Sēņošana, foto no arhīva

Meža vietā uzarts lauks: sēņotāju uzvedība Latvijā pārkāpj likumus

39
(atjaunots 10:40 24.08.2020)
Sēņotāju barbarisko uzvešanos mežos konstatējusi Dabas aizsardzības pārvalde. Iestāde ziņo, ka par to var saukt pie atbildības.

RĪGA, 24. augusts — Sputnik. Sēņotāji mežos uzvedas kā barbari – par to savu sašutumu intervijā radio Baltkom pauda Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

Viņš atzīmēja, ka dažviet pēc "kluso medību" mīļotāju iebrukuma meža vietā paliek uzarts lauks – melna zeme. Un tas nav pieļaujams.

Tāda uzvedība ir ārpus likuma, uzsvēra Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors. Viņš informēja, ka visi, kas pārkāpj izturēšanās noteikumus mežā, par tādu barbarismu var tikt saukti pie atbildības.

Svilāns piezīmēja, ka barbarisko uzvedību parasti atļaujas cilvēki, kuri paraduši ik dienas mainīt sēņošanas vietu. Šodien viņi sēņo te, rīt – citviet, un viņiem ir vienalga, ko viņi atstāj aiz sevis.

Savukārt uzmanīgi un rūpīgi sēņo cilvēki, kuri parasti staigā uz vienām un tām pašām vietām.

Pirmie par barbarisko izturēšanos mežā sēņu sezonas karstumā stāstīja paši sēņotāji – sociālajos tīklos parādījās ziņas, ka cilvēki izdūrušies izrautām sūnām un citiem nepatīkamiem "pārsteigumiem", ko sagādājuši priekšgājēji.

Lācis
© Sputnik / Владимир Астапкович

Par barbarismu bija sašutuši arī speciālisti. Piemēram, Latvijas Mikologu biedrības vadītāja Diāna Meiere uzsvēra, ka pret sēnēm jāizturas ar cieņu, kā pret Dabas daļu, nevis tikai ātri jānošņāpj un jāliek pannā. Viņa atgādināja, ka nevajag lasīt pavisam mazas gailenītes, bojājot augsni. Nevajag nest uz mežu grābekli, lai tiktu pie labākajām sēnēm. Tomēr cilvēki joprojām rīkojas pa savam.

Līdzīgu viedokli pauda Dabas muzeja mikoloģe Inita Daniele. Viņa nosauca tādus sēņotājus par nesātīgiem.

Tāda attieksme var iznīcināt micēliju, un tad nekas vairs netiks ne tikai citiem sēņotājiem, bet arī pašiem vandāļiem, turklāt arī viņiem var klāties plāni – kad sēnīte ir ļoti maza, tā var līdzināties citām un, iespējams, tā būs indīga.

39
Tagi:
sēnes, mežs
Pēc temata
"Liekas, ka karš notika": Latvijas sēņotāju barbarisms šokē
Latviju jau ir pārņēmis sēņu drudzis
Sezona turpinās: Latvijas mežos atkal izglāba apmaldījušos sēņotājus
Sēņu pārpilnība glābj sēņotājus no saindēšanās
Biroja darbinieks

Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi

4
(atjaunots 16:06 02.03.2021)
Nestabilas politiskās situācijas dēļ "bēgušie" Baltkrievijas uzņēmumi pilnā sparā iekārtojas Latvijā, pilnvērtīgu darbību uzsākušas jau 13 firmas, vēl 5 uzņēmumi ir "procesā".

RĪGA, 2. marts — Sputnik.  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns informēja, ka kopš 2020. gada rudens Latvijā no Baltkrievijas pārcēlušies 13 uzņēmumi, raksta Lsm.lv. Tāpat piecas firmas ir "procesā".

Visi uzņēmumi jau atraduši telpas un nokārtojuši visas formalitātes, tostarp ar bankas kontiem. Piemēram, Daugavpilī uzsāka darbu uzņēmums Webhelp, kas sniedz digitālos pakalpojumus.

Atgādinām, ka vairākas valstis ir iesaistījušās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā apsver iespēju pārcelt savu darbību uz citām valstīm.

Piemēram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

4
Tagi:
Uzņēmēji, Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Tiešā tirdzniecība ir aizgājusi: kāpēc veikalos nav Latvijas liellopu steiku
Izsole bez pieteikumiem: kā pārdos Liepājas lielākā šprotu ražotāja mantu
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
Dombrovskis: Grindeks un Olainfarm varētu nopelnīt uz Krievijas vakcīnas rēķina

Pašizolēšanās Latvijas viesnīcās: vai pakalpojums šogad ir pieprasītāks

7
(atjaunots 09:28 02.03.2021)
Neskatoties uz īpašnieku cerībām, brīnums nav noticis, pašizolācija viesnīcu numuros Latvijā nav īpaši pieprasīta.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 2021. gada sākuma iespēju pašizolēties viesnīcas numuros izmantoja vien 225 cilvēki, raksta BВ.lv, atsaucoties uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Kasparu Rožkalni.

Šobrīd pašizolācijas programmā piedalās 29 viesnīcas. Daudzām šāda iespēja nopelnīt kļuva par "svaiga gaisa malku" ārkārtējās situācijas dēļ valstī. Neskatoties uz viesnīcu vēlmi nopelnīt vismaz tādā veidā, pašizolēšanās pakalpojums nav īpaši pieprasīts.

Atgādinām, ka saskaņā ar Veselības ministrijas un CSP datiem ir noteiktas četras personu grupas, kurām var būt nepieciešama izvietošana ārpus savas mājsaimniecības.

Pirmajā grupā ir personas, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija ar vieglu vai bezsimptomu slimības gaitu, kurām nav nepieciešama ārstēšanās stacionārā, bet, kurām nav iespējas nodrošināt efektīvu izolāciju savā mājsaimniecībā.

Otrā grupa – personas ar apstiprinātu Covid-19 infekciju pēc ārstēšanās stacionārā, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā mājsaimniecībā, lai nepakļautu citus cilvēkus inficēšanās riskam.

Trešā grupa - kontaktpersonas ar apstiprinātu Covid-19, ja tās nevar nodrošināt pašizolāciju savās mājsaimniecībās.

Ceturtā grupa - starptautisko organizāciju darbinieki un studenti, kā arī tie kuriem ir pastāvīga darba atļauja ar darba līgumu ārvalstīs un kam nepieciešams nodrošināt izolāciju, atgriežoties mītnes valstī.

Valsts sedz 80% viesnīcas apmaksas, 20% nāksies maksāt iemītniekam, turklāt valsts apmaksātā summa nevar pārsniegt 35 eiro dienā. Ēdināšanas izmaksas netiek kompensētas.

7
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Latvijā viesnīcām gatavo valsts pasūtījumu, lai izolētu cilvēkus ar Covid-19
Viesnīcas numurs dzīvokļa vietā. Spāņu viesnīcas izdomāja, kā izdzīvot
Valdības šausmīgās kļūdas pandēmijas laikā: kādus lēmumus nevajadzēja pieņemt