Vietējas zemenes, foto no arhīva

Latvieši nevēlas līst ārā no vagoniņiem Anglijā pat par 600 eiro: uz laukiem Latvijā neiet

99
(atjaunots 10:28 20.08.2020)
Latvijas zemniekiem joprojām nepietiek darbaroku: vietējie bezdarbnieki nav gatavi iziet uz lauka par 600 eiro mēnesī.

RĪGA, 20. augusts – Sputnik. Iepriekš biedrības "Zemnieku Saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons sūdzējās, ka latvieši izvēlas dzīvot vagoniņos kopā ar poļiem un strādāt uz laukiem Lielbritānijā, vācot zemenes tur.

Taču analoģiskus "vagoniņus" viņiem piedāvā arī Latvijas zemnieki. Taču uz šejieni Latvijas iedzīvotāji nez kāpēc nesteidzas.

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte intervijā Diena konstatēja, ka ar sezonas strādniekiem Latvijas lauksaimniecībās joprojām viss ir tikpat slikti, raksta BВ.lv.

Taču bez šiem strādniekiem zemnieki nevar apieties. Bet cilvēki neiet. Lai arī, piemēram, ģimenes uzņēmumā "Arosa E" Jelgavas novadā, kura īpašniece ir Rudžate, trūkst 60 strādnieku.

Pēc Rudzātes sacītā, mēnesī ogu novākšanā darbinieks saņem no 500 līdz 600 eiro, īpaši nepārslogojot sevi. Arī bezmaksas dzīvesvietu strādniekiem "Arosa R" piešķir. Tiesa, kā atzīst saimniece, dzīves apstākļus nebūtu slikti uzlabot. Taču ar ko Latvijas vagoniņi tik ļoti atšķiras no Anglijas vagoniņiem?

Tur maksā vairāk

Acīmredzot, lieta nav "vagoniņos". Jo, kā atzīmēja Trons, kamēr latvieši strādā Anglijā, viņu kontos ienāk neslikta nauda.

Turklāt zemnieki Vācijā, Anglijā, Francijā atklāti atzīst, ka ārzemju strādnieku palīdzību viņi vienmēr apmaksās dāsnāk, nekā Latvijas zemnieki. Jo sapuvušās zemenes uz saviem laukiem nav viņu interesēs.

Iepriekš populārā Latvijas televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš aizbrauca strādāt uz vistu fermu Vācijā, pastāstīja par to, kādēļ nevēlas atgriezties atpakaļ Latvijā, lai arī ilgojas pēc mājām.

Viņš atzinās, ka, ja Latvijā viņam piedāvātu tādu algu, kāda viņam ir Vācijā, viņš ar prieku ķertos klāt arī smagākam darbam, nekā tas, ar ko viņš šobrīd nodarbojas ārzemēs.

Taču Aivars stāstīja, ka Vācijā viņam ir kur dzīvot un ir brīvais laiks, kuru viņš var veltīt sev. Strādā viņš lielākoties naktīs, bet dienā braukā ar velosipēdu un pēta apkaimi.

Savukārt, kamēr latvieši pēta Eiropas ainavas citās valstīs, Latvijas laukos pūst tā pati zemene, kura, šķiet, jau ir pārvērtusies mēmē.

99
Tagi:
darba migrācija
Pēc temata
"Krīze mūs neiznīcinās": kā zemniekiem rit sējas laiks ārkārtējās situācijas režīmā
Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm
Visu eksportā: Latvija nopelnījusi gandrīz 15 miljonus eiro uz augļu tirdzniecības rēķina
Ilze Znotiņa

Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu

10
(atjaunots 16:21 02.12.2020)
Žurnālistu rīcībā nonācis slepena Finanšu izlūkošanas dienesta semināra ieraksts, kurā tiesnešiem skaidroja, ka procesi naudas atmazgāšanas lietās ir jāveic ātri, atturoties no liela skaita liecinieku pieaicināšanas un apjomīgu ekspertīžu nozīmēšanas.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Latvijai ir svarīgi, lai tiesu procesi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās būtu ātri, taču tiesneši var nonākt strupceļā, ja izsauks daudz liecinieku un nozīmēs apjomīgas ekspertīzes, pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesībsargu mācību seminārā, raksta db.lv.

Šo apmācību Finanšu izlūkošanas dienests aizvadīja oktobra beigās. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, prokurori un tiesneši diskutēja par bāziskajām problēmām izmeklēšanā un tiesvedībās naudas atmazgāšanas lietās.

FID norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir valsts prioritāte. Visbiežāk šādu pārkāpumu risks ir saistīts ar citiem noziegumiem, pirmām kārtām ar korupciju, kukuļņemšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālo apriti, kā arī ar noziegumiem pret īpašumu.

Praksē notiek situācijas, kad FID, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu domas par pietiekamu pierādījumu apjomu naudas atmazgāšanas lietās atšķiras.

"Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām," saka Znotiņa semināra videoierakstā, kurš nonācis žurnālistu rokās.

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas domām, šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai tiesas process notiek ātri.

"Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam," paskaidroja Znotiņa.

Viņa uzskata, ka ir jāstrādā ātri un efektīvi, izmantojot visus tos instrumentus, kuri citās valstīs ir atzīti par iespējamiem. Viņa uzskata, ka pateicoties tam citās valstīs naudas atmazgāšanas apkarošanas temats nav tik problemātisks kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu Finanšu izlūkošanas dienests nesniedza, taču paskaidroja ka šis seminārs bijis paredzēts konkrētai auditorijai – izmeklētājiem, specdienestu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apmācības tika organizētas dienesta vajadzībām, lai apspriestu problemātiskos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumus, nodrošināt pieredzes apmaiņu. Mācību materiāli, ieskaitot prezentācijas un lektoru uzstāšanās, satur ierobežotas piekļuves informāciju, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu dienesta informāciju, tādēļ FID arī nevēlas sniegt plašākus komentārus par šo tēmu un lektoru konkrētajiem paziņojumiem.

10
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, nauda
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tirgot ar Latviju nevēlas, taču brauc: ministrs pastāstīja, kas piesaista ārzemju biznesu
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu
Jurijs Perevoščikovs

Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības

10
(atjaunots 17:48 02.12.2020)
Valdības ieviestie ārkārtējās situācijas režīmu pastiprinošie ierobežojumi ir nepieciešami, uzskata Jurijs Perevoščikovs.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferences gaitā komentēja valdības ieviestos jaunos ierobežojumus.

No 3. decembra visā Latvijas teritorijā būs atļauts kopā pulcēties ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), kā arī jāievēro 2 metru distance, savukārt masku lietošana kļūs obligāta visās telpās ārpus jūsu mājas.

Skolās pēc 4. janvāra maskas nāksies valkāt visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem – gan mācību stundās, gan starpbrīžos. No 7. decembra visā valstī 5.-6. klašu skolēni pāriet pie tālmācībām.

Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās, ierobežota veikalu darbība. Tiek pārtraukts ierastais ēdnīcu un kafejnīcu darbs uzņēmumos: tie drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Pēc Perevoščikova domām, citu valstu pieredze liecina, ka strikti ierobežojumi ir nepieciešami, ja sabiedrībā nav līdzdalības Covid-19 ierobežošanā.

"Citu valstu pieredze liecina, ka stingri "lokdauni" ir nepieciešami, bet atsevišķās valstīs, piemēram, Somijā vai Zviedrijā darbojas sabiedrības atbildība par to, ko viņi dara, un pastāv līdzdalība kopējos pasākumos. Tātad šeit vajadzētu kombinēt," sacīja viņš.

Viņš atgādināja, ka virknē Eiropas valstu vērojams Covid-19 saslimstības kritums, taču Latvijā un vēl četrās valstīs turpinās kāpums.

Pēc Perevoščikova sacītā, sākumā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas bijušas stabilizēšanās pazīmes – saslimstības pieaugums kritās nedēļu skatījumā, taču pagājušajā nedēļā saslimstības mazināšanās vairs netika novērota.

Viņš pateica, ka sejas masku lietošanas nepieciešamība darbavietās skaidrojama ar situāciju darba kolektīvos, kur joprojām tiek atklāti infekcijas uzliesmojumi.

"Tas, no vienas puses, ir sociālais burbulis, bet, no otras puses, mēs redzam, ka tur vēl var pastiprināt [ierobežojumus] un dot papildu drošību cilvēkiem darbavietās," atzīmēja Perevoščikovs.

10
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
"Slimnīcas ir pilnas ar inficētajiem": aizsardzības ministrs aicina rīkoties radikāli
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām