RĪGA, 26. augusts – Sputnik. Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Iesalnieks piedāvāja rīdziniekiem provokatīvu izvēli un, jādomā, bija ne mazā mērā apbēdināts ar iegūtajiem rezultātiem.

"Šonedēļ rīdziniekiem būs iespēja tiešā veidā ietekmēt Rīgas nākotni. Kādu Rīgu izvēlēsies Tu Rīgas domes vēlēšanās?" pavaicāja Iesalnieks Twitter un piedāvāja trīs atbilžu variantus:

Praida Rīgu ("Attīstībai/Par! - Progresīvie")

9. maija Rīgu ("Saskaņa")

18. novembra Rīgu ("Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība")

​Skaidrs, uz kādu rezultātu bija cerējis Iesalnieks, "piesavinoties" savam politiskajam spēkam Latvijas Republikas Neatkarības proklamēšanas dienu. Tomēr aptaujas dalībnieki draudzīgi nobalsoja par "praidu", jeb par apvienību "Attīstībai/Par! - Progresīvie" (A/Par-Pro) - "varavīkšņaino" Rīgu izvēlējās vairāk nekā 80% nobalsojušo.

Komentētāji dāsni dalījās savos viedokļos.

"Šķiet, kādam triumfs negaidīti izpaliek. Kādēļ vispār vajag pretnostatīt praidu un 18. novembri - tās ko, viena otru izslēdzošas vērtības?" zīmīgi vaicā Kristīne Želve, tiesa, piemirstot par 9. maiju, kurš, acīmredzot, pēc noklusējuma tomēr tiek pretstatīts pārējiem datumiem.

"Pasludināt 18. Novembri - Latvijas neatkarības dienu par vienas partijas simbolu, ir vairāk nekā stulbi, pretīgi un nožēlojami. Latviju dibināja ne tikai labējie spēki, bet arī citi spēki, tajā skaitā, arī kreisie spēki. Tā Latvija, kura tika dibināta, bija ļoti liberāla valsts," atzīmē Oskars Freimanis.

​"Normālu Rīgu nevar izvēlēties?" jautā Salvis Petriks.

​"Praida Rīga" - tu to raksti tā, it kā tas būtu kaut kas slikts," pauž neizpratni Ance Tarvida.

"Šajā gadījumā tas ir neitrāls, kodolīgs apzīmējums vienam no trīs fundamentāli atšķirīgiem virzieniem, ko formulējis," centās taisnoties Iesalnieks.

​​"Atkal privatizējat 18.novembri???" sašutis lietotājs ar segvārdu NK.

​"Kas NA devis atļauju privatizēt 18.novembri? Tie ir VALSTS svētki, nevis Rīgas, vēl mazāk NA! Vai tad Saskaņas laikā 18.nov. bija aizliegts? Nebija militārās parādes? Stulbie varianti," raksta lietotājs rilekta.

​"Pretnostatīt un baidīt ar praida Rīgu ir klaji tuvredzīgi, jo Rīga, kas iekļauj un pieņem visus tās cilvēkus, ir tā Rīga, kurā visi krāšņi var svinēt 18.novembri un citus valsts svētkus," atbildēja politiķim Eiropas lietu komisijas vadītāja Inese Voika ("Attīstībai/Par!").

​Citi lietotāji atgādināja deputātam, ka galvaspilsētā ir daudz aktuālākas problēmas, nekā svētki un atceres dienas.

"Rīgā brūk ielas, @ltvpanorama cilvēki sūdzās par žurkām (!) rajonā, bērniem nav vietas dārziņos, normāli cilvēki mūk no Rīgas, Domē ir saslēgti visādi feiki, stulbu konsultantu, naudas kāsēju līgumi, bet praids, protams, jūs iztrauc visvairāk par visu," rezumē Roze.

​Politisko partiju reitingi pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kurus sastādīja SKDS pēc Latvijas Televīzijas un LSM.lv pasūtījuma, demonstrē partijas "Saskaņa" popularitātes kritumu, kurai vairs nepieder lielākais atbalsts vēlētāju vidū.

Šobrīd pirmajā vietā ierindojies kopējais apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" saraksts, par kuru ir gatavi nobalsot 14,9% respondentu. Otro vietu ieņem "Saskaņa" – 14,1%, savukārt politisko simpātiju līderu trijnieku noslēdz savstarpējais Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības saraksts (7,7%).

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.

© CC0 / pexels

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.