Kravas mašīnas pie kontrolpunkta, foto no arhīva

Pandēmijā nakšņot kabīnē ir drošāk: Baltija iet uz ES tiesu Mobilitātes pakotnes dēļ

24
(atjaunots 19:14 21.08.2020)
Baltijas valstis grasās vērsties Eiropas tiesā, lai pārsūdzētu Mobilitātes paketes nosacījumus un panākt vismaz pagaidu atcelšanu dažiem no tiem, piemēram, prasībai šoferiem nakšņot ārpus kravas mašīnas kabīnes.

RĪGA, 21. augusts – Sputnik. Latvija un Lietuva var vērsties Eiropas tiesā, lai pārsūdzētu Mobilitātes paketes prasības, kuras radīs lielas problēmas Austrumeiropas pārvadātājiem.

No 20. augusta spēkā stājusies daļa nesen pieņemtā Mobilitātes paketes prasību: šoferiem reizi četrās nedēļās būs jāatgriežas mājās vai valstī, kur ir reģistrēta viņu kompānija. Turklāt daudz skarbāk tiek regulēts darba un atpūtas režīms (šoferim regulāri jāatpūšas ārpus mašīnas), savukārt no 2022. gada reizi astoņās nedēļās reģistrācijas vietā būs jāatgriež arī pati kravas mašīna.

Latvija, Lietuva, Bulgārija, Rumānija un citas Austrumeiropas valstis ir pret šādiem pasākumiem. Tās uzskata, ka tādējādi priekšrocības iegūst Rietumeiropas un Centrāleiropas kompānijas.

"Situācija Latvijā atšķiras no situācijas Vācijā vai Francijā. Mēs atrodamies uz ES robežas, tālu no centra, uz kurieni un no kurienes ved daudzas kravas. Kas nozīmē, ka šofera vai transportlīdzekļa atgriešanās no turienes uz šejieni – tie ir 1000-2000 kilometru. Bet katrs papildu kilometrs – tās ir degvielas izmaksas, tas ir apmaksātais laiks, kuru šoferis pavada pie stūres. Prasības attiecībā uz nakšņošanu nozīmē, ka jāmeklē viesnīca vai hostelis, kā arī stāvlaukumu, kur var atstāt automobili ar apsardzi, un šādu vietu ES nav nemaz tik daudz. Tādēļ visi šie nosacījumi ievērojamā mērā ietekmēs mūsu pārvadātājus," sacīja Latvijas Radio 4 ēterā Latvijas Autotransporta direkcijas vadītājs Kristiāns Godiņš.

Pēc viņa sacītā, galveno slogu Latvijas kompānijas piedzīvos 2022. gadā, kad mājās nāksies regulāri atgriezties ne vien šoferiem, bet arī pašam transportam.

"Vecās Eiropas valstīm šie nosacījumi ir pieņemamāki, jo sniedz zināmas priekšrocības to pārvadātājiem. Ko varēja redzēt pēdējos gados: Polija un citas Austrumeiropas valstis daudz aktīvāk strādāja starptautisko pārvadājumu nozarē, nekā Vācija un Francija. Tās jūt, ka kļūst nekonkurētspējīgas… Taču tas viss ir pretrunā ar atteikšanās no mākslīgas tirgu aizsardzības principu. Visas šīs prasības rada tieši mākslīgus ierobežojumus," paziņoja Godiņš.

Viņš pievērsa uzmanību tam, ka ierobežojumi tiek ieviesti laikā, kad Eiropa vēl nav atkopusies no "koronakrīzes", kura novedusi pie IKP krituma visās ES valstīs.

Pēc viņa sacītā, pat bez tiem ekonomiskais kritums saasinājis konkurenci starptautisko pārvadātāju vidū (mazāka ekonomiskā aktivitāte – mazāk preču, kuras kaut kur jāved), kas rada dempinga, autoparka un autotransporta kompāniju skaita samazināšanas riskus.

Šobrīd Latvijas pārvadātāji apspriež iespēju vērsties ES tiesā, lai pārsūdzētu normas.

"Jā, valstij pastāv iespēja vērsties Eiropas tiesā, šāda iespēja šobrīd tiek apspriesta, taču tā ir valdības un Satiksmes ministrijas kompetence," paziņoja Starptautisko pārvadātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Poceluiko.

Arī Lietuva grasās pārsūdzēt ES Taisnīguma tiesā Mobilitātes pakotni. Lietuvas transporta ministrs Jaroslavs Narkevičs pēc tikšanās ar pārvadātāju pārstāvjiem paziņoja, ka sūdzība atrodas sagatavošanas stadijā, vienīgi pagaidām nav vienošanās par to, vai Lietuva iesniegs to kopā ar citiem Mobilitāte pakotnes oponentiem.

"Mēs pirms tam veicām dažādas darbības, lai tā (Mobilitātes pakotnes stāšanās spēkā) nebūtu. Bet mēs teicām, ka ja tā tiks pieņemta, tad mēs gatavosimies tieši pārsūdzēšanai, un šobrīd tieši ar to nodarbojamies," sacīja Narkevičs.

Pēc viņa teiktā, septembra sākumā valdība plāno pieņemt lēmumu par sūdzības iesniegšanu, tad Tieslietu ministrijai tiks uzdots sagatavot dokumentu.

Tikšanās gaitā dalībnieki atzīmēja, ka ir nepieciešams vismaz uz laiku atcelt nosacījumu par šofera atpūtu ārpus kravas mašīnas kabīnes. Viņi uzskata, ka, ņemot vērā koronavīrusa izplatību, šobrīd nakšņošana kravas mašīnas kabīnē ir vispieņemamākais variants.

24
Pēc temata
Mobilitātes pakete neatbilst ES "zaļajai politikai", uzskata Lietuva
Autopārvadājumos katastrofa, bet palīdz airBaltic: bizness sašutis par valdības lēmumiem
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

22
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

22
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Armens Gasparjans

Gaidāmas atklāsmes: Gasparjans pasmējās par britu projektu 9. Maija pētīšanai Latvijā

14
(atjaunots 18:20 23.09.2020)
Latvijas valdība pieticīgi noklusēja, ka viņiem ir 16. marts – daudz nopietnāks objekts britu zinātnieku pētījumiem. Tur viņiem būtu brīvas rokas fantāzijai un savdabīgai mitoloģijai.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Londonas Universitātes koledžas Slāvu un un Austrumeiropas pētījumu skola (SSEES, University College London) uzaicinājusi Latvijas iedzīvotājus piedalīties projektā "Padomju mitoloģija atceres pasākumos un rituālos mūsdienu Latvijā".

Paskaidrots, ka pētījuma galvenais mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli par padomju pagātni, kā arī savākt informāciju par viņu atmiņām un piedalīšanos ar padomju mantojumu saistītajos mūsdienu sociālajos rituālos un piemiņas praksēs". Potenciālos respondentus brīdina par vēlmi saņemt atbildes uz jautājumiem par personisko emocionālo saikni ar Uzvaras dienas svētkiem (9. maiju), kā arī attieksmi pret padomju pagātni un padomju mītiem.

KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans sarunā ar Sputnik Latvija atzina, ka minētais projekta mērķis viņam šķiet dīvains.

"Lielbritānijā ir papilnam nopietnu avotu par to, ko 9. Maijs nozīmē Padomju Savienībā vai Krievijā dzimušiem un augušiem cilvēkiem. Ko tur lieku reizi pētīt? Ja runa ir par jaunu mītu konstruēšanu, tad viņiem vajadzētu pētīt nevis 9. Maiju, bet gan 16. martu – SS latviešu leģiona dibināšanas dienu. Lūk, kur ir brīvas rokas, nevaldāmas fantāžijas lidojums un mitoloģija tās pirmatnīgajā veidā," ironiski konstatēja Gasparjans.

Eksperts pa jokam pieļāva, ka Latvijas varasvīri pieticīgi noklusējuši, ka viņiem ir nopietnāks datums, ko pētīt britu zinātniekiem.

"Viņiem nāksies pētīt 9.Maiju, jo Otrā pasaules kara vēsturi viņi zina slikti, izņemot izsēšanos Normandijā un Britānijas aizsardzību... Domāju, mūs gaida liels skaits interesantu atklāsmju, tomēr diezin vai mēs tās novērtēsim kā kaut ko jaunu, jo gadu gaitā daudz ko jau esam dzirdējuši no britiem par Otro pasaules karu," piebilda Gasparjans.

Šogad 9. Maija svētki Latvijā bija ierobežoti, ņemot vērā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa pasākumus. Grupu pulcēšanās bija aizliegta, tāpēc tradicionālie 9. Maija svētki Uzvaras parkā nenotika. Tomēr cilvēki varēja nolikt ziedus pie pieminekļa. 9. maijā Uzvaras parkā ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku, lai godinātu Lielajā Tēvijas karā bojāgājušo varoņu piemiņu.

Нас ждет немало откровений: Гаспарян высмеял британский проект по изучению 9 Мая в Латвии
14
Tagi:
Armens Gasparjans, Uzvaras diena, Latvija, Lielbritānija
Pēc temata
Gasparjans: Latvija cītīgi kalpoja nacismam, bet tagad "māca" Krievijai vēsturi
Gasparjans: Krievijas sankcijas atņems Latvijai vēlmi apspļaudīt padomju karavīru kapus
Gasparjans pastāstīja, kā "nacionālistiskās pabiras" Latvijā tracina padomju forma
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu

KF Baltijas flotes kuģis sadūries ar kravas kuģi pie Dānijas krastiem

0
(atjaunots 07:40 24.09.2020)
Krievijas Baltijas flotes kuģa un civilā kuģa sadursme notikusi netālu no Kopenhāgenas sliktas redzamības apstākļos.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Vakar, 23. septembrī jūras šaurumā starp Dāniju un Zviedriju refrižerators ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadūries ar Krievijas Baltijas flotes mazo pretzemūdeņu kuģi "Kazanec". Cietušo nav. Krievijas kuģis patstāvīgi devies uz Baltijsku, kuģi "ICE Rose" aizturējušas Dānijas varasiestādes, lai noskaidrotu tā stāvokli, vēsta RIA Novosti.

Sadursme notikusi no rīta sliktas redzamības apstākļos, informēja Baltijas flotes preses dienests.

"2020. gada 23. septembra rītā, Baltijas šauruma zonā, sliktas redzamības apstākļos notikusi refrižeratora ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadursme ar Baltijas flotes pretzemūdeņu kuģi "Kazanec"," teikts paziņojumā.

Saskaņā ar jūras kuģu monitoringa vietnes datiem, kravas kuģis Ice Roze izgājis no Sanktpēterburgas, tam bija jāierodas Gēteborgā 23. septembrī pl. 22:00 pēc Latvijas laika. Taču pl. 10:59 pēc Latvijas laika kuģis mainījis kursu un sācis pārvietoties pa apli, pēc tam devies pretējā virzienā. Sadursmes brīdī kuģa ātrums samazinājies 12 reizes – no 3,7 mezgliem (6,7 km/h) līdz 0,3 mezgliem (0,5 km/h).

"Kazanec" korpuss guvis sūci virs ūdenslīnijas un patstāvīgi atgriezīsies bāzes vietā Baltijskā, precizēja Baltijas flotes preses dienests.

"Incidenta iemeslus un apstākļus noskaidros Baltijas flotes komisija," atzīmēja preses dienests.

Savukārt Dānijas speciālo operāciju vienības dežurējošais darbinieks informēja, ka varasiestāžu rīcībā nav informācijas par kuģu sadursmes iemesliem. "Es nezinu, kādi ir incidenta iemesli... Mums nav informācijas par cietušajiem ne uz Ice Rose, ne uz Krievijas fregates," pavēstīja oficieris.

Viņš piebilda, ka Dānijas varasiestādes aizturējušas kuģi Ice Rose, lai noskaidrotu tā stāvokli pēc sadursmes ar KF kuģi. "Mēs gaidām izmeklējumu, lai noskaidrotu, vai tas var turpināt funkcionēt," konstatēja Dānijas iestāde.

Saskaņā ar telekanāla SVT datiem, kas atsaucas uz Dānijas krasta apsardzes pārstāvi, kuģu sadursmē neviens nav cietis, evakuācija nebija nepieciešama.

"Degvielas noplūde nav notikusi, uz kuģiem esošo cilvēku evakuācija nebija nepieciešama," informēja Dānijas krasta apsardzes pārstāve Lisbete Jorgensena.

Kuģis "Ice Rose" pieder kompānijai "Maestro Shipping", kuras galvenais ofiss atrodas Šveicē. Kuģis būvēts 1985. gadā.

Krievijas jūrnieku arodbiedrība informēja, ka tās rīcībā nav precīzu datu par to, vai uz "Ice Rose" ir  Krievijas pilsoņi.

"Precīzu datu nav, tomēr tas ir iespējams, 2019. gada janvārī ekipāžu veidoja jūrnieki no Krievijas, Ukrainas, Polijas un Latvijas," pastāstīja arodbiedrība.

0
Tagi:
Baltijas flote, Krievija