RĪGA, 26. augusts – Sputnik. Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Iesalnieks piedāvāja rīdziniekiem provokatīvu izvēli un, jādomā, bija ne mazā mērā apbēdināts ar iegūtajiem rezultātiem.

"Šonedēļ rīdziniekiem būs iespēja tiešā veidā ietekmēt Rīgas nākotni. Kādu Rīgu izvēlēsies Tu Rīgas domes vēlēšanās?" pavaicāja Iesalnieks Twitter un piedāvāja trīs atbilžu variantus:

Praida Rīgu ("Attīstībai/Par! - Progresīvie")

9. maija Rīgu ("Saskaņa")

18. novembra Rīgu ("Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība")

​Skaidrs, uz kādu rezultātu bija cerējis Iesalnieks, "piesavinoties" savam politiskajam spēkam Latvijas Republikas Neatkarības proklamēšanas dienu. Tomēr aptaujas dalībnieki draudzīgi nobalsoja par "praidu", jeb par apvienību "Attīstībai/Par! - Progresīvie" (A/Par-Pro) - "varavīkšņaino" Rīgu izvēlējās vairāk nekā 80% nobalsojušo.

Komentētāji dāsni dalījās savos viedokļos.

"Šķiet, kādam triumfs negaidīti izpaliek. Kādēļ vispār vajag pretnostatīt praidu un 18. novembri - tās ko, viena otru izslēdzošas vērtības?" zīmīgi vaicā Kristīne Želve, tiesa, piemirstot par 9. maiju, kurš, acīmredzot, pēc noklusējuma tomēr tiek pretstatīts pārējiem datumiem.

"Pasludināt 18. Novembri - Latvijas neatkarības dienu par vienas partijas simbolu, ir vairāk nekā stulbi, pretīgi un nožēlojami. Latviju dibināja ne tikai labējie spēki, bet arī citi spēki, tajā skaitā, arī kreisie spēki. Tā Latvija, kura tika dibināta, bija ļoti liberāla valsts," atzīmē Oskars Freimanis.

​"Normālu Rīgu nevar izvēlēties?" jautā Salvis Petriks.

​"Praida Rīga" - tu to raksti tā, it kā tas būtu kaut kas slikts," pauž neizpratni Ance Tarvida.

"Šajā gadījumā tas ir neitrāls, kodolīgs apzīmējums vienam no trīs fundamentāli atšķirīgiem virzieniem, ko formulējis," centās taisnoties Iesalnieks.

​​"Atkal privatizējat 18.novembri???" sašutis lietotājs ar segvārdu NK.

​"Kas NA devis atļauju privatizēt 18.novembri? Tie ir VALSTS svētki, nevis Rīgas, vēl mazāk NA! Vai tad Saskaņas laikā 18.nov. bija aizliegts? Nebija militārās parādes? Stulbie varianti," raksta lietotājs rilekta.

​"Pretnostatīt un baidīt ar praida Rīgu ir klaji tuvredzīgi, jo Rīga, kas iekļauj un pieņem visus tās cilvēkus, ir tā Rīga, kurā visi krāšņi var svinēt 18.novembri un citus valsts svētkus," atbildēja politiķim Eiropas lietu komisijas vadītāja Inese Voika ("Attīstībai/Par!").

​Citi lietotāji atgādināja deputātam, ka galvaspilsētā ir daudz aktuālākas problēmas, nekā svētki un atceres dienas.

"Rīgā brūk ielas, @ltvpanorama cilvēki sūdzās par žurkām (!) rajonā, bērniem nav vietas dārziņos, normāli cilvēki mūk no Rīgas, Domē ir saslēgti visādi feiki, stulbu konsultantu, naudas kāsēju līgumi, bet praids, protams, jūs iztrauc visvairāk par visu," rezumē Roze.

​Politisko partiju reitingi pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kurus sastādīja SKDS pēc Latvijas Televīzijas un LSM.lv pasūtījuma, demonstrē partijas "Saskaņa" popularitātes kritumu, kurai vairs nepieder lielākais atbalsts vēlētāju vidū.

Šobrīd pirmajā vietā ierindojies kopējais apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" saraksts, par kuru ir gatavi nobalsot 14,9% respondentu. Otro vietu ieņem "Saskaņa" – 14,1%, savukārt politisko simpātiju līderu trijnieku noslēdz savstarpējais Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības saraksts (7,7%).

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Londonas Universitātes koledžas Slāvu un un Austrumeiropas pētījumu skola (SSEES, University College London) uzaicinājusi Latvijas iedzīvotājus piedalīties projektā "Padomju mitoloģija atceres pasākumos un rituālos mūsdienu Latvijā".

Paskaidrots, ka pētījuma galvenais mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli par padomju pagātni, kā arī savākt informāciju par viņu atmiņām un piedalīšanos ar padomju mantojumu saistītajos mūsdienu sociālajos rituālos un piemiņas praksēs". Potenciālos respondentus brīdina par vēlmi saņemt atbildes uz jautājumiem par personisko emocionālo saikni ar Uzvaras dienas svētkiem (9. maiju), kā arī attieksmi pret padomju pagātni un padomju mītiem.

© Sputnik / Михаил Воскресенский

Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē

Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans sarunā ar Sputnik Latvija atzina, ka minētais projekta mērķis viņam šķiet dīvains.

"Lielbritānijā ir papilnam nopietnu avotu par to, ko 9. Maijs nozīmē Padomju Savienībā vai Krievijā dzimušiem un augušiem cilvēkiem. Ko tur lieku reizi pētīt? Ja runa ir par jaunu mītu konstruēšanu, tad viņiem vajadzētu pētīt nevis 9. Maiju, bet gan 16. martu – SS latviešu leģiona dibināšanas dienu. Lūk, kur ir brīvas rokas, nevaldāmas fantāžijas lidojums un mitoloģija tās pirmatnīgajā veidā," ironiski konstatēja Gasparjans.

Eksperts pa jokam pieļāva, ka Latvijas varasvīri pieticīgi noklusējuši, ka viņiem ir nopietnāks datums, ko pētīt britu zinātniekiem.

"Viņiem nāksies pētīt 9.Maiju, jo Otrā pasaules kara vēsturi viņi zina slikti, izņemot izsēšanos Normandijā un Britānijas aizsardzību... Domāju, mūs gaida liels skaits interesantu atklāsmju, tomēr diezin vai mēs tās novērtēsim kā kaut ko jaunu, jo gadu gaitā daudz ko jau esam dzirdējuši no britiem par Otro pasaules karu," piebilda Gasparjans.

Šogad 9. Maija svētki Latvijā bija ierobežoti, ņemot vērā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa pasākumus. Grupu pulcēšanās bija aizliegta, tāpēc tradicionālie 9. Maija svētki Uzvaras parkā nenotika. Tomēr cilvēki varēja nolikt ziedus pie pieminekļa. 9. maijā Uzvaras parkā ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku, lai godinātu Lielajā Tēvijas karā bojāgājušo varoņu piemiņu.