Pāvilosta

Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām

41
(atjaunots 12:10 15.08.2020)
Atbraucēji no Lietuvas sagādā lielas raizes piejūras pašvaldībām Kurzemē, - tūristi nereti ignorē aizlieguma zīmes.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Lietuviešu tūristi nereti pārkāpj noteikumus Kurzemes pludmalēs, vēsta rus.liepajniekiem.lv.

Karstajās brīvdienās daudzi liepājnieki vēlas atpūsties pie jūras. Tie, kam centrālā pludmale šķiet pārlieku trokšņaina, meklē klusākas vietas tālāk no burzmas. Visbiežāk izraudzīti tiek Bernāti Nīcas novadā.

"Pagājušajās brīvdienās ar ģimeni devāmies uz Bernātiem, tur nebija nevienas brīvas vietas, kur novietot auto. Tās bija saliktas pat aizliegtajās vietās," stāstīja lasītāja.

Nīcas novada domes izpilddirektors Andrejs Šakals atzina, ka šogad atpūtnieku ir īpaši daudz. Viņs atklāja, ka pašvaldība dara visu iespējamo, lai novērstu pārkāpumus – zīmes ir izliktas, policija veic regulārus reidus un soda neapzinīgos pārkāpējus.

"Šogad situācija ir īpaši saspīlēta, jo ļoti daudz atpūtnieku ierodas no Lietuvas. Cik man zināms, Pašvaldības policija dienā uzraksta ap 30 protokoliem. Cilvēki apstājas neatļautās vietās, pie pašām zīmēm, aizņem abas ceļa malas, iebrauc aizliegtajā teritorijā pa mazajiem meža celiņiem," pastāstīja Šakals.

Nīcas Pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Grantiņš konstatēja, ka automašīnas ar Latvijas numuriem noteikumus ievēro vairāk un, ja tiek sodīti, cenšas pārkāpumu neatkārtot. Toties tūristi no Lietuvas ierobežojumus neievēro, tādēļ sodu saņem atkal un atkal.

"Liekam arī informatīvās zīmes, tās bieži vien izposta, izrauj, nomet. Viesi no Lietuvas bieži vien zīmēm nemaz nepievērš uzmanību, seko norādēm GPS. Ja tās ved viņus pa mazajām meža takām, viņi arī brauc. Mēs stāstām, ka nevar braukt visur, kur rāda navigācija, it kā viņi mūs dzird, ar galvu māj, tomēr turpina neievērot. Turklāt sodi ir diezgan bargi, no 30 līdz 350 eiro. Vislielākā soda summa tiek piemērota par iebraukšanu kāpās. Apdzīvotā vietā kāpas ir 150 metri no pirmā zaļā punkta, savukārt neapdzīvotā vietā 300 metri. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums, tomēr gadās, ka sodītie apstrīd protokolus, sakot, ka nav bijušas zīmes, vai izrādot neizpratni par to, kāpēc tas nav atļauts," stāstīja Grantiņš.

Populārā pludmalē Pāvilostā pārkāpēju skaits ir mazāks, pastāstīja Pāvilostas Pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs Urtāns. Tomēr apstāšanās neatļautā vietā un iebraukšana kāpu zonā nav vienīgie pārkāpumi ark o policija ir spiesta cīnīties šovasar. Piedevām atpūtnieki kurina ugunskurus neatļautās vietās un slej teltis.

41
Tagi:
policija, tūristi, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Budapeštā plāno ierobežot iespēju izīrēt dzīvokļus tūristiem
Gluži kā Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā
Ilze Znotiņa

Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu

7
(atjaunots 16:21 02.12.2020)
Žurnālistu rīcībā nonācis slepena Finanšu izlūkošanas dienesta semināra ieraksts, kurā tiesnešiem skaidroja, ka procesi naudas atmazgāšanas lietās ir jāveic ātri, atturoties no liela skaita liecinieku pieaicināšanas un apjomīgu ekspertīžu nozīmēšanas.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Latvijai ir svarīgi, lai tiesu procesi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās būtu ātri, taču tiesneši var nonākt strupceļā, ja izsauks daudz liecinieku un nozīmēs apjomīgas ekspertīzes, pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesībsargu mācību seminārā, raksta db.lv.

Šo apmācību Finanšu izlūkošanas dienests aizvadīja oktobra beigās. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, prokurori un tiesneši diskutēja par bāziskajām problēmām izmeklēšanā un tiesvedībās naudas atmazgāšanas lietās.

FID norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir valsts prioritāte. Visbiežāk šādu pārkāpumu risks ir saistīts ar citiem noziegumiem, pirmām kārtām ar korupciju, kukuļņemšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālo apriti, kā arī ar noziegumiem pret īpašumu.

Praksē notiek situācijas, kad FID, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu domas par pietiekamu pierādījumu apjomu naudas atmazgāšanas lietās atšķiras.

"Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām," saka Znotiņa semināra videoierakstā, kurš nonācis žurnālistu rokās.

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas domām, šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai tiesas process notiek ātri.

"Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam," paskaidroja Znotiņa.

Viņa uzskata, ka ir jāstrādā ātri un efektīvi, izmantojot visus tos instrumentus, kuri citās valstīs ir atzīti par iespējamiem. Viņa uzskata, ka pateicoties tam citās valstīs naudas atmazgāšanas apkarošanas temats nav tik problemātisks kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu Finanšu izlūkošanas dienests nesniedza, taču paskaidroja ka šis seminārs bijis paredzēts konkrētai auditorijai – izmeklētājiem, specdienestu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apmācības tika organizētas dienesta vajadzībām, lai apspriestu problemātiskos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumus, nodrošināt pieredzes apmaiņu. Mācību materiāli, ieskaitot prezentācijas un lektoru uzstāšanās, satur ierobežotas piekļuves informāciju, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu dienesta informāciju, tādēļ FID arī nevēlas sniegt plašākus komentārus par šo tēmu un lektoru konkrētajiem paziņojumiem.

7
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, nauda
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tirgot ar Latviju nevēlas, taču brauc: ministrs pastāstīja, kas piesaista ārzemju biznesu
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu
Jurijs Perevoščikovs

Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības

10
(atjaunots 17:48 02.12.2020)
Valdības ieviestie ārkārtējās situācijas režīmu pastiprinošie ierobežojumi ir nepieciešami, uzskata Jurijs Perevoščikovs.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferences gaitā komentēja valdības ieviestos jaunos ierobežojumus.

No 3. decembra visā Latvijas teritorijā būs atļauts kopā pulcēties ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), kā arī jāievēro 2 metru distance, savukārt masku lietošana kļūs obligāta visās telpās ārpus jūsu mājas.

Skolās pēc 4. janvāra maskas nāksies valkāt visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem – gan mācību stundās, gan starpbrīžos. No 7. decembra visā valstī 5.-6. klašu skolēni pāriet pie tālmācībām.

Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās, ierobežota veikalu darbība. Tiek pārtraukts ierastais ēdnīcu un kafejnīcu darbs uzņēmumos: tie drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Pēc Perevoščikova domām, citu valstu pieredze liecina, ka strikti ierobežojumi ir nepieciešami, ja sabiedrībā nav līdzdalības Covid-19 ierobežošanā.

"Citu valstu pieredze liecina, ka stingri "lokdauni" ir nepieciešami, bet atsevišķās valstīs, piemēram, Somijā vai Zviedrijā darbojas sabiedrības atbildība par to, ko viņi dara, un pastāv līdzdalība kopējos pasākumos. Tātad šeit vajadzētu kombinēt," sacīja viņš.

Viņš atgādināja, ka virknē Eiropas valstu vērojams Covid-19 saslimstības kritums, taču Latvijā un vēl četrās valstīs turpinās kāpums.

Pēc Perevoščikova sacītā, sākumā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas bijušas stabilizēšanās pazīmes – saslimstības pieaugums kritās nedēļu skatījumā, taču pagājušajā nedēļā saslimstības mazināšanās vairs netika novērota.

Viņš pateica, ka sejas masku lietošanas nepieciešamība darbavietās skaidrojama ar situāciju darba kolektīvos, kur joprojām tiek atklāti infekcijas uzliesmojumi.

"Tas, no vienas puses, ir sociālais burbulis, bet, no otras puses, mēs redzam, ka tur vēl var pastiprināt [ierobežojumus] un dot papildu drošību cilvēkiem darbavietās," atzīmēja Perevoščikovs.

10
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
"Slimnīcas ir pilnas ar inficētajiem": aizsardzības ministrs aicina rīkoties radikāli
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām