Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Pabriks neceļ paniku: militāro draudu Latvijai pagaidām nav

28
(atjaunots 15:56 18.08.2020)
Tas, kas notiek Baltkrievijā, var tiešā veidā ietekmēt Latvijas drošību un intereses, taču iemeslu panikai aizsardzības ministrs Artis Pabriks pagaidām neredz.

RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Situācija Baltkrievijā pašlaik nerada tiešus militāros draudus Latvijai, paziņoja aģentūrai LETA aizsardzības ministrs Artis Pabriks, raksta Tvnet.

Baltkrievijas prezidents uzstājas atbalstītāju priekšā Neatkarības laukumā
© Sputnik / Виктор Толочко

Viņš pateica, ka pēdējo gadu laikā Latvija brīdināja savus sabiedrotos Eiropas Savienībā un NATO par to, ka Baltkrievija ir viena no vājajām vietām uzreiz pēc Ukrainas. Tādēļ Latvijas Aizsardzības ministrija iepriekš izskatīja virkni dažādu situācijas saasinājuma scenāriju Baltkrievijā.

"Ja mēs esam citus brīdinājuši, tad pilnīgi skaidrs, ka visos mūsu plānos ir izspēlēti daudzi un dažādi scenāriji par Baltkrieviju. Kas attiecas uz Latvijas drošību, tad neviens patlaban neapdraud Latvijas drošību, un mēs esam gatavi jebkuriem scenārijiem, cik gatavi vien varam būt," paziņoja ministrs.

Pēc viņa sacītā, Latvijas prioritāte ir tāda, lai viņai kaimiņos ir demokrātiskas un neatkarīgas valstis.

"Ja Baltkrievija kādu iemeslu pēc zaudē savu neatkarību, tad automātiski tas vājina spēka līdzsvaru. Notiekošais Baltkrievijā var tieši arī skart mūsu pašu drošību un intereses, tomēr patlaban nekādā veidā neceļam paniku," paskaidroja Pabriks.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi patrulēja Latvijas un Baltkrievijas robežā no 30. marta līdz 9. jūlijam, lai palīdzētu robežsargiem ierobežojumu periodā saistībā ar Covid-19.

Esošais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš paziņoja, ka republikā "parādījušies ārējas iejaukšanās elementi", un pastāstīja, ka NATO bruņotais kontingents "žvadzina kāpurķēdes" pie Baltkrievijas vārtiem. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos nosauca Baltkrievijas prezidenta vārdus par "murgiem".

Baltkrievijā pēc 9. augusta prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandrs Lukašenko, sākās masveida protestu akcijas.

Pirmajās dienās tās apspieda kārtības sargi. Pret protestētājiem kārtības sargi pielietoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas, gumijas lodes. 13. un 14. augusta protesta akcijas lielākoties bija mierīgas. Tā, 14. augustā notika vairāku tūkstošu dalībnieku protesta akcija pie Valdības nama Minskā, kur tostarp atrodas arī Baltkrievijas CVK.

Manifestanti pieprasīja pārskaitīt balsis aizritējušajās vēlēšanās un Lukašenko demisiju, iztika bez aizturēšanām.

Saskaņā ar Baltkrievijas IeM, masveida nekārtību rezultātā no 9. līdz 13. augustam cieta 121 milicijas darbinieks, izmeklēšanas iestādes ierosināja vairāk nekā 90 krimināllietu. Tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši nesankcionēto akciju dalībnieku. Viens protestētājs, saskaņā ar IeM datiem, gājis bojā.

Pagājušajā nedēļā trīs Baltijas valstu vadītāji piedāvāja savu starpniecību situācijas noregulēšanai Baltkrievijā, aicinot Lukašenko uzsākt dialogu ar tautu. Latvija, Lietuva un Igaunija atbalstīja ES sankciju ieviešanu pret atsevišķām Baltkrievijas amatpersonām.

28
Tagi:
Baltkrievija, Artis Pabriks
Pēc temata
Latvijas ĀM izsauca pie sevis Baltkrievijas vēstnieku aizturēto Latvijas piederīgo dēļ
Latvija lūdz IIHF atrast citu valsti Baltkrievijas vietā savstarpējai PČ 2021 rīkošanai
Latvijas premjerministrs novērtēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas
Baltkrievu robežsargi nav ielaiduši valstī provokatorus no Latvijas
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

22
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

22
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Armens Gasparjans

Gaidāmas atklāsmes: Gasparjans pasmējās par britu projektu 9. Maija pētīšanai Latvijā

14
(atjaunots 18:20 23.09.2020)
Latvijas valdība pieticīgi noklusēja, ka viņiem ir 16. marts – daudz nopietnāks objekts britu zinātnieku pētījumiem. Tur viņiem būtu brīvas rokas fantāzijai un savdabīgai mitoloģijai.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Londonas Universitātes koledžas Slāvu un un Austrumeiropas pētījumu skola (SSEES, University College London) uzaicinājusi Latvijas iedzīvotājus piedalīties projektā "Padomju mitoloģija atceres pasākumos un rituālos mūsdienu Latvijā".

Paskaidrots, ka pētījuma galvenais mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli par padomju pagātni, kā arī savākt informāciju par viņu atmiņām un piedalīšanos ar padomju mantojumu saistītajos mūsdienu sociālajos rituālos un piemiņas praksēs". Potenciālos respondentus brīdina par vēlmi saņemt atbildes uz jautājumiem par personisko emocionālo saikni ar Uzvaras dienas svētkiem (9. maiju), kā arī attieksmi pret padomju pagātni un padomju mītiem.

KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans sarunā ar Sputnik Latvija atzina, ka minētais projekta mērķis viņam šķiet dīvains.

"Lielbritānijā ir papilnam nopietnu avotu par to, ko 9. Maijs nozīmē Padomju Savienībā vai Krievijā dzimušiem un augušiem cilvēkiem. Ko tur lieku reizi pētīt? Ja runa ir par jaunu mītu konstruēšanu, tad viņiem vajadzētu pētīt nevis 9. Maiju, bet gan 16. martu – SS latviešu leģiona dibināšanas dienu. Lūk, kur ir brīvas rokas, nevaldāmas fantāžijas lidojums un mitoloģija tās pirmatnīgajā veidā," ironiski konstatēja Gasparjans.

Eksperts pa jokam pieļāva, ka Latvijas varasvīri pieticīgi noklusējuši, ka viņiem ir nopietnāks datums, ko pētīt britu zinātniekiem.

"Viņiem nāksies pētīt 9.Maiju, jo Otrā pasaules kara vēsturi viņi zina slikti, izņemot izsēšanos Normandijā un Britānijas aizsardzību... Domāju, mūs gaida liels skaits interesantu atklāsmju, tomēr diezin vai mēs tās novērtēsim kā kaut ko jaunu, jo gadu gaitā daudz ko jau esam dzirdējuši no britiem par Otro pasaules karu," piebilda Gasparjans.

Šogad 9. Maija svētki Latvijā bija ierobežoti, ņemot vērā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa pasākumus. Grupu pulcēšanās bija aizliegta, tāpēc tradicionālie 9. Maija svētki Uzvaras parkā nenotika. Tomēr cilvēki varēja nolikt ziedus pie pieminekļa. 9. maijā Uzvaras parkā ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku, lai godinātu Lielajā Tēvijas karā bojāgājušo varoņu piemiņu.

Нас ждет немало откровений: Гаспарян высмеял британский проект по изучению 9 Мая в Латвии
14
Tagi:
Armens Gasparjans, Uzvaras diena, Latvija, Lielbritānija
Pēc temata
Gasparjans: Latvija cītīgi kalpoja nacismam, bet tagad "māca" Krievijai vēsturi
Gasparjans: Krievijas sankcijas atņems Latvijai vēlmi apspļaudīt padomju karavīru kapus
Gasparjans pastāstīja, kā "nacionālistiskās pabiras" Latvijā tracina padomju forma
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu