Kravas mašīnas pie kontrolpunkta, foto no arhīva

Pandēmijā nakšņot kabīnē ir drošāk: Baltija iet uz ES tiesu Mobilitātes pakotnes dēļ

38
(atjaunots 19:14 21.08.2020)
Baltijas valstis grasās vērsties Eiropas tiesā, lai pārsūdzētu Mobilitātes paketes nosacījumus un panākt vismaz pagaidu atcelšanu dažiem no tiem, piemēram, prasībai šoferiem nakšņot ārpus kravas mašīnas kabīnes.

RĪGA, 21. augusts – Sputnik. Latvija un Lietuva var vērsties Eiropas tiesā, lai pārsūdzētu Mobilitātes paketes prasības, kuras radīs lielas problēmas Austrumeiropas pārvadātājiem.

No 20. augusta spēkā stājusies daļa nesen pieņemtā Mobilitātes paketes prasību: šoferiem reizi četrās nedēļās būs jāatgriežas mājās vai valstī, kur ir reģistrēta viņu kompānija. Turklāt daudz skarbāk tiek regulēts darba un atpūtas režīms (šoferim regulāri jāatpūšas ārpus mašīnas), savukārt no 2022. gada reizi astoņās nedēļās reģistrācijas vietā būs jāatgriež arī pati kravas mašīna.

Latvija, Lietuva, Bulgārija, Rumānija un citas Austrumeiropas valstis ir pret šādiem pasākumiem. Tās uzskata, ka tādējādi priekšrocības iegūst Rietumeiropas un Centrāleiropas kompānijas.

"Situācija Latvijā atšķiras no situācijas Vācijā vai Francijā. Mēs atrodamies uz ES robežas, tālu no centra, uz kurieni un no kurienes ved daudzas kravas. Kas nozīmē, ka šofera vai transportlīdzekļa atgriešanās no turienes uz šejieni – tie ir 1000-2000 kilometru. Bet katrs papildu kilometrs – tās ir degvielas izmaksas, tas ir apmaksātais laiks, kuru šoferis pavada pie stūres. Prasības attiecībā uz nakšņošanu nozīmē, ka jāmeklē viesnīca vai hostelis, kā arī stāvlaukumu, kur var atstāt automobili ar apsardzi, un šādu vietu ES nav nemaz tik daudz. Tādēļ visi šie nosacījumi ievērojamā mērā ietekmēs mūsu pārvadātājus," sacīja Latvijas Radio 4 ēterā Latvijas Autotransporta direkcijas vadītājs Kristiāns Godiņš.

Pēc viņa sacītā, galveno slogu Latvijas kompānijas piedzīvos 2022. gadā, kad mājās nāksies regulāri atgriezties ne vien šoferiem, bet arī pašam transportam.

"Vecās Eiropas valstīm šie nosacījumi ir pieņemamāki, jo sniedz zināmas priekšrocības to pārvadātājiem. Ko varēja redzēt pēdējos gados: Polija un citas Austrumeiropas valstis daudz aktīvāk strādāja starptautisko pārvadājumu nozarē, nekā Vācija un Francija. Tās jūt, ka kļūst nekonkurētspējīgas… Taču tas viss ir pretrunā ar atteikšanās no mākslīgas tirgu aizsardzības principu. Visas šīs prasības rada tieši mākslīgus ierobežojumus," paziņoja Godiņš.

Viņš pievērsa uzmanību tam, ka ierobežojumi tiek ieviesti laikā, kad Eiropa vēl nav atkopusies no "koronakrīzes", kura novedusi pie IKP krituma visās ES valstīs.

Pēc viņa sacītā, pat bez tiem ekonomiskais kritums saasinājis konkurenci starptautisko pārvadātāju vidū (mazāka ekonomiskā aktivitāte – mazāk preču, kuras kaut kur jāved), kas rada dempinga, autoparka un autotransporta kompāniju skaita samazināšanas riskus.

Šobrīd Latvijas pārvadātāji apspriež iespēju vērsties ES tiesā, lai pārsūdzētu normas.

"Jā, valstij pastāv iespēja vērsties Eiropas tiesā, šāda iespēja šobrīd tiek apspriesta, taču tā ir valdības un Satiksmes ministrijas kompetence," paziņoja Starptautisko pārvadātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Poceluiko.

Arī Lietuva grasās pārsūdzēt ES Taisnīguma tiesā Mobilitātes pakotni. Lietuvas transporta ministrs Jaroslavs Narkevičs pēc tikšanās ar pārvadātāju pārstāvjiem paziņoja, ka sūdzība atrodas sagatavošanas stadijā, vienīgi pagaidām nav vienošanās par to, vai Lietuva iesniegs to kopā ar citiem Mobilitāte pakotnes oponentiem.

"Mēs pirms tam veicām dažādas darbības, lai tā (Mobilitātes pakotnes stāšanās spēkā) nebūtu. Bet mēs teicām, ka ja tā tiks pieņemta, tad mēs gatavosimies tieši pārsūdzēšanai, un šobrīd tieši ar to nodarbojamies," sacīja Narkevičs.

Pēc viņa teiktā, septembra sākumā valdība plāno pieņemt lēmumu par sūdzības iesniegšanu, tad Tieslietu ministrijai tiks uzdots sagatavot dokumentu.

Tikšanās gaitā dalībnieki atzīmēja, ka ir nepieciešams vismaz uz laiku atcelt nosacījumu par šofera atpūtu ārpus kravas mašīnas kabīnes. Viņi uzskata, ka, ņemot vērā koronavīrusa izplatību, šobrīd nakšņošana kravas mašīnas kabīnē ir vispieņemamākais variants.

38
Pēc temata
Mobilitātes pakete neatbilst ES "zaļajai politikai", uzskata Lietuva
Autopārvadājumos katastrofa, bet palīdz airBaltic: bizness sašutis par valdības lēmumiem
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

4
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

4
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus

5
(atjaunots 17:08 01.12.2020)
Oficiāla lēmuma vēl nav, taču jau ir skaidrs, ka ārkārtējās situācijas režīms, turklāt ar pastiprinātiem ierobežojumiem, tiks pagarināts vismaz līdz 11. janvārim.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc tam, kad Latvijas prezidents Egils Levits 30. novembrī tikās ar premjerministru Krišjāni Kariņu un Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci, kļuva skaidrs: varasiestādes atbalsta lēmumu par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu un ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu pastiprināšanu līdz nākamā gada 11. janvārim. Papildu ierobežojošo pasākumu kārtā piedāvāts pagarināt ziemas brīvlaiku 1.-4. klašu skolēniem (attiecīgi, par vienu nedēļu tiks pagarināts mācību gads maijā-jūnijā).

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Tāpat stingrāki ierobežojumi skars pulcēšanos un publiskus pasākumus, iespējams, atkal tiks ieviests aizliegums tirdzniecības centru un veikalu darbam brīvdienās – atstās tikai pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību. Var tikt ieviestas izmaiņas robežas šķērsošanas kārtībā. Un galvenais, premjers uzstāj uz masveida Covid-19 testēšanas sarīkošanu, tostarp to cilvēku vidū, kuriem nav nekādu saslimšanas simptomu. Par testēšanas kārtību pagaidām netiek stāstīts plašāk.

Komentējot gaidāmo karantīnas pasākumu pastiprināšanu, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece sacīja, ka esošie ierobežojumi nesamazina Covid-19 izplatību. Taču parlamenta priekšsēdētāja atzīmēja, ka stingrāki ierobežojumi ir jāievieš kopā ar atbalsta pasākumiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka galīgais lēmums tiks pieņemts otrdien, valdības sēdē, tomēr viņš uzsvēra: "Tas, ko es piedāvāju, jau ir stingrāk par režīmu, kas bija pavasarī. Vienīgā atšķirība ar pilnīgu slēgšanu būtu tā, ka nedēļas vidū veikali būs vaļā. Tagad piedāvājums ir pat stingrāks nekā pavasarī."

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka papildu ierobežojumi tiks pieņemti uz jau ieviesto pamata, kas ir ieviesti reģionos ar vislielāko infekcijas izplatību. Turklāt otrdien valdības sēdē, kā tiek cerēts, tiks prezentēts gaidāmās iedzīvotāju vakcinācijas plāns pret Covid-19. Veselības ministre apsolīja, ka tā būs nebijuša mēroga, lieluma un ātruma vakcinācijas akcija.

Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Un par ekonomiskā atbalsta pasākumiem runājot. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņoja, ka valdība grasās apzināti palielināt uzņēmumiem paredzētās palīdzības apmēru. Tostarp 30. novembra koalīcijas padomes sēdē tika pieņemts lēmums, ka subsīdijas apgrozījuma līdzekļiem varēs saņemt visi uzņēmumi, kuru apgrozījums novembrī, salīdzinājumā ar trim pēdējiem mēnešiem, samazinājies vairāk nekā par 20%. Šis pats kritērijs – apgrozījuma kritums par 20% – tiks ieviests uzņēmumiem, kuri pretendē uz dīkstāves pabalstiem. Tāpat dīkstāves pabalsti kļūs pieejami arī pašnodarbinātām personām, kā arī tiem, kas strādā ar patentmaksu. Dīkstāves pabalsta apmēru patenta maksātājiem plānots palielināt no 330 līdz 400 eiro. No valdības pārstāvju puses izskanējuši pat paziņojumi, ka ir vērts padomāt par beznosacījumu atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Ja par ekonomiskā atbalsta pasākumiem koalīcijai, spriežot pēc visa, ir vairāk vai mazāk izteikts konsenss, tad attiecībā uz gaidāmajiem karantīnas pasākumiem tā nav. Tātad, ko būs atļauts, bet ko nebūs atļauts darīt valsts iedzīvotājiem, un cik ilgu laiku – tas tiks lemts diskusiju laikā valdības sēdē.

5
Tagi:
Latvija, koronavīruss, valdība, ārkārtējā situācija
Pēc temata
Kariņš aicināja Latvijas iedzīvotājus neiet ciemos vienam pie otra
Naudas, vairāk naudas! Kāpēc Latvijas aizsardzības ministrs ceļ trauksmi Covid-19 dēļ
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām