Krievijas un Latvijas karodziņš, foto no arhīva

"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā

51
(atjaunots 11:56 24.08.2020)
Personīga atriebība un rusofobs noskaņojums – par ko patiesībā soda Buraku? Latvija izvēlējusies konfliktu un cietusi sakāvi’. Kāpēc? Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apsprieda aktuālākos jautājumus.

RĪGA, 24. augusts — Sputnik. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi IeM bijušo darbinieku Oļegu Buraku par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piespriedusi brīvības atņemšanu uz 15 gadiem.

Tiesa secināja, ka Burka vainojams noziegumā, ko paredz Latvijas Krimināllikuma 85. panta 2. daļa. Taču, norādīja Buraka advokāte Imma Jansone, lietā nav Buraka vainas pierādījumu. Viņš pats savu vainu neatzīst. Kā pamatot cietsirdīgo spriedumu?

Par "nāves" spriedumu "krievu spiegam", Latvijas dīvaino valsts aizsardzības koncepciju un jukām Baltkrievijā publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins sarunājās savā iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija.

Motivācija – iebiedēšana

"Spriedums Burakam patiešām ir neredzēti cietsirdīgs un, cik atceros, par politiska rakstura lietām 15 gadi tika piespriesti tikai vienu reizi – 2001. gadā nacionālboļševikiem, kuri ieņēma Pētera torni. Arī tas spriedums bija briesmīgi nežēlīgs, tomēr vismaz tika piespriests politiskajiem aktīvistiem par konkrētu nodarījumu. Taču Buraka gadījumā rodas iespaids, ka specdienestu dzelžainā ķepa saķērusi nejaušu cilvēku un sodījusi vispārējai iebiedēšanai," konstatēja Lindermans.

Viņš atklāja, ka pēc sprieduma pasludināšanas kļuva zināms mazliet vairāk nekā iepriekš. Agrāk pārliecība par Buraka nevainību sasniedza 99%, tagad pieaugusi līdz 100%. Uzpeldējuši daži fakti – advokāte pēc tiesas sēdes tos pastāstīja žurnālistiem.

"Buraka mājas datorā glabājās mapes ar datnēm, kas satur valsts noslēpumu. Viņš pats noliedz, ka būtu tos saglabājis vai ievadījis savā datorā. Taču dokumenti Buraka datorā datēti ar dienām, kad viņš jau bija cietumā, bet viņa dators – Drošības dienestā. Rodas jautājums par pierādījumu viltošanu," norādīja Lindermans.

Viņš atzīmēja, ka saskaņā ar likumu visi pierādījumi, kas nonāk kompetentajās iestādēs lietas izmeklēšanas gaitā, jāuzrāda tādi, kādi tie konfiscēti. Tos aizzīmogo un tā tālāk. Ar tiem aizliegts manipulēt.

"Taču te redzams, ka VDD darbinieki kaut ko darījuši ar šiem pierādījumiem, iespējams, kaut ko mainījuši, lai viņu kompromitētu," paskaidroja publicists.

Tāpat Lindermans atzīmēja, ka fiksēts vēl viens lietas fabricēšanas pierādījums: advokāte informēja, ka Buraks tiesāts atbilstoši spiegošanas panta vecajai redakcijai. Tā precīzi norāda: cilvēku var tiesāt par spiegošanu ārvalsts labā, ja viņš rīkojies pēc ārvalstu specdienestu uzdevuma.

Tātad, lai viņu notiesātu, bija jāpierāda sadarbība ar ārvalstu specdienestu – runa ir par liecinieku teikto vai lietišķiem pierādījumiem, slēptiem videoierakstiem, ekrānuzņēmumiem, noklausīšanos, oficiera vārdu un dienesta pakāpi, kam viņš būtu nodevis ziņas.

Tomēr nekā tamlīdzīga Buraka lietā nav. Vienkārši apgalvots, ka cilvēks braucis uz Krieviju, atdevis zibatmiņas un atgriezies. Faktiski vaina nav pierādīta.

Lindermans pieļāva, ka te iespējams kaut kāds politisks pasūtījums ar mērķi iebiedēt. Nevar būt, ka tiesnesis būtu pieņēmis lēmumu bez pierādījumiem. Iespējams, bija kaut kāds politisks spiediens. Paralēli rusofobajam, Krievijai naidīgajam zemtekstam, iespējams, ir kaut kādi periodi Buraka biogrāfijā, kad viņš cīnījās ar korupciju un ieguva ienaidniekus. Visticamākais, šie faktori apvienojas.  

"Neapšaubāmi, pastāv Krievijai naidīga tendence. Principā, tiek kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju. Gan lietišķie sakari, gan humānie. Iznāk, ka Buraks sodīts par braucieniem uz Krieviju, jo nav nekādu pierādījumu. Tātad atliek tikai minēt, kā tas ietekmēs citas tamlīdzīgas lietas," Lindermans teica.

Likme uz konfliktu

Vienlaikus Latvijas valdība apstiprinājusi valsts aizsardzības atjaunotās koncepcijas projektu. Dokumentā uzmanība pievērsta nepieciešamībai paplašināt sabiedroto klātbūtni, tostarp arī ārpus NATO – uz divpusējiem pamatiem. Pie tam atzīmēts, ka Latvijas galvenais stratēģiskais sabiedrotais ir ASV.

Projektā uzskaitīti četri faktori, kas veicina Latvijas nacionālās drošības stiprināšanos. Pirmkārt, tie ir nacionālie bruņotie spēki. Otrkārt, totāla aizsardzība, tas ir, visas sabiedrības dalība valsts aizsardzībā. Treškārt, NATO – drošības garants. Ceturtkart, divpusējas attiecības ar dažādām valstīm. Skaidrs, ka pārsvarā runa ir par ASV. Latvijas aizsardzības pamatā šīs punkts ir galvenais.

Lai izanalizētu šos punktus, Lindermans ieteica izmantot koncepcijas autoru viedokli. Ja iztēloties, ka iespējams iebrukums, kļūst skaidrs, cik trausli ir izstrādātā dokumenta pamati.

Sāksim ar sabiedrības vispārēju dalību valsts aizsardzībā. Latvija ir sašķelta, tas ir redzams. Trešā daļa iedzīvotāju – krievi – uzskata, ka tiek diskriminēti, un tā patiešām ir. Tāpēc viņi nepiedalīsies cīņā ar hipotētisko iebrukumu. It īpaši ņemot vērā to, ka brošūra izdota vienīgi valsts valodā.

"Ja Latvijas hipotētiskais ienaidnieks ir Krievija, iespējams, brošūrā, kur ne vārda nav krieviski, rakstīts, ka viņš jāsagaida ar puķēm? Un es domāju, ka tieši tā krievi arī rīkosies," piezīmēja Lindermans.

Nākamais punkts, kam publicists pievērsa uzmanību, ir NATO solidaritātes jautājums. Taču tur visām valstīm ir jābūt vienisprātis par kolektīvās aizsardzības nepieciešamību. Lindermans uzskata, ka NATO masīvā mašīna nedarbojas. Un šis atbalsta punkts ir ļoti nedrošs.

Pēc publicista domām, veiksmīgākais punkts ir divpusēja vienošanās ar ASV. Taču visi ļoti labi saprot, ka patlaban ASV un to prezidentam Trampam pastāv tikai konflikts ar Ķīnu. Un viņš cenšas saglabāt ASV līdera pozīcijas. Pārējie politiskie bloki, ar ko ASV noslēgušas līgumus saasināšanās gadījumā nebūs neko vērti.

"Tāpēc Latvijas politiķiem labāk vajadzētu domāt par to, kā pārvarēt šķelšanos sabiedrībā un līdzsvarot attiecības ar Krieviju. Valstij vajadzīgas labas attiecības ar tuvākajiem kaimiņiem. Tomēr pagaidām mēs redzam, ka Latvija izvēlas konfliktu," secināja publicists.

Baltkrievijas liktenis

Pie tam Latvijas elite aktīvi saduļķo situāciju Baltkrievijā. Sankcijas ieviesa, tomēr pagaidām vēl nav nonākuši tiktāl, ka neatzītu Lukašenko.

"Viņi pagaidām vēl nevar izvēlēties stratēģiju – vai Baltkrievijai peldēt uz ES kopā ar Lukašenko, vai viņu vajag mest pāri bortam. Tomēr nav izslēgts, ka Lukašenko zināmu laiku varētu noturēties, lai arī stratēģiskās perspektīvas viņam, domājams, nav. Pie tam, līdz Polijas romantisko sapņu piepildījumam par Baltkrievijas robežu apšņāpšanu par labu Varšavai, protams, arī nenonāks," secināja Lindermans.
51
Tagi:
rusofobija, Buraks, Latvija, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Latvija neaizsargās: Lindermans par koronavīrusu, karu, tiesām un pilnīgu derusifikāciju
Pietiek ņirgāties par pensionāru: Rīgā notiks pikets Oļega Buraka aizstāvībai
"Tās ir beigas Latvijas nepilsoņiem": Lindermans par latviešu tautas "aizstāvju" viltībām
Sūtīja NATO tehnikas bildes draugam: atstāj spēkā spriedumu afgānim-dzelzceļniekam
Rīgā notika akcija Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam pie Krievijas vēstniecības Latvijā.

Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā. iniciatori un dalībnieki

25
(atjaunots 17:36 25.01.2021)
Rīgā notika akcija Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam pie Krievijas vēstniecības Latvijā. Kaislību kvēles ziņā tā būtiski piekāpās jebkuram citam protestam Latvijā, tomēr rodas jautājums — kurš to organizēja?

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Sestdien, 23. janvārī, Rīgā notika nesankcionēts mītiņš Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam. Pieteikumu mītiņa rīkošanai pie Krievijas vēstniecības Latvijā Rīgas domei iesniedza organizācija "Protests" — partijas "Attīstībai/par!" jaunatnes spārns, kas strādā galvaspilsētas pašvaldības valdošajā koalīcijā un sevi pozicionē kā sociāli liberālu politisku kustību. Kā zināms, Rīgas dome atļauju pasākumam neizsniedza.

Organizāciju "Protests" pārstāv galvenokārt latviski runājoši aktīvisti ar kreisi radikālajiem uzskatiem. Atzīmēsim, ka tas bija visklusākais un mierīgākais protests, šķiet, visā Eiropā, nemaz nerunājot par Krieviju, kur protestētāji uzbruka kārtības sargiem. Diezin vai kāds ļaus uzbrukt policistiem Latvijā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Atgādinām, ka Navaļniju aizturēja 17. janvārī Maskavas lidostā "Šeremetjeva" pēc atgriešanās no Vācijas, kur blogeris ārstējas pēc tā saucamās "saindēšanās". Krievijas Federālais sodu izpildes dienests iepriekš informēja par plāniem aizturēt opozicionāru, jo tiesai jāpieņem lēmums par nosacītā termiņa nomaiņu pret reālu ieslodzījumu sakarā ar rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem. Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Tās saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un ar vairāk nekā 30 miljonu rubļu izlaupīšanu ("Yves Rocher" lieta).

18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.

Kā "mēs izgājām pastaigāties"

Interesanti gan, ka tieši tie paši puiši un meitenes, kas protestēja pie Krievijas vēstniecības Rīgā ar prasību atbrīvot blogeru, iepriekš rīkoja publiskas akcijas Grētas Tūnbergas ekoloģisko iniciatīvu atbalstam, pieprasīja LGBT pārstāvju tiesību paplašināšanu un stāvēja uz ceļiem solidaritātei ar Black Lives Matter kustību pagājušā gada vidū.

Taču rudenī Latvijā tika ieviests ārkārtējas situācijas režīms, lai apturētu Covid-19 izplatību, kas samazināja protestu kustības aktivitātes dinamiku. Rīgas dome neizsniedza atļauju mītiņa rīkošanai Navaļnija atbalstam 23. janvārī koronavīrusa izplatības riska dēļ.

Taču apņēmīgie jaunieši atraduši izeju – plaši aicinājumi uz protestiem sociālajos tīklos. Aktīvisti aicināja atnākt pie vēstniecības pa vienam ar paštaisītiem plakātiem, kuros jāatspoguļo pilsoniskā pozīcija.

Plakātu vidū dominēja aicinājumi "Brīvību Navaļnijam" pārsvarā krievu valodā, bija daži plakāti angļu valodā, bet valsts valodu akcijas laikā praktiski ignorēja. Loģiski gan, ka plakātu Krievijas karoga krāsās "Laidiet vaļā Navaļniju!" no vēstniecības logiem pamanīs ātrāk nekā tādu pašu saukli latviski. Taču diplomātiskās misijas aizsardzība tika pastiprināta, bet Krievijas Federācijas vēstniecība LR nereaģēja uz protestētājiem, kuri sapulcējās pie pieminekļa Andrejam Upītim.

Kas ir brīvība?

Akcijā, ievērojot divu metru sociālo distanci, piedalījās no 50 līdz 100 cilvēkiem. Objektīvi, aicinājums sociālajos tīklos "Iziet pastaigāties" nebija efektīvs, sabiedrība nav pamanījusi Navaļnija atbalstītāju kampaņu TikTok un citos sociālajos tīklos.

"Vai jūs zināt, ka Krievijā cilvēkiem nav nekādas brīvības? Policejiska valsts, kas kalpo režīmam, arestē jauniešus par katru sīkumu, un visi mani draugi Krievijā ir izgājuši ielās cīnīties ar režīmu. Jūs zināt, ka Maskavā jūs aizturēs, pat ja jūs mēģināsiet pačurāt no tilta?" sašutis jauneklis ar paštaisīto plakātu "Brīvību Navaļnijam" izstāstīja "briesmīgo patiesību".

Man šķita, ka esmu pārklausījies. Pag, ko padarīt no tilta? Un tas ir brīvības simbols un valsts progresa pazīme? Bet Dimam jau ir apmēram 20 gadi. 13 gadu vecumā viņš ar vecākiem pārcēlās uz Latviju, saņemot uzturēšanas atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, paspēja pabeigt skolu krievu valodā un sāka iegūt augstāko izglītību IT jomā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Pēc puiša vārdiem, Krievijā viņš nav bijis 7 gadus, taču sociālajos tīklos uztur attiecības ar draugiem un tāpēc "es labi zinu, kas tur notiek, no draugiem, kuri šodien ir izgājuši ielās par mūsu vadoni".

Bēdīgi gan, bet fakts ir tāds, ka mītiņa aktīvisti nodemonstrēja neticami zemu kompetences līmeni.

Цэ зрада!

Simt metru attālumā no Krievijas vēstniecības atrodas Ukrainas vēstniecība. Protams, diplomāti ir radikāli noskaņoti ārpolitikas jautājumos, īpaši Krimas aspektā.

Te nu sanācis neērti. 2014. gadā radio "Eho Moskvi" ēterā Aleksejs Navaļnijs paziņoja, ka "Krima paliks Krievijas daļa un nekad vairs nekļūs par Ukrainas daļu". Tā ir зрада, tulkojumā no ukraiņu valodas - "nodevība". Ukraina nekad neaizmirst nevienu provokāciju.

Protams, no Ukrainas vēstniecības neviens protesta akcijā nebija manāms.

Turklāt interesanti: dažādu Navaļnija kampaņu un akciju vektors ne vienmēr ir orientēts uz pretstatu Krievijas varas iestādēm.

Cilvēki vēl atceras jaunā blogera Navaļnija skandalozo paziņojumu LiveJournal 2008. gada augustā "piecu dienu kara" laikā, kad Gruzijas armija uzbruka Dienvidu Osetijai un īsi pēc tam tika aizdzīta gandrīz līdz Tbilisi. Tolaik Navaļnijs aicināja Krievijas politiķus ieviest Gruzijas blokādi, izraidīt no Krievijas visus gruzīnus, aicināja palaist spārnoto raķeti, slēgt debesis virs Gruzijas un notriekt Gruzijas lidmašīnas ar PGA raķetēm. Gruzīnus viņš sauca par grauzējiem.

Mūsdienās tādi fakti piemirsti gan Gruzijā, kas daļēji atbalstīja diskursu par Navaļnija brīvību, gan Ukrainā, kur daudzi jau pamazām aizmirst, ka viņš neuzskata Krimu par Ukrainas teritoriju. 23. janvārī Kijevā uz Krievijas vēstniecības sienas projicēja gaismas saukli "Brīvību Navaļnijam".

Kas ir Navaļnijs?

Protestētāji nav gatavi nekādam dialogam un diskutēt negrasās – nedz Kijevā, nedz Rīgā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Piemēram, jaunais rīdzinieks ar plakātu, kas prasīja "atlaist Navaļniju", pauda pārliecību, ka "Navaļnijs kļūs par prezidentu Vladimira Putina vietā." Man bija interesanti pārbaudīt respondenta zināšanu līmeni.

Uz jautājumu, kas ir Navaļnijs - tas, kurš agrāk strādāja Valsts prezidenta administrācijā vai tas, kurš filmēja Kremļa filmas (patiesībā ļoti labas filmas par Krievijas prezidentu filmēja nevis Aleksejs Navaļnijs, bet gan Latvijas kinofestivāla "Artdocfest" prezidents un režisors Vitālijs Manskis, kurš emigrēja no Krievijas uz Latviju un arī aicināja piedalīties antikrievijas mītiņos – red. piez.). Kas viņš tāds ir, Navaļnijs?

Atbilde ir lakoniska: "Tas ir opozicionārs, kas sagraus režīmu." Bet uz jautājumu, vai jūs zināt, ka šis opozicionārs sauca gruzīnus par grauzējiem un aicināja notriekt Gruzijas lidmašīnas, sarunbiedrs pārliecināti atbildēja, ka nekas tamlīdzīgs nav bijis un ka "tā ir provokācija". Ticiet man, bija gan, un Google to apstiprina.

Vismierīgākais protests

Mazā un ļoti mierīgā Veronika pārvākusies uz Rīgu no Maskavas. Viņa atzinās, ka viņai patīk Latvija. Bet te viņai ir garlaicīgi, jo gandrīz nav cilvēku, un viņa skumst pēc Krievijas galvaspilsētas cilvēku pūļiem.

"Varbūt ar Navaļniju priekšgalā nekas nemainīsies, bet jādomā par labāko," teica meitene, kura atnākusi uz akciju, turot divus spilgti sarkanus gaisa balonus ar burtu "N" un aicinājumu brīvībai. Palika nezināms, kas, pēc Latvijā dzīvojošās krievu meitenes domām, būtu jāmaina Krievijā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Vēl divas meitenes, apmēram 20 gadus vecas, pārvākušās uz Rīgu no Sanktpēterburgas un mācās institūtā. Arī viņas ļoti skumst pēc atstātās Krievijas. Mēs mazliet parunājām par Pēterburgas virtuļiem, loftiem, tiltiem un ziemeļu galvaspilsētas prospektiem. Spriežot pēc meiteņu smaidiem, tik vienkāršas vērtības viņiem ir tuvākas un saprotamākas nekā liberālā "opozicionārā fīrera" pseidopolitiskā kustība, kas atbalsta cilvēku, kurš ierādās no Vācijas ar lidsabiedrības "Pobeda" lidmašīnu kopā ar desmitiem Rietumu žurnālistu, kuri publicējuši skaļus sižetus par viņa aizturēšanu. Navaļnijs – tas vispār ir garām Latvijai, te viņš nav modē un nevienu neinteresē, pat ieskaitot 99,9% Krievijas ekspātu.

Kopumā akcija Kronvalda parkā, iepretī vēstniecībai, ilga vairākas stundas, bet nepievērsa nekādu vietējo politiķu un pat Krievijai naidīgi noskaņoto propagandistu absolūtā vairākuma uzmanību.

Latvijai Navaļnijs nav vajadzīgs

Iespējami vairāki iemesli, kāpēc Latvijā ignorē Navaļniju: pirmkārt, Latvijas politika mums ir svarīgāka, un epidēmijas periodā nevienu vispār neinteresē modernas publiskas sanāksmes. Par mītiņa audiofonu kalpoja nebeidzami brīdinājumi no policijas mašīnas skaļruņa par nepieciešamību ievērot distanci koronavīrusa epidēmijas dēļ.

Galu galā policistiem tas apnika. Pēc 2009. gadā "Rīgas dumpja", kad pēc Rīgas opozīcijas partijas "Sabiedrība citai politikai" (šī partija līdzinājās Navaļnija kustībai, bet tās līderim Artim Pabrikam izdevās laikus apstāties un iespējams, tāpēc tagad viņš ieņem aizsardzības ministra amatu — red. piez.) mītiņa pademolēja daļu Vecrīgas, Latvijas policija stingri raugās uz mītiņiem.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Tā kā "Protests" kustības mītiņš nebija atļauts juridiski, policija aicināja dalībniekus iet prom. Aizvācot plakātus un talismanus somās, un apspriežot šo uzvaras posmu, pasākuma dalībnieki izklīda, un iepretim ēkai ar Krievijas karogu viss kļuva kā iepriekš.

25
Tagi:
Navaļnijs, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Kāpēc Navaļnijs steidz atgriezties Krievijā
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju

Aptauja: vairāk nekā pusei Latvijas jauniešu ir emocionālas problēmas

10
(atjaunots 11:32 25.01.2021)
Aptauja, ko veica Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs, parādīja, ka pēc otrā Covid-19 viļņa arvien vairāk Latvijas jauniešu cieš no dažādām psiholoģiskām problēmām.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. 2021. gada beigās Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs īstenoja aptauju, saskaņā ar kuru aptuveni 63% Latvijas iedzīvotāju cieš no mentālās veselības pasliktināšanas. Aptaujātie paskaidroja, ka tā notikusi Covid-19 pandēmijas laikā, raksta Bb.lv.

Aptuveni 70% aptaujāto teica, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību un depresiju, bet 79,2% sastopas ar grūtībām mācīties. Turklāt vairāk nekā 60% jauniešu piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi.

Jāatzīmē, ka Covid-19 pirmā viļņa laikā jaunieši savu mentālo veselību vērtēja lielākoties labi, tā atbildēja 38,1% aptaujāto. Par pieņemamu to nosauca 24,3% respondentu, bet kā "sliktu" to aprakstīja tikai 29,8%.

Strauji samazinājās jauniešu skaits, kuri pandēmijas laikā jūtas ļoti labi - ja pirmā viļņa laikā tādu bija 19,5%, tad otrā viļņa laikā - tikai 7,6%. Tāpat palielinājies jauniešu skaits, kuri jūtas kritiski slikti - no 4,6% pirmajā vilnī līdz 7,8% otrajā vilnī.

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka valstij būs jādomā ne tikai par Covid-19 sekām ekonomikā, bet arī par pandēmijas ietekmi jauniešu mentālo veselību.

Pēc viņa domām, jau tagad atbildīgajām iestādēm ir nopietni jāplāno, kā palīdzēt jauniešiem atjaunot mentālo veselību pēc krīzes. Tā kļūs par vienu no prioritātēm skolās un ģimenēs un jau šobrīd jādomā par to, kā iemācīt pusaudžiem un jauniešiem pašpalīdzību, spēju atpazīt un reaģēt uz savu vai savu draugu mentālās veselības pasliktināšanos.

Kā atzīmē centrā, Latvijā psihisko un uzvedības traucējumu izplatības rādītāji pusaudžu vidū ir īpaši augsti jau ilgstoši. Uz šādu traucējumu lielo izplatību norāda arī Latvijas negatīvās līderpozīcijas citu attīstīto valstu starpā tādos ar psihisko veselību cieši saistītos rādītājos kā jauniešu pašnāvību skaits, psihoaktīvo vielu lietošana pusaudžu vidū un vardarbības izplatība skolās. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, vēl pirms Covid-19 pandēmijas Latvija ieņēma ceturto vietu pasaulē pēc pašnāvību skaita jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem.

Koronavīrusa pandēmija būtiski saasināja situāciju. Kā norādīja Konstantinovs, Latvijā vāji organizēta vai pat nepieejama psihiskās veselības aprūpe, tāpēc pandēmija, visticamāk, radīs ievērojamas negatīvas īstermiņa un ilgtermiņa sekas jauniešu populācijā.

Aptauja tika veikta 2020. gada novembrī un decembrī, tajā piedalījās vairāk nekā 1660 bērni un pusaudži vecumā no 12 līdz 19 gadiem.

10
Tagi:
aptauja, koronavīruss
Pēc temata
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
"Nelietība": publicists sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās
Latvijā samazinājies ģimeņu skaits ar diviem vecākiem
Aptauja: Covid-19 otrais vilnis saasinājis attiecības ģimenēs
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

0
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
0
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu