vostok pie Valsts Kosmonautikas vēstures muzeja, foto no arhīva

Kosmonautikas diena: trīs kosmonauti no Latvijas PSR, kuri paviesojušies orbītā

18
(atjaunots 17:53 12.04.2021)
Pirmais cilvēka lidojums uz kosmosu notika pirms sešdesmit gadiem - 1961. gada 12. aprīlī. Pirmais kosmonauts bija leģendārais Jurijs Gagarins - Smoļenskas apgabala iedzīvotājs. Bet šajā rakstā mēs gribam pastāstīt par slaveniem kosmonautiem, kas dzimuši Latvijas PSR.

RĪGA, 12. aprīlis - Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Būtu gana grūti nosaukt Latviju par kosmisko dižvalsti, tomēr arī tā devusi savu artavu pirmā cilvēka lidojumā uz kosmosu.

Padomju raķešbūves tēvs Frīdrihs Canders dzimis Rīgā, tāpat kā Mstislavs Keldišs, viens no padomju kosmiskās programmas ideologiem. Latvijas PSR dzimuši arī trīs kosmonauti – Anatolijs Solovjevs, Aleksandrs Kaleri un Oļegs Artemjevs. Visi trīs tagad dzīvo Krievijā.

Anatolijs Solovjevs

Anatolijs Solovjevs uzaudzis attālā Rīgas rajonā un pat nevarēja iedomāties, ka par viņa varoņdarbu runās pat Holivudas zvaigznes.

"Par kosmonautiku es nedomāju. Būdams skolnieks, es ļoti daudz lasīju. Bolderājā bija vairākas bibliotēkas, un pierakstījos visās. Sākumā bija pasakas, tad piedzīvojumu grāmatas, un tā biju nonācis līdz klasiķiem, bet vecākajās klasēs sapratu, ka man ļoti interesē grāmatas par aviāciju," atceras Solovjevs.

Tā viņš iestājās Čerņigovas aviācijas skolā un kļuva par militāro pilotu, bet ielūgumu iestāties kosmonautu vienībā viņš saņēma Usurijskā, kad dienēja Tālajos Austrumos.

Nākamos 12 gadus viņš gaidīja lidojumu, lai gan pats par šo laiku runā nedaudz citādāk: "Es vienkārši strādāju. Ir liels skaits dažādu aviācijas un kosmisko sistēmu. Tās visas jāizmēģina uz Zemes: aprīkojums, ekipējums. Tikai tas dod tiesības uz dzīvi, tur orbītā."

Космонавт Анатолий Соловьев
© Sputnik / Пушкарев
Kosmonauts Anatolijs Solovjovs

Viņa pirmais lidojums notika 1988. gada jūnijā, pēc tam Solovjevam tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.

Viņš devās kosmosā piecu ekspedīciju sastāvā, no pēdējās atgriezās 1998. gada februārī. Kopumā orbītā pavadīja 651 diennakti. Pie tam kosmonauts 16 reizes izgājis atklātā kosmosā un pavadījis tur 78 stundas 48 minūtes – tas ir pasaules rekords.

"Vārds "rekords", manuprāt, te neder. Nu jā, vairāk nekā visi pārējie, jā, tas ir sasniegums. Bet es nekad ne ar vienu neesmu sacenties," Solovjevs pieticīgi piebilst.

Aktiera Džordža Klūnija personāža vārdus no 2013. gada mākslas filmas "Gravitācija" par to, ka viņš cenšas pārvarēt Solovjeva rekordu no kopējā ārpus kuģa pavadītā laika viedokļa, pats kosmonauts uztver skeptiski, uzskatot, ka mūsdienu režisori "ņirgājas par veselo saprātu".

"Agrāk fantasti centās būt pēc iespējas tuvāk fizikas likumiem, bet "Gravitācijā" viss ir otrādi," konstatēja slavenais kosmonauts.

Aleksandrs Kaleri

Vēl būdams Jūrmalas skolas jaunāko klašu skolnieks, Aleksandrs Kaleri nolēma kļūt par kosmonautu. Atturēja tikai fakts, ka vajadzēja būt militārpersonai. Tomēr drīz vien ar "Sojuzi" sāka lidot civilie kosmonauti, un inženieri arī varēja nokļūt kosmosā.

Kaleri iestājās Maskavas Fizikas un Tehnikas institūtā, pēc tam turpat studēja aspirantūrā, ko absolvēja specialitātē "Šķidrumu, gāzes un plazmas mehānika".

Pielaidi zinātniski ražošanas apvienības "Enerģija" kosmonautu vienības speciālajiem treniņiem viņš ieguva 1982. gada decembrī. Savā pirmajā lidojumā viņš devās 1992. gada martā.

Александр Калери космонавт-бортинженер международного экипажа перед началом полета космического корабля Союз ТМ-14.
© Sputnik / Владимир Родионов
Kosmonauts Aleksandrs Kaleri

Kosmonauts atceras, ka ar laiku tiek zaudēta sajūta, ka tu vairs neesi uz Zemes. Viņam šķita, ka viņš aizbraucis ilgtermiņa komandējumā.

Kosmosā viņš dzīvoja kā uz zemes: pamošanās plkst. 6.00 no rīta pēc Griničas laika, pēc tam – rīta rosme, brokastis, higiēnas procedūras. Oficiālā darba diena stacijā - sešarpus stundas, pārējais - personiskais laiks. To tērēja ēdienam, sportam, grāmatām un filmu skatīšanai.

Kopumā viņš veica piecus lidojumus ar kopējo garumu 769 diennaktis. Kaleri piecas reizes devās uz atklātu kosmosu, kur nostrādāja 25 stundas 46 minūtes.

Gadījās kosmosā arī neparastas situācijas, par vienu epizodi ziņoja pat vadošie mediji. Presi satrieca viņa ziņojums par dīvainām skaņām stacijā. Situācija patiesībā bija triviāla: jebkurā sarežģītā mašīnā kaut kas var brakšķēt vai čirkstēt.

Oļegs Artemjevs

Krievijas kosmonauts Oļegs Artemjevs dzimis Rīgā. Viņš kļuva par 118. PSRS/Krievijas kosmonautu un 534. pasaules kosmonautu. Veica divus kosmiskos lidojumus uz Starptautisko kosmisko staciju: pirmo ar transporta pilotējamo kuģī "Sojuz TMA-12M" 2014. gada martā – septembrī, otro ar TPK "Sojuz MS-08" 2018. gada martā – oktobrī.

Viņa liktenis ir saistīts ne vien ar Latviju, bet arī ar kaimiņvalstīm. Tallinā viņš pabeidza tehnikumu specialitātē "Rūpniecisko uzņēmumu un ierīču elektroiekārta", bet Viļņā izgāja obligāto karadienestu padomju armijas rindās, pēc tam atgriezās Igaunijā un strādāja par rūpniecības iekārtu elektromontieri V. I. Ļeņina Valsts vagonbūves rūpnīcā "Dvigateļ".

Космонавт Роскосмоса Олег Артемьев
© Sputnik / Евгения Новоженина
Kosmonauts Oļegs Artemjevs

Pēc Savienības sabrukuma viņš pārvācās uz Krieviju un iestājās Maskavas Baumana valsts tehniskajā universitātē specialitātē "Zemo temperatūru fizika un fizika", bet gadu pēc absolvēšanas, 1999. gadā, sāka strādāt raķešu un kosmisko korporācijā "Enerģija" par klāja dokumentācijas izstrādātāju, vēlāk viņu ieskaitīja kosmonautu vienībā.

Artemjeva lidojumu kopējais ilgums ir 365 diennaktis, viņš trīs reizes izgājis atklātā kosmosā, kur pavadīja 20 stundas 20 minūtes.

2019. gadā Artemjevs tika ievēlēts par Maskavas pilsētas domes deputātu, taču viņš joprojām sapņo par kosmosu. 2021. gada janvārī Oļegu Artemjevu iekļāva TPK "Sojuz MS-18" dublējošajā ekipāžā. Varbūt viņš būs pirmais deputāts, kurš atstās savu ērto krēslu kosmosa kuģa dēļ.

18
Tagi:
Latvija, kosmoss
Pēc temata
Vajadzīgi inženieri: Latvijā pastāstīja, kādas ir EKA prasības kosmonautiem
Noslēpumainā zaļā blāzma: Krievijas kosmonauts no SKS klāja nobildējis unikālus kadrus
Krievijas kosmonauts apsveicis Latviju no orbītas
Baltijas jūra, foto no arhīva

ķīmiskie ieroči Baltijas dzīlēs kalpo politiskiem un ekonomiskiem mērķiem

19
(atjaunots 17:05 12.04.2021)
Pienācis laiks atsaukt atmiņā ķīmisko ieroču grēdas, kas noslīcinātas Baltijas jūrā? Kādiem nolūkiem un kam tas ir vajadzīgs?

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Pirms dažiem gadiem mēs stāstījām par Baltijas jūras biedējošo noslēpumu un Artūra Plotnieka ekoloģiskās organizācijas "Latvijas zaļais krusts" (vēlāk tā nomainīja nosaukumu – kļuva par "Zaļo tiltu") darbību. Tagad tēmu atkal nāksies turpināt.

Pirmkārt, jau beidzies termiņš, pēc kura nepieciešams atslepenot informāciju par to, kur tieši un ko Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara nogremdējušas antihitleriskās koalīcijas valstis. Otrkārt, patlaban gandrīz visu Eiropas valstu mediji stāsta, kā valsti, kas nepiedalās gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbos, neļauj normāli strādāt Krievijai un valstīm, kas uzņēmušās līgumsaistības.

Rodas jautājums – vai tādi uzbrukumi gāzesvadam var apdraudēt Baltijas jūras ekoloģiju? Ja sāksies diversijas un gāzesvadu uzspridzinās, izprovocējot ķīmisko ieroču iniciāciju Baltijas dzīlēs? Iespējams, nejauši, iespējams – ne, taču visas diversijas notiek tajās Baltijas zonās, kur apglabāto ķīmisko ieroču apjoms ir īpaši liels, piemēram, pie Bornholmas salas.

Ar šo un citiem jautājumiem Sputnik Latvija korespondents vērsās pie ekoloģiskās organizācijas "Zaļais tilts" vadītāja Artūra Plotnieka.

Pēc viņa domām, provokatīvie uzbrukumi gāzesvada celtniekiem organizēti ar absolūti politiskiem (tātad ekonomiskiem) mērķiem. Ekoloģijas jautājumi ir tikai sīknauda politiskajās spēlēs. Atliek vien padomāt par to, kāpēc 2000. gados dažas valstis Baltijas krastos vispār atcerējās, ka tās dzīlēs ir ķīmiskie ieroči? Atbilde ir acīmredzama – Baltijas valstu amatpersonas par to atcerējās vien tad, kad noskaidrojās: gāzesvada atzarojumi uz tām nevedīs.

"Pirms tam mūsu organizācija vairāk nekā desmit gadus ierosināja republiku vadībām izveidot pastāvīga monitoringa dienestu, lai kontrolētu ūdens kvalitātes izmaiņas un grunts piesārņojumu zonās, kur ķīmisko ieroču ir īpaši daudz. Zināms, ka liels daudzums ķīmisko ieroču Baltijā nogremdēti kā pagadās: to vienkārši izmeta pār bortu (nenonākot ieplānotajā kvadrātā), piemēram, vētru laikā. Tātad mēs kopā ar žurnālistiem daudzkārt vērsāmies pie toreizējā Latvijas prezidenta, pie Baltijas valstu aizsardzības ministriem, vides aizsardzības ministriem, kā arī pie bruņoti spēku komandieriem, taču neviens ne dzirdēt negribēja par ķīmisko ieroču problēmu. Toties visi gluži kā atmodās, kad noskaidrojās, ka gāzesvads no Krievijas neieies, piemēram, Latvijā. Tad visi korī ierunājās par ķīmiskajiem ieročiem cerībā, ka tas varētu kaut kādā veidā Krievijai apgrūtināt projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošanu," pastāstīja Plotnieks.

Taču, viņš atzīmēja, 2017. gadā beidzās slepenības termiņš, un rietumvalstīm, kas piedalījās ķīmisko ieroču apglabāšanā, vajadzēja atklāt informāciju par to, kādās zonās tie nogremdēti un kas tieši guļ dzīlēs.

Pārsvarā tās ķīmiskos ieročus Baltijā nogremdēja rietumvalstis, antihitleriskās koalīcijas locekles, piemēram, ASV, paskaidroja Plotnieks. Taču, pēc viņa vārdiem, informācija no rietumvalstīm vēl aizvien nav pieejama. Savukārt Krievija no savas puses informāciju jau sen ir atklājusi, uzsvēra Plotnieks.

Pie tam viņš norādīja, ka HELCOM – Helsinku Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (Baltic Marine Environment Protection Commission, The Helsinki Commission, HELCOM) klusē, gluži kā jūras ūdeni mutē ieņēmusi, it kā nebūtu nekādu problēmu un jautājumu. Pat projekts "Grēta Tūnberga" nav teicis ne vārda par Baltijas ekoloģiju (ķīmiskajiem ieročiem tās dzīlēs), un tas ir ļoti dīvaini.

"Jā, tiem, kas iecerējuši diversijas, atsevišķi var teikt: ja minēto diversiju laikā tiks pārrauts gāzesvads un pat nogremdēts viens no kuģiem, kas veic būvdarbus, protams, nekā laba nav. Taču pie tam jāņem vērā, ja šausmīgas ekoloģiskās nelaimes nebūs. Un nedomāju, ka tādas aktivitātes rezultātā uz virsmas var notikt kaujas indīgo vielu izmeši no jūras dzīlēs apglabātajiem ķīmiskajiem ieročiem," uzsvēra Plotnieks.

19
Tagi:
ķīmiskie ieroči, Baltijas jūra
Pēc temata
Iprīts, luizīts un citi biedējošie Baltijas jūras noslēpumi
Par Baltijas jūras galveno apdraudējumu ekologs neuzskata atkritumus
Šprotes – ķīmisks un bioloģisks ierocis