Covid-19

Viņķele par Covid-19: rudenī var atgriezt maskas, labāk nebraukt pat pie kaimiņiem

28
(atjaunots 11:43 20.08.2020)
Obligāta sejas masku lietošana sabiedriskās vietās var atgriezties Latvijā – piemēram, aukstajā sezonā, kad koronavīruss var apvienoties ar tradicionālo gripu, paziņoja Ilze Viņķele.

RĪGA, 20. augusts – Sputnik. Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem Covid-19 saslimstības rādītājiem, slimnīcās vienlaikus vidēji atrodas ne vairāk par 5 cilvēkiem ar šādu diagnozi, tādēļ nav jēgas visu turēt zem atslēgas, paziņoja Latvijas Radio 4 ēterā veselības ministre Ilze Viņķele.

Veselības ministrija vadītāja paziņoja, ka Latvijas varasiestādes pašā sākumā veidoja savu cīņas taktiku ar koronavīrusa izplatību šādi: sākumā situāciju pēta eksperti, viņi sniedz savas rekomendācijas, un tikai pēc tam uz to pamata politiķi izstrādā risinājumus.

Patreizējā situācijā Latvijas epidemiologi ieteica mīkstināt ierobežojumus, lai gan citās ES valstīs, tieši pretēji, atgriežas pie skarbākiem ierobežojumiem.

"Mūsu eksperti, skatoties uz esošajiem rādītājiem, ieteica spert apzinātu riska soli un mazināt ierobežojumus," paskaidroja Viņķele. "Jo mēs nezinām, cik ilgi nāksies dzīvot koronavīrusa ēnā, taču mēs zinām, ka Latvijā ir viens no zemākajiem Covid-19 izplatības līmeņiem Eiropā. Pie šādiem apstākļiem turēt visu slēgtu tikai tāpēc, ka kaut kur situācija pasliktinās, protams, ir iespējams, taču es neieteiktu tā darīt."

Ministre atgādināja, ka pavasarī bija nedēļas, kad stacionāros ar Covid-19 diagnozi atradās pa 30 cilvēkiem, dažkārt pie mākslīgās plaušu ventilācijas aparātiem pieslēdza pa 7 cilvēkiem dienā. Šobrīd pacientu skaits ar Covid-19 slimnīcās ārkārtīgi reti pārsniedz 5 diennaktī, slimības ilgums ir mazāks, pie MPV pieslēgt pagaidām nevienu nevajag.

Taču ministre apstiprināja rekomendāciju pēc iespējas atturēties no ārzemju braucieniem – galvenā ar Covid-19 inficēto plūsma šobrīd ir saistīta tieši ar tiem, kas atgriežas no citām valstīm.

Tāpat Viņķele piebilda, ka drīzumā valstu "dzeltenajā sarakstā", atgriežoties no kurām jāievēro pašizolācija, var iekļūt arī kaimiņu Lietuva.

"Ja mēs skatāmies uz 14 dienu kumulatīvo saslimstību uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, mums tie ir 4, Lietuvā – 10. Un tur ir izaugsmes tendence. Un pastāv varbūtība, ka Lietuva izrādīsies "dzeltenajā sarakstā". Es pati vēlētos aizbraukt uz Viļņu piedalīties "Baltijas ceļā" baltkrievu atbalstam, taču nolēmu, ka tomēr nāksies atturēties. Es arī ieteiktu mūsu iedzīvotājiem nebraukt pat pie kaimiņiem," sacīja ministre.

Tāpat Viņķele paziņoja, ka, iespējams, Latvijā atkal tiks ieviesta prasība lietot maskas sabiedriskās vietās – piemēram, aukstajā sezonā, kad koronavīruss var savienoties ar tradicionālo gripu.

"Mēs esam izveidojuši krājumus trīs mēnešiem. Notiek vairākas reizes lietojamo higiēnisko masku iepirkumu process. Tās izdalīs noteiktām iedzīvotāju grupām – pensionāriem, maznodrošinātajiem, lai viņiem būtu uz rokām divas šādas maskas. Tās izdalīs par brīvu. Cilvēkam, kuram ir neliela pensija, 10 eiro par masku – tā ir liela nauda. Tādēļ tika pieņemts lēmums, ka šīs kategorijas nodrošinās valsts," sacīja Viņķele.

28
Tagi:
Ilze Viņķele, koronavīruss
Pēc temata
Zinātnieki novērtējuši iespēju ārstēt Covid-19 ar radiāciju
Vīrusa viļņos. Valstis gatavojas jauniem uzliesmojumiem
Ārsts paskaidroja, kad varēs runāt par vakcīnas pret Covid-19 veiksmīgumu
Eirodeputāts: izņemot Igauniju un Latviju, neviens neatceļ avioreisus
Cigarešu kontrabanda, foto no arhīva

Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot

10
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

10
Tagi:
SKDS, robeža, Latvija, kontrabanda
Pēc temata
Dānija par kokaīna kontrabandu aizturēti divi Latvijas pilsoņi
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Sankcijas pret domi un policiju: rīdzinieki atrada kontrabandas cigaretes Centrāltirgū
Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas
 Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijas prezidents atcerējies Pitalovu jaunajā likumprojektā

28
(atjaunots 22:26 25.09.2020)
Ja likums par latviešu vēsturiskajām zemēm tiks apstiprināts, Latvijas valstij nāksies veicināt Pitalovas rajona – bijušā Abrenes pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. 24. septembrī Latvijas prezidents Egils Levits iesniedza Saeimā likumprojektu "Par latviešu vēsturiskajām zemēm", kam vajadzētu papildināt šovasar apstiprināto administratīvi teritoriālo reformu no Latvijas kultūrvēsturisko reģionu identitātes stiprināšanas viedokļa. Projekta teksts un anotācija publicēti Saeimas vietnē.

Preses konferencē prezidents atklāja, ka vajadzētu konkretizēt terminu "vēsturiskās zemes", kas iekļauts Satversmē, un viņš cer, ka jaunais normatīvais akts palīdzēs saglabāt gan lielu novadu, gan nelielu kopienu mantojumu.

Tāpat prezidents pastāstīja, ka viņu satrauc jautājums par latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma nākotni.

"Diemžēl, latviskuma daudzveidība, latviešu vēsturisko zemju tradicionālā kultūrvēsturiskā vide un mazās kultūrtelpas vairs nav pašsaprotamība, kas var ilgtspējīgi pastāvēt un attīstīties pašas par sevi. Latvijas valstij un sabiedrībai ir nepieciešams pievērst šiem jautājumiem pastiprinātu uzmanību, izstrādāt gudru un tālredzīgu valsts politiku, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un veicinātu kultūrvēsturiskās vides ilgtspējību," atzīmēja Levits.

Interesanti, ka likumprojekta 5. panta 4. daļā, kas veltīta valsts pienākumiem likuma mērķu sasniegšanai, līdz ar citiem reģioniem pieminēta bijušā Abrenes pagasta Abrenes pilsēta – valsts pienākums būs veicināt tā kultūrvēsturiskā mantojuma un vēsturiskās atmiņas apzināšanu un saglabāšanu.

pa gaidām nav īsti skaidrs, kā Levits grasās saglabāt Abrenes pagasta vēsturisko atmiņu – pēc likuma pieņemšanas šo jautājumu nāksies detalizēti izstrādāt Ministru kabinetam.

Šī teritorija pārgāja neatkarīgās Latvijas sastāvā saskaņā ar 1920. gada Rīgas miera līguma noteikumiem, taču Lielā Tēvijas kara beigās, kad padomju spēki atbrīvoja valsti, pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija lēmuma tā bija iekļauta KPFSR Pleskavas apgabala sastāvā. Lēmums pieņemts, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju lūgumu, kuru vidū lielākoties bija krievi. Tagad tas ir Pleskavas apgabala Pitalovas rajons, un Latvija atteicās no pretenzijām uz to, ratificējot līgumu par robežām ar Krieviju.

No juridiskā viedokļa Pitalovas rajona piederības jautājums ir slēgts, tomēr latviešu nacionālisti regulāri atsauc atmiņā Abrenes pagastu – tā atdošanu Krievijai viņi uzskata teju vai par nacionālo kaunu. Jāpiebilst, ka Levita kandidatūru valsts vadītāja postenim izvirzīja Nacionālā apvienība.

Par to, kā tagad dzīvo Pitalova, stāsta Sputnik Latvija speciālais projekts.

28
Tagi:
Latvija, Egils Levits
Pēc temata
Žurnāliste ierosinājusi pārvest Uzvaras pieminekli uz Pitalovu
KF ĀM aicina Latvijas varasiestādes atteikties no pagātnes aizvainojumiem
Militārās mācības Lietuvā, foto no arhīva

NATO izteicās par situāciju pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas

0
(atjaunots 14:47 26.09.2020)
Patlaban Lietuvas un Baltkrievijas robežas abās pusēs norit militārās mācības. Lietuvā – "Tobrukas mantojums 2020", Baltkrievijā – "Slāvu brālība 2020".

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. NATO neapdraud Baltkrieviju, paziņoja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, aviācijas maršals Stjuarts Pičs, kurš patlaban uzturas Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva.

"Nekādas alianses militārās darbības neapdraud Baltkrieviju un tās iedzīvotājus," militārpersonas teikto citēja TASS.

Ziemeļatlantijas alianses pārstāvis paziņoja, ka situācija Baltkrievijā galvenokārt ir atkarīga no valsts vadības pozīcijas attiecībās ar pilsonisko sabiedrību.

"NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja Baltkrievijas valdību cienīt vārda brīvību un tiesības uz protestiem," atgādināja maršals.

Iepriekš kļuva zināms, ka novembrī Lietuvā ieradīsies jauns militārais kontingents no ASV, ko veidos ne tikai karavīri, bet arī vairāki desmiti tehnikas vienību, ieskaitot tankus Abrams un bruņumašīnas Bradley.

Bez tam patlaban Lietuvā uzturas vēl viens kontingents no ASV – tas dislocēts netālu no Baltkrievijas robežas.

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis apgalvoja, ka amerikāņu karavīru ierašanās nekādi nav saistīta ar situāciju kaimiņvalstī.

Patlaban Lietuvas un Baltkrievijas robežas abās pusēs norit militārās mācības. No 14. septembra Lietuvā turpinās NATO valstu pretgaisa aizsardzības vienību mācības Tobruq Legacy 2020 ("Tobrukas mantojums 2020"), kurās piedalās aptuveni tūkstotis karavīru no dažādu valstu bruņotajiem spēkiem. Savukārt Baltkrievijā, poligonā Brestas apgabalā notiek Krievijas un Baltkrievijas mācības "Slāvu brālība 2020". Šie manevri tiek organizēti regulāri kopš 2015. gada.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš informēja, ka Minska pastiprinājusi robežu apsardzi rietumvalstu virzienā.

0
Tagi:
militārās mācības, Baltkrievija, Lietuva, NATO
Pēc temata
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti