Kapi, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji turpina mirt no novēršamām slimībām

298
(atjaunots 11:11 18.08.2020)
Latvija izrādījusies ES antilīdere – valstī ir visaugstākais mirstības līmenis no novēršamām slimībām gan vīriešu, gan sieviešu vidū.

RĪGA, 18. augusts – Sputnik. 2016. gadā divas trešdaļas no mirušajiem eiropiešiem vecumā līdz 75 gadiem mira no slimībām, kuras varēja novērst, vēsta Eurostat.

Visbiežākie novēršamo nāvju iemesli ES ir išēmiskā sirds slimība (18,9 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju vecumā līdz 75 gadiem), kolorektālais vēzis (15,1), krūšu vēzis (10,9), smadzeņu asinsrites traucējumi (10,0) un pneimonija (5,2). 2016. gadā šīs slimības kļuva par 65% visu ES novēršamo nāvju iemeslu.

Išēmiskā sirds slimība ir galvenais mirstības iemesls cilvēkiem vecumā līdz 75 gadiem 19 un 27 ES valstīm no novēršamām slimībām. Beļģijā, Dānijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē un Portugālē tas ir kolorektālais vēzis, savukārt Bulgārijā – smadzeņu asinsrites traucējumi.

Attiecībā uz mirstību no novēršamām slimībām, ES valstis var iedalīt divās grupās pēc ģeogrāfiskās pazīmes. Rietumeiropas, Dienvideiropas un Ziemeļeiropas valstīs visaugstākais mirstības līmenis no šādām slimībām bijis Vācijā (241 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju), kas, tomēr, ir mazāk par viszemāko šādu mirstības līmeni Austrumeiropas un Baltijas valstīs (267 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Slovēnijā).

Kopumā viszemākais mirstības līmenis no novēršamām slimībām starp cilvēkiem zem 75 gadu vecuma ir Itālijā (174), bet visaugstākais – Latvijā (521), Rumānijā un Ungārijā.

Visās ES valstīs, izņemot Nīderlandi, vīriešu mirstība no novēršamām slimībām ir augstāka, nekā sieviešu mirstība. Vislielākā dzimumu starpība tika atzīmēta visās Baltijas valstīs, savukārt vismazākā – Nīderlandē, Francijā un Itālijā.

Latvijā un Lietuvā izrādījās arī augstākais mirstības līmenis no novēršamām slimībām gan vīriešu vidū vecumā līdz 75 gadiem, gan sieviešu vidū.

298
Tagi:
mirstība, Latvija
Pēc temata
Pirmā vieta ES: vīrieši Latvijā mirst par 10 gadiem jaunāki nekā sievietes
Tuberkulozes diena: Latvija ieņem trešo vietu mirstības ziņā
Eurostat: atšķirībā no Latvijas, Lietuvā retāk mirst no diabēta
Baltijas valstis ir ES antilīderu pieciniekā tuberkulozes mirstības ziņā
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

17
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

17
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Avīzes, foto no arhīva

Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem

11
(atjaunots 16:10 01.03.2021)
Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.

11
Tagi:
Latvija, finansējums, mediji
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"