Ukrainas bruņotie spēki, foto no arhīva

Latvijas uzņēmums uzdāvinās Ukrainas karavīriem 20 tūkstošus eiro vērtu ekipējumu

27
(atjaunots 09:10 26.08.2020)
Latvijas uzņēmums ar 20 tūkstošu eiro peļņu gadā uzdāvinās Ukrainas kareivjiem 20 tūkstošus eiro vērtu ekipējumu.

RĪGA, 26. augusts – Sputnik. Militārā ekipējuma ražošanas uzņēmums "SRC Brasa" sniegs humanitāro atbalstu Ukrainas Bruņoto spēku kareivjiem 20 tūkstošu eiro apmērā, vēsta tvnet.lv. Šī pati kompānija uzvarēja Latvijas Valsts policijas konkursu jaunā formastērpa izgatavošanai. Un tā figurē arī krāpšanās procesā, veicot valsts iepirkumu.

"SRC Brasa" koordinācijā ar Nacionālo bruņoto spēku Kapelānu dienestu nodos ukraiņu kareivjiem ekipējumu, kura vērtība sasniedz 20 tūkstošus eiro. Tajā ietilpst 99 ūdensnecaurlaidīgas jakas, 20 ziemas jakas, 48 siltinātas bikses un citi ekipējuma elementi, kurš paredzēts izmantošanai aukstā klimatā. Kopumā 214 zīmola Suited System vienības. Humanitārā palīdzība tiks nogādāta Ukrainā, Luganskas un Doņeckas apgabalā, paziņoja uzņēmums.

"SRC Brasa" valdes loceklis Kristiāns Brēdermanis paskaidroja, ka dāvinājuma mērķis ir paust solidaritāti Ukrainai un parādīt, ka Latvija, ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju, ir svarīgs Kijevas sabiedrotais.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem, uzņēmuma "SRC Brasa" apgrozījums 2019. gadā sastādīja 2,241 miljonu eiro, savukārt peļņa – 119 768 eiro.

Iepriekš ziņots, ka šī kompānija uzvarēja Latvijas policistu jaunā formastērpa ražošanas konkursā. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, līguma summa sastādīja līdz 2,4 miljoniem eiro. Sākumā formastērpu komplektu, kurus izstrādāja dizainers Bruno Birmanis, uzņēmās saražot divi pretendenti, taču beigās viens atteicās.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens jau pirms gada pauda neapmierinātību saistībā ar šo iepirkumu un uzdeva sarīkot auditu, taču pārkāpumi netika konstatēti.

Pēcāk iepirkums ieinteresēja Iekšējās drošības biroju. Jūnija vidū tas veica virkni procesuālu darbību Valsts policijas ēkas telpās un vairākos uzņēmumos sakarā ar aizdomām par krāpšanos, ziņoja portāls BВ.lv.

"Šonedēļ ir noticis aktīvs procesuālais darbs, procesuālās darbības gan valsts policijā, gan vairākos uzņēmumos kā rezultātā personas kurām ir tiesības uz aizstāvību un divas personas tika aizturētas. Aizturētās personas ir uzņēmumu pārstāvji. Šobrīd plašāka informācija nebūs, jo izmeklēta krāpšana no uzņēmēju puses, kā arī bezdarbība no valsts amatpersonu puses," sakarā ar kratīšanām ziņoja IDB priekšnieka palīdze Diāna Petersa.

Radās aizdomas par Valsts policijas priekšnieka vietnieka Normunda Krapša un Renātes Filas-Roķes bezdarbību, visas aizdomas viņi noliedz.

Savukārt uzņēmumā "SRC Brasa" Iekšējās drošības biroja uzsākto kriminālprocesu uzskata par nepamatotu. Kompānijā apstiprināja: 16. jūnijā viņu telpās notika procesuālas darbības. Kriminālprocesa ietvaros attiecībā pret uzņēmuma akcionāriem un darbiniekiem aizdomās turamo statuss netika piemērots.

27
Tagi:
humānā palīdzība, Donbass, Latvija
Pēc temata
Latvija piešķirs 34 tūkstošus eiro Ukrainas jūrnieku ārstēšanai
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus
Latvija izārstēs Ukrainas kareivjus, kuri organizēja provokāciju Kerčas šaurumā
Karogi un foto piemiņai pie tualetes: Latvijas ĀM sagaidījusi Ukrainas jūrniekus
KF par terorakta gatavošanu notiesātais ukrainis Sencovs ārstējas Latvijā
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

6
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
6
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

12
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

12
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK