Снятие наличных в банкомате

Latvijas iedzīvotāji sākuši vairāk krāt. Bet ne vairāk par tūkstoti eiro

22
(atjaunots 12:34 21.08.2020)
Nekādu uzkrājumu nav 26% Latvijas iedzīvotāju, savukārt tiem, kas tomēr atliek nebaltai dienai, bieži vien summa ir ļoti maza – ap 1000 eiro.

RĪGA, 21. augusts – Sputnik. Ceturtdaļai Latvijas iedzīvotāju nav nekādu uzkrājumu, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Pie tam 69% iedzīvotāju uzskata, ka uzkrājumi ir jāveido.

Galvenais šķērslis, kas traucē Latvijas iedzīvotājiem veidot uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami augsti ienākumi, kā galveno šo iemeslu norādīja 75% aptaujāto no tiem, kam nav finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzina, ka, drīzāk, dod priekšroku tērēt naudu, un tikpat lielai daļai grūtības sagādā ilgtermiņa plānošana, vēsta Baltic Course.

Neatkarīgi no ienākumu apjoma lielākā daļa (67%) aptaujāto piekrīt tam, ka vismaz 10% ienākumu varētu tērēt saprātīgāk.

Tiesa, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju tomēr ir uzkrājumi (74%). Aptaujātie lielākoties glabā līdzekļus bankas kontos (46%) vai skaidrā naudā (24%), lai nepieciešamības gadījumā spētu piekļūt tiem.

Ilgtermiņa uzkrājumi ir salīdzinoši nelielais Latvijas iedzīvotāju daļai. Vispopulārākie ir uzkrājumi 3. pensiju līmenī (16%), termiņa depozīts bankā (13%) un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu (9%).

Kopš 2011. gada gandrīz visās pozīcijās to cilvēku skaits, kas krāj, ir trīskāršojies.

"Lai Latvijā iedzīvinātu krāšanas kultūru, ir vēl gana daudz darāmā, tomēr atzinīgi vērtējams jau noietais ceļa posms un fakts, ka iedzīvotāju, kuriem nav nekādu finanšu rezervju, kļūst arvien mazāk. (…) Ir patiess prieks redzēt, ka uzkrājumu veidošana jau tiek uztverta par tādu kā higiēnas lietu – lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka ir būtiski prast ne vien naudu pelnīt un to pārdomāti tērēt, bet arī veidot uzkrājumus. Pašlaik varam redzēt, ka iedzīvotāju budžeta plānošanas horizonts aizvien paplašinās un arvien vairāk kļūst to iedzīvotāju, kuri no balansēšanas starp ienākumu un izdevumu salāgošanu ikmēneša ietvaros pievēršas finanšu pārvaldīšanai ilgtermiņā, plānojot jauna mājokļa iegādi, bērnu skološanu vai finansiāli labāk nodrošinātas vecumdienas," komentē aptaujas rezultātus Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Vairums iedzīvotāju izveidoto finanšu rezervju joprojām ir nelieli un nepietiekami, lai kalpotu par drošības spilvenu gadījumā, ja izsīkst regulārie ienākumi vai ir jāveic liels pirkums. Kā liecina aptaujas dati, gan banku kontos (52%), gan skaidras naudas ietaupījumu (56%) uzkrājumos summa lielākoties nepārsniedz 1000 eiro.

"Pēc aptaujas rezultātiem redzams, ka kopš 2014. gada Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas metodes nav būtiski mainījušās – 43% regulāri ik mēnesi uzkrāj noteiktu daļu no saviem ienākumiem, kamēr trešdaļa jeb 34% izvēlas uzkrāt to, kas mēneša beigās paliek pāri. Jāteic gan, ka trešdaļā gadījumu ik mēnesi uzkrājumos novirzītais naudas apmērs nepārsniedz 5% no ienākumiem," atzīmēja Evija Kropa.

22
Tagi:
nauda
Pēc temata
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs
Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: kā Latvijā mainīsies nodokļi
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības protesta akcija, foto no arhīva

Direktori sūdzas par skolotāju trūkumu, IZM nesaskata brīvas vietas

6
(atjaunots 20:54 24.09.2020)
Direktori ir spiesti skraidīt pa augstskolām un pierunāt studentus sākt darbu skolās, taču, ņemot vērā algu līmeni un arodam raksturīgo stresu, jaunu kadru pieplūdums nav sagaidāms. Kā iznācis, ka, saskaņā ar IZM datiem, Latvijā nav nevienas vakantas pedagoga likmes?

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Līdz ar jaunā mācību gada sākumu skolās no jauna ir aktuāla pedagogu trūkuma problēma, un jauno kadru pieplūdums nav sagaidāms, vēsta Latvijas radio 4.

Rīgas domes deputāte, Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova konstatēja, ka tīmeklī atrodami simtiem darba piedāvājumu dažādu priekšmetu skolotājiem visā Latvijā. Piemēram, vietnē visidarbi.lv ir 300 sludinājumu. Lielākā daļa – 155 vietas – ir Rīgā, taču arī reģionos to skaits nav mazs. Tikai pēdējās nedēļas laikā vien parādījušies 228 sludinājumi.

Tātad valda absolūta katastrofa ar pedagogiem, trūkst cilvēku, stāsta Vladova.

Viņa atklāja, ka pavisam nesen aprunājusies ar citiem direktoriem, kuri tāpat "gaudo" par skolotāju trūkumu, turklāt viņi nekur nav atrodami. Visi skraida pa universitātēm, pa bioloģijas, dabaszinātņu fakultātēm, aicinām studentus darbā, stāstīja direktore.

Iepriekš viņa aicināja izglītības ministri Ilgu Šuplinsku atkāpties no amata, jo politiķe nepilda pedagogiem dotos solījumus, nerisina nozares problēmas.

Rīgas 40. vidusskolas vadība bija spiesta matemātikas skolotāja vietā pieņemt darbā kāda skolēna tēvu – viņam ir profesionāla matemātiķa izglītība. Skolas direktore Jeļena Vediščeva atzina, ka jaunais pedagogs varējis aizpildīt tikai tās nodarbības, kas ļauj viņam strādāt pamata darba vietā, tomēr viņa atbalsts ir ļoti nozīmīgs, jo viņš atslogojis citus skolotājus.

Vediščeva norādīja, ka pedagogu kolektīvs nav nokomplektēts daudzās skolās un, acīmredzot, stāvoklis tikai pasliktināsies.

"Šī situācija brieda jau sen. Pie tam, ja netiks veikti pasākumi vietvaru un valsts līmenī, situācija tikai pasliktināsies, un, principā, pienāks brīdis, kad patiešām nebūs skolotāju," apliecināja Vediščeva.

Brīvu vietu nav

Toties Izglītības ministrija atzīmē: saskaņā ar pašvaldību datiem, septembra vidū neesot bijis nevienas brīvas skolotāja vietas.

IZM pārstāve Baiba Baškele skaidroja, ka iespējams runāt par vakantām stundām – šobrīd neesot nevienas pilnas vakances nevienā novadā, nevienā skolā.

Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka šāda aina veidojas tāpēc, ka daudzas skolas mēģina saviem spēkiem risināt pedagogu trūkuma problēmu, sadalot slodzi starp pārējiem skolotājiem, kas spiesti daudz strādāt papildus, jo nav iespējams nosaukt precīzu vakanto vietu skaitu. Pie tam pārslodzes rezultātā daudzi saskaras ar profesionālo "izdegšanu", bet IZM nevēlas diskutēt par šo problēmu.

Vanaga paskaidroja, ka tagad, aktīvu mācību laikā, neviens vairs skaļi nekliedz par vakancēm, jo saprot: ja informācija parādīsies skolas vai pašvaldības tīmekļa vietnē, iespējams, ieradīsies tie, kas to visu kontrolē, būs pārbaudes un tā tālāk.

IZM mēģina daļēji atrisināt problēmu, pārkvalificējot pasniedzējus ar nelielu slodzi. Piemēram, pērn tā izdevies aizpildīt gandrīz 160 vakances.

Tomēr jaunos kadrus gaidīt nav vērts – studenti nevēlas strādāt skolās un saņemt 790 eiro. Jeļena Vediščeva apgalvoja, ka jaunieši ļoti labi saprot, - tādu naudu var nopelnīt arī bez stresa un birokrātiskiem šķēršļiem, kas pavada pedagogu darbu. Pie tam Rīgā pasniedzējs no citas pilsētas par tādu naudu pat nespēs noīrēt normālu mājokli.

Inga Vanaga ir pārliecināta: pedagogu trūkuma problēmu vairs neizdosies risināt skolu vai pašvaldību līmenī, kas piedāvā bonusus jaunajiem pedagogiem.

LIZDA vadītāja konstatēja, ka problēma jārisina nacionālajā līmenī: jāpārskata likmes veidošanas metodes, darba apmaksa un profesionālais atbalsts.

6
Tagi:
pedagogi, skola, IZM
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Pedagogs: skolotājam Latvijā ir nepieciešama pienācīga alga, nevis nebeidzamas reformas
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Atgriežamies pie mācībām: psiholoģe sniedza padomus skolēnu vecākiem
Luminor

Banka brīdina klientus par krāpniekiem

11
(atjaunots 17:39 24.09.2020)
Krīzes periodā sarosījušies krāpnieki – viņi cenšas izmānīt klientu personas datus, sarunā stādoties priekšā kā bankas darbinieki.

RĪGA, 24. septembrisSputnik. Banka "Luminor" ieteica saviem klientiem piesargāties – dažu dienu laikā fiksēti divi mēģinājumi izkrāpt piekļuvi lietotāju interneta bankām, stāsta jauns.lv, atsaucoties uz bankas pārstāvjiem.

"Luminor" darbinieki uzsvēra: bankas pārstāvji nekad nezvana un nesūta elektroniskās vēstules ar lūgumu nosaukt klienta personīgo informāciju, piemēram, konta numuru, PIN kodu, Smart-ID, norēķinu kartes datus – numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugures daļā, interneta bankas paroles utt., kā arī nelūdz autorizēties interneta bankā vai apstiprināt maksājumus.

"Luminor" aicina iedzīvotājus parūpēties par saviem tuviniekiem, it īpaši senioriem, un ieteikt viņiem neatbildēt uz šiem krāpnieku zvaniem vai elektroniskajām vēstulēm.

Rodoties aizdomām par krāpšanos, gadījumā, ja nauda pārskaitīta krāpniekam vai nodoti personas dati vai informācija par norēķinu kartēm, pat to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo bankai. Ja karte pazaudēta vai nokļuvusi ļaundaru rokās, tā nekavējoties jānobloķē. To iespējams izdarīt interneta bankā vai piezvanot bankai.

Ja radušās šaubas par to, kas piezvanījis, "Luminor" iesaka pārliecināties par to, rakstot uz e-pastu info@luminor.lv vai piezvanot pa klientu apkalpošanas tālruni 1880 (+371 6717 1880).

11
Tagi:
krāpnieki, bankas
Pēc temata
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Eksperts pastāstīja, kā atmaskot telefonkrāpniekus
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks

Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā

0
(atjaunots 11:50 25.09.2020)
Polijas politiķi pamato savu interesi par notikumiem Baltkrievijā ar kaimiņu attiecībām, tomēr patiesībā šeit saskatāms pavisam citāds sižets.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Polijas prezidents Andžejs Duda savā uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā aicināja pasaules valstu līderus pieprasīt pamata cilvēktiesību ievērošanu Baltkrievijā, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Duda pauda pārliecību, ka pasaulei solidaritātes vārdā jādemonstrē vienota pozīcija Baltkrievijas jautājumā.

Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā nebūt nav saistīta ar iemesliem, ko Varšava oficiāli klāsta no augstām tribīnēm, atzīmēja Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks.

"Polijas interesi par notikumiem Baltkrievijā vietējie politiķi pamato ar kaimiņattiecībām ar šo valsti. Taču šeit saskatāms cits sižets: baltkrievu protestu hipotētiskie panākumi sola Polijai teritoriālu paplašināšanos," Borisenoks konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts paskaidroja: ja ar tās pašas Varšavas atbalstu pie varas hipotētiski nāks Svetlanas Tihanovskas līmeņa politiķis, Varšava varētu pacelt Polijā visnotaļ populāro jautājumu par teritorijas paplašināšanu uz baltkrievu Grodņas rēķina.

"Skaidri redzams, ka tā ir tikai ģeopolitiska fantāzija, tomēr Polijā tādas kombinācijas tiek sastādītas. Īpaši aktīvs šajā ziņā ir valsts premjerministrs Mateušs Moraveckis. Tāpēc aiz Eiropas Savienības tradicionālās retorikas slēpjas arī Polijas valsts pragmatiskās intereses. Protams, diezin vai tām ir lemts īstenoties, tomēr propagandiski izteikumi par šo tēmu neapklust," brīdināja Borisenoks.

Iepriekš Moraveckis vērsās pie ES ar ierosinājumu izveidot fondu "vismaz miljarda eiro" apmērā "Baltkrievijas ekonomikas stabilizācijas" mērķiem. Turklāt Varšava aktīvi virza ideju piešķirt no Eiropas puses materiālo atbalstu baltkrievu opozīcijai. Opozīcijas aktīvists Pāvels Latuško norādīja, ka runa ir par 3-4 miljardiem eiro. Krievijas ĀM atzīmēja, ka parādījusies informācija: Duda paudis vēlēšanos "ņemt aizsardzībā atsevišķus kaimiņvalsts reģionus".

Maskava jau uzvēra, ka Polijas soļus Baltkrievija uzskata par acīmredzamiem mēģinājumiem iejaukties tās iekšējās lietās. Krievijas ĀM aicināja Varšavu atgriezties pie vispārpieņemtajām starptautisko tiesību normām un atteikties no mēģinājumiem graut kaimiņvalsts suverenitāti.

Opozīcijas protesti Baltkrievijā nenoklust pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija apgalvo, ka uzvarējusi Svetlana Tihanovska, un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" valstī. Ģenerālprokuratūra to uzskata par valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu, kuras ietvaros aizturēta virkne opozīcijas aktīvistu.

0
Tagi:
Andžejs Duda, Baltkrievija, Polija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus