Latvijas hokeja izlase, foto no arhīva

Latvija lūdz IIHF atrast citu valsti Baltkrievijas vietā savstarpējai 2021 rīkošanai

14
(atjaunots 09:10 18.08.2020)
Latvija cer, ka IIHF izvēlēsies citu valsti Baltkrievijas vietā, kopā ar kuru Latvija varētu pieņemt PČ 2021.

RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Latvija veiks pārrunas ar Starptautisko hokeja federāciju (IIHF) par iespējamo partnervalsts maiņu PČ 2021 organizēšanā, paziņoja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc 17. augusta Ministru kabineta sēdes, vēsta Mixnews.

Pasaules čempionātam bija jānotiek no 2021. gada 21. maija līdz 6. jūnijam Minskā un Rīgā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka Pasaules čempionāts varētu atnest Latvijas ekonomikai aptuveni 5 miljonus eiro. Biļešu pārdošanu bija plānots uzsākt oktobrī.

Latvijas premjers paskaidroja, ka Rīga vēlētos pieņemt PČ 2021 mačus, taču situācijas Baltkrievijā dēļ Latvija neredz iespēju savstarpēji rīkot turnīru.

"Aicināsim IIHF Baltkrievijas vietā atrast otru valsti. Ja federācija IIHF atteiksies un Baltkrievijā situācija joprojām nebūs mainījusies, valdība varētu lemt, ka Latvija nepiedalās 2021. gada hokeja čempionāta rīkošanā," paziņoja Kariņš.

Pārrunas ar IIHF veiks izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, jo sports atrodas tieši šīs ministrijas pārraudzībā.

Iepriekš IIHF prezidents Renē Fāzels paziņoja, ka federācija nav apspriedusi Pasaules čempionāta 2021 pārcelšanu no Baltkrievijas ar citām valstīm un turpina strādāt ar vietējo organizācijas komiteju.

"Nē, mēs neesam apsprieduši jautājumu par pasaules čempionāta pārcelšanu uz citām arēnām vai citām valstīm. Tāpat mēs neesam vērsušies pie citām valstīm ar jautājumu, vai tās nevēlas pieņemt turnīru. Mums ir atbalstīti pieteikumi no Baltkrievijas un Latvijas, un mēs strādājam ar abu valstu organizatoru komitejām, lai veiktu turnīru tur," citē Fāzela vārdus Sportacentrs.

"Pārcelsim vai atcelsim turnīru tikai tajā gadījumā, ja nebūs iespējas nospēlēt arēnās tajos datumos, kuri jau ir noteikti, vai arī ja izlases nespēs ierasties Pasaules čempionātā. Tā jau notika 2020. gadā koronavīrusa pandēmijas dēļ," piebilda viņš.

Baltkrievijā pēc 9. augusta prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandrs Lukašenko, sākās masveida protestu akcijas.

Pirmajās dienās tās apspieda kārtības sargi. Pret protestētājiem kārtības sargi pielietoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas, gumijas lodes. 13. un 14. augusta protesta akcijas lielākoties bija mierīgas. Tā, 14. augustā notika vairāku tūkstošu dalībnieku protesta akcija pie Valdības nama Minskā, kur tostarp atrodas arī Baltkrievijas CVK.

Manifestanti pieprasīja pārskaitīt balsis aizritējušajās vēlēšanās un Lukašenko demisiju, iztika bez aizturēšanām.

Saskaņā ar Baltkrievijas IeM, masveida nekārtību rezultātā no 9. līdz 13. augustam cieta 121 milicijas darbinieks, izmeklēšanas iestādes ierosināja vairāk nekā 90 krimināllietu. Tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši nesankcionēto akciju dalībnieku. Viens protestētājs, saskaņā ar IeM datiem, gājis bojā.

14
Tagi:
Baltkrievija, pasaules čempionāts, hokejs, Latvija
Covid-19 vakcinācijas punkts Rīgā, foto no arhīva

Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens

15
(atjaunots 09:51 16.04.2021)
Brīvdienās ikviens interesents varēs ierasties vienā no vakcinācijas punktiem septiņās Latvijas pilsētās, un vakcinēties Covid-19 profilaksei, ja paspēs, pirms izsīks vakcīnas krājumi.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.

Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.

Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.

Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.

15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.

Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.

Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.

Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.

Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.

Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.

15
Tagi:
vakcinācija
Pēc temata
Ģimenes ārstiem lūdz pārdot vakcinācijas sertifikātu un izliet vakcīnu ārā
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārlietu ministrs devies uz Kijevu "atbalstīt Ukrainu"

28
(atjaunots 08:30 16.04.2021)
Baltijas valstu ārlietu ministri devušies vizītē uz Kijevu "paust atbalstu un demonstrēt solidaritāti".

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Kamēr Ukrainas Bruņotie spēki savelk smago tehniku pie saskarsmes līnijas Donbasā, lai sāktu jaunu posmu karā ar pašu valsts pilsoņiem, Baltijas valstu ārlietu ministru delegācija dodas uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti, vēsta BВ.lv.

Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu un Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi ielūdza apmeklēt Kijevu Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba.

​Baltijas valstu ārlietu ministri dodas vizītē uz Ukrainu, lai paustu atbalstu un saņemtu detalizētu informāciju par situāciju. Tāpat ministri plāno apspriest sadarbības stiprināšanu drošības jomā un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas attīstību.

Atgādināsim, ka 2021. gada maijā-jūnijā ieplānotas NATO mācības "Defender Europe 2021". Manevru gaitā plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības darbības Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO manevros piedalīsies arī Ukraina.

Iepriekš Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs, uzstājoties Ukrainas televīzijā, iepriekš paziņoja, ka mācībās "Defender Europe" tiks izspēlēts "karš ar Krieviju".

28
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Donbass, Ukraina, Baltija
Pēc temata
Krievija iesaka ASV atturēties no divu kara kuģu reisa uz Melno jūru
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

0
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
0
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu