Staro Riga 2018

Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus

87
(atjaunots 10:14 13.08.2020)
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis izkritizēja nesenās valdības iniciatīvas, norādot uz to, ka pat koalīcijā ir domstarpības attiecībā uz lēmumiem.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijas valdības lēmumi turpina sist caurumus dzelmē, paziņoja deputāts no "Saskaņas" Vjačeslavs Dombrovskis un sniedza īsu, viņaprāt, ne līdz galam izstrādātu likumprojektu pārskatu – no studentu atbalsta iniciatīvām līdz slavenajai kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas reformai.

"Kamēr Latvijas iedzīvotāji pārdzīvo par Baltkrieviju, mūsu pašu valdība turpina dauzīt caurumus dzelmē. Šodien notikušā pārskatīšanai ir nepieciešams, vismaz, Žvaņecka līmeņa talants! Taču es tomēr pamēģināšu," uzrakstīja Dombrovskis savā Facebook lapā.

Deputāts atzīmēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija gandrīz pēc pusgada kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma "beidzot nākusi klajā ar augstskolu studentu finanšu atbalsta plānu".

"Taču tikai tiem, kas mācās budžeta vietās. Pārējie 42 000 studentu, jeb 58% no kopējā skaita, lai tiek galā paši. Acīmredzot, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas loģikas, studentiem palīdzēs viņu vecāki, kuri jau saņēmuši "visdāsnākos" dīkstāves pabalstus no valsts puses.

Bet kad ministrei pavaicāja, kur tad īsti ir problēma, kādēļ nevar palīdzēt visiem studentiem? Ziniet, ko viņa atbildēja? "Likums neļauj valstij palīdzēt studentiem, kuri maksā paši."

Likums neatļauj! To saka valdošās koalīcijas ministre, kura pēdējo mēnešu laikā mainīja likumus ar pirkstu klikšķi. Es jau klusēju, ka dažus likumus, piemēram, par mediķu algu palielināšanu, mūsu koalīcija vispār neuzskata par obligātu izpildīšanai. Bet studentiem palīdzēt nedrīkst. Nē. Nekādā gadījumā. Tas taču ir Likums!

Un tas nekas, ka 29. maijā virkne Saeimas deputātu (arī es) iesniedza likuma grozījumu ar mērķi nodrošināt visiem studentiem ikmēneša stipendiju vismaz 200 eiro apmērā. Tie bija "nepareizie" deputāti, kuri "nepareizi" iesniedz "nepareizus" grozījumus "pareizos" likumos. Savukārt "pareizie" deputāti, Šuplinskas partijas biedru sejā no Jaunās konservatīvās partijas, šādus grozījumus "pareizi" noraida!" pauž sašutumu Dombrovskis.

JKP paziņojumus saistībā ar kadastra reformu Dombrovskis vispār nosauca par "meliem industriālos apmēros".

"Ministrs Bordāns iesniedza valdībai jaunās kadastrālās vērtības noteikumus, kura uzskrūvēs cenas trīs-četras reizes? Bet sakām, ka tā nebija! Gāžam visu uz "zaļajiem". Pateiksim, ka tie bija viņi, kas iesniedza valdībai jaunos noteikumus. Un nekas, ka viņi ir opozīcijā. Tieši pēc Gebelsa: "Jo lielāki meli, jo vairāk sabiedrība tiem tic"," uzrakstīja Dombrovskis.

Par nākamo deputāta kritikas punktu kļuva Ekonomikas ministrijas lēmumus palūgt 70 miljonus eiro tūrisma nozares un eksportētāju atbalstam.

"Un tas nekas, ka tūrisma nozare pa šo laiku jau paspējusi piedzīvot klīnisko nāvi un nebūt ne visi atgriezās atpakaļ. Labāk vēlu, nekā nekad. Taču anotācijā ir punkts par efektu ekonomikā. Ziniet, kāds tas ir? "Projektam nav efekta uz ekonomikas attīstību…" pastāstīja Dombrovskis.

"Finanšu ministrija piedāvāja jaunu nodokļu reformu, kura nākamgad palielinās budžeta ienākumus par veseliem 70 miljoniem eiro," turpināja Dombrovskis uzskaitīt valdības iniciatīvas. "Un tagad uzmanību – apgalvo, ka šie nodokļi netiks paaugstināti!

Taisnības labad atzīmēšu, ka šādi paziņojumi izraisīja jautājumus pat jaunajiem konservatoriem, kuri paziņoja, ka Finanšu ministrija melo. Kurš tieši no viņiem melo? Bet te kā tajā anekdotē: "Jūs nevar saprast!"."

87
Tagi:
valdība, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Labklājības ministrija prezentēja GMI līmeņa palielinājuma variantus
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

7
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

7
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

13
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

13
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju